Sadarbībā ar mācību priekšmetu skoltājiem, klašu audzinātājiem un skolas administāciju tika izstrādāta programma skolēnu pašapziņas veicināšanai Launkalnes sākumskolā (skat. Pelikumu nr. 6).
Sevišķa vērība tika pievērsta pašapziņas veicināšanai un uzturēšanai mācību procesā.
Klašu audzinātāji noskaidroja mijattiecību sistēmu savāklasē. Tika konstatēts, ka katrā klasē pastāv attiecības, kas pamatojas uz draudzību, vienādām interesēm, savstarpējām simpātijām vai antipātijām.Šo attiecību rezultātā katrā klasē ir vismaz viena vai divas grupas, kas ieņem, atbalsta vai noraida katra bērna piederību kādai no tām. Šīs grupas ir gan vairāk, gan mazāk “slēgtas “, starp tām ir gan mierīga līdzās pastāvēšana un savstarpēja labvēlība un sadarbība, gan neitralitātes principa ievērošana. Atkarībā no grupu savstarpējām attiecībām, kā arī katras grupas un tajās neiesaistīto skolēnu attiecību rakstura klasē veidojas pozitīvs vai negatīvs mikroklimats, kas ietekmē katra skolēna pašsajūtu un līdz ar to arī galveno darbu – macīšanos. Skolēnam kā personībai, kura veidojas, viena no svarīgākajām vajadzībām ir vajadzība pēc cilvēciskiem sakariem, vajadzība būt daļai no kāda lielāka “Mēs”. “Ja cilvēks nav iekļauts sistēmā, tad viņš ir ārpus tās un spēj uz to noraudzīties tikai no ārienes, t.i., viņš ir vientuļš. Tā ir briesmīga izjūta būt vientuļam, būt nepiederošam” [5;23].
Atbildot uz anketas jautājumu “Vai tev ir labs draugs klasē?”, no 49 skolēniem 40 skolēni atbildēja apstiprinoši, bet 9 skolēni apgalvoja, ka savā klasē draugu nav, tomēr draugi mācās citā klasē. Bērni, kuriem nav draugu klasē visbiežāk ir bikli, nedroši gan mācību stundās, gan ārpus tām. Bet “saskarsmes kvalitāte un attiecības, kas veidojas saskarsmmes procesā, būtiski ietekmē bērna dzīvi, pašsajūti un darba spējas” [32;75.-78.].
Tātad, spriežot pēc šiem aptaujas datiem, var secināt, ka ar klases skolēnu sasvstarpējām attiecībām viņi ir apmierināti. Nereti audzināšanas stundās izvērtās diskusijas par draudzīgu skolas vidi kopumā un ari klase atsevišķi. Bez tam pārrunās ar skolēniem noskaidrojās, ka mūsu skolas berni (un netikai viņi, bet arī skolas viesi) ir ļoti apmierināti ar gaumīgi un skaisti noformētajām klasēm un citām skolas telpām. Mājīgo noskaņu telpās rada daudzveidīgo istabas puķu bagātība, kā arī interesantie skolēnu darinājumi, kas eksponēti klasēs un gaiteņos.
Ņemot vērā jau iepriekš skolotāju minētos pašapziņu “graujošos” iemeslus, klašu audzinātāji šajā mācību gadā īpašu vērību pevērsa tam, lai, plānojot audzināšanas stundas, vienu reizi mēnesī tiktu ietverta tematika par skolēna kā personības apzināšanos ar mērķi celt bērnu pašapziņu. Šajās interesantajās, ar diskusijām bagātajās stundās ikviens Vokālo ansambļu un dramatioska pulciņa dalībniekiem:
– patīk uzstāties,
– patīk pārsteigt skatītājus-vecākus un citus skolas visus, klasesbiedrus.
Visa mācību gada garumā ispējams parādīt un attīstīt savas spējas. Nodot savus darbus citu vērtejumam ( izstades un koncerti ) un iepriecinot citus, paaugstinājās pašvērtība un līdz ar to tika veikta bpašapziņas attīstība.
