Pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšana ar apsūdzības rakstu, tās procesuālā kārtība.

LATVIJAS POLICIJAS AKADĒMIJA

POLICIJAS KOLEDŽA

REFERĀTS

2000

LATVIJAS POLICIJAS AKADĒMIJA

KRIMINĀLTIESISKO ZINĀTŅU

KATEDRA

POLICIJAS KOLEDŽAS KLĀTIENE

126.GRUPAS STUDENTA

DMITRIJA TRAVKINA

REFERĀTS KRIMINĀLPROCESĀ

Pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšana ar apsūdzības rakstu, tās procesuālā kārtība.

Rīga 2000

Satura rādītājs.

1. Nodaļa. Pirmstiesas izmeklēšanas un tās pabeigšanas būtība un nozīme.4

2. Nodaļa. Pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas veidi............6

3. Nodaļa. Pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšana ar apsūdzības rakstu...7

1. Daļa. Cietušā, civilprasītāja un civilatbildētāja iepazīšanās ar lietas materiāliem.............................7

2. Daļa. Apsūdzētā iepazīšanās ar visiem lietas materiāliem......9

3. Daļa. Pirmstiesas izmeklēšanas papildināšana...........11

4. Nodaļa. Apsūdzības raksts........................12

5. Nodaļa. Apsūdzības raksta pielikumi....................14

Izmantojamā literatūra.........................16

Pirmstiesas izmeklēšanas un tās pabeigšanas būtība un nozīme.

Pirmstiesas izmeklēšana – ir kriminālprocesa otrs, etaps jeb otra kriminālprocesuālā stadija ar

r
r noteiktu uzdevumu un mērķiem.

Pirmstiesas izmeklēšanas uzdevumi ir:

1) Ātri un pilnīgi atklāt krimināllietas ierosināšanas stadijā konstatētos nodarījumus,

2) Noskaidrot vainīgo,

3) Izlemt personas saukšanu pie kriminālatbildības.

Pirmstiesas izmeklēšanas stadija ir nepieciešama, lai pirms tiesas procesuāli nostiprinātu nozieguma pēdas, savāktu procesuāli nostiprināti un pārbaudītu visus pierādījumus, kas vajadzīgi patiesības nostiprināšanai lietā, kā arī formulētu un celtu apsūdzību, tādā veidā sagatavojot un nodrošinot krimināllietas iztiesāšanas un izspiešanas iespējas tiesas sēdē. Taču pirmstiesas izmeklēšanu nedrīkst uzskatīt tikai par tiesas sēdes sagatavošanas stadiju, jo tai ir patstāvīgi uzdevumi.

Pirmstiesas izmeklēšanas stadija sā
ā
ākas ar krimināllietas ierosināšanu, proti – ar brīdi, kad pieņem lēmumu par krimināllietas ierosināšanu, saskaņā ar pašlaik spēkā obligāta visās krimināllietās, izņemot noziegumus, kas minēti KPK 111.p.2.d.

Pirmstiesas izmeklēšanā ir saskatāmi divi posmi jeb etapi:

I. No krimināllietas ierosināšanas brīža līdz laikpunktam, kad tiek no
o
oskaidrota pie kriminālatbildības saucamā persona un savākti pietiekami pierādījumi apsūdzības celšanai, vai līdz brīdim, kad iestājas kriminālatbildības noilgums. Ja izmeklēšanas laikā rodas apstākļi, kas nepieļauj tiesvedība krimināllietā, tad tā ir jāizbeidz. Pēc krimināllietas ierosināšanas pirmstiesas izmeklēšanas iestādes galveno uzmanību velta tās personas procesuālai noskaidrošanai, kas noziegumu izdarījusi, un savākts pierādījums viņas saukšanai pie kriminālatbildības.

II. Kriminālvajāšanas etaps, kas sākas ar brīdi, kad prokurors pieņem lēmumu par personas saukšanu pie atbildības. Pēc saukšanas pie kriminālatbildības, respektīvi, pēc kriminālvajāšanas uzsākšanas, lietas izmeklēšana tiek turpināta pret noteiktu personu (apsūdzēto) nolūkā precizēt gan noziedzīgo nodarījumu, gan tā izdarītāja vainu, kā arī procesuālai pierādījumu nostiprināšanai un papildus pārbaudei.

Pirmstiesas izmeklēšanai ir sākums un arī pabeigšanas veids un brīdis [sk. Referāta nod.” Pirmstiesas izmeklēšanas un tās pabeigšanas veidi.”]

Pirmstiesas izmeklēšanas pa

a
abeigšana – t.i. noslēdzošais etaps krimināllietas izmeklēšanā.

