PIZA
Piza starp Toskānas mākslas pilsētām ieņem nozīmīgu vietu. Laika gaitā Piza uzkrāja mākslas darbus, visvairāk viduslaikos. Ekonomisko un politisko virsotni sasniedza 12.–13.gs. Šajā laikā aktīvi notika tirznieciba ar tālajam zemēm, kā rezultātā pilsēta kļuva bagāta ar glezniecības, skulptūras un arhitektūras šedevriem. Starp tiem izciliem pieminekļiem ir Katedrāles laukums – apbrīnojams monumentāls komplekss, izdzīvojis cauri gadsimtiem līdz mūsdienām nemainīdama izskatu ar savu populāro torni – mākslas un statiskā līdzsvara brīnumu. Bez tam pilsēta piesaista ar saviem laukumiem, kuros iestādīti daudzi koki, ar elegantajām ieliņām gar upi Arno un arhitektūras pieminekļiem Sv. Marija bella Spina baznīcu un Kavalieru laukumu.
MĀKSLINIECISKI VĒSTURISKAIS APRAKSTS
Pēc dažu vēsturnieku viedokļa Pizu nodibināja grupa grieķu kolonistu 7.g.s beigās, bet citi uzskata, ka to nodibināja Līgīrieši un vēlāk Etrusku ciltis tās kolonizēja. Jebkurā gadījumā Piza no sākuma bija romas sabiedrotā, bet pēc tam tās kolonija, nosaukta par Julia Obseguens. Oktaviānas impērijas laikā (1.gs.m.ē.) bija paplašināts Portus Pisanus, no kuras palikuši fragmenti. Ar šo ostu saistīta pilsētas attīstība un vēsture. Jau no seniem laikiem jūrniecība bija Pizas ekonomikas balstakmens. Nākošajos gadsimtos Piza nostiprināja savu floti un attīstīja tirzniecisko darbību. Tā kļustot par vienu no vispēcīgāko jūras valsti vidusjūras krastā. 11.gs. Piza iekaroja Sardīnijas daļu, uz kuru atstāja politiskekonomisko un māksliniecisko iepaidu. Visu šo notikumu rezultātā, sajaucoties dažādiem stiliem un kultūrām veidojas savdabīgs vidusjūras valstu arhitektūras stils. Viens no tādiem piemēriem ir Bazilika San pjēro a Grado (11.gs.), kas atrodas Pizas apkārtē. 11.gs. vidū un 12.gs. sākumā tika celts Doms (Katedrāle) – spilgti izteiktā Romāna stilā, kur ir jūtama arābu ietekme. Piedalīšanās pirmajā krusta gājienā deva Pizai ievērojamu uzplaukumu, kas balstījās uz tirzniecību ar austrumiem. 11.gs. biegās Pizas ietekme pastiprinās uz Sardīniju un Korsiku. Tas bija laiks, kad ievērojami attīstījās Pizas māksla. 12.gs. biegās sākās pazīstamās Kampanilas jeb Pizas torņa celtniecība. Šajā laikās radās jauns Gotiskais stils, kas izgāja cauri visai Itālijai. 15.gs. tika nodibināta universitāte, kas vēl šodien ir mācības centrs.
LAUKUMS DE MIROCOLI
(KATEDRĀLES LAUKUMS)
Tas ir domu laukums: monumentāls komplekss – viens no pazīstamākiem itāļu arhitektūrā – Katedrāle (Doms), Pizas tornis (Kampanila), Babtistērija. Tā celtniecība ilga 3.gs. dažādu arhitektu vadībā. Laukuma ārējais izskats nav mainījies un mūsdienās tas ir apskatāms visā savā krāšņumā.
KATEDRĀLE
Katedrāles celtniecība sākās 1064.gadā Busketo vadībā. Katedrāles iesvētības notika 1118.gadā, kad celtniecība vēl nebija pabeigta. Celtniecības darbi turpinājās arī 12.gs. un arī vēlēkajo gadsimtos. Katedrāle ir izcilākais arhitektūras piemineklis Romāņu stilā. Visa katedrāle ir no ārpuses veidota no daudzkrāsainā marmora.
Arkāde – Itāļu romantikai raksturīgs izsmalcināts un skaidrs arkādes risinājums, kāds vērojams galvenās fasādes augšājos stāvos.
Galvenā fasāde – fasāžu arkādes ritmika kopā ar krāsainā marmora apšuvuma rakstu katedrālei piešķir neatkārtojamu savdabīgumu.
Arkāde – ārējās arkādes formas romantikas būvmākslā attīstījās kā klasiskās fasādes elementu dekoratīva interpretācija.
Karkass – arkādes motīvs eksterjera risinājumā parādās kā vienkārša un skaidri nolasāma struktūrvienība, kuras atkārtojums mazina nesošo sienu vienviedību un iezīmē attīstību gotikai raksturīgo mūra karkasa konstrukciju virzienā.
Marmora josla – katedrāli rotā horizontālu krāsaina marmora joslu raksts. Tas ir Vidusitālijas arhitektūrā izplatīts dekoratīvs paņēmiens.