Visa mācību gada laikā skolotāji pielietoja labvēlīgus, personības attīstību veicinošus saskarsmes līdzeklus. Skolotāji vienmēr bija gatavi atbildēt uz skolēnu jautājumiem. Klasēs bieži izraisījās neplānotas diskusijas. Lai radītu klasē labu noskaņojumu un saprašanās gaisotni, lai celtu skolēnu pašapziņu, bieži macību dienas sākās ar jautājumu, uz kuru visiem jāatbild. Piemēram:
– Kas ir visinteresantākais, ko jūs piedzīvojat pagājušajā nedēļā?
– Pastāstiet kādu gadījumu, kad jūs darījāt kādu cilvēku laimīgu!
– Pastāstiet kādu gadījumu, kad kāds cits darīja jūs laimīgu!
– Iedomājieties,ka jums ir burvju lādīte.Tajā ir kaut kas tāds, par ko jūs priecājaties. Kas ir šajā lādītē?
Daudzreiz, lai palīdzētu skolēniem pievērsties pozitīviem aspektiem viņi tika aicināti publiski pastāstit par savām veiksmem un panākumiem.
Ļoti bieži gan stundās,gan starpbrīžos tika organizētas dažādas spēles ( skat.pielikumā nr. 7- 15 ). Ar šo spēļu palīdzību tika veicināta ne tikai skolēnu pašapziņa,bet arī:
– veicināta spēja uztvert līdzcilvēku sajūtas,
– izjust un pārdomāt saprašanos bez vārdiem,
– savstarpēja uzticēšanās un sadarbība,
– attīstās savstarpējās kontaktēšanās iemaņas,
– tiek ievērotas apkārtējo izjūtas,
– savstarpējās saskarsmes un kopības izjūtas,
– celts pašnovērtējums.
Sadarbība ar vecākiem notika gan skolā organizētajās vecāku sapulcēs, gan personīgās pārrunās, diskusijas, dialogos un lekcijās. Diskusijās noskaidrojās, ka gūtās zināšanas noder arī pašu vecāku pašapziņas veicināšana, jo pašapzinīgi vecāki spēj veicināt arī pašapziņas veidošanos arī savos bērnos. Savukārt skolā organizētajās vecāku sapulcēs vecākiem tika doti padomi bērnu pašapziņas veicināšanā ( pielikums nr. 16 ).
Pasākumos, kad svinam latviešu nacionālos svētkus,-Miķeļdiena, Mārtiņdiena, Ziemassvētki, Meteņdiena, Lieldienas un Mātes diena u.c..-tika iesaistīti pilnīgi visi skolēni, un ikreiz uz tiem tika aicināti gan vecaki, gan ari citi pagasta iedzīvotāji. Ar sagatavotajiem priekšnesumiem un pārsteigumiem tiek veicināta pašapzina gan bērniem, gan vecākiem.
Bez tam savas individualas parasmes un talantus skolēni var parādīt ikkatru mācību gadu konkursos, kas nu jau kļuvusi tradicionāli skola,-“Suppermeitene”, ”Supperpuika”, ”Popiela”, jautro un atjautīgo sacensības.
Mācību gada laikā tika veicināts skolēnu darbu un rīcības pašvērtējums. Ļoti bieži sarunas klasē sākas ar komplimentu, ar mīļvārdiņu,1.un 2. klasē, ar labo vārdiņu pateikšanu. Pie komplimentu izteikšanas visi skolā jau tā pieraduši, ka tas jau ir kļuvis par patīkamu ikdienišķu parādību.
Nav tāda bērna, kam būtu vienaldzīgs viņa izskats. Šis pašnovērtējums (pielikums nr.4), lai cik tas arī nebūtu dīvaini, ļoti daudz ietekmē bērna pašsajūtu un tātad ari viņa vispārējo intelektuālo un garīgo attīstību.
