Pirmā palīdzība
Pirmā palīdzība – tā ir nekavējoša palīdzība nelaimes gadījumā, kuru var sniegt jebkurš, ari neprofesionālis. Pirmās palīdzības mērķis:
• saglabāt dzīvību,
• maksimāli novērst iespējamās negadījuma sekas,
• veicināt izveseļošanos.
Rīcība negadījuma vietā:
• ātri novērtēt situāciju un izstrādāt attiecīgo rīcības taktiku,
• sniegt palīdzību, kas attiecīgajā brīdī būtu vissvarīgākā un prātīgākā,
• palikt pie cietušā un sniegt pirmo palīdzību tik ilgi, līdz ierodas ātrā
palīdzība.
ABC – shēma viskritiskāko stāvokļu novērtēšanai, dzīvības saglabāšanai un uzturēšanai. Pēc ABC shēmas jāsāk rīkoties tad, ja cietušais ir bezsamaņā.
A – ELPCEĻU atbrīvošana:
• pagriezt cietušo uz muguras,
• pārbaudīt mutes dobumu un vajadzības gadījumā atbrīvot to no svešķermeņiem,
• atliekt cietušā galvu un izvirzīt apakšžokli.
B – ELPINĀŠANAS uzsākšana (1.attēls):
• aizspiest cietušā degunu,
• dziļi ieelpot,
• aptvert ar savu muti cietušā muti un izdarīt izelpu,
• ja nevar izdarīt elpināšanu mute-mutē, tad elpināt mute-degunā
C-SIRDSDARBĪBAS atjaunošana (ja pulss nav sataustāms) (2.attēls):
• uzsākt sirds masāžu, ritmiski saspiežot un atslābinot krūškurvi,
• darīt to pārmaiņus ar elpināšanu (elpināšana attiecībā pret masāžu 2:15).
Ja izdara elpināšanu un sirds masāžu 2 palīdzības sniedzēji, tad elpināšanas un masāžas ciklu attiecība 1:5.
Atdzīvināšanu izbeidz, ja:
• parādās pulss, elpošana;
• ierodas palīgspēki vai zūd palīdzības sniedzēja spēki.
ASIŅOŠANA UN TĀS APTURĒŠANAS PAŅĒMIENI
ARTERIĀLĀ asiņošana (koši sārtas asinis, kas šļācas ar strūklu):
• aizspiest brūci ar pirkstiem vai plaukstu,
• uzlikt spiedošu pārsēju: uz brūces liek marles tamponus vai neattītus marles saites ruļļus, tad cieši nosaitē,
• uzmanīgi pacelt cietušo ķermeņa dalu,
• novietot cietušo guļus stāvoklī, apsegt,
• izsaukt ātro palīdzību.
Stipras asiņošanas gadījumos (asiņo liela diametra maģistrālie asinsvadi):
• aizspiest brūci ar plaukstu vai dūri,
• novietot cietušo guļus un piespiest asinsvadu pie kaula augšpus ievainoju¬ma vietas (rokā – augšdelma artēriju, kājā – cirkšņa artēriju, citās vietās – sk. 3.attēlu),
• uzlikt uz brūces spiedošu pārsēju.
• atbrīvot nospiesto asinsvadu un pārbaudīt pulsu (tam jābūt sataustāmam),
• izsaukt ātro palīdzību.
Ja asiņojošais asinsvads atrodas vietā, kur nevar uzlikt pārsēju (padusē, cirkšņa apvidū, pēdā u.c.), tad asiņošanu var apturēt, maksimāli saliecot ekstremitāti vai piespiežot pie brūces un to fiksējot, piemēram, ar izturīga auduma gabalu, jostu u.tml. Vietās, kur to nevar izdarīt, jānospiež asinsvads ar plaukstu vai dūri un jātur tas aizspiests tik ilgi, līdz ierodas ātrā palīdzība.