Pēc nozieguma izmeklēšanas rezultātiem, izz.izd. analīzē un novērtē pirmstiesas izmeklēšanas materiālus kopumā. Ja pirmstiesas izmeklēšanas laikā, noskaidrojot patiesību, tika izmantoti visi nepieciešamie pierādīšanas līdzekļi un pie tam tika ievērotas KPK prasības, tad izz.izd. pabeidz izmeklēšanas darbības, kuru rezultātā tika iegūti pierādījumi, sistematizētu materiālu un pieņem lēmumu par tālāko krimināllietas virzību.

Tālāku izmeklēšanu dara nelietderīgu vai pat neiespējamu, krimināllieta tiek izbeigta izmeklēšanas stadijā (KPK 5., 208.p.)

Pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas veidi.

Saskaņā ar KPK 208.p.1.d. pirmstiesas izmeklēšana pabeidz tikai pēc visu li

i
ietas apstākļu vispusīgas, pilnīgas un objektīvas noskaidrošanas, sastādot:

1) Apsūdzības rakstu un virzot lietu uz tiesu,

2) Lēmumu par lietas nosūtīšanu tiesas medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai,

3) Lēmumu par lietas izbeigšanu.

Ar apsūdzības raksta pirmstiesas izmeklēšana tiek pabeigta, ja sekmīgi atrisināti izmeklēšanas uzdevumi:

 Vispusīgi, pilnīgi un objektīvi atklāts noziegums,

 Noskaidrota nozieguma izdarījusī persona un tai celta apsūdzība,

 Noskaidroti visi lietas apstākļi,

 Savākti, procesuāli nostiprināti un pārbaudīti pierādījumi,

 Veikta izmeklēšanas pabeigšanu saistītās procesuālās darbībās (KPK 202. – 211.p.)

Ar lēmumu par lietas nosūtīšanu tiesas medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu izmeklēšanu pabeidz ja:

1) Noziegums izdarīts nepieskaitāmības stāvoklī,

2) Nozieguma izdarītājs nepieskaitāmības stāvoklī nonācis pēc izdarīšanas un gara slimību dēļ atzīsts par sabiedrībai bīstamu (KPK 394. – 404.p.)

Ar lēmumu par lietas izbeigšanu pirmstiesas izmeklēšanu pabeidz ja, izmeklēšanas mērķi nav iespējams sasniegt likumu paredzēto apstākļu dēļ:

1) Ja ir KPK 5.p. paredzētie apstākļi,

2) Ja nav pierādīta apsūdzība un nav iespējams savākt papildus pierādījumus,

3) Ja persona, kas izdarījusi sabiedriski bīstamu nodarījumu tiek atzīta par nepieskaitāmu un ja lieta jāvirza tiesai, lai pielietotu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu,

4) Ja tiek atzīts, ka lietās izmeklēšanas laikā grozījušos apstākļu dēļ nodarījums, ko izdarījusi persona zaudējis sabiedriski bīstamo raksturu vai šī persona vairs nav sabiedriski bīstama (KPK 208. Un 212.p.)

Izpētot KPK 8.p., izriet ka pirmstiesas izmeklēšanu var pabeigt arī gadījumos, kad prokurors vai izz. iestāde ar prokurora piekrišanu pieņem lēmumu par krimināllietas izbeigšanu sakarā ar materiālu vai izbeigtās krimināllietas nosūtīšanu uz tiesu, audzinošā rakstura piespiedu līdzekļi piemērošanu nepilngadīgajam, ja nepilngadīgā izdarītā nodarījuma sabiedriskā bīstamība nav liela.

Pirmstiesas izmeklēšana pabeigšana ar apsūdzības rakstu.

Pirmstiesas izmeklēšana pabeigšana ar apsūdzības rakstu ir tās pabeigšanas dominējošais veids, kad prokurors atzinis pirmstiesas izmeklēšanu par pabeigtu un savāktos pierādījumu par pietiekamiem apsūdzības raksta sastādīšanai, viņam tas jādara zināms ieinteresētajiem procesa dalībniekiem, kuriem šai tiesvedības posmā ir tiesības iepazīties ar lietu materiāliem un izteikt savus iebildumus un lūgumus izmeklēšanas papildināšanai.

Cietušā, civilprasītāja un civilatbildētāja iepazīšanās ar lietas materiāliem.

Procesa dalībnieku iepazīstināšana ar krimināllietas kalpo īstenības noskaidrošanai lietā, lietas materiālu pilnveidošanai, iespējamo trūkumu novēršanai, kā arī dalībnieku interešu apmierināšanu. Tādēļ cietušā un viņa pārstāvji, viņa pārstāvju civilprasītāja, civilatbildētāja vai viņa pārstāvju iepazīstināšanai ar krimināllietas materiāliem jāpievērš nopietna uzmanība, jo viņu domām, pazīmēm, lūgumiem var būt visai svarīga nozīme izlemšanai pēc būtības.