Tam, ko skolēns domā pats par sevi, ir liela nozīme, un tas ietekmē gandrīz jebko, ko viņš dara. Ja bērns sevi novērtē pozitīvi, tad viņš ir pārliecinats par sevi un saviem spēkiem, gatavs uzsākt kaut ko jaunu, var viegli kontakteties ar saviem vienaudžiem un atrast draugus. Ja bērns sevi vērtē negatīvi, tad viņš šaubās par saviem spēkiem, jūtas nedrošs, pildot savus pienākumus un uzdevumus. Skolēni anketās uzskaitīja, ko vini gribētu sevī mainīt, un tas viniem liekas ļoti nozīmīgi, lai varetu pieaugt viņu pašapziņa:
– būt centīgāks un pacietīgāks,
– būt paklausīgāks,
– prast pārvarēt bailes,
– pārvarēt slinkumu,
– būt uzmanīgāks
– mainīt izskatu (piem., atbrīvoties no vassarraibumiem, mainīt matu krāsu)
– mainīt vārdu,
– iegādāties skaistu apģērbu.
Būtisks pašapziņas rādītājs saistās ar savu vārdu, kas simbolizē cilvēku pašu. Ja cilvēkam patīk savs vārds, viņš labāk patīk sev, viņš ir apmierināts (un otrādi). Klases stundās dažās klasēs kopā ar vecākiem bērni uzzināja, kādos mīļvārdiņos viņus vecāki
sauca zīdaiņu vecumā un ka un kāpēc izvēlējās bērna vārdu.
Sāpīgi lauku skolēni pārdzīvo ģimeņu materiālās problēmas, jo no tā atkarīga apģērba iegāde, mācību līdzekļu iegāde, iespējas piedalīties ekskursijās, vieskoncertos.Tas neapšaubāmi rada mazvērtības sajūtu un pazeminās pašapziņa. Diemžēl daudzās ģimenēs šī problēma ir aktuāla un nereti pat neatrisināma.Tādēļ mūsu skolas skolotāju kolektīvs līdztiesīgā sadarbībā ar vecākiem un skolēniem cenšas risinat šo problēmu tā, lai skolēna apģērba kvalitāte nemazinātu viņa tieksmi darboties citā jomās, tādējādi vismaz uzturot šo bērnu pašapziņas līmeni.
Lai skolēns sevi apzinātos kā svarīgu personību, dažās klasēs ir izvietota informacija par bērnu tiesībām (skat.pielikuma nr.17), par kurām arī ar bērniem dažkārt risinās pārrunas.
Pedagoģiskās izmeģinājuma darbības gaitā vecāki izrādīja patiesu ieinteresesētību un vēlmi piedalīties izvirzīto nosacījumu realizēšanā.
Pedagogu un vecāku darbības vienotība palīdzēja ģimenei redzēt savu bērnu kā kolektīva locekli, iegūt objektīvākus priekštatus par bērna dzīvi skolā un par viņa attiecībam ar vienaudžiem. Savukārt pedagogi sadarbības rezultāta labāk iepazina ģimeni un varēja sniegt vecākiem izvērstākus un pamatotākus ieteikumus bērna turpmāka audzināšanā. Aptaujas rezultāti (pavasarī) liecināja, ka skolēnu adekvātais pašvērtējums ir saglabājies un stabilizējies. Sadarbība ar vecākiem bija sarežģīta, jo viņi dzirdējatikai to, ko gribēja dzirdēt. Neskatoties uz to, viņi tika aicināti uz pārrunām un sadarbību atkartoti, jo bez skolas un ģimenes audzināšanas vienotības nebūtu sasaniedzami vēlamie rezultāti. Pedagoģiskās izmēģinājumdarbības laikā iepazīstināju vecākus ar izstrādāto programmu skolēnu pašapziņas veicināšanai,kā ari vienojāmies abpusēji mainīties ar ziņojumiem un skolēna nedēļas aspektiem (skat.pielikumā nr.18).
Darbs bērna pašapziņas veicināšanā nav viena gada problēma, tas jāpilnveido un jāattīsta visā skolēnu mācību darbībā.