VENOZĀ asiņošana (tumši sarkanas asinis, kas izplūst no brūces lēni):
• noguldīt cietušo,
• pacelt cietušo ķermeņa daļu (ekstremitāti),
• uzlikt sterilu saiti un spiedošu pārsēju,
• izsaukt ātro palīdzību.
KAPILĀRĀ asiņošana (ievainotās virsmas asiņošana, kad asinis sūcas pilienu veidā):
• uzlikt sterilu saiti un spiedošu pārsēju,
• nepieciešamības gadījumā izsaukt ātro palīdzību.
Deguna asiņošana:
• apsēdināt cietušo,
• noliekt galvu nedaudz uz priekšu,
• saspiest ar pirkstiem degunu (nedaudz zemāk par deguna sakni) un turēt 5… 10 min,
• atlaist roku, procedūru atkārtot, ja asinis vēl tek,
• izsaukt ātro palīdzību, ja asiņošana ir ilgstoša un stipra.
Galvas asiņošana:
• uzlikt sterilu materiālu uz ievainojuma vietas, viegli to piespiest un turēt tik ilgi, līdz ierodas ātrā palīdzība.
Asiņošana no auss: 3.attēls
• novietot cietušo pusguļus stāvoklī,
• noliekt galvu uz asiņojošās auss pusi,
• pārklāt ar sterilu materiālu, viegli to nofiksēt,
• izsaukt ātro palīdzību.
Asiņošana no mutes:
•apsēdināt cietušo,
• noliekt galvu nedaudz uz priekšu,
• pielikt marles tamponu pie brūces mutē un to turēt piespiestu vismaz 10 min,
• izsaukt ātro palīdzību ilgstošas un stipras asiņošanas gadījumā.
TRAUMAS
Lūzumi, mežģījumi:
• mazo kaulu lūzuma (slēgta vai vaļēja) vai mežģījuma gadījumā imobilizēt (fiksēt un padarīt nekustīgu) locekli, saglabājot lūzuma vai mežģījuma deformāciju,
• ja cietušais jātransportē, tad piesaitē pie ķermeņa elkonī saliektu roku, bet traumēto kāju piesaitē visā garumā pie otras kājas vai dēļa,
• vaļēja lūzuma gadījumā vispirms apturēt asiņošanu, uzlikt uz brūces sterilu pārsēju un tikai tad izdarīt imobilizāciju,
• lielo kaulu (mugurkaula, augšstilba, iegurņa, augšdelma) lūzuma gadījumos nepārvietot un nekustināt cietušo, izsaukt ātro palīdzību,
• veikt ABC nepieciešamības gadījumā.
Galvas trauma:
• noguldīt cietušo,
• pacelt ķermeņa augšdaļu,
• pagriezt galvu uz sāniem,
•veikt asiņošanas apturēšanu,
• izsaukt ātro palīdzību.
Vēdera traumas:
Vaļējas –
• pārklāt ar sterilu pārsēju, necenšoties atlikt izkritušos orgānus atpakaļ vēderā,
• nedot ēst un dzert,
• izsaukt ātro palīdzību (pārvietot vai transportēt cietušo, ja tas nepieciešams,
var tikai guļus).
Slēgtas:
• novietot cietušo guļus, saliecot kājas ceļos,
• zem ceļiem novietot valnīti (piemēram, salocītu apģērba rulli),
• izsaukt ātro palīdzību.
Krūškurvja trauma:
• apturēt asiņošanu vaļējas traumas gadījumā,
• uz ievainotās vietas uzlikt sterilu apsēju (marli),
• pārklāt ar plastmasas (piemēram, polietilēna) plēvi, ko nostiprina ar leikoplastu,
• novietot cietušo sēdus stāvoklī vai noguldīt uz bojātās krūškurvja puses,
• izsaukt ātro palīdzību,
• veikt ABC nepieciešamības gadījumā.
