Pirmie Latvijas Prezidenti

Jānis Čakste- Dzimis Lielsesavā 1859.gada 14.septembrī, 1882.gadā beidzis Jelgavas ģimnāziju, 1886.gadā – Maskavas universitātes juridisko nodaļu. Tajā pašā gadā J.Čakste sāka strādāt par sekretāru Kurzemes guberņas prokuratūrā, bet 1888.gadā – par advokātu Jelgavā. Aktīvi iesaistījās Jelgavas sabiedriskajā dzīvē, tādēļ tika ievēlēts par triju lielāko latviešu biedrību priekšnieku. 1895. gadā panāca, ka 4. dziesmu svētki tiek sarīkoti Jelgavā, daļēji tos finansējot. 1905.gadā piedalījās Latvijas autonomijas projekta izstrādē, bet 1906.gadā tika ievēlēts pirmajā Krievijas Valsts Domē kā pārstāvis no Kurzemes. Pēc tās atlaišanas, J.Čakste bija to 16

6
66 deputātu vidū, kas parakstīja tā saukto Viborgas uzsaukumu, kurā pilsoņi tika aicināti nemaksāt nodokļus un nedot rekrūšus līdz otrās Domes sasaukšanai; par to viņu notiesāja uz trim mēnešiem cietumā. 1915.gadā J.Čakste pārcēlās uz Tērbatu, kur kopā ar citiem latviešiem nodibināja Latviešu bēgļu centrālkomiteju un 1917.gadā kļuva par tās priekšsēdētāju. 1917. g sākumā viņš devās uz ārzemēm, lai propagandētu Latvijas neatkarības ideju; tur sarakstīja brošūru “Die letten und ihre Latvija”. 1918.gadā Tautas padome ievēlēja J.Čaksti par priekšsēdētāju. Šā paša gada nogalē viņš ārzemēs or
r
rganizēja Latvijas diplomātisko korpusu, vadīja Latvijas delegāciju Parīzes miera konferencē, kurā tika prasīta Latvijas neatkarības atzīšana. 1919.gada jūlijā J.Čakste atgriezās Latvijā un vadīja Tautas padomi. Satversmes sapulce viņu ievēlēja par prezidentu, un saskaņā ar Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumiem viņš vi
i
ienlaikus veica Valsts prezidenta un armijas augstākā virspavēlnieka funkcijas. Pirmā un otrā Saeima J.Čaksti ievēlēja par Valsts prezidentu. Ar savu darbības stilu J.Čakste radīja Valsts prezidenta amata autoritāti, publicēja 402 likumus un apžēloja 549 notiesātos.

Gustavs Zemgals – Atrodoties prezidenta amatā, 1929. gadā no 27. līdz 28. maijam Zemgals uzturējās oficiālā vizītē Zviedrijā, bet tā paša gada 29.jūnijā uzņēma Latvijā Zviedrijas karali Gustavu V. Savā prezidentūras laikā Zemgals gandrīz nemaz neiejaucās likumdevēja darbībā – tikai vienu reizi viņš nosūtīja likumprojektu atkārtotai caurlūkošanai. Savukārt, savas tiesības apžēlot notiesātos Zemgals izmantoja diezgan plaši – savas prezidentūras laikā viņš apžēloja 648 personas, no tām 172 – pilnīgi, 471 – sodu mīkstinot, bet 5 – atjaunojot viņu tiesības pēc soda izciešanas. Zemgala prezidenta pilnvaras beidzās 1930. gada aprīlī, bet kandidēt uz otru pilnvaru termiņu viņš kategoriski atteicās.

A. Kviesis – dzimis 1881. gada 22. decembrī, mi
i
iris 1944. gada 9. augustā) bija trešais Latvijas Valsts prezidents. Alberts Kviesis dzimis 1881. gada 22. decembrī Tērvetes pagasta Ērgļos, pagasta rakstveža ģimenē. Sākotnējo izglītību viņš ieguva mājās, bet no 1894. līdz 1902. gadam apmeklēja Jelgavas ģimnāziju. Tajā pašā gadā viņš uzsāka studijas Tērbatas universitātes juridisko fakultātē, ko pabeidza 1907. gadā. Mācību laikā Tērbatā Kviesis iestājās studentu korporācijā Lettonia. 1930. gada 12.novembrī Kviesis apbalvots ar I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni ar ķēdi. 1944. gada 9. augustā Kviesis uzkāpa uz vācu kuģa “Monte Rosa” klāja, lai dotos trimdā uz Vāciju. Kuģim vē
ē
ēl atrodoties Daugavā, Kviesis mira ar sirdstrieku. Viņš apglabāts Rīgas Meža kapos.

Leave a Comment