KPK 202.p. nosaka, ka procesa dalībnieku (pārstāvju) iepazīstināšanai jānotiek pirms apsūdzības raksta sastādīšanas – tas ir pēc tam kad prokurors atzinis pirmstiesas izmeklēšanu faktiski par pabeigtu un savāktos pierādījumus par pietiekamiem apsūdzības raksta sastādīšanai. Saskaņā ar 203.p. prasībām ar lietas materiāliem jāiepazīstina arī apsūdzētais, bet tas var notikt pēc KPK 202.p. prasību izpildīšanas.

Procesa (pārstāvju) iepazīstināšana ar lietas materiāliem aptver trīs stadijas:

1) Prokurors paziņo cietušajam un viņa pārstāvim, civilprasītājam un civilatbildētājam vai viņu pārstāvjiem par viņu tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem un pieteikt lūgumu, un izsniegt pieteikumus. Prokurors to var izdarīt: rakstveidā vai mutvārdos uzaicinot procesa dalībniekus pie sevis noteiktā laikā. Paziņojumā jābūt paziņojumam par to, ka gadījumā, ja procesa dalībnieks atsakās iepazīties ar lietas materiāliem, tad noteiktā laikā viņam jāpaziņo par to prokuroram. Ja procesa dalībnieks (pārstāvis) ir atteicies no savām tiesībām iepazīties ar lieta materiāliem, bet pēc tam tomēr uzskata par vajadzību iepazīties, tad viņš ir tiesīgs to darīt, kamēr krimināllieta atrodas pie prokurora un, kā tās izriet no KPK 203.p., kamēr materiāli vēl nav tikuši uzrādīti apsūdzētajam. Lietā jābūt rakstveida apliecinājumam, ka katrs no dalībniekiem ir iepazinies ar KPK 202.p. prasībām. Izteikt savu velēšanos iepazīties ar lietas materiāliem procesa dalībnieks var: mutvārdos, ierodoties pie prokurora vai paziņojot to prokuroram rakstveidā. Procesa dalībnieks var atteikties no savām tiesībām, par šo viņš informē prokuroru rakstveidā, kas tiek pievienots lietas materiāliem vai paziņo to prokuroram to mutvārdiem, par ko prokurors sastāda protokolu. Nav pieļaujama atteikšanās pa telefonu.

2) Iepazīstināšanās stadija. Katrs no dalībniekiem (pārstāvjiem) var pats iepazīties ar visiem lietas materiāliem vai lūgt prokuroru viņu iepazīstināt ar lietas materiāliem un dot par tiem paskaidrojumu. Ar lietā izdarītiem video un skaņas ierakstiem iepazīstināms tikai cietušais un viņa pārstāvis. Iepazīstināšanās laikā cietušais un viņa pārstāvis, civilprasītājs, civilatbildētājs vai viņu pārstāvji var taisīt izrakstus no lietas materiāliem (pārzīmēt shēmas, pielietot fotouzņemšanu ) nav pieļaujama procesa dalībnieku steidzināšana vai cita veida ierobežošana. Pēc iepazīšanās persona ir tiesīga pieteikt lūgumus un iesniegt pieteikumus.

3) Prokurors procesuāli noformē iepazīstināšanās gaitu, rezultātus un pieteiktos lūgumus, sastādot atsevišķu protokolu attiecībā par katru procesa dalībnieku. Protokolu paraksta prokurors un persona, kura tika iepazīstināta ar lietas materiāliem. Ja lūgums pieteikts rakstveida, tad par to atzīmē protokolā, norādot īsi lūguma būtību.

Ja cietušais un viņa pārstāvis, civilprasītājs, civilatbildētājs vai viņu pārstāvji pēc prokuroru aicinājuma iepazīties ar lietas matereāliem atsakās no šīm tiesībām viņi var tomēr pieteikt lūgumus, kurus prokuroram ir jāizlemj likumā paredzētajā kārtībā.

Par atteikumu izpildīt pieteikto lūgumu prokurors sastāda motivētu lēmumu par ko paziņo pieteicējam pret parakstu uz paša lēmuma vai sastādot atsevišķu dokumentu, vai nosūtot viņam rakstveida paziņojumu. Parakstu par ziņojuma saņemšanu pievieno krimināllietai.

Ja prokurors ir izpildījis pieteikto lūgumu un tādējādi papildinājis lietas materiālus, tad ievērojot KPK 207.p. prasības, atkārtoti jāizdara KPK 202.p. prasības.

Ja procesa dalībniekiem neatbild uz prokurora paziņojumu un neierodas lai iepazītos ar lietas materiāliem tad tas nav šķērslis lietas tālākajai virzīšanai.

Apsūdzētā iepazīstināšana ar visiem lietas materiāliem.