Acu traumas:
• novietot cietušo guļus uz muguras,
• neļaut kustināt veselo aci,
• uzlikt uz traumētās acs sterilu marli,
• uzlikt pārsēju uz abām acīm,
• izsaukt ātro palīdzību.
Traumas ķermeņa saspiešanas gadījumos.
A. Ja no saspiešanas brīža pagājusi ne vairāk kā l stunda:
• atbrīvot cietušo pēc iespējas ātrāk,
• apskatīt, vai nav asiņošana, novērst to,
• novērtēt un fiksēt iespējamos lūzumus,
• noteikt iekšējās asiņošanas iespējas vai šoka stāvokli,
• izsaukt ātro palīdzību,
• veikt ABC nepieciešamības gadījumā.
B. Ja no saspiešanas brīža pagājusi vairāk nekā l stunda:
• neatbrīvot cietušo no smagā priekšmeta,
• mierināt cietušo,
• izsaukt ātro palīdzību,
• veikt ABC nepieciešamības gadījumā.
AMPUTĀCIJA:
• apturēt asiņošanu,
• pārsiet brūci,
• veikt ABC nepieciešamības gadījumā,
• amputantu (pirkstu, ekstremitāti u.tml.) ietīt sausā marlē, ievietot plast¬masas maisiņā,
• ielikt otrā maisiņā, kurā ir sniegs vai ūdens ar ledus gabaliņiem,
• imobilizēt ekstremitāti,
• izsaukt ātro palīdzību.
SVEŠĶERMENIS BRŪCĒ:
• apguldīt cietušo,
• pacelt ievainoto locekli,
• uzklāt marles gabalu uz brūces un svešķermeņa,
• novietot ap svešķermeni tik marles rullīšu, cik nepieciešams, lai pārsējs būtu vienā augstumā ar svešķermeni,
• nosaitēt,
• izsaukt ātro palīdzību.
PĀRKARŠANA:
• novietot cietušo guļus vēsā vietā (vēdinātā telpā u.c.), paceļot galvu,
• novilkt drēbes,
• dzesēt galvu un krūtis, piemēram, ar mitru dvieli u.tml.,
• dot dzert vēsus dzērienus,
• izsaukt ātro palīdzību,
• veikt ABC nepieciešamības gadījumā.
PĀRSALŠANA:
• novietot cietušo siltā telpā, apsegt,
• ja nav siltu telpu, novietot vismaz aizvējā, apsegt ar siltumizolējošu materiālu (piemēram, ar alumīnija foliju, kas ir autovadītāja aptieciņā),
• dot dzert karstu tēju vai siltu un saldu dzērienu,
• izsaukt ātro palīdzību,
• veikt ABC nepieciešamības gadījumā.
APSALDĒJUMI:
• pārklāt apsaldēto ķermeņa daļu ar sausu apģērbu, audumu,
• nemasēt un nesildīt apsaldētās vietas,
• dot siltus dzērienus,
• čulgas pārsiet ar sterilu (tīru) pārsēju (nepārdurt tās),
• ja iespējams, aizvest cietušo uz tuvāko veselības aprūpes iestādi,
• smagākos gadījumos izsaukt ātro palīdzību.
APDEGUMI:
• dzēst degošo apģērbu, noslāpējot liesmu ar segu vai vārtot cietušo pa zemi,
• dzesēt apdeguma vietu ar aukstu ūdeni,
• pārklāt apdeguma vietu ar sterilu marli (sejas apdegumus nepārklāt),
• izsaukt ātro palīdzību,
• veikt ABC nepieciešamības gadījumā.
Ja apdeguma vieta ir neliela un virspusēja, drīkst lietot pretapdeguma antiseptiskos līdzekļus.
ĶĪMISKIE APDEGUMI.
