Personības loma vēsturē.
Es izvēlējos šo tēmu, jo, manuprāt, ikvienam cilvēkam, ikvienai personai ir ļoti liela loma vēsturē. Es uzskatu, ka šobrīd arī mēs spēlējam lielu lomu topošajā vēsturē.
Ja runājam tieši par filmu „Rīgas sargi”, tad, manuprāt, ļoti liela loma vēsturē ir Rīdigeram von der Golcam, un nevis tikai Latvijas vēsturē, bet arī Vācijas un Krievijas vēsturē.
Latvijas vēsturē viņš spēlēja lielu lomu tādēļ, ka 1919. gada sākumā Golcs tika komandēts uz Latviju, lai pārņemtu Kurzemē dislocētā Vācijas armijas 6. rezerves korpusa, kurā ietilpa dzelzs divīzija un Baltijas landesvērs, komandēšanu. Jau tā paša gada 1. februārī viņš ieradās Liepājā, un tajā pašā dienā viņu iecēla par Liepājas gubernatoru. 16. februārī Golcam pakļautās karaspēka daļas Liepājā īstenoja apvērsumu, kas bija vērsts pret Latvijas Pagaidu valdību. Pēc Rīgas ieņemšanas 1919. gada 22. maijā Andrieva Niedras Pagaidu valdības vienības, kuras komandēja Rīdigers fon der Golcs, jūnijā sāka karadarbību pret Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigādi. Pēc vācu landesvēristu un Dzelzs divīzijas sakāves 1919. gada 23. jūnijā saskaņā ar 3. jūlijā noslēgto Strazdmuižas pamiera līgumu vācu karaspēkam bija jāatstāj Latvijas teritorija, taču Golcs vilcinājās pildīt pamiera noteikumus un, lai viņam ar savu karaspēku nebūtu jāatstāj Kurzeme, 21. septembrī viņš noslēdza līgumu ar Pāvelu Bermontu, saskaņā ar kuru vācu okupētās teritorijas civilpārvalde tika nodota Bermontam, bet Latvijā dislocētie vācu spēki formāli pārgāja Rietumu (Krievijas) brīvprātīgo armijas pakļautībā. 1919.gada 8.oktobrī Bermonta – Golca karaspēks, kurā ietilpa 45 000 kareivji, sāka uzbrukumu Rīgai. Taču Latvija pret Bermonta – Golca karaspēku spēja nostādīt tikai 12 000 lielu karaspēku, jo pārējās latviešu armijas daļas cīnījās pret Sarkano armiju Latgalē. Līdz ar to Rīgas aizstāvjiem jau pēc 2 dienām nācās atkāpties, jo ienaidnieka pārspēks bija milzīgs. Jau 9. oktobrī Bermonta – Golca karaspēka daļas bija jau sasniegušas Torņakalna dienvidu daļu. Un tieši tāpēc nakts aizsegā latviešu karaspēkam nācās pārcelties uz Daugavas labo krastu, un jau nākamajā dienā Bermonta – Golca armija ieņēma Pārdaugavu, līdz ar to Daugava kļuva par frontes līniju Rīgā. Taču neilgi pēc tam, Vācijas pavēlniecība atsauca Golca štābu no Latvijas, un Golcs atstāja Latviju.
Manuprāt, šie minēti vēstures fakti ļoti labi pierāda manis teikto par to, ka Rīdigeram fon der Golcam ir ļoti spilgta loma vēsturē.
Taču es vēl vēlētos minēt vēl kādu personu, kurai ir liela loma vēsturē, taču tikai filmā „Rīgas sargi”, un tas ir Mārtiņš – strēlnieks, kas pēc daudziem gadiem, kas ir pavadīti karojot svešumā, atgriežas Latvijā pie savas mīļotās līgavas Elzas un atrod Latviju pārmaiņu varā. Viņam šķiet, ka ir palikusi vairs tikai viena cīņa – cīņa par savas mīļotās sirdi, taču viņš kļūdās, jo viņām nākas cīnīties arī par jaundibināto Latvijas valsti. Taču neviens vairs netic Latvijas valstij, un neilgi pirms Bermonta karaspēka uzbrukuma Mārtiņam izdodas nostiprināt ticību par Latvijas valsti paša zemē, un viņš ar saujiņu brīvprātīgo ir gatavs atkal cīnīties par savu valsti un tās brīvību pat tad, kad Sabiedroto valstis ir atteikušās jaundibinātajai Latvijai palīdzēt. Un Mārtiņam tas izdodas, un neilgi pirms Latvijas atgūšanas, viņš atgūst arī savu mīļoto līgavu. Un tad viņam izdodas nostiprināt ticību par jaunizveidoto Latvijas valsti arī ārzemēs.
Nobeigumā es vēlētos pateikt to, ka katram no mums vajadzētu piedomāt pie tā, kādi iegāja vēsturē tie cilvēki, kuri cīnījās par mūsu valsti un tās brīvību, un, kādi ieejam vēsturē mēs.