Saskaņā ar KPK 203.p. prokurora pienākumi ir:

1. Paziņot apsūdzētājam par to, ka pirmstiesas izmeklēšana ir pabeigta,

2. Iepazīstināt apsūdzēto ar krimināllietas materiāliem.

No visiem procesa dalībniekiem visvairāk krimināllietas izmeklēšanas rezultātos ir ieinteresēts apsūdzētais. Iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem to skaitā arī ar video, foto uzņēmumiem, skaņu ierakstiem, krimināllietai pievienotos priekšmetus, ir viens no apsūdzētā aizstāvētā līdzekļiem, tādēļ Latvijas kriminālprocesa likums piešķir apsūdzētajam plašas iespējas iepazīties un izteikt savas domas par lietas materiāliem.

Apsaudzētais ir tiesīgs iepazīties ar lietas materiāliem kā pēdējais no visiem procesa dalībniekiem – tas ir pēc tam, kad prokurors saskaņā ar KPK 202.p. jau ir iepazīstinājies ar lietu cietušo civilprasītāju, civilatbildētāju un viņu pārstāvju un, ievērojot viņu lūgumus, papildinājis lietas materiālus.

Izskaidrojot apsūdzētajam viņa tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, prokuroram jāpaziņo arī, ka apsūdzētais var pieprasīt sev palīgā aizstāvi. Ja apsūdzētais vēlas aizstāvi, tad iepazīstināšana ar lietu notiek, obligāti piedaloties aizstāvim. Aizstāvis var aicināt pats apsūdzētais pēc savas iniciatīvas, bet ne vēlāk par piecām dienām pēc prokurora paziņojuma par izmeklēšanas pabeigšanu un iespēju iepazīties ar lietas materiāliem KPK 204.p. Ja apsūdzētais pieprasa, lai prokurors aicina aizstāvi, tad prokuroram tas jādara. Advokāta ierašanās ir obligāta, kā arī obligāta ir aizstāvja piedalīšanās pie lietas materiālu uzrādīšanas nepilngadīga apsūdzētajam, mēmam, kurlam, aklam vai apsūdzētajam, kurš citu fizisku vai psihisko trūkumu dēļ pats nespēj izlietot savas tiesības uz aizstāvību. Nepieciešamības gadījumos prokuroram jānodrošina tulka palīdzība vai jāsameklē personu, kas nolasīs apsūdzētajam lietas materiālus, ja pats apsūdzētais to nevar, un nevēlas lai nolasītu prokurors.

Izskaidrojot apsūdzētajam viņa tiesības, lietderīgi dot iespēju apsūdzētajam pašam izlasīt KPK 203.p. un 45.p. saturu.

Iepazīties ar lietas materiāliem jāatzīmē protokolā, norādot atteikšanos motīvus. Ja apsūdzētais atsakās parakstīt protokolu, tad prokurors pats to uzraksts protokola, pie tam pieaicināto klātbūtnē nav nepieciešama.

Ja apsūdzētais atsakās iepazīties ar lietas materiāliem, tad aizstāvis netiek iepazīstināts ar lietu, jo KPK 204.p. paredz advokāta palīdzības sniegšanu apsūdzētajam iepazīstināšanas gaitā.

Lietas materiāliem jābūt sakārtotiem, numurētiem, sašūtiem lietā un norādītiem lietas materiālu sarakstā – tikai tad likuma prasību par visu lietas materiālu uzrādīšanu būs nodrošināta.

Ja prokurors uzrāda apsūdzētajam nesakārtotu, nekonkrētus lietas materiālus, tad apsūdzētais ir tiesīgs pieprasīt, lai prokurors to izdara pirms materiālu uzrādīšanas. Šās prasības neievērošana var izraisīt tiesas lēmumu par lietas nodošanu papildizmeklēšanai.

Vispār, apsūdzētā neiepazīstināšana ar lietas materiāliem vai tikai daļēja iepazīstināšana ir uzskatāma par būtisku kriminālprocesa likuma pārkāpumu.

Gatavojoties uzrādīt lietas materiālus apsūdzētajam un viņu aizstāvim, prokuroram jāizlemj jautājums par lietas materiālu nodrošināšanu pret to bojājumiem un iznīcināšanu.

Ja lietā ir vairāki apsūdzētie, tad prokurors var iepazīstināt visus apsūdzētos reizē vai katru atsevišķi, vai pa grupām. Likums nereglamentē apsūdzēto iepazīšanos secību un kārtību, tādēļ šos jautājumus prokurors izlemj pēc sava ieskata un dažreiz vadās no taktiskiem apsvērumiem. Protokols tomēr sastādams attiecībā uz katru apsūdzēto atsevišķi.

Apsūdzētais var iepazīties ar lietas materiāliem tādā kārtībā un secībā, kādā pats vēlās.

Apsūdzētais ir tiesīgs izstudēt lietas materiālus personiski ar aizstāvja palīdzību, lai prokurors visu materiālus viņam nolasa.