Centrālais krustojums – baznīcas garenjomu un šķērsjoma krustojumā sākotnēji, iespējams, pacēlās slēgts tornis, kas vēlāk tika nojaukts, lai atbilstoši 14.gs. Florencē radītās Toskānas sakrālās arhitektūras modes vēsmām atklātu skatienam mūra kupolu.
Kupols – ķieģeļu un akmeņu mūra kupols (1090.g.) ir Florences babtistērijas vienaudzis. Kupola arkādes izveide tika pabiegta 1383. gadā.
Dievnama iekštelpas – abās pusēs vidusjomam stiepjas sānjomi, kur koncentrēti sakrālie tēli un izveidotas svētajiem viedotas veltītas kapelas. Šāds plānojums radies, izmantojot akmens velves un arkādi, kas balsta vidusjomu sienas.
PIZAS TORNIS
Viens no pilsētas simboliem. Pazīstams pasaulē ar savu īpašo torņa slīpumu. Katru gadu slīpums palielinās par 1mm gadā. No ziemeļu puses torņa augstums ir 55,22m, no dienvidu puses 54,52m. No torņa virsotnes Galileo Galilejs vieca savus eksperimentus. Šodien no turienes var apbrīnot brīnišķīgu pilsētas panorāmu. Pizas torņa celtniecība sākās1173. gadā. Jau tajā laikā notika pirmās zemes nosēšanās un darbi tika pārtraukti tikai uzceļot trīs stāvus. Celtiniecību atjaunoja pēc 100 gadiem – 1273.g. Tāpat kā katedrālē arī šeit pamatos ir arkas. Torņa augšdaļā ir torņa nodalījums.
Torņa pamati – torņa ievērojamā augstuma dēļ tā pamatiem vajadzēja būt apjomīgākiem, tāpēc tiem jāuzņem lielāka slodze, nekā buvniecības praksē tas pieļaujams. Torņa rotējošo nosēšanos izraisīja nevienmērīgā grunts raksturojums.
Torņa nosēšanās – torņa tendences svērties sāņus un nosēsties kļuva redzama jau celtniecības gaitā. Cenšoties līdzsvarot pieaugošo slīpumu, diviem augšējiem stāviem pat tika piešķirta ķīļveida forma.
Slīpais tornis – pizas torņa (1174 – 1271) nobīde no vertikālās ass jau sasniedza 4,2m, un celtne joprojām turpina svērties par 1,1 minūti dekāte, radot reālas sagāšanas briesmas. Patlaban tornis sasvēries apmēram par 5 metriem. Kopš 1911. gada tornis katru gadu tiek apsekots. Inženieri cer, ka viņi spēs apturēt torņa tālāko sasvēršanos, lai kādā dienā tas neapgāstos pavisam
BABTISTĒRIJA
Babtistērijas projekts tika izstrādāts 1152.gadā, ņemot verā blakus atrodošās Katedrāles arhitektūras stilu izejmateriālu izvēlē. Darbi turpinājās vairākus gadsimtus. Celtniecība tika pabeigta 14. gs beigās. Ēkai taisnstūra forma. Pirmais stāvs sastāv no arkām un četrām lielām durvīm, pretīm katedrālei kolonna. Augšējā daļā lodžija izrotāta ar dažādām skulptūrām. Ārējais kupols sedz visu apaļā babtistērija telpu, bet tās vidū uz īpašas kolonādes paceļas arī augsts iekšējais kupols. Kupols sadalīts astoņās daļās ar marmora rotājumiem. Pašā virsotnē uzstādīta Sv. Jāņa kristītāja bronzas statuja.
KATEDRĀLES MĀKSLAS MUZEJS
Ēka, kurā izvietots muzejs atrodas laukuma DA pusē. Ēka sākumā tika celta kā katedrāles mācītāja nams, kuru tie mitinājās no 1100.g. līdz 17.gs. sākumam, vēlāk namu izmantoja citiem mērķiem. Tagadējais izskats attiecas uz 17.gs., kad bija pilnībā pārveidots. 1784.g. šeit atrodas smalko mākslu akadēmija un literāta Džovonī Rozīnī dzīvesvieta. 1887.g. sāka mitināties mūķenes, pārveidojot ēku par klosteri. Muzejs šeit tika atklāts 1986.g. Tā galvenais uzdevums ir sniegt ziņas par izmaiņām Pizas arhitektūrā un pilsētas kūltūras un mākslas vēsturi.
KOMPOSANTO
Liela marmora taisnstūra formas mūris, kas apslēpj laukuma D pusi. Mūra celtniecība tika sākta 1277.g. Komposanto bija domāts Pizas iedzīvotāju pīšļū glabāšanai, kas tika atvesti kuģos 13.gs. sākuma no Golgofas. Tā bija arhibīskapa Ubaldo de Lanfrankī iniciatīva. 1944. g. jūlijā karadarbību rezūltātā Kopnosanto jumts iegāzās un izkusa, sabojājot freskas, skūlptūras un sarkofāgus, no kuriem dažus neizdevās glābt. Ilgstošie restaurācijas darbi tika pabeigti 1969.g. Atjaunotās freskas, kuras bija noņemtas no Komosanto sienas tika izvietotas blakus muzejā.
