Negodīgās konkurences tiesiskie aspekti kontekstā ar mārketinga stratēģiju

Negodīgās konkurences tiesiskie aspekti kontekstā ar mārketinga stratēģiju

Saturs.

Ievads. 3

Brīvās un godīgās konkurences tiesiskā uztvere un pamatojums Vācijā. 3

Brīvās konkurences tiesiskie rāmji. 3

Konkurences tiesības. 3

Karteļa tiesības (Konkurences ierobežojumi). 5

Uzņēmēju aizsardzības tiesības. 5

Ģenerālā klauzula. 5

Nodarījuma sastāvs. 6

1) Darbība darījumu saskarsmē. 6

2) Darbība ar konkurences raksturu. 6

3) Pārkāpums pret labajiem tikumiem un tradīcijām. 7

Lietu grupas. 7

1) Klientu ķeršana. 7

2) Kavēšana. 8

3) Nozagšana. 9

4) Tiesību laušana. 9

5) Tirgus traucēšana. 9

Tiesiskās sekas pārkāpuma gadījumā. 10

Sevišķās nodarījuma pazīmes. 10

Maldinoša reklāma. 10

Sevišķi pārdošanas pasākumi un reklamēšanas formas. 10

Īpaši sarīkojumi un piedāvājumi. 11

Citas aizsargājošās tiesības. 11

4 ar pārdošanu un reklāmu saistīti mārketinga aspekti un tos skarošie tiesiskie jautājumi. 12

Literatūra: 12Ievads.

Katrs sevi cienošs uzņēmums vēlas, lai cilvēki viņa produkciju un sniegtos pakalpojumus pirktu. Ta

a
as ir tā eksistences pamatā. Lai to panāktu, ir dažreiz ne tikai jāizmanto reklāma, bet pat viss mārketinga iespēju spektrs. Bet ko tas līdz, ja jau no paša sākuma produkcijas un sniedzamo pakalpojumu noieta veicināšanā tiek veikti pasākumi un izmantotas metodes, kas jau no paša sākta gala ir aizliegtas ar pastāvošajos likumos un tiesiskajās normās? Tas jau vēl nekas dažreiz, ka minētās lietas ir aizliegtas, bet ja nu manīgs konkurents jau pie pirmā soļa iesūdz uzņēmumu tiesā, kur to gaida vi
i
iennozīmīgs un jau zināmi negatīvs iznākums? Tad visas pūles ir vējā! Tādēļ, uzsākot kaut kādus manevrus un kustības izvēlētajā tirgū, jāiepazīstas arī ar tā tiesiskajiem spēles noteikumiem.

Balstoties uz augstākminētajiem apsvērumiem, šajā darbā tiks aplūkoti negodīgās konkurences tiesiskie aspekti mārketinga stratēģijas ve
e
eidošanā un realizācijā Vācijā. Sevišķi svarīgi tas ir uzņēmumiem, kas darbojas Vācijas tirgū un tiem, kuru mērķis ir šis tirgus.Brīvās un godīgās konkurences tiesiskā uztvere un pamatojums Vācijā.

Vācijas Federatīvajā Republikā privāttiesiskā kārtība balstās uz pieņēmumu, ka katra atsevišķā indivīda optimālā vajadzību apmierināšana notiek privātas un autonomas darbības rezultātā, kuru nodrošina noteikta kārtība. Šīs kārtības pamatā ir:

– uzņēmuma darbības brīvība;

– līgumu slēgšanas brīvība;

– īpašumu tiesību atzīšana.

Brīvā un godīgā konkurence, ko nodrošina minētā kārtība, izpaužas tādējādi, ka nevienai no darījuma pusēm nav iespējams diktēt otrai savu noteikumus.Brīvās konkurences tiesiskie rāmji.