Apsūdzētais un aizstāvis iepazīstas ar lietas materiāliem prokurora klātbūtnē. Vajadzības gadījumā prokurors izskaidro atsevišķus materiālus, bet ja apsūdzētais pieprasa, lasa viņam lietas materiālus, demonstrē video, atskaņo skaņas ierakstus, izņem, no iesaiņojuma un norāda lietiskos pierādījumus. Pēc iepazīšanās atjauno iesaiņojumus un procesuāli to noformē ar prokurora, apsūdzētā un aizstāvja parakstiem, par ko atzīmē protokolā.

Ar prokurora atļauju apsūdzētais var iepazīties ar lietas materiāliem katrs atsevišķi, bet vienlaikus prokurora klātbūtnē.

Kā apsūdzētais personiski, tā arī viņa aizstāvis drīkst taisīt izrakstus no lietas materiāliem. Apsūdzētais var iepazīties un apspriest lietas materiālus un pieskaitāmos lūgumus par papildizmeklēšanu kopā ar aizstāvi.

Likums aizliedz ierobežot iepazīšanos laiku, bet gadījumā, ja apsūdzētais vai aizstāvis acīm redzami, tīši vilcina šo laiku, tad prokurors motivētajā lēmumā var noteikt termiņu, kāds, pēc viņu domām, pietiekams, lai vispusīgi iepazītos ar lietas materiāliem, un izdarītu nepieciešamās atzīmes, ņemot vērā lietas materiālu plānošanu, sarežģītību, apsūdzētā raksturu īpašības, izglītību, veselību, tulka piedalīšanos u.c.

Ja apsūdzētais vai aizstāvis veic plašus, bet būtiskus izrakstus no lietas materiāliem, tad to nevar uzskatīt par iepazīšanās laika vilcināšana, tomēr viņu materiālu pārrakstīšana ir nepamatota.

Pirms iepazīšanas termiņa noteikšanas ieteicams aicināt apsūdzēto vai viņa aizstāvi nepaildzināt iepazīšanos ar lietas materiāliem, pašiem noteikt saprātīgu, noteiktu laiku un to ievērot. Ja viņi vēlas, arī prokurors var iepazīstināt ar krimināllietas materiāliem. Ja pēc tam, kad apsūdzētais vai viņa aizstāvis bija iepazinies ar lietas materiāliem, notikusi papildu izmeklēšana, tad apsūdzētajam un viņa aizstāvim jāuzrāda ne tikai papildizmeklēšanā iegūtie materiāli, bet no jauna visas lietas materiāli.

Apsūdzētais daļēji uzzina par lietas materiāliem viņa pratināšanas laikā pēc apsūdzības celšanas kad nopratināšanas taktikas apsvērumiem viņam dara zināmus pierādījumus.

Apsūdzēto iepazīstināšana ar ekspertīzes noteikšanas lēmumu un ar ekspertu atzinumu jau agrāk KPK 188.p., bet visā pilnībā viņš var novērtēt lietas materiālus tikai saskaņā ar KPK 203.p. prasībām.

Ja notikusi pirmstiesas izmeklēšanas papildināšana un ja lietā ir vairāki apsūdzētie, tad pēc papildu izmeklēšanas lietas materiāli uzrādāmi visiem apsūdzētajiem, neskatoties uz to, vai lūgums par papildu izmeklēšanu ir pieteikusi visi vai arī tikai kāds no apsūdzētajiem.

Pirmstiesas izmeklēšanas papildināšana.

Saskaņā ar KPK 207.p. 1.d. prokuroram jāpapildina pirmstiesas izmeklēšana, ja pieteikts lūgums noskaidrot apstākļus, kuriem ir nozīme lietā un kuri agrāk nav izmeklēti. Tādu apstākļu noskaidrošana var sekmēt vispusīgu, pilnīgu un objektīvu izmeklēšanu.

Lūgums par pirmstiesas izmeklēšanas papildināšanu apsūdzētais un viņa aizstāvis var izteikt kā mutvārdiem, tā rakstveidā. Mutvārdos izteiktos lūgumus prokurors vai pats pieteicējs ieraksta protokolā, bet rakstu lūgumus pievieno lietai KPK 206.p. 1.d.

Jāņem vērā ka apsūdzētā lūgumam par papildizmeklēšanu var būt liela, dažreiz pat izšķiroša nozīme, īstenības noskaidrošanai. Izmeklēšanas prakse rāda, ka dažreiz pēc apsaudzētā lūguma izpildīšanas mainās izmeklēšanas virziens.

Ja prokurors lūgumu ievēro, viņš izdara attiecīgas izmeklēšanas darbības, bet par atteikšanos ievērot lūgumu prokurors pieņem motivētu lēmumu, ko paziņo personai, kas lūgumu pieteikusi KPK 206.p.2.d.