Uz ādas:
• ja ķīmiskā viela izlijusi uz apģērba, steidzīgi noraut apģērbu un nepieciešamības gadījumā apdeguma vietu skalot ar ūdeni,
• ja ķīmiskā viela nokļuvusi uz ādas tiešā veidā, skalot apdeguma vietu ar tekošu ūdeni ilgāk nekā pie termiskiem apdegumiem (10 – 20 min.) neatkarīgi no tā, kādā agregātstāvoklī bijusi šī viela (cietā, šķidrā, gāzveida),
• bojāto vietu pārsiet ar sterilu pārsēju,
• izsaukt ātro palīdzību.
Acīs:
• galvu pagriezt uz cietušās acs pusi,
•skalot cietušo aci ar tekošu ūdeni vismaz 20 min. (ja nepieciešams, cietušo
nogulda),
• saudzēt veselo aci,
• izsaukt ātro palīdzību.
Gremošanas traktā:
• dot dzert tikai tīru ūdeni (maziem malkiem un ne vairāk par vienu glāzi),
• nedrīkst izraisīt vemšanu,
• izsaukt ātro palīdzību.
SAINDĒŠANĀS.
Saindēšanās, uzņemot indi pa elpošanas ceļiem:
• samazināt kaitīgās gāzes vai tvaiku koncentrāciju darba vides gaisā (atvērt logus, durvis, radot caurvēju)
Neieslēgt elektrību, nededzināt atklātu uguni, (dažas gāzes vai to maisījumi, ķīmisko vielu tvaiki var radīt eksploziju).
Ražotņu telpās ieslēgt avārijas ventilāciju, ja tādas nav, ieslēgt lokālo ventilāciju (piemēram, velkmes skapi), apturēt pieplūdes sistēmas darbību.
Zinot, ka notikusi saindēšanās ar gāzi, piemēram, oglekļa monoksīdu (tvana gāzi), glābējam, ieejot telpā, jāaiztur elpa, ja nepieciešams, jālieto individuālie aizsardzī¬bas līdzekļi, piemēram, respiratori vai gāzmaskas.
• iznest cietušo no bīstamās darba vides,
• kontrolēt cietušā samaņu, pulsu, elpošanu, ja nepieciešams, veikt ABC,
• izsaukt ātro palīdzību,
• vajadzības gadījumā zvanīt ugunsdzēsējiem – 01,
• vajadzības gadījumā zvanīt gāzes avārijas dienestam – 04.
Saindēšanās, uzņemot indi caur gremošanas ceļiem:
• dot dzert siltu ūdeni 0,5 līdz l l vairākkārt, lai izraisītu vemšanu,
• nedrīkst izsaukt vemšanu, ja cietušais saindējies ar skābēm, sārmiem, maz¬gāšanas līdzekļiem, ūdenī nešķīstošiem organiskiem šķīdinātājiem (ben¬zīnu u.c.),
• savākt indes pārpalikumus (ja tādi ir ), atvemtās masas vai citus pierādīju¬mus, kas palīdzētu noteikt indi,
• izsaukt ātro palīdzību,
• veikt ABC nepieciešamības gadījumā.
Saindēšanās caur ādu:
Daudzas ķīmiskās vielas, it sevišķi šķīdinātāji (benzīns, acetons, benzols, tetrahlorogleklis u.c.), labi šķīdina taukus, uzsūcas organismā caur veselu ādu, tādējādi tieši nonāk asinīs, neskarot aknas.
• mazgāt ar tekošu ūdeni bojātās ķermeņa daļas,
• veikt ABC nepieciešamības gadījumā,
• izsaukt ātro palīdzību.
EPILEPSIJAS GADĪJUMS (krītamā kaite):
• redzot slimnieku krītam, censties pasargāt viņu no kritiena sekām, atbrīvo¬jot apkārtni no liekiem priekšmetiem un, ja iespējams, saliekot zem galvas mīkstas drānas,
• atpogāt uzmanīgi apkaklīti,
• kad krampji beigušies, noguldīt slimnieku stabilā sānu guļā,
• palikt ar slimnieku līdz samaņas atgūšanai,
• pēc lēkmes iztīrīt muti,
• veikt ABC nepieciešamības gadījumā,
• izsaukt ātro palīdzību, ja nepieciešams.
