Kas ir peldēšana? Peldēšana ir ne tikai pārvietošanās veids ūdenī, bet arī viens no fiziskās aktivitātes veidiem, kas norūda organismu un labvēlīgi ietekmē visu tā sistēmu darbību, jo vienlaicīgi tiek nodarbināta visa muskuļu sistēma, vienlaicīgi atslogojot skeletu un locītavas. Ir pierādīts, ka peldēšana harmoniski attīsta cilvēka organismu. Respektīvi, palielinās muskuļu masa, muskuļi kļūst spēcīgāki un elastīgi, nostiprinās sirds un asinsvadu sistēma, zūd lielais tauku slānis, nomierinoši tiek ietekmēta nervu sistēma, kā arī tiek normalizētas elpošanas kustības un attīrītas ādas poras. Ūdens mehāniskās un termiskās iedarbības rezultātā peldētāja āda kļūst gluda un plastiska. Peldēšana ļoti labi attīsta un nostiprina arī elpošanas sistēmu, īpaši astmas slimniekiem.
Skeleta un muskuļu sistēma – normālai skeleta un muskuļu sistēmai ir nepieciešamas kustības un fiziskās aktivitātes, jo, jo vairāk kauli tiek noslogoti, jo tie kļūt stiprāki un izturīgāki. Piemēram, sportistiem kauli ir resnāki un blīvāki. Bez tam, pateicoties kustībām, palielinās arī muskuļu šķiedras, un tās kļūst biezākas. Tā rezultātā muskuļu spēks un izturība pieaug. Cilvēki, kam ir ļoti labi attīstīti kauli un muskuļu sistēma ir veiklāki, spēcīgāki un izturīgāki. Attīstīta organisma muskulatūra cilvēkam nodrošina labu un pareizu stāju. Un, kā jau ikviens no mums zina, pareiza stāja ir viena no vesela organisma pazīmēm, jo tā labvēlīgi ietekmē sirds darbību, elpošanu, kā arī vēdera dobuma orgānu darbību.
Starp muskuļu darbību un centrālo nervu sistēmu (CNS) pastāv cieša saistība. Ir zināms, ka smadzenes no muskuļu receptoriem saņem impulsus, kas normalizē to darbību. Piemēram, pārdzīvojumu vai uztraukumu brīžos ir vieglāk nomierināties, ja mēs kustamies, sportojam vai arī strādājam. Mazkustīga dzīvesveida apstākļos vieglāk attīstās augstākās centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi, kā, piemēram, neiroze.
Nervu sistēma – peldēšanas aktivitātes labvēlīgi ietekmē arī cilvēka nervu sistēmu. Respektīvi, tās veicina ātrāku un precīzāku reakciju. Parasti fiziski labi attīstīti cilvēki ir arī psiholoģiski līdzsvaroti. Kustības rada cilvēkam pozitīvas emocijas jeb, tā saucamo, „muskuļu prieku”, kas rodas pēc lielākas fiziskās piepūles, piemēram, peldēšanas vai arī riteņbraukšanas. Bez
tam, pateicoties fiziskajām aktivitātēm, cilvēkam ir labs un možs garastāvoklis.
Sirds un asinsrites sistēma – peldēšana un citas fiziskās aktivitātes visbūtiskāk ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu. Mūsdienās ikvienam ir skaidrs, ka mazkustīgs dzīves veids ir tiešā veidā saistīts ar sirds slimību attīstību. Šo slimību riska faktori ir ātra sirdsdarbība un paaugstināts asinsspiediens. Savukārt, regulāra un intensīva fiziskajā slodze ietekmē sirds un asinsrites sistēmu tādējādi, ka tā palēnina sirds darbību, paplašina asinsvadus, kā arī palēnina arteriālo asinsspiedienu.
Ūdens spiediens uz ādu un daudzu muskuļu grupu darbība sekmē asins pieplūšanu sirdij. Savukārt asinsriti pozitīvi ietekmē ritmiskās roku un kāju kustības un pareizs elpošanas ritms. Regulāras un ilggadējas nodarbības peldēšanā rada lielas pārmaiņas sirdsdarbībā, respektīvi, pieaug sirds izmēri un minūtes tilpums, stipri palielinās sirds muskulatūras spēks. Tādēļ arī tie cilvēki, kuriem ir regulāra fiziskā slodze, ievērojami retāk slimo ar sirds slimībām, nekā tie cilvēki, kam ir mazkustīgs dzīvesveids. Lai izkavētu sirds slimību attīstību, jau no agras bērnības ir būtiski nodrošināt intensīvu un regulāru fizisko aktivitāti, īpaši peldēšanu. Cilvēkiem, kuriem jau ir ateroskleroze, sirds slimības vai arī paaugstināts asinsspiediens, arī ir nepieciešamas fiziskās aktivitātes. Ir novērots, ka šiem slimniekiem kustību un peldēšanas aktivitāte aizkavē turpmāku aterosklerozes attīstību, regulē sirdsdarbību, samazina asinsspiedienu, uzlabo holesterīna līmeni asinīs, kā arī uzlabo sirds muskuļa (miokarda) apgādi ar skābekli. Pastāv arī iespēja, ka peldēšana var pat veicināt aterosklerozes regresiju.