Lai panāktu tādu brīvu konkurenci, kāda tā ir Vācijas tiesiskajā uztverē, tiek pielietots plašs likumu instrumentārijs. 1. shēmā tiek parādīta šo likumu galvenā saistība. Lielākoties ar konkurenci saistītos jautājumus regulē 7.6.1909. gadā pieņemtais Likums pret negodīgo konkurenci un Li
i
ikums pret konkurences ierobežošanu tā 20.2.1990. gada pieņemtajā formā, taču arī uzņēmumus sargājošajiem likumiem ir liela nozīme, jo tiek nodrošināta tiesību īpašniekam viņa darba augļu saimnieciska izmantošana.

Visu likumīgo regulējumu galvenais uzdevums ir nodrošināt konkurenci un tās pozitīvo efektu sniegtos augļus. Tāpēc nevar novērtēt tiesas spriešanas un it sevišķi Federācijas tiesas nozīmi, katra atsevišķa gadījuma iztiesāšanā.

Turpinājumā par atsevišķajiem konkurenci regulējošiem likumiem ar attiecīgi piekārtotām jomām, ko tie regulē.Konkurences tiesības.

Šaurākā nozīmē konkurences tiesības piešķir visiem uzņēmumiem vienādas tiesības piedalīties konkurences cīņā. Tā kā Vā
ā
ācijas Civillikumā ietvertās normas nav pietiekamas, lai aizsargātu uzņēmumus pret negodīgu konkurenci, tika izsludināti īpaši likumi, kas papildina Civillikuma regulējumus. Šie īpašie likumi ir:

1.shēma

– Likums pret negodīgo konkurenci (UWG) brīvās konkurences nodrošināšanai;

– Priekšraksts par cenu uzrādīšanas regulēšanu cenu patiesuma un cenu skaidrības aizsardzībai;

– Rabata jeb atlaižu likums (RabattG) cenu atlaižu novēršanai, ja tām nav pamata (darbības vai cita ekvivalenta);

– Priekšraksts par uzcenojumiem (ZugabeVO) cenu slēpšanas novēršanai.

Mūsdienās konkurences tiesības ne tikai aizsargā konkurentu,- tām ir arī patērētāju aizsardzības tiesību statuss. Tādēļ, vienmēr aplūkojot kādu konkurenci nepareizi ietekmējošu darbību, jāņem vērā patērētāja intereses.Karteļa tiesības (Konkurences ierobežojumi).

Ar karteļa tiesībām domātas konkurences tiesības plašākā nozīmē. Šo tiesību normas ir ietvertas:

– Likumā pret konkurences ierobežošanu (GWB);

– Eiropas Savienības dibināšanas līgumā (EGV) (85. un sekojošos paragrāfos).

Šo abu likumu uzdevums ir novērst nevēlamu karteļu un tirgus kundzības formu izveidošanos.Uzņēmēju aizsardzības tiesības.

Īpašajiem likumiem, kas nodrošina uzņēmēju tiesisko aizsardzību ir augstāks rangs kā vispārīgajiem konkurences likumiem. Ar šiem likumiem tiek aizsargāti garīgi sasniegumi, tādejādi, piešķirot īpašumu tiesības uz tiem kādu laiku. Pēc šo tiesību aizsardzības laika iztecēšanas (patentiem- 20 gadi, lietošanas paraugiem- 10 gadi, markai- 20 gadi, autortiesībām- 70 gadi) uzņēmēju aizsargā vairs tikai Likums pret negodīgo konkurenci (UWG).

Uzņēmēju aizsardzības tiesības tiek realizētas ar jau augstāk minētajiem likumiem:

– Patenta likumu (PatG) jaunu rūpniecisku izgudrojumu aizsardzībai (mašīnas, ķīmiskas metodes, elektroniskas sastāvdaļas);

– Lietošanas parauga likumu (GebrMG) jaunu tehnisku priekšmetu aizsardzībai (tā saucamais mazais patents) (fēns, rotaļlieta);

– Gaumes parauga likumu (GeschmMG) jaunu, oriģinālu, komerciālu paraugu vai modeļu aizsardzībai (t.s. estētiskais sniegums) (auduma paraugi, pudeles formas, automašīnu dizains);

– Marku likumu (MarkenG) marku, komercapzīmējumu, ģeogrāfisku piederības datu aizsardzībai (“Deutsche Telekom” zīme “T”, “BMW, T 200”, “Alianz Versicherungen” sauklis “Hoffentlich allianzversichert”, kāda īpaša atpazīšanas melodija);

– Autortiesību aizsardzības likumu (UrhG) personīgu garīgu veikumu aizsardzībai (grāmata, sacerējums, mūzika, filma utt.).Ģenerālā klauzula.