ĢĪBONIS:
• noguldīt cietušo, paceļot kājas,
• nodrošināt svaiga gaisa padevi telpā,
• apsēdināt cietušo, kad tas nācis pie samaņas,
• ja cietušais ilgi nenāk pie samaņas, izsaukt ātro palīdzību un uzsākt ABC.
ELEKTROTRAUMAS:
• izslēgt strāvu vai atraut cietušo no strāvas avota; tas jādara ar gumijas cimdu vai cita, strāvu nevadoša priekšmeta palīdzību,
• uz apdegumiem uzlikt sterilus pārsējus,
• smagos gadījumos veic ABC līdz brīdim, kamēr ierodas ātrā palīdzība.
ŠOKS:
Var iestāties asu sāpju vai asins zuduma dēļ, un tā pazīmes: samaņas traucējumi, bāla, ar aukstiem sviedriem klāta āda, ātrs, vāji sataustāms pulss.
• novērst šoka cēloni,
• nomierināt cietušo (ja viņš ir pie samaņas),
• atbrīvot no cieša apģērba, jostas u.c.,
• novietot cietušo guļus, paceļot kājas un zem ceļiem paliekot paliktni,
• piemēram, sarullētu apģērba gabalu,
Šādi novietot cietušo drīkst tikai tad, ja viņš ir pie samaņas, nav lauztas kājas, nav galvaskausa, iegurņa un mugurkaula skriemeļu lūzumu, nav sāpes vēderā un elpošana nav traucēta.
• sasegt cietušo,
• kontrolēt elpošanu un pulsu,
• veikt ABC nepieciešamības gadījumā,
• izsaukt ātro palīdzību.
NEPIECIEŠAMAIS PIRMĀS PALĪDZĪBAS APTIECIŅAS SATURS:
Medicīnisko materiālu minimums paredzēts uzņēmumiem vai iestādēm, kuros darbinieku skaits nepārsniedz 100. Tas nepieciešams tikai pirmās palīdzības sniegšanai, nevis cietušā ārstēšanai.
Nr.p. k.
Priekšmetu un materiālu nosaukums
Skaits
Paredzēts
1.
Vienreizējas lietošanas cimdi
1
Aizsardzībai pret iespē¬jamo inficēšanos
2.
Saspraužamās adatas vai līmlente
1
Pārsēju fiksēšanai
3.
Šķēres 10-14 cm ar noapaļotiem galiem
1
Cietušā atbrīvošanai no apģērba, materiālu nogriešanai
4.
Mākslīgās elpināšanas maska iepakojumā
1
Palīdzības sniedzēja aizsardzībai no inficēšanās
5.
Trīsstūrveida pārsējs 96 x 96 x 136 cm iepakojumā
2
Cietušā ekstremitātes fiksēšanai
6.
Leikoplasts 2-3 cm spole
1
Pārsēju fiksēšanai
7.
Brūču plāksteri (dažāda izmēra) sterilā iepakojumā
15
Brūču pārsiešanai
8.
Tīklveida pārsējs Nr.4 (40 cm)
3
Pārsēju fiksācijai
9.
Folijas sega (viena puse metalizēta, otra spilgtā krāsā)
1
Cietušā apsegšanai
10.
Marles saites 400 x 10 cm sterilā iepakojumā
4
Pārsiešanai
11.
Marles saites 400 x 5 cm sterilā iepakojumā
2
Pārsiešanai
12.
Pārsienamās paketes (spiedošs pārsējs) sterilā iepakojumā
2
Jauna parauga žņaugs stipras asiņošanas apturēšanai
13.
Marles komplekts (60 x 80 cm) sterilā iepakojumā
1
Lielākām brūcēm
14.
Marles komplekts (40 x 60 cm) sterilā iepakojumā
1
Lielākām brūcēm
15.
Dezinficējošas paketes
5
Antiseptikai