Elpošanas sistēma – peldēšana, labvēlīgi ietekmē elpošanas orgānus, jo tā veicina elpošanas orgānu attīstību un darbību, jo visu pamatdzīvības procesu norisei ir nepieciešams skābeklis, un peldēšana uzlabo elpošanas funkciju tādējādi, ka peldēšanas laikā elpošana ir ritmiska, dziļa un saskaņota ar roku un kāju kustībām. Peldēšana attīsta krūškurvja elastīgumu un arī palielina plaušu vitālo kapacitāti. Tādejādi organisms vairāk tiek apgādāts ar skābekli. Peldēšana veicina diafragmas attīstību, un spēcīgi diafragmas muskuļi nodrošina pareizu elpošanu – tā kļūst lēnāka un dziļāka. Bez tam, diafragma ieelpas laikā vairāk nolaižas uz leju, tādejādi masējot vēdera dobuma orgānus un uzlabojot tajos asinsriti. Ilgstošs skābekļa bads veicina dažādu hronisku un ļoti nopietnu slimību attīstību.
Gremošanas orgānu sistēma – kā jau es iepriekš minēju, peldēšana uzlabo asinsriti visos vēdera dobuma orgānos. Tā uzlabo kuņģa un zarnu darbību jeb
peristaltiku, veicina gremošanas procesus, veicina barības vielu uzsūkšanos un uzlabo vēdera izeju. No tā varam secināt, ka slodzes ietekmē, kas rodas no peldēšanas, uzlabojas visas gremošanas trakta funkcijas.
Iekšējas sekrēcijas dziedzeru jeb endokrīnā sistēma – fiziskā peldēšanas slodze neļauj uzņemtajiem taukiem un glikozei nogulsnēties taukaudu veidā. Tie tiek izmantoti kā enerģijas avots muskuļu darbam. Tādejādi, kustības pasargā no aptaukošanās. Kā zināms, aptaukošanās ir riska faktors arteriālas hipertensijas, cukura diabēta un miokarda infarkta attīstībai.
Peldēšana noņem arī sasprindzinājumu plecos un skaustā, kā arī tā trenē vēdera muskulatūru. Peldēšana ir sevišķi ieteicama cilvēkiem ar muguras slimībām, jo tā trenē ne tikai izturību, bet arī muguras muskuļus. Šajā vidē nav iespējams izdarīt straujas kustības, un savukārt tas pasargā ķermeni no iespējamajā pārslodzēm.
Šis sporta veids ne tikai attīsta un nostiprina elpošanas sistēmu, labvēlīgi ietekmē sirds darbību, elpošanu, un vēdera dobuma orgānu darbību, bet arī uzlabo arī vielmaiņas procesus, jo, kā jau iepriekš minēju, tas īpaši ietekmē organisma apgādi ar asinīm. Ūdens temperatūra un spiediens masē ķermeni, tādejādi stimulējot organismam svarīgus regulācijas mehānismus. Tā rezultātā uzlabojas vielmaiņa, elpošana un asinsrite.
Peldot var attīstīt arī izturību, pie tam, ir iespējams uzturēties ūdenī, cik vien ilgi kārojas. Peldot īpaši tiek atslogotas un saudzētas locītavas un arī mugurkauls. Turklāt, kustības svaigā gaisā un temperatūras maiņa (gaiss- ūdens) norūda organismu, līdz ar to samazinot saaukstēšanās risku.
Peldēšana ir lieliski piemērota arī labas krūšu formas uzturēšanai. Krūtīm tas ir skaistumkopšanas līdzeklis numur viens. Peldēšanas kustības efektīvi un saudzīgi trenē un nostabilizē krūšu muskulatūru un audus, un viedo tvirtas, skaistas formas krūtis, kā arī harmonizē un modelē visu ķermeni un tonizē ādu.
Peldēšana ir ieteicama sievietēm, kuras ir stāvoklī, jo tā pastiprina plecu un vēdera muskuļus un tās zonas, kas ir īpaši noslogotas grūtniecības laikā. Ūdens vingrinājumi var normalizēt asinsspiedienu un samazināt locītavu stīvumu un diskomforta sajūtu, ko izraisa grūtniecība.