Ģenerālā klauzula ir ietverta Likumā pret negodīgo konkurenci pirmajā daļā. Tā aizliedz tādu konkurenci, kas nav saskaņā ar vispārpieņemtām paražām un tikumiem.

Šis likums nosacīti sastāv no divām daļām. Pirmā daļa sākas ar 1.paragrāfu. Tā attiecas uz konkurences aktivitātēm pret nenoteiktu lielumu konkurences dalībniekiem. Šeit galvenokārt jāmin ģenerālais aizliegums konkurencei, kas nav saskaņā ar tradīcijām un tikumiem, maldinošās reklāmas sevišķās nodarījuma pazīmes 3. un 4. paragrāfos īpašo pārdošanas aktivitāšu reklāmas formu sevišķās nodarījuma pazīmes 6. un 8. likuma paragrāfos.

Otrā daļa sākas ar §14, un attiecas uz tādiem konkurences pasākumiem, kas vērsti uz atsevišķiem tās dalībniekiem. Šeit kā piemērus var minēt ierēdņu uzpirkšanu, komerczīmju aizsardzību un uzņēmumu noslēpumu nomelnošanu, apmelošanu un izpaušanu.

Visus šos priekšrakstus pārvalda ģenerālā klauzula. Tie sāk darboties tur, kur konkurences tiesību īpašie priekšraksti nav pietiekoši. Tādējādi rangi jeb hierarhija izkārtojas šādi:

– Likumā par negodīgu konkurenci atsevišķus gadījumus regulējoši priekšraksti,

– konkurences tiesiskie īpašie likumi- PangVO, RabattG un ZugabeVO,

– tikai tad §1 UWG ģenerālās klauzulas pārbaudīšana.Nodarījuma sastāvs.

Lai vispār konstatētu, vai bijis nodarījuma sastāvs, kas tiek regulēts ar Likumu pret negodīgo konkurenci, pēc likuma pirmā paragrāfa jāpārbauda sekojoši priekšnoteikumi:

– vai darbība notikusi darījumu saskarsmē,

– vai tā ir bijusi ar konkurences raksturu,

– vai ir noticis pārkāpums pret labajiem tikumiem un tradīcijām.1) Darbība darījumu saskarsmē.

Šī likuma ietekmei netiek pakļautas noteiktas ne-saimnieciskas darbības, piemēram, privāta rakstura darbības mājās, privātās vēstuļu ķēdes, privātas azartspēles. Darījumu saskarsmes jēdziens nenosaka uzņēmuma vai tirdzniecības darījumu darbības lauku, bet parāda darījumu aktivitātes atšķirībā no privātām un iestāžu aktivitātēm. Darījumu cilvēku un brīvo amatu pārstāvju darbībām tiek piešķirts darījumu raksturs, ja vien tās netiek klasificētas kā privātas darbības.2) Darbība ar konkurences raksturu.

Darbība ar konkurences raksturu ir tāda darbība, kas kalpo savas vai citas konkurētspējas stiprināšanai. Objektīvi šāda veida izturēšanās jābūt tādai, lai tā kalpotu konkurences mērķiem. Subjektīvi nepieciešams nolūks darboties konkurencē.

