Valsts kontrole

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

Ekonomikas un vadības fakultāte

REFERĀTS

tiesību pamatu priekšmetā

Par Valsts kontroli

Daļlaika studiju 3.kursa

SA-5 grupas studente AIJA BABRE

Rīga, 1998

Latvijas Republikas Satversmes 7.nodaļa: Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde.

Valsts kontrolierus ieceļ un apstiprina amatā tādā pat kārtībā, kā tiesnešus, bet tikai uz noteiktu laiku, kurā viņus var atcelt no amata vienīgi uz tiesas sprieduma pamata. Valsts kontroles iekārtu un kompetences nosaka sevišķs likums “Par Valsts kontroli”.

Valsts kontrole revidē valsts un pašvaldību mantas (arī finansu līdzekļu) stāvokli un rīcību ar to (tās darbība na

a
av attiecināma uz Saeimu), tās uzdevums ir uzraudzīt, lai valsts un pašvaldību pamatbudžeta un speciālā budžeta līdzekļu iekasēšana un to izlietošana, kā arī rīcība ar valsts un pašvaldību mantu būtu likumīga, lietderīga un pareiza. Valsts iestāžu norēķini, kā arī citas Valsts kontroles pieprasītās ziņas un dokumenti iesniedzami Valsts kontrolei tās noteiktajā kārtībā un termiņā. Valsts kontrolei ir tiesības sūtīt savus pārstāvjus ar padomdevēja tiesībām uz tām valsts un pašvaldību koleģiālo lēmējinstitūciju sēdēm, kurās tiek apspriesti saimnieciskie jautājumi.

Valsts kontroles (VK) sastāvā ie

e
etilpst valsts kontrolieris, VK padome, revīzijas departamenti un kanceleja. VK revidentus, viņu palīgus, kancelejas un citus darbiniekus pieņem darbā valsts kontrolieris. Valsts kontrolieri ieceļ Saeima uz septiņiem gadiem, kurš stājoties amatā dod zvērestu un viņa amats nav savienojams ar deputāta am
m
matu. Viņš vada VK un savās tiesībās ir pielīdzināms ministram – piedalās Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām. Valsts kontrolieris:

• vada un pārrauga VK darbu;

• Revīzijas reglamenta ietvaros apstiprina instrukcijas par kārtību, kādā izdarāmas revīzijas;

• nosaka kārtību, kādā iesniedzamas un izlemjamas lietas un jautājumi VK padomes un revīzijas departamentu kolēģiju sēdēs;

• savas kompetences ietvaros uzliek administratīvos sodus.

Viņš ik gadu sniedz Saeimai pārskatu par iepriekšējā gada valsts budžeta faktisko izpildi, kā arī dod atsauksmi par valsts līdzekļu iekasēšanu, izlietošanu un vispār par rīcību ar valsts mantu.

Valsts kontrolieris, VK padomes locekļi, VK revīzijas departamentu kolēģijas locekļi nedrīkst būt politisko organizāciju (partiju) biedri. Viņu darbības ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.

Valsts kontroles padomes sastāvā ietilpst valsts kontrolieris, kurš ir arī padomes priekšsēdētājs, un seši padomes locekļi. Tā:

• izlemj pa

a
adomes locekļu vai revīzijas departamentu kolēģiju ierosinātos jautājumus par revīzijas darbu;

• izskata MK sagatavoto pārskatu par valsts budžeta izpildi un dod atzinumu par to Saeimai;

• izlemj iesniegtos ierosinājumus par revīzijas darbu;

• izskata un akceptē VK iekšējo dokumentu projektus;

• izskata un apstiprina VK darbinieku štatu sarakstu un darba samaksas sistēmu.

VK padomes lēmumu mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā.

Revīzijas darbus sadala starp revīzijas departamentiem, kuru sastāvā ietilpst kolēģija, VK revidenti un viņu palīgstrādnieki. Departamentu direktorus un viņu biedrus valsts kontrolieris ieceļ am

m
matā no VK padomes locekļu vidus, kuru tiesības un pienākumus nosaka instrukcija.

Valsts revidenta kvalifikācijai jāatbilst likumā “Par zvērinātiem revidentiem” noteiktajām prasībām.