Pie izmeklēšanas darbībām kuras tiek izdarītas pēc apsūdzētā vai viņa aizstāvju lūguma, ar prokurora atļauju var būt klāt aizstāvis.

Lai dotu iespēju apsūdzētajam vispusīgi izvērtēt un pārdomāt savu lūgumu par papildizmeklēšanu, ir lietderīgi, ja apsaudzētais pieprasa atļauju apspriesties ar aizstāvi prokurora prombūtnē.

Ja lūgumi par papildizmeklēšanu tiek apmierināti, tad prokurors pēc attiecīgo izmeklēšanas darbību izdarīšanas – tas ir pēc papildizmeklēšanas – visus pirmstiesas izmeklēšanas materiālus no jauna uzrāda cietušajam vai viņa pārstāvim, kā arī apsūdzētā un viņa aizstāvim, bet civilatbildētājam un civilprasītājam tikai tad, ja papildmateriāliem ir sakars ar civilprasību. Atkārtota lietas materiālu uzrādīšana notiek tādā pašā procesuālajā kārtībā un ar tādām pašām sekām kā sākotnējā KPK 207.p., tas ir ievērojot KPK 202. – 205.p. noteikumos.

Ar to tad pirmstiesas izmeklēšana ir pabeigta, un , ja apsūdzība papildizmeklēšanā nav grozījusies, prokurors stājās pie apsūdzības raksta sastādīšanas.

Apsūdzības raksts.

Apsūdzības raksts – ir viens no svarīgākajiem pirmstiesas izmeklēšanas procesuālajiem dokumentiem, kurā tie rezumēti izmeklēšanas rezultāti.

Prokurors, nācis pie atzinuma, ka noziegumu tiešām izdarījis apsūdzētais, bet pirmstiesas izmeklēšanas laikā savāktie pierādījumi ir pietiekami lietas izskatīšanai tiesā, pieņem lēmumu par lietas nosūtīšanu izskatīšanu tiesā, procesuāli nostiprinot īpašā lēmumā – apsūdzības rakstā.

Apsūdzības raksts tiek sastādīts pēc lietas darbinieku iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem un tas sastāv no:

1. Ievaddaļas,

2. Aprakstošās daļas, izklāsts

3. Noslēguma daļa KPK 209.p.1.d.

Apsūdzības raksta ievadā jānorāda informācija par apsūdzēto: uzvārds, vārds, tēva vārds, vecums, dzimšanas vieta, personas kods, tautība, pilsonība, ģimenes stāvoklis, apgādībā ir mazgadīgi bērni, specialitāte, darba vieta un ieņemamais amats, dzīves un / vai uzturēšanās vieta, ziņas par sodāmību kā arī jānorāda panti atbilstoši kuriem viņam uzrādīta apsūdzība KPK 209.p.2.d.

Apsūdzības raksta aprakstošā daļa (izklāstā), kas sākās tiešā saskaņā ar apsūdzētajam uzrādītās apsūdzības tekstu jānorāda: lietas būtība, nozieguma izdarīšanas laiks, vieta, motīvi, izdarīšanas veids, kvalificējošās pazīmes, un citi būtiski apstākļi. Tātad apsūdzības formulējumam jāatbilst tam KPK 146.p., kas teikts lēmumā par personas saukšanu pie kriminālatbildības, taču apjomā tas nevar būt plašāks par to. Bez tam jānorāda apsūdzētā paskaidrojumi un apsvērumi, kurus viņš izvirza aizstāvībai, kā arī šo apsvērumu pārbaudes rezultāti. Izklāsts ietver arī to pierādījumu analīzi, kuri apstiprina nozieguma izdarīšanas faktu un apsūdzētā vainu tā izdarīšanā. Ja apsūdzētais izdarījis vairākus noziegumus, vai arī apsūdzētie grupā izdarījuši vienu vai vairākus noziegumus, lietas būtība izklāsta kārtību un pierādījumu analīzes secību nosaka prokurors KPK 209.p.3.d.

Apsūdzības raksta aprakstošās daļas izklāsts atkarīgs no nozieguma rakstura, kurā pie kriminālatbildības sauktā persona tiek apsūdzēta. Tā, piemēram, ja izdarītais noziegums kvalificēts KK panta, kura dispozīcija ir blanketu, tas ir satur atsauci uz citu normatīvu aktu, ko pārkāpis apsūdzētais, tad obligāti jānorāda, tieši kādi notikumi un kādā veidā ir pārkāpti.

Apsūdzības raksta aprakstošajā daļā jānorāda, ar ko pierādīts nozieguma notikums, un sīki jāanalizē pierādījumi, kas apstiprina apsūdzētā vainu viņam izdarītajā noziegumā. Nozieguma sabiedriskā bīstamības un lietas sarežģītības pakāpi šo nosacījumu nedrīkst ietekmēt.