Darbība ar konkurences raksturu atspoguļojas katrā rīcībā, kas ir piemērota, lai veicinātu preču un pakalpojumu noietu. Šāda veida pasākumos izšķirošais nav panākums, bet gan virzība uz mērķi. Starp konkrēto uzņēmumu un uzņēmumu, kas nostādīts neizdevīgākā pozīcijā, objektīvi jāpastāv konkurences attiecībām. Tās konstatējamas, ja

– uzņēmumiem ir viens un tas pats klientu loks;

– kad tiem ir kopīgi piegādātāji un noņēmēji;

– kad tiem ir vienādas preces vai pakalpojumi;

– kad tie pieder pie vienas vai līdzīgām nozarēm.

Kā jau augstāk minēts, no subjektīvā aspekta nepieciešams konkurences stiprināšanas un veicināšanas nolūks. Tas vai darbība sasniegs mērķi, nav izšķirošais. Konkurences veicināšanas nolūks nedrīkst būt vienīgais un būtiskais darbības pamats. Tiesā uzņēmējam, kam tiek pārmesta negodīga konkurence, jāpierāda, ka viņš nav darbojies konkurences nolūkā. Ja trūkst konkurences attiecības, kā tas ir arodapvienību un masu mediju publikācijās, konkurences veicināšanas nolūks ir konkrēti jāpamato. Šajā gadījumā tas ir pieļaujams, ja tas veicina sabiedrības informētību. Piemēram, ja tiek veikti testu preču tresti un rezultāti tiek salīdzināti, tiem jābūt izpildītiem neitrāli, objektīvi un kompetenti.3) Pārkāpums pret labajiem tikumiem un tradīcijām.

Likuma pret negodīgu konkurenci 1.pants tiek uzskatīts par pārkāptu, ja pie diviem pirmajiem punktiem papildus konstatēts pārkāpums pret labajiem tikumiem un tradīcijām. Mērogs labajām tradīcijām ir vidējs (statistiskajā nozīmē) saprātīgs un godīgs uzņēmējs attiecīgajā nozarē, ciktāl tas atbilst kopējās sabiedrības tikumiskajam mērogam. Tādējādi konkurences pārkāpumā vainojamajam uzņēmumam jābūt novirzēm no tā darbības rakstura, kas piemīt tām vadlīnijām kas tiek ņemtas no etalona uzņēmuma. Ļoti liela nozīme tomēr paliek katra atsevišķa gadījuma konkrētajiem apstākļiem. Uzņēmums nedrīkst darboties ar apziņu pārkāpt labos tikumus un tradīcijas un Likumu pret negodīgo konkurenci.Lietu grupas.

Lai pārkāpumi pret labajiem tikumiem un tradīcijām būtu labāk pārskatāmi, tiek izdalītas piecas lietu grupas:

– klientu ķeršana;

– kavēšana;

– nozagšana;

– tiesību laušana;

– tirgus traucēšana.1) Klientu ķeršana.

Klientu ietekmēšana pieder pie konkurences būtības. Taču konkurences pozitīvā klientu ietekmēšana var pārvērsties par konkurences negatīvo klientu ķeršanu. Tas norisinās tādā gadījumā, ja klients tiek ietekmēts ar tādiem līdzekļiem, kas ietekmē viņa brīvo gribu lēmuma veidošanā vai izslēdz to vispār. Sekojošajos gadījumos klienta lēmums tiek iegūts ar viltu vai uzpirkts:

a) pievilšana ar maldinošu reklāmu.

Te var minēt nepareizus datus par preci vai uzņēmumu, vilinātājputnu piedāvājumi, apmānīšana, samainīšana, nepareizs nosaukums, amata vai darbības apzīmējums, iepirkšanas priekšrocību simulēšana, pārdošanas pasākumu maskēšana, reklāmas braucieni, kad to raksturs tiek nepareizi uzdots, redakcionālas dabas reklāma, trūkstoša instruktāža par atsaukšanas iespējām, product placement-s.

b) piespiešana noslēgt darījumu, pielietojot fiziskus un psihiskus līdzekļus.

