oli

Olimpisko spēļu vēsture.

OLIMPIJA – spēļu dzimtene, tā ir galvenā grieķu dieva Zeva svētvieta. Olimpiskās spēles bija notikums ar lielu reliģisku nozīmi. Svētku neatņemama sastāvdaļa bija svētās upurēšanas un zvērestu došanas ceremonijas, bet spēļu uzvarētājiem tika piešķirts pusdievu statuss. Antīkajā pasaulē olimpiskās spēles notika 292 reizes. 394 gadā kristīgais imperators Teodosijs I spēles aizliedza, jo uzskatīja tās par pagānisku izpriecu. Olimpija šķita kā noslaucīta no zemes virsas, un 18. gadsimtā neviens pat nezināja, kur tieši tā atradusies. Svētvietas drupas pārklāja upju sanestas dubļu masas. Arheoloģiskie izrakumi Olimpijā aizsākās 1875.gadā. Divdesmit gadus vēlāk Atēnās notika pirmās mūsdienu olimpiskās spēles.
OLIMPIĀDES. Atšķirībā no majestātiskajiem Delfiem Olimpija atstāj miermīlīgas un patīkamas vietas iespaidu. Pirmajā gadu tūkstotī p.m.ē. te atradās pirmmātes dievietes Rejas svētnīca. Kad matriarhāta laikmets beidzās, tā kļuva par Rejas dēla Zeva svētvietu. Vietējās nozīmes svētki te svinēti jau ap 1100. gadu p.m.ē., bet olimpiskās spēles aizsākās 776.gadā p.m.ē. uz trim mēnešiem visas Grieķijas polisas vienoja ekecbeiriā jeb “ svētais pamiers”, un tā pārkāpēju gaidīja liels naudas sods. Olimpiskās spēles ilga piecas dienas augusta pirmā pilnmēness laikā. Spēles notika par godu Zevam, kurš tika uzskatīts par to aizsācēju. Spēļu disciplīnas bija šādas: skriešana braukšana ar kara ratiem, cīkstēšanās, diska un šķēpa mešana, tāllēkšana un dūru cīņa. Spēlēs drīkstēja piedalīties tikai grieķu vīrieši; sievietēm nebija ļauts tās pat skatīties, un katrs, kurš centās slepus iekļūt stadionā, tika nomests lejā no tuvējās klints. Svētku laikā dzejnieki un rakstnieki daudzu klausītāju priekšā lasīja savus darbus.
Olimpiskajā stadionā atradās vairāk nekā 200 metru garš skrejceļš, un sacīkstes varēja vērot 30 tūkstoši skatītāju. Līdz mūsdienām saglabājušās tikai starta un finiša līnijas, kā arī tiesnešu sēdvietas. Līdzās stadionam atradās hipodroms, kur notika sacīkstes braukšanā ar kara ratiem.
146. gadā p.m.ē. Grieķija kļuva par Romas provinci, tomēr romieši labprāt ļāva grieķiem saglabāt viņu tradīcijas un olimpiskās spēles notika arī Romas valdīšanas laikā, tikai tagad tajās bija atļauts piedalīties arī romiešiem. Romas imperators Nerons 69. gadā pats personiski piedalījās divriču sacensībās. Lai gan Nerona divričus vilka desmit zirgi (citiem dalībniekiem bija atļauts iejūgt tikai četrus zirgus), viņš no tiem izkrita un sacensības zaudēja. Bailēs par savu dzīvību tiesneši tomēr piešķīra uzvaru Neronam.
Palestra – bija vieta, kur atlēti gatavojās skriešanas un cīkstēšanās sacensībām, un to veidoja kolonnu apņemts atklāts laukums. Te atlēti vingrinājās un iezieda ķermeni ar eļļu. Visi atlēti skrēja kaili; šī prakse aizsākās 720. gadā p.m.ē., kad kādam sacensību dalībniekam skrējiena laikā nokrita gurnauts.