KAVALIERU LAUKUMS
Viduslaikos tas saucās “Septiņu ielu laukums”. Tieši tāds skaits ielu sagāja kopā uz laukuma. 1561.g. laukums tika restaurēts. Šajā laika posmā ap laukumu bija gotiskā stila ēkas, tai skaitā Torre de Gvalandī tornis. Mūsdienās ietverte 17.gs. pulksteņi pils – palaco del Orolodži, kurā bija ieslodzīts un nomira kopā ar bērniem un mazbērniem gfāfs Ugalīno.1561.g. Pēc Kozimo I Medičī pavēles laukums tika atjaunots ar mērķi dažas jaunas ēkas atdot Sv.Stefanijas ordeņa bruņiniekiem. Laukumā paceļas Kozimo I Medičī, ordeņa dibinātāja, skulptūra. Tā pat šeit atrodas universitāte, kura ir viena no vecākajām itālijā.
SV.STEFĀNIJAS DEL KAVALJĒRĪ BAZNĪCA
Lielā baznīca tika uzcelta 1569.g. Baznīcas fasāde tika izveidota dažus gadus vēlāk, kas ir Džovanī Medičī radījums. Bazmīcas abās pusēs nelielas celtnes, kuras agrāk bija bruņinieku ģērbtuves, bet 17.gs. tika pārveidotas par lūgšanas telpām.
NAMS DEI KAVALJĒRĪ
Viduslaikos tas bija tautas vecāko nams. Šajā namā bruņiniekiem vajadzēja iziet iesvētības. 1562.g. nams arhitektoniski uzlabota. Fasāde ir ieliektas formas un priekšplānā divpusējas kāpnes. Nama priekšā ir Kozimo I Medičī, pēc kura rīkojuma tika restaurēts viss laukums, skūlptūra. Starp 3 un 4 stāvu ir izvietoti krūštēli. Mūsdienās pils telpās atrodas prestiža universitāte.
SV. KATERĪNAS BAZNĪCA
Baznīcas fasādes apakšējā daļa raksturīga 13.gs., kas sastāv no 3 arkām un durvīm, kuras atrodas centrālajā arkā. Augšējā daļā divas rindās gotiskās lodžijas. Baznīcā tiek saglabāti visvērtīgākie māksas šedevri.
SV. MATVEJA NACIONĀLAIS MUZEJS
Muzejs aizņem senā Benekdiktiešu klostera 38 zāles, kuras tika atrestaurētas un sakārtotas 1949.g. Kolekciju vākt iesāka bīskaps Cukketī 18.gs. un 1796.g. tā tika uzdāvināta katedrāles mākslas muzejam. Vēlēkajos gados kolekcija tika papildināta ar dāvinājumiem un mākslas darbiem, kas nonāca no sēgtiem klosteriem.
SV.MARIJAS DELLAS SPINAS BAZNĪCA
Banīca tika uzcelta 1323.g. un ir Pizas gotiskās mākslas ievērojamākā celtne. Sākumā baznīca atrodas upes Arno krastā, bet tā kā regulāri iekļuva ūdens, tad 1870.g. baznīca bija pilnībā izjaukta un no jauna salikta ielas līmenī. Nelielā marmora celtnes ārējais veidols lepni rotāts, īpaši, no Lungardo ielas puses. Baznīcas augšdaļu rotā 13 dekoratīvie tornīši, kuros izvietotas Kristus un Apustuļa skūlptūras. Baznīcu vainago izsmalcināti torņo, robi un Svēto un Eņģeļu figuras. Baznīcas fasādes centrā Madonna ar jaundzimošo un diviem Eņģeļiem.
SV.FRANCESKA BAZNĪCA
Baznīcas celtiniecība sākās 13.gs. Celtniecības darbos piedalījās arī Komposanto autors Džovonī di Simone. Viņam arī pieder drosmīgais Pizas torņa projekts. Baznīcas interjērs sastāv tikai no lielas zāles, kas pārklāta ar spārēm. Četri altāri pie labās sienas Sv.Frančesko 16.gs. darbs (Santo di Tito). Ir saglabājušies griestu zīmējumi, kuri attēlo Kristus vēsturi.
OBJEKTU IZVIETOJUMS KATEDRĀLES LAUKUMĀ
1. Laukums de Mirocoli, katedrāle, Pizas tornis, babtistērija, komposanto, katedrāles mākslas muzejs
2. Kavalieru laukums, Nams dei Kavaljērī, Sv. Stefānijas del Kavaljērī baznīca
3. Sv. Franciska baznīca
4. Sv.Marijas dellas Spinas baznīca
5. Sv. Katerīnas baznīca
Izmantojamā literatūra:
www.itwg.com/en_pisa.asp
www.bluffton.edu/~sullivanm/pisa/pisacathedral.html
Rkfelbj Gtij Gbpf – yjdsq gentdjlbntkm gj ujhjle
Latviešu Padomju enciklopēdija 7(728lpp)
Laukums de Mirocili (Katedrāles laukums)
Pizas tornis
Pizas tornis