Šeit pieder piespiešana, draudi, iestāžu darbinieku autoritatīvs spiediens, reklāmas dāvanu morālisks spiediens bērnu dārziem, remontuzņēmumu psiholoģisks spiediens negadījumu, katastrofu vietās u.c.

c) apgrūtināšana ar uzbāzīgu reklamēšanu.

Tā var būt uzbāzīga ielu reklāma, tieša uzrunāšana sabiedriskās vietās (pieļaujama ir reklāmas lapiņu izdalīšana), nepasūtītu preču piesūtīšana bez esošām darījuma attiecībām, telefona-, teleksa- un telefaksa reklāmas bez pastāvošām darījuma attiecībām, nevēlama vēstuļu kastīšu reklāma (ja ir uzlīme “Lūdzu nekādu reklāmu!”).

d) pievilināšana ar īpašām priekšrocībām.

Ar šo gadījumu grupu domātas reklāmas ar piespiedu pirkšanas opciju, reklāmas dāvanas bez atlīdzības, preces par neparasti zemām cenām, maldināšana par reklāmas sarīkojumu raksturu, apvienošanas darījumi un ar nozari nesaistīti veicinoši piedāvājumi.

e) reklāma ar aleatoriskiem kairinājumiem.

Šeit tiek izmantota klientu spēļu kaislība, piedāvājot piedalīšanos laimes spēlēs ar piespiedu pirkšanu, sacensības, kad reklāmās tiek pārkāpta piesaistīšana tikai ar uzmanību un veidojas vēl citas negodīgas komponentes.

f) jūtu un uzticēšanās izmantošana.

Tiek panākts ar baiļu (pirkšanas psihožu), nedrošības iedvešanu. Vēl jāmin veselības reklāmas, ar apkārtējo vidi saistītas reklāmas, kad norāde “bioloģiski tīrs produkts” nav viennozīmīgi pamatots, autoritāšu izmantošana, reklāmas ar bērniem, invalīdiem un laju reklāmas.2) Kavēšana.

Ar negodīgu konkurenta kavēšanu ir domāta tāda darbība, kas tam neļauj saimnieciski attīstīties. Runa ir par negodīgā, cenu cīņām, boikotu, diskriminēšanu un salīdzinošās reklāmas veidiem. Tikumu un tradīciju pārkāpšana konstatējama šādos gadījumos:

a) noieta, reklāmas, licences traucēšana.

Domāta reklāma konkurenta veikala priekšā, konkurenta preču izpirkšana atsevišķos gadījumos vai preču apmaiņas akcijas attiecībā pret gala patērētāju.

b) cenu cīņa.

Pārspīlēti zema cenu uzturēšana noziedzas pret tikumiem un tradīcijām tad, kad tās ilgstoši tiek turētas zem pašizmaksas līmeņa ar mērķi izstumt konkurentu no tirgus. Šeit gan jāievēro, ka uzņēmējs var pārdot savas preces, cik lēti vien grib, ja tam par pamatu nav mērķis iznīcināt konkurentu, lai pēc tam šis uzņēmums varētu pats noteikt tādas cenas kā pats vēlas.

c) boikots.

Šis gadījums tiek uzskatīts kā īpaši ekstremāls, pārkāpjot labos tikumus un tradīcijas. Situācija, kad vairāki uzņēmēji apvienojas un liek no tirgus aiziet kāda vienam konkrētam tā dalībniekam ir aizliegta, ja nu vienīgi to nesargā konstitūcijas 5.nodaļa, kas nosaka brīvas domas izteikšanu.

d) salīdzinošā reklāma.

Šāda reklāma pamatā nav pieļaujam, ja nu vienīgi tā ir nopietnu sabiedrības interešu pamatā. Sabiedrība intereses tiek uzskatītas par nopietnām, kad nepieciešams tirgu radīt caurspīdīgu, kad ir pamats bažām par uzticības zušanu visai nozarei un kad konkurenti neievēro tiesiskos priekšrakstus. Informācijai šādos gadījumos jābūt patiesai un pamatotai.