Svētais sports. Sporta pasākuma laikā Olimpijā notika regulāras upurēšanas ceremonijas par godu Zevam. Piecu dienu ilgās spēles atklāja rituāla ceremonija, kuras laikā tika nokauts balts vērsis. Atlēti bieži lūdza dievus, lai tie palīdz viņiem gūt uzvaru.
Vārds olimpiāde asociējās ar visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada Olimpiskās spēles tiek rīkotas ik pēc 4 gadiem. Olimpiāde līdz ar rezultātu straujo izaugsmi olimpiskajās sacensībās aizvien retāk notiek tāds brīnums kā jauna talanta negaidīta parādīšanās un uzvara olimpiādē. Olimpiādē tika laboti 76 olimpiskie un 28 pasaules rekordi.
Ik četrus notika Olimpiskās spēles. DR Grieķijā ir Olimpija. Spēles notika pie Zeva aizbildņa tempļa. 40`000 skatītāju ieradās uz spēlēm. Dievu miers – aizliegums karot. Spartieši uzņēmās atbildību par kārtību. Spēles sākās 776.g.p.m.ē. un turpinājās 293 reizes līdz Teodosijs aizliedza Olimpiskās spēles. Spēles notika 3,5 ha lielā platībā. Spēles vienoja grieķu tautu. Tur bija pieccīņa, jāšana, dūru cīņas. Neielaida netīrus cilvēkus un sievietes. Tiesnešu skaits bija dažāds. Bija rekordi. Sportisti bija kaili – tīri. Tiem, kas 3 reizes uzvarēja būvēja statujas. Tiesneši tika arī uzpirkti.
Senajā Grieķijā un mūsdienu olimpiāde kustībā 4 gadu periods starp 2 olimpiskajām spēlēm. Senajā Grieķijā arī laika skaitīšanas vienība (ieviesa vēsturnieks Tīmajs 264 p.m.ē.) līdz 394 m.ē., kad olimpiskās spēles tika aizliegtas.
Olimpija. Olimpija ir sengrieķu pilsēta Elīdā (Peloponēsas ZR daļā). Olimpija bija reliģisko un mākslas centrs, Zeva kulta un viņam veltīto olimpisko spēļu rīkošanas vieta. Pēc kristietības ieviešanas Olimpija panīka. 426 m.ē. Olimpija tika nodedzināta. Kopš 1875 Olimpijā tiek veikti arheoloģiskie izrakumi. Olimpijā daļēji saglabājušies arhitektūras pieminekļi bijušajā Zeva svētvietā – Pelopa svētnīcā (2. gs. p.m.ē.), Hēras templis (7. gs. p.m.ē.) un Prāksitela statuja “Hermejs ar mazuli Dionīsu”, Zeva templis (468 – 465 p.m.ē., arhitekts Libons) un Zeva statuja (tēlnieks Feidijs); ārpus svētvietas teritorijas – buleitērijs(6. gs. p.m.ē.).