Revīzijas departamenta kolēģijas (direktors un 6 locekļi) uzdevums ir izskatīt un pārbaudīt revīzijas rezultātus. Tai ir tiesības:

• apstiprināt valsts vai pašvaldību institūciju norēķinus neatkarīgi no summu lieluma un revīzijas rezultātus par darījumiem, kuri atzīti par pareiziem gan no likuma viedokļa, gan pēc būtības;

• noteikt uzrēķinu apmēru par darījumiem, kuri atzīti par nelikumīgiem vai nepareizi veiktiem;

• atstāt bez piedzīšanas zaudējumus, ja to summa, rēķinot uz katru amatpersonu, kas atbildīga par zaudējumu, viena gada laikā nepārsniedz 100 latu;

• apstiprināt zaudējumu segšanu no valsts vai pašvaldību līdzekļiem tajos gadījumos, kad uzrēķini sakarā ar to apšaubāmas piedzīšanas iespējamību vai citu likumīgu iemeslu dēļ iestādēm un amatpersonām dzēsti uz tām piešķirto tiesību pamata;

• izskatīt revidentu ierosinātos revīzijas jautājumus u.c.

VK kancelejā apvienota visa VK lietvedība, un to vada kancelejas pārvaldnieks, kas tieši pakļauts valsts kontrolierim.

VK tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Tās darbības attīstīšanai un veicināšanai izmanto 20% no summām, kas piedzītas no tās noteiktajiem uzrēķiniem un dod papildu ienākumus valsts vai pašvaldību budžetam.

VK darbiniekiem bez valsts kontroliera atļaujas ir aizliegts izpaust informāciju, kas viņiem, izpildot dienesta pienākumus, ir kļuvusi zināma par atsevišķām personām, uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm, citādi viņi tiek sodīti likumos noteiktajā kārtībā.

VK darbības kārtību nosaka Saeimas pieņemts Revīzijas reglaments.

VK revīzijai ir pakļautas:

• valsts iestādes un amatpersonas;

• valsts uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības un statūtsabiedrības;

• pašvaldības un to izveidotās iestādes un uzņēmumi, kā arī amatpersonas;

• citi uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, kā arī sabiedriskās organizācijas, sabiedrisko organizāciju apvienības un fiziskās personas, ja to rīcībā vai glabāšanā ir valsts un pašvaldības manta vai finansu līdzekļi vai arī tās tiek finansētas no valsts un pašvaldības līdzekļiem vai to garantētiem līdzekļiem, kā arī ja tās izpilda valsts vai pašvaldības pasūtījumus un piegādes.

Revīzijas aktus un atzinumus sastāda, veicot dokumentu revīziju vai faktisko revīziju. Secinājumi izdarāmi uz revīzijā iegūto datu un pārbaudīto dokumentu pamata.

VK ir tiesības pieaicināt lietpratējus vai ekspertus.

VK pieprasītie revīzijas materiāli un ziņas iesniedzami divu nedēļu laikā un, ja šie materiāli un ziņas nav iesniegti, revīzijas atzinumu dod uz esošo materiālu pamata.

Par revīzijā konstatētajiem atbildīgo amatpersonu izdarītajiem tiesībpārkāpumiem VK ziņo attiecīgā resora vadītājam vai prokuratūrai vainīgo saukšanai pie likumā noteiktās atbildības.

Revidējamās iestādes izlīgumi darījumos bez VK iepriekšējas piekrišanas VK nav saistoši, dodot revīzijas atzinumu.

Ir atsevišķa sadaļa par dokumentu revīziju, kurā ietilpst iepriekšējā revīzija un pēcrevīzija. Sadaļas par faktisko revīziju, par uzrēķiniem un par revīzijas slēgšanu.

Eiropas Hartas par vietējām pašvaldībām 8.pantā teikts, ka valsts pārrauga pašvaldību darbības likumību. Latvijas šim un vēl citiem pantiem ir pievienojusies, bet likums “Par Valsts kontroli” ir pretrunā ar šo hartu, jo tajā ir teikts, ka VK uzrauga rīcības ar valsts un pašvaldību mantu likumību, lietderību un pareizību. VK likums atļauj noteikt pašvaldību lēmumu lietderību. Protams, var spriest par valsts piešķirto dotāciju lietderīgu izlietošanu, bet praksē ir tā, ka VK spriež arī par citu lēmumu lietderību. Harta ir augstākstāvošs dokuments un saskaņā ar Starptautiskajiem līgumiem Latvijai tas ir jāpilda, ja tā ir demokrātiska valsts.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

 Latvijas Republikas Satversme, 15.02.1922.

 Latvijas Republikas likums “Valsts kontroles revīzijas reglaments”, 07.09.1995., ar grozījumiem 05.09.96.

 Latvijas Republikas likums “Par Valsts kontroli”, 28.10.1993., ar grozījumiem 06.11.96.

 Eiropas Padomes “Eiropas vietējo pašvaldību harta”, Strasbūra, 15.10.1985. un LR likums “Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu”, Rīga, 22.02.1996.

Leave a Comment