Ja persona apsūdzēta vairāku noziegumu vai viena nozieguma, kas sastāv no vairākām epizodēm, izdarīšanā, tad pierādījumi, kas apstiprina apsūdzētā vainu, jāanalizē par katru noziegumu vai tā epizodi atsevišķi.

Ja lietā ir vairāki apsūdzētie, kas kopīgi izdarījušī vienu vai vairākus noziegumus, tad tos pierādījumus, kas vienādi attiecās uz vairākiem apsūdzētiem, var analizēt kopīgi, bet pierādījumus, kas attiecās tikai uz noteiktiem apsūdzētiem, jāanalizē atsevišķi.

Pierādījuma analīžu apiešana atsaucoties tikai uz pierādījuma avotu nav pieļaujama. Tā, piemēram, nevar rakstīt, kā apsūdzētā vaina ir pierādīta ar cietušo un liecinieku liecībām, lietišķiem pierādījumiem un tml., bet gan jānorāda, tieši ar kādiem faktiem tā ir pierādīta.

Apsūdzētā paskaidrojuma analīzi (it īpaši vainas noliegšanas gadījumos) iespējams savienot ar pierādījumu analīzi, kas atspēko apsūdzēta paskaidrojumus un apstiprina viņa vainu izdarītajā noziegumā.

Neatkarīgi no apsūdzēta attieksmes pret savu vainu jānorāda, ko tas liecinājis pēc apsūdzības uzrādīšanas. Ja apsūdzētais sevi par vainīgu atzinis pilnīgi, tad, īsumā izklāstot viņa liecību jāmin arī citi pierādījumi, kas to apstiprina. Ja apsūdzētais sevi par vainīgu atzinis daļēji, tad, norādot kādā apsūdzības daļā viņš savu vainu atzinis vai noliedzis, jāanalizē apsūdzētā liecība.

Apsūdzības raksta noslēguma daļā jānorāda apsūdzēta atbildību pastiprinošie un mīkstinošie apstākļi KK 36.,37.p.,ja tādi izmeklēšanas laikā tika konstatēti, kā arī jānorāda ziņas, kas raksturo apsūdzētā personību KPK 209.p.4.d.

Apsūdzības raksta tekstā, izklāstot nozieguma būtību, analizējot pierādījumus un citus apstākļus, kam ir nozīme lietā, jānorāda krimināllietas materiālu lappuses, atsauces ievietojot tā lai būtu iespējams ātri un precīzi pārbaudīt katru apgalvojumu, kas izteikts apsūdzības rakstā KPK 209.p.5.d. Tāpēc nav pieļaujams lietas lappuses tikai tur, kur beidzas visu pierādījumu analīze.

Apsūdzības rakstu paraksta prokurors norādot tā sastādīšanas vietu un laiku KPK 209.p.6.d.

Apsūdzības rakstām, ka pirmstiesas izmeklēšanas noslēguma procesuālam dokumentam ir divējāda nozīme:

1. Tiesiska,

2. Procesuāli tehniska.

Tiesiskā nozīme izpaužas tādejādi, ka :

1. Apsūdzības raksts nosaka apsūdzības formulējumu, maksimālās robežas, kādas apsūdzēto pieļaujams nodot tiesai un iztiesāt lietu,

2. Apsūdzības raksts sniedz apsūdzētajam tiesisku garantiju noteiktām aizstāvības iespējām un nosaka tās robežas.

Apsūdzības raksta procesuāli izpaužas materiālu apkopojumā noteiktā sistēmā, kas atvieglo tiesai iepazīties ar pirmstiesas izmeklēšanas rezultātiem, kā arī veicina objektīvās patiesības noskaidrošanas lietā. Sevišķi liela nozīme tam ir daudzsējumu krimināllietās.

Sastādot apsūdzības rakstu, ir jāpamatojas ne tikai uz speciālajām no kriminālprocesa likuma izrietošām prasībām, bet arī uz vispārīgiem procesuālo dokumentu sastādīšanas noteikumiem.

Apsūdzības raksta pielikums.

Saskaņā ar KPK 210.p.1.d. apsūdzības raksta pielikumi var būt divi:

1. Uz tiesas sēdei aicināmo personu aicināmo saraksts,

2. Izziņa par svarīgākajām izmeklēšanas darbībām, un citiem jautājumiem.

Uz tiesas sēdi aicināmo personu sarakstā jāuzrāda apsūdzētais, cietušais, civilprasītājs, civilatbildētājs, liecinieki, eksperti, speciālisti un citas personas, kas, pēc prokurora domām aicināmas uz tiesas sēdi.

Sarakstā jānorāda šo personu dzīves vai atrašanās vieta (piem., apsūdzētā atrašanās vietā apcietinājumā) un pēc tam – visas lietas lappuses, kurās atrodas šo personu liecības jeb atzinumu.