Olimpiskās spēles. Populārākie svētki senajā Grieķijā. Olimpiskās spēles rīkoja Olimpijā regulāri katru 4 gadu(776 p.m.ē. – 394 m.ē.); tās ilga 5 dienas. Pirmajā un pēdējā dienā notika svinīgas ceremonijas par godu dievam Zevam, pārējās sporta sacensības un konkursi(no 444 p.m.ē. Olimpiskajās spēlēs piedalījās arī dzejnieki, filozofi, oratori). Sacensības notika skriešanā, vēlāk arī dūru cīņās, braukšanā ar kara ratiem, pentatlonā(skriešana, tāllēkšana, šķēpa mešana, diska mešana, cīņa). Olimpiskajās spēlēs varēja piedalīties brīvie grieķu vīrieši, vēlāk arī zēni. Uzvarētājus godināja visā Senajā Grieķijā. Olimpisko spēļu laikā tika pārtraukti kari. Mūsu dienās – pasaules lielākais starptautiskais sporta sarīkojums. Notiek kopš 1896(kopš 1924 arī ziemas Olimpiskās spēles). Vasaras Olimpiskās spēles tiek skaitītas pēc Olimpiādēm arī tad, ja Olimpiskās spēles nav notikušas, ziemas Olimpiskās spēles skaita tikai notikušās. Olimpisko spēļu principi un likumi noteikti Olimpiskajā hartā: Olimpiskajās spēlēs var piedalīties tās valsts sportisti(amatieri), kuras nacionālā olimpisko komiteju ir atzinusi Starptautiskā olimpiskā komiteja. Sportisti Olimpiskajās spēlēs cīnās vienlīdzīgās, godīgās, sacensībās, bez reliģijas, rasu vai politiskās diskriminācijas. Starptautiskā sporta kongresā(1894 Parīzē) pēc P. de Kubertēna ierosinājuma apstiprināja Olimpisko hartu, pieņēma lēmumu par Olimpisko spēļu organizēšanu, nodibināja Starptautisko olimpisko komiteju – mūsdienu Olimpiskās spēles un starptautiskās olimpiskās kustības augstāko vadošo orgānu. Vismaz 6g. pirms Olimpiskām spēlēm Starptautiskā olimpiskā komiteja apstiprina pilsētu, kurā notiks Olimpiskās spēles, un programmā iekļautos sporta veidus. Vasaras Olimpiskās spēles no Starptautiskās olimpiskās komitejas atzītajiem sporta veidiem jāiekļauj ne mazāk kā 15: vieglatlētika, akadēmiskā airēšana, basketbols, bokss, smaiļošana un kanoe, riteņbraukšana, paukošana, futbols, vingrošana, svarcelšana, rokasbumba, lauka hokejs, džudo, cīņas sports, peldēšana, daiļlēkšana, ūdenspolo, modernā pieccīņa, jāšanas sports, šaušana, loka šaušana, volejbols, burāšana. Pirmajās olimpiskajās spēlēs Atēnās sportisti sacentās 9 sporta veidos un izcīnīja 42 zelta medaļas, divdesmit otrajās olimpiskajās spēlēs Maskavā – 21 sporta veidā tika izcīnīti 203 medaļu komplekti. Lai uzņemtu jaunu vasaras sporta veidu olimpisko spēļu programmā, ar to jānodarbojas vīriešiem vismaz 40 valstīs un 3 kontinentos, sievietēm – 25 valstīs un 2 kontinentos. Parasti olimpisko spēļu ilgums nedrīkst pārsniegt 16 dienu (neskaitot svētdienas un svinamās dienas, kad sacensības nenotiek). Kopš 1968 ar Starptautisko olimpisko komitejas piekrišanu organizē kultūras pasākumu programmu, lai ar mākslas palīdzību propagandētu pasaulē olimpiskos ideālus un tautu savstarpējo saprašanos. Olimpiskai kustībai ir savas tradīcijas: olimpiskā uguns aizdedzināšana (ar saules staru Olimpa kalnā aizdedzina lāpu, ko ar stafeti nogādā olimpisko spēļu vietā), olimpiskais karogs (kopš 1920), emblēma (kopš 1920), kas sastāv no olimpiskā simbola – 5 apļiem (zils, melns, sarkans, dzeltens, zaļš) un devīzes “ Citius, altius, fortius” (ātrāk, augstāk, spēcīgāk). Kopš 1920 ieviests olimpiskais zvērests sportistiem, kopš 1968 – arī tiesnešiem. Izveidots rituāls sportistu apbalvošanas ceremonijai – valsts vai Nacionālās olimpiskās komitejas karoga pacelšana un himnas atskaņošana. Kopš 1908 neoficiāli tiek vērtēta delegāciju vieta kopvērtējumā.