Pieļaujami ir:

1) preču-sistēmu-salīdzinājumi, kad netiek minēti konkurentu vārdi un kad fakti ir patiesi;

2) konsultācijas pirkšanas laikā pēc paša klienta vēlēšanās;

3) salīdzinošie preču testi, kad tie tiek veikti neitrāli, kompetenti un paliek objektīvi.3) Nozagšana.

Citu sasniegumu nozagšana nozīmē to pakaļdarināšanu. Sveši tehniski un garīgi sasniegmi tiek panākti, ieguldot lielus līdzekļus, tādēļ tiek uzskatīti kā aizsargājami. Sevišķi darba augļi tiek aizsargāti ar tā saucamo īpašo komerctiesību palīdzību. Lai nodrošinātu patentu, lietošanas paraugu, gaumes paraugu un marku aizsardzību, tie tiek fiksēti tiem īpaši paredzētos reģistros. Tomēr, izvērtējot lietas apstākļus, uzmanīgi jāskatās, vai šī pakaļdarināšana nav pieļaujama tehnoloģiskas, saimnieciskas, ekoloģiskas attīstības vārdā. Nozagšana ir nepārprotama sekojošos gadījumos: citu sasniegumu, reklāmas vai komerczīmes sistemātiska pakļdarināšana, apzināta preču izcelšanās vietas nepareiza uzrādīšana, slavas graušana, izmantojot citu reklāmas elementus, pastāvīga un plānota līdzstrādnieku un klientu aizvilināšana.4) Tiesību laušana.

Tas, kurš neievēro tos likumu priekšrakstus, kas domāti uzņēmējiem un paredzēti uzņēmējdarbības un konkurences veicināšanai, gūst priekšroku citu sacensības dalībnieku priekšā. Šāda darbība tiek uzskatīta kā vēršanās pret labajiem tikumiem un tradīcijām. Kā piemērus šeit varētu minēt: ārstu, kas ārstēšanai nav saņēmis koncesiju, atsaukšanas tiesību neievērošana pārdošanas akcijā, pircēju maldināšana, pārkāpjot pārtikas līdzekļu apzīmējumu likumu, konsultācija tiesību jomā bez tai nepieciešamas atļaujas.

Konkurences priekšrocības tomēr tiek noraidītas, ja ticis pārkāpts likums, kas ir neitrāls attiecībā uz vērtībām. Par vērtību neitrālām šajā izpratnē tiek uzskatītas cenu, personas paaugstināšanas amatā, rūpniecības un amatniecības uzņēmumu uzbūves, veikalu slēgšanas, ceļu satiksmes likuma un ārējo ekonomisko attiecību likuma tiesību normas.5) Tirgus traucēšana.

Tirgus traucēšana neatrodas saskaņā ar tikumiem un tradīcijām saskaņā ar Likuma pret negodīgo konkurenci 1.pantu, kad konkurence tiek apdraudēta ar kādu pasākumu, kas ietekmē visu tirgus struktūru. Šāda negatīvas iedarbības uz tirgu regulēšanu tādējādi atrodas uz robežas starp karteļa likumu un Likuma pret negodīgo konkurenci.Tiesiskās sekas pārkāpuma gadījumā.

Praksē viena konkurences darbība var pārkāpt dažādus negodīgās konkurences regulējošos likumus un to pantus. Ja tiek konstatēts pārkāpums pret Likuma pret negodīgo konkurenci ģenerālā klauzula, tad pret apsūdzētajām personām, kas minētas šī likuma 2. daļas 13. pantā, var tikt izvirzītas sekojošas prasības:

– neizpildīšanas un novēršanas prasība,

– atsaukšanas prasība,

– nodarījuma kompensācijas un izdošanas prasība,

– izziņas un norēķināšanās prasība.Sevišķās nodarījuma pazīmes.

Maldinoša reklāma.

1) Maldinošas reklāmas priekšnosacījumi.