Uz tiesas sēdi aicināmajām personām, kurām pirmstiesas izmeklēšanā likumā noteiktos gadījumos un kārtībā nav fiksēta tās adrese, norāda tās iestādes nosaukumu un telefona numuru, ar kuras starpniecību to var izsaukt, ka arī personas vārdu un uzvārdu, bet ja tā ir pratināta ar segvārdu (pseidonīmu), tad norāda tikai to KPK 210.p.2.d. Pamatojoties uz to KPK 85.p.6.d. personas adresi un darba vietu nav lietderīgi izpaust gadījumos, kad apdraudēta izmeklēšanas darbība iesaistītas persona drošība, kā arī citos gadījumos, kad tas ir nepieciešams.

Apsūdzētie un liecinieki sarakstā jāmin tādā kārtībā, kādā tos būtu vēlams pratināt tiesas sēdē. Pie tam lietās ar vairākām apsūdzības epizodēm lietderīgi cietušos un lieciniekus sagrupēt pēc šī epizodēm tādejādi atvieglojot tiesai un procesa dalībniekiem orientēšanos tiesas sēdē izskatāmajos jautājumos.

Liecinieku sarakstā jānorāda tikai tie liecinieki, kas ir nepieciešamo lietas vispārīgai, pilnīgai un objektīvai izskatīšanai tiesā.

Izziņā par svarīgākajām izmeklēšanas darbībām vispirms jānorāda ziņas par izmeklēšanas termiņiem:

• Kad noticis noziegums,

• Kad ierosināta krimināllieta,

• Kad krimināllieta pieņemta izmeklēšanā,

• Kad uzrādīta apsūdzība,

• Kad izpildītas KPK 202, un 203.p. prasības,

• Kad sastādīts apsūdzības raksts.

Izziņā obligāti jānorāda kad un kāds drošības līdzeklis izraudzīts katram no apsūdzētajiem, bet, ja viņi pirms apcietināšanas bijuši aizturēti jānorāda aizturēšanas dienas un stunda, atsaucoties uz lietu lapām, kurās atrodas aizturēšanas protokols un lēmumus par drošības līdzekļu izraudzīšanu.

Ja lietā ir lietišķi pierādījumi izziņā jānorāda kādi tie ir un kur glabājās, atsaucoties uz lietas lapām, kurās ir lēmums par noteiktu priekšmetu atzīšanu par lietišķajiem pierādījumiem KPK 64. un 63.p., kā arī protokoli par lietišķo pierādījumu izņemšanu, apskati, izmeklēšanu un tamlīdzīgi.

Izziņa, atsaucoties uz attiecīgajām lietas lapām, jānorāda ziņas par zaudējumu atlīdzināšanu pirmstiesas izmeklēšanas laikā, ziņas par vērtībām, kas izņemtas pirmstiesas izmeklēšanas laikā, un par kādu summu aprakstīta manta civilprasības un iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanai, kā arī ziņas par tiesas izdevumiem KPK 92.p.

Jautājumus par apsūdzēto dzimto valodu vai valodu, kuru viņš vislabāk prot, noskaidrojams izmeklēšanas gaitā. To, kādā valodā apsūdzības raksta norakstu vēlas saņemt apsūdzētais, ieteicams atzīmēt protokolā par visu lietas materiālu uzrādīšanu apsūdzētajam.

Ja apsūdzības raksts uzrakstīt valodā, ko apsūdzētais neprot, prokuroram obligāti jāpievieno tā tulkojums apsūdzētā dzimtajā valodā vai valodā, kuru apsūdzētais prot KPK 210.p.3.d.

Apsūdzības raksta pielikumu parasta prokurors. Apsūdzības raksta norakstu kopā ar pielikumiem izsniedz tiesājamam, lai šis procesa dalībnieks varētu sekmīgi izmantot aizstāvībai iespēju.

Izmantotā literatūra.

1. Latvijas KPK. – Rīga: Valsts SIA “TIC”, V.Jākobsones, 1997. – 344.lpp.

2. Latvijas PSR KPK komentāri. – Rīga: Avots, 1986. – 630.lpp.

3. A.Liede, Latvijas PSR kriminālprocess. – Rīga: Zvaigzne, 1980. – 296.lpp.

4. Ā. Meikališas, Kriminālprocesuālo termiņu skaidrojošā vārdnīca. – Rīga: Raka, 1998. – 300.lpp.

5. Ā. Meikališas, Termiņi kriminālprocesā. – Rīga: LPA, 1997. – 132.lpp.

6. Mācību metodiskie materiāli Neklātienei 4.semestris 2.sesija. – Rīga: LPA. 1997. – 28.lpp.

7. Tiesu ekspertīze Latvijā rokasgrāmata policijai, prokuratūras un tiesu darbiniekiem. – Rīgā: LPA, 1996. – 14.lpp.

Leave a Comment