Pirmajās olimpiskās spēlēs piedalījās 295 sportisti no 13 valstīm. Lielākos panākumus guva Grieķijas sportisti, izcīnot 10 zelta medaļu, 19 sudraba un 17 bronzas medaļu (zelta medaļa maratonā S.Luisam). pirmo olimpisko zelta medaļu izcīnīja amerikāņu sportists Dž.Konolijs (trīssoļlēkšanā). Otrajās olimpiskajās spēlēs piedalījās 1077 sportisti (to vidū 11 sievietes) no 21 valsts. Pirmo olimpisko zelta medaļu sievietēm izcīnīja angliete Š.Kūpere (tenisā). Cariskās Krievijas sportisti piedalījās ceturtajās un piektajās olimpiskās spēlēs. Lielākos panākumus guva daiļslidotājs N.Paņins-Kolomenkins (zelta medaļa 1908).
Latvijas sportisti (30) pirmo reizi piedalījās 1912.g. olimpiskās spēlēs Cariskās Krievijas komandā, buržuāziskās Latvijas laikā – četrās olimpiskās spēlēs un izcīnīja 2 sudraba un 1 bronzas medaļu. Latvijas PSR sportisti nozīmīgus panākumus olimpiskās spēlēs guvuši vieglatlētikā, volejbolā, basketbolā un burāšanā.

Vai jūs zināt, ka ….

• olimpisko spēļu simbols ir cits citā savērti 5 apļi.
• olimpiskie apļi simbolizē 5 kontinentus
• olimpisko spēļu garākā skrējiena distance ir maratons – 42, 195 km, vēl garākas ir soļošanas un distanču slēpošanas distances
• amerikāņu peldētājs Marks Spics 1972.gadā izcīnīja 7 zelta medaļas ,4 no tām – individuālajās sacensībās, bet 3 medaļas stafetēs. Amerikāņu ātrslidotājs Ēriks Heidens 1980.gada ziemas olimpiskajās spēlēs ieguva 5 zelta medaļas – tas ir vienās spēlēs individuālajās sacensībās gūto zelta medaļu rekords.
• bēdīgi slavens politiķis Ādolfs Hitlers atteicās pasniegt slavenākajam Berlīnes 1936. gada olimpisko spēļu čempionam – melnādainajam amerikāņu sportistam Džesem Ovensam 4 izcīnītās zelta medaļas.
• lielākais medaļu skaits, ko ir izcīnījis cilvēks ir 10 zelta medaļas, kuras 1900., 1904., un 1908.gada olimpiskajās spēlēs izcīnījis amerikānis Raimonds Klarentss Jūrijs (augstlēkšanā, tāllēkšanā un trīssoļlēkšanā).
• lielākais ātrums no kalna nobraukšanas veidiem ir nebraucienā.
• ilgākā viena sportista karjera ir 40 gadi.
• ātrākais no peldēšanas stiliem ir brīvais stils krauls.
• olimpiskie peldētāji hronometru aptur uzsitot pa pieskārienjūtīgu plāksni, kas atrodas baseina galā.
• tālāk var aizmest šķēpu nevis veseri.
• olimpisko spēļu dalībnieki parasti dzīvo Olimpiskajā ciematā.
• olimpisko spēļu uguni iededz Antīko olimpisko spēļu norises vietā Olimpijā.
• sinhronajā peldēšanā dalībnieki startē ar aizspiestiem deguniem.
• daiļslidotāji ir labākie dejotāji ziemas olimpiskajās spēlēs.
• mūsdienās pirmās olimpiskās spēles notika 1896.gadā Atēnās.

Olimpiskās spēles.

1. 1896 Atēnās
2. 1900 Prīzē
3. 1904 Sentluisā
4. 1908 Londonā
5. 1912 Stokholmā
6. 1916 nenotika
7. 1920 Antverpenē
8. 1924 Parīzē
9. 1928 Amsterdamā
10. 1932 Losandželosā
11. 1936 Berlīnē
12. 1940 nenotika
13. 1944 nenotika
14. 1948 Londonā
15. 1952 Helsinkos
16. 1956 Melburnā un Stokholmā
17. 1960 Romā
18. 1964 Tokijā
19. 1968 Mehiko
20. 1972 Minhenē
21. 1976 Monreālā
22. 1980 Maskavā
23. 1984 Losandželosā