Lai spēkā stātos Likuma pret negodīgu konkurenci 3.pants, nepieciešami šādi nodarījuma sastāva elementi:

– izteikumi darījumu satiksmē,

– dati par darījumu attiecībām,

– ar konkurences mērķi,

– ar maldināšanu šajā darījumu satiksmē.

Izteikumi darījumu satiksmē ir pierādāmi un informatīvi reklamētāja izteikumi. Tas attiecināms uz patiesības apgalvojumiem, nevis bezvārdu reklamēšanas, kas dažreiz no klientu puses par tādiem tiek uztverta. Kā piemērs varētu būt pirkšanas aicinājums “tikai šo un nevienu citu.”

Vai ir darīšana ar maldināšanu jākonstatē tai auditorijai, kuru konkrētā reklāma uzrunā. Nepieciešams vidusmērs, normas, pēc kurām vadīties, kā arī jāņem vērā izmantotā valoda un nozīmju izmantošana. Tādējādi par maldināšanu var runāt, ja neatbilstība starp reklāmas izraisītajiem priekšstatiem un īstenību konstatējama vismaz 10% mērķauditorijas. Visā visumā reklāmas elementiem jābūt:

– patiesiem,

– lietišķiem,

– bet ne vienmēr pilnīgiem.

2) Prasības maldinošas reklāmas gadījumā.

Civiltiesiskā aizsardzība maldinošas reklāmas gadījumā nodrošina sekojošas prasības:

– neizpildīšanas prasība, lai aizsargātu un novērstu reklāmas bez vainas pierādījumiem,

– kompensācijas prasība, ja reklamētājs zināja vai viņam vajadzēja zināt, ka viņa reklāmas materiāls ir maldinošs.Sevišķi pārdošanas pasākumi un reklamēšanas formas.

Bankrota preču pārdošana.

Sabiedrībā ir aizliegts reklamēt preces, kas piederējušas kādam bankrotējošam uzņēmumam, ja to dara cita persona savā, nevis šā uzņēmuma vārdā.

Ražotāju un lieltirgotāju reklāma.

Principā ir nepieļaujama reklāma, uzrādot ražotāja vai lieltirgotāja īpašību, jo patērētājs tādējādi domās, ka produkcija tiks pārdota lētāk nekā pie mazumtirgotāja. Tomēr Likuma pret negodīgo konkurenci ir paredzēti izņēmumi, kad pārdots tiek tālākpārdevējiem, tieši galapatērētājam, par atkalpārdošanas cenām gala patērētājam, ar nepārprotamu norādi par diferencētām cenām.

Pirkšanas karšu tirdzniecība.

§6 a UWG (Likums pret negodīgo konkurenci) principā aizliedz pirkšanas karšu pārdošanu galapatērētājam. To drīkst darīt tikai tad, ja šīs kartes ir domātas vienreizējai pirkšanai.

Progresīvā klientu reklāma.

Pēc §6 c UWG progresīvā klientu reklāma principā ir aizliegta un sodāma. Šīs sistēmas galvenā doma ir preces realizācijā izmantot nespeciālistus, kam par citu produkcijas noņēmēju atrašanu tiek apsolītas papildus priekšrocības. Tālāk iesaistītajām personām savukārt arī tiek šādas priekšrocības piedāvātas, gadījumā, ja tie atrod tālākus produkcijas pircējus. Šāda ķēdes iedarbība pamatojas uz likumsakarību, ka noņēmēju skaits pieaug, kas savukārt ir pamatā progresijas efektam. “Sniega bumbas” efekta pamatā ir īpaša priekšrocība- tā nespeciālistam (lajam) ļauj atbrīvoties no tā sauktā pirkšanas cenas parāda, ja viņš atrod tālākus klientus. Jo straujāk pieaug reklamētāju-nespeciālistu skaits, jo arvien grūtāk ir atrast tālākus reklamētājus. Ja pārdevējs neizpilda nosacījumus, viņš pazaudē savu naudu.Īpaši sarīkojumi un piedāvājumi.