NOBEIGUMS
Bakalaura darba izstrādāšanas gaita tika iegūti šādi secinājumi:
Lai veicinātu bērnu pašapziņu gan mācību, gan sabiedriskajā darbā skolā un ārpus tās, ir nepieciešama regulāra skolas un ģimenes savstarpēja sadarbība. Sekmīgas sadarbības priekšnosacījums ir laba un regulāra kontakta izveide un nostiprināšana starp skolu un ģimenei.
Kopības izjūta, vieni mērķi pieaugušajiem un bērniem, prieks par padarīto darbu, šie ir vieni galvenajiem kopdarbošanās nosacījumiem, kur vecākiar sava personiskā parauga savstarpējās atbalstīsanas spēku veido bērna personības īpašības un veicina bērna pašapziņu.
Nelabvēlīgos apstākļos augušie bērni bieži vien nesasniedz savu intelektualo potenciālu, jo viņiem lielas grūtības rada negatīvs pašnovērtējums un pašapziņas trūkums.
Katram bērnam ir savi attīstības likumi, bet skolotājam, sastopoties ar tiem, japarāda milzīga izpratne, ciena un respekts. Skolotājam ir smalkjūtīga palīga loma, bet bērns darbojas pats.
Gimeņu pedagoģiskā potenciāla kritiskie momenti:
– nelabvēlīgs mikroklimats ģimenē,
– zems ģimenes kulturālais līmenis,
– neprasme nesavtīgi mīlēt bērnu,
– nevēlēšanās saprast un atbalstīt savu bērnu,
– slikti sadzīves apstakļi.
Lai panāktu, ka skolēni mācību procesā izjūt drošības sajūtu, gandarījumu par paveikto, tātad mācību process veicinātu skolēnu pašapziņu, skolas vadības uzdevumi ir:
– inspicēt mācību stundas un novērot audzināšanas pasākumus,analizēt un koriģēt skolotāju darbu,
– vadīt skolotāju pašizglītības un tālākizglītības darbu pedagoģiskās saskarsmes, psiholoģijas jautājumu, mācīšanas meistarības pilnveidē,
– veidot saturīgu, bagātu, daudzveidīgu skolas garīgo dzīvi,
– veicināt radošu darba atmosfēru skolā,
– mazināt negatīvo spriedzi skolotāju-skolēnu un skolēnu savstarpējās attiecībās,
– izteikt atzinību par labi paveiktu darbu.
Līdz ar to darba mērķis ir sasniegts un uzdevumi izpildīti. Par to liecina novērojumi, hospitējot mācību stundās un regulāri ieskatoties skolotāju un skolēnu savstarpējo attiecību niansēs. Pārrunas ar skolēniem un skolotājiem apliecina, ka labvēlīgas pārmaiņas savstarpējās saskarsmes veidos, izziņas interešu attīstīšanā, pašapziņas un klases mikroklimata veidošanā norit. Tāpat turpina attīstīties un pilnveidoties skolas un vecāku savstarpēja sadarbība, kas ir par pamatu skolēnu pašapziņas attīstībai arī ģimenē.
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS
1. Amonašvili Š. Kā klājas,bērni?-R:Zvaigzne,1988.-174 lpp.
2. Apsīte I. Pašapziņas nozīmīgums un tā veidošanas iespējas.
/Starptautiskā zinātniskā . konference/bērns-pasaulē,pasaule bērnā.-Liepāja:LPA,1997.-83-84 lpp.
3. Avotiņš U,Prindule L.,Upmale L.Bērnu Attīstība mācību un audzināšanas procesā.-. . R.:Zvaigzne,1981.-140 lpp.
4. Azarovs I.Ģimenes pedagoģija.-R.:Zvaigzne,1986.-188 lpp.
5. Azarovs I. Māksla audzināt.-R;Zvaigzne,1983.-229.lpp.
6. Balsons M.kā izprast klases uzvedību.-Lielvārde:Lielvārds,1995.-208 lpp.
7 .Beļickis I izglītības humānā paradigma un Latvijas izglītības reforma.
