Alberts Kviesis dzimis 1881.gada 22.decembrī Tērvetē. Viņa tēvs bija Tērvetes pagasta rakstvedis, bet mātes vārds bija Lavīze. Savu pirmo izglītību viņš ieguva mājās pie vecākiem. 13 gadu vecumā Alberts Kviesis iestājās Jelgavas ģimnāzijā, kuru beidz 20 gadu vecumā.
Ģimnāzijas laikā viņš pieredzēja 4.vispārējos dziesmu un deju svētkus, kas notika Jāņa Čakstes vadībā. Albertu Kviesi ieinteresēja koru dziedāšana, Jānis Čakste kļuva par viņa paraugu. Tāpat kā pirmais presidents, arī viņš nolēma studēt tieslietas.
Viņš iestājās Tērbatas universitātes tieslietu fakultātē un pievienojās korporācijas Letonia saimei, kurā bija apvienojusies nacionāli apzinīga latviešu jaunatne ar apņēmību kalpot tēvzemei un tautai. Studijas viņš beidza 1907.gadā 25 gadu vecumā un atgriezās Jelgavā, kur sāka strādāt par advokātu.
Alberts Kviesis bija arī aktīvs latviešu sabiedriskajā dzīvē. Lū, kādus sabiedriskus amatus viņš ir veicis:
1915.gadā bija Jelgavas latviešu biedrības priekšnieka vietas izpildītājs
Sarkanā Krusta Jelgavas latviešu komitejas loceklis
Tērbatā darbojās bēgļu palīdzības komitejā
Iestājās jaundibinātajā Latviešu zemnieku savienībā
1917.gadā piedalījās Kurzemes zemes sapulcē
Viņu ievēlēja Tērbatas latviešu juristu birojā
1919.gadā viņš darbojās Latvijas tautas padomē
Bija tiesu palātas loceklis, vēlāk arī priekšsēdis
1920.gadā bija Latvijas miera delegācijas loceklis Berlīnē miera slēgšanai ar Vāciju
Bija Satversmes sapulces un Latvijas saeimas deputāts
No 1921.- 1923.gadam bija iekšlietu ministrs
Visu laiku bija aktīvs Zemnieku savienības darbinieks
Piedalījās Nacionālās operas pārorganizēšanā
No 1922.- 1925.gadam bija operas direkcijas loceklis
Alberts Kviesis bija apveltīts arī ar nozīmīgām cilvēciskām īpašībām:
Viņš prata uzklausīt, saprast un aprunāties ar ikvienu cilvēku
Personīgo ienaidnieku viņam tikpat kā nebija
Runāja lietišķi, nevienu neapvainoja
Viņš bija stalta auguma, ar izturētu stāju
Viņam bija nosvērts, mierīgs raksturs
Viņš bija objektīvs savos spriedumos un slēdzienos
Pirmo reizi Alberta Kvieša kandidatūru Valsts Prezidenta vēlēšanām izvirzīja 1927.gadā no Zemnieku savienības partijas, kas bija otra lielākā partija. Vēlēšanu cīņa sākās 1930.gada 8.aprīlī. Pauls Kalniņš ieguva 36 balsis, Alberts Kviesis- 47. Bija jāizdara jauna balsošana. Pēdējā balsojumā Alberts Kviesis ieguva 55 balsis. 1930.gadā Latvija ieguva savu trešo prezidentu.
Alberts Kviesis turpināja abu iepriekšējo prezidentu darbu- bija demokrātisks. Savas prezidentūras laikā viņš objektīvi veica savus pienākumus:
Cienīgi reprezentēja Latvijas valsti
Teica tautai runas
Turpināja atbalstīt mūzikas dzīvi
Oficiāli viesojās kaimiņvalstī- Igaunijā
1933.gadā bija izbeigušās Kvieša pilnvaras, notika jaunas vēlēšanas. Šoreiz viņu ievēlēja jau pirmajā balsošanā. 1933.gada 11.aprīlī Alberts Kviesis oficiāli nolasīja zvērestu Latvijas valstij un satversmei. Viņš nevarēja iedomāties, ka 11 mēnešus vēlāk būs spiests zvērestu ignorēt, jo valstī sāksies apvērsums.
1934.gada 15., 16.maijā, apvērsuma naktī presidents un viņa ģimene atradās Rīgas pilī, kad tur ieradās Kārlis Ulmanis un paziņoja par visas varas pārņemšanu savās rokās. Alberts Kviesis palika savā amatā, bet viņam vairs nebija nekādas ietekmes.
1935.gada 18.novembrī Alberts Kviesis atklāja četrus gadus celto Brīvības pieminekli.
Pienāca laiks, kad viņam beidzās valsts prezidenta pilnvaras un viņa amatu pārņēma Kārlis Ulmanis. Bet pēc aiziešanas no prezidenta amata Alberts Kviesis:
Strādāja advokatūrā
Nenodarbojās ar politiku
Daudz laika pavadīja savās lauku mājās
1940.gadā viņu un viņa ģimeni izsūtīja uz Padomju Savienību
1941.gadā viņš atgriezās Rīgā un kļuva par brīvās Latvijas simbolu, jo pēdējais Latvijas valsts presidents Kārlis Ulmanis bija izsūtīts, bet iepriekšējie bija jau miruši
1942.gadā viņš darbojās Tiesu ģenerāldirekcijā par juriskonsulu
No 1943.- 1944.gadam bija Tieslietu ģenerāldirektors
1943.gadā viņš protestēja pret piespiedu mobilizāciju Latviešu leģionā
Smagu pārdzīvojumu Albertam Kviesim sagādāja ziņa, ka padomju karaspēks pie Jelgavas pārrāvis vācu aizsardzības līniju un otrā pusē frontes līnijai palikusi viņa māja un ģimene.
1944.gada 9.augustā viņu pierunāja uzkāpt uz kuģa Monte Rosa klāja, lai dotos trimdā uz Vāciju. Vēl kuģis bija Daugavā, kad prezidenta sirds apstājās. Māte Latvija pēdējo tās vēlēto prezidentu neizlaida no savām skavām, Albertu Kviesi apbedīja Latvijas zemē.