Nepieļaujami īpaši sarīkojumi.

Pēc §6 I UWG īpašie sarīkojumi, kas rada īpašu pirkšanas priekšrocību iespaidu, pamatā ir nepieļaujami. Izšķirošā īpašo sarīkojumu pazīme ir pārdošanas sarīkojumu realizēšana mazumtirdzniecībā. Tam jānotiek ārpus regulārās darījumu satiksmes, kad tām tātad ir akcijas raksturs. Nosakot, vai šis ir tas gadījums, jāuzlūko sarīkojums no pircēja viedokļa, kā arī jāņem vērā nozares īpatnības.

Pieļaujami īpaši sarīkojumi.

Pēc §7 III Nr.1 UWG ir pieļaujamas ziemas un vasaras izpārdošanas 12 dienu garumā. Tajās drīkst pārdot tekstila izstrādājumus, apģērba gabalus, kurpes, ādas izstrādājumus un sporta preces. Nepieļaujamas ir citu preču pārdošanas, piemēram, porcelāna un stikla vai par ātru uzsāktas izpārdošanas. Līdzīgi atļautas ir jubilejas pārdošanas un izvākšanās izpārdošanas.

Īpaši piedāvājumi.

Šeit ir būtiski mācēt atšķirt principā pieļaujamos īpašos piedāvājumus. Lai tie tādi būtu, tiem ir jāatbilst sekojošām pazīmēm:

– atsevišķas preces, kas ir ierobežotas daudzumā, kas atšķiras no parastā sortimenta,

– raksturo kvalitāte un cena,

– kā “augstākā punkta” iekļaušana regulārajā pārdošanā.Citas aizsargājošās tiesības.

Amatpersonu uzpirkšana.

Pēc §12 UWG amatpersonu vai pilnvaroto personu uzpirkšana, lai saņemtu priekšrocības preču iegādē, ir sodāma. Arī pasīvā “kukuļu ņemšana” tiek sodīta, ja klientam ir uzņēmums.

Apmelošana un neslavas celšana.

Ar §14 un §15 UWG tiek sargāts uzņēmuma gods pret faktiem, kas tam varētu kaitēt. Priekšnosacījums tomēr ir, ka šie fakti ir nepierādāmi patiesi.

Noslēpumu izpaušana.

Darījumu un uzņēmumu noslēpumu izpaušana tiek sodīta, kā arī uzliek par pienākumu maksāt kompensāciju.4 ar pārdošanu un reklāmu saistīti mārketinga aspekti un tos skarošie tiesiskie jautājumi.

Mārketings skar dažādus aspektus un tā izpausmes formas ir daudzveidīgas. Tādēļ vienu vai otru tā jomu regulē dažādas likuma normas- šajā gadījumā to likumu, kas vērsti, lai apkarotu negodīgo konkurenci, aizsargātu godīgos uzņēmējus un gala patērētājus. Darba noslēgumā sniegti četri ar mārketingu un konkurenci saistīti aspekti un to atbilstošie regulējošie tiesiskie jautājumi.

1. Reklāma. Šeit jāņem vērā maldinošās reklāmas tiesiskie jautājumi.

2. Realizācija. Šo jomu skar tiesiskie jautājumi, kas saistīti ar diskriminēšanu, boikotu un tiešo mārketingu.

3. Pārdošanas veicināšana. Tiesiskie jautājumi saistībā ar tādiem specpasākumiem pārdošanā kā parastās un gala izpārdošanas.

4. Cenu veidošana. Šo jomu ietekmē cenu piesaiste, cenu uzrādīšana, atlaižu un uzcenojumu jautājumi.Literatūra:

Ernst Führlich “Wirtschaftsprivatrecht. Privatrecht/ Handelsrecht/ Gesellschaftsrecht.”, 2.Auflage, München, 1997

W.B.Schünemann “Wirtschaftsprivatrecht”, Stuttgart, 1991

Leave a Comment