Pedagogu . . . . izglītības atbalsta centrs.-R.,1995.
8. Builis A.Skolvadības pamati.-R.:LU,1993.-147 lpp.
9. Božoviča L. Personība un tās veidošanās skolas gados.-R.:Zvaigzne,1975.-303 lpp.
10. Cilvēktiesības.Mācību materiāli skolām.ANO Cilvēktiesību centrs.-1989.,AN . ., ,. ., . Latvijas Asociācija.-1996.
11. Desmit padomi pašapziņas celšanai /Sveiks un vesels/ 19987/3-3 lpp.
12. Ētikas vārdnīca.-R.: Avots, 1987.-276 lpp.
13. Frīdmanis L.,Volkovs K.Psiholoģijas zinātne –skolotājam.-R.;Zvaigzne,1988.-218.lpp.
14. Holštīges H.,Osvada P. Bērns,mēs tev palīdzēsim to veikt pašam . Ievads Montesori . . pedagoģijā.-R;Apgāds Izglītība.1995.-94.lpp
15. Izglītības likums-R.:RaKa,1999.
16 Karnegi D.un biedri,a/s Levins S.R.un Kroms M.A. Līderis tevī.-R.:Jumava, . . . . 1997.-. 219 lpp.
17. Karnegi D.Kā priecāties par dzīvi un darbu.-R.:Zvaigzne,b.g.-125 lpp.
18. Kā uzlabot skolēnu un vairot pašapziņu/Vēstis skolai/1998/ 1-9 lpp.
19. Kampbels R.Kā patiesi mīlēt pusaudzi.-R.:LBDS Jaunatnes apv.,
1991.-113 lpp.
20 .Kons I. “Es”atklāšana.-R.:Avots, 1982.-335 lpp.
21. Konvencija par Bērna Tiesībām.R.,Fonds”Mantojums”,1995.
22. Koķe T.Mūsdienu audzināšanas filozofiskie aspekti.//Skolotāja
Pieredze// 1996./10-. 13-17 lpp.
23. Kruteckis V. Skolēnu mācīšanas un audzināšanas psiholoģija.
grāmata skolotājiem un klases audzinātājiem.-R.:Zvaigzne,1978.-272
lpp.
24 Kūle M. Ceļš saprašanās labirintos.-R.:1989.
25. Levi V. Nestandarta bērns.-R.: Zvaigzne,1979.-254 lpp.
26. Mauriņa Z. Uzdrīkstēšanās.-R.:Liesma, 1990.-334 lpp.
27. Menegeti A. Ceļvedis sapņu pasaulē.-R.:v /u poligrāfists 1995.
28. Omorova S. Cilvēks runā ar cilvēku.-r.1994.
29. Pašapziņa/Skola un ģimene/ 1995. 4 (Nr.376)
30. Pekelis V.Tavas iespējas,cilvēk!-R.:Avots, 1987.-366 lpp.
31. Plotnieks I. Psiholoģija ģimenē.R.;Zvaigzne, 1988.-174 lpp.
32. Prīdāne A. Pusaudžu emocionalās sfēras izpausmes./skolotājs/ 1997 /
1 – 75-78 lpp.
33. Rutka L. Skolēnu paškoncepcijas dinamika mācību gada laikā.-R.:
LU,1995.-7 lpp.
34. Tūna A. Kā veidot skolotāju un vecāku sadarbību./Vēstis skolai/
1998/ 2-8 lpp.
35. Veselīga pašcieņa./Mans mazais/ 1995/ 3 7-9 lpp.
36. Vilciņa A. Kases audzinātājs,vecāki,bērns.R.:Zvaigzne, 1991.-39
lpp.
37. Zelmenis V. Pedagogija ģimenē.-R.:Zvaigzne, 1981.-220 lpp.
38. Brockner Z,Hulton A. Hov to reserve The visions cycle of low
Selfesteem./journal . . of Experimental Social Psihology./1979./ 14.
p.p. 565-579.
39. Glasser R. Schools without failure.-New York:Happer&Row,
1969.-p.216