Polimēri
1.Polimerizācijas reakcijas- definīcija, piemērs (politelēns, polipropilēns,..)
Definīcija: Reakcijas, kuru rezultātā savstarpēji savienojas daudzas vienas un tās pašas vielas molekulas, izveidojot lielmolekulāras vielas, sauc par polimerizācijas reakcijām.
2.Polimēru uzbūve, fizikālās un ķīmiskās īpašības.
Uzbūve
Polimerizācijas reakcijas ir raksturīgas daudzām organiskajām vielām, kuru molekulās i divkāršā vai trīskāršā saite.
Šādu reakciju rezultātā rodas lielmolekulāras vielas, kuras sauc par polimēriem. Polimēru molekulas sauc par makromolekulām. Vielas, kuru molekulas polimerizējas, sauc par monomēriem. Monomēra molekulu skaitu, kuras savstarpēji savienojušās polimerizācijas procesā, sauc par polimerizācijas pakāpi. Un apzīmē ar n.
Atomu grupas, kas makromolekulā daudzkārt atkārtojas, sauc par elementārposmiem.
Polimerizācijas pakāpe visām dotā polimēra makromolekulām nav vienāda. Tā, pemēram, polimerizējoties etilēnam, var veidoties makromolekulas, kurām n ir no 300 līdz 100 000. Tapēc norādītā polimēru molekulmasa patiesībā ir to vidējā molekulmasa.
Polietilēns un polipropilēns ir atsevišķi polimēru veidi. Oglekļa atomi tajos sakārtoti garās virknēs, tapēc tie pieder pie lineāriem polimēriem. Tomēr jāņem vērā, ka lineāriem polimēriem faktiski ir oglekļa atomu zigzagveida virkne. Parasti to molekulas ir stipri izliektas dažādos virzienos, dažkārt pat satītas kamolos.
Propilēna polimerizācijas procesā va izveidoties polimēra makromolekulas ar divu veidu struktūrām- stereoneregulāra struktūra un stereo regulāra struktūra.
Parasti polimerizācijas procesā metilradikāļi izveidojas haotiski- gan vienā, gan otrā makromolekulas plaknes pusē. Izmantojot īpašus apstākļus var panākt, ka metilradikāļi izvietojas stingri noteiktā secībā makromolekulas vienā pusē un abās pusēs stingri regulāri.
Fizikālās īpašības
Polietelēns ir vieglāks par ūdeni; tā blīvums ir aptuveni 0,92 g/ml. Tas ir elastīgs polimērs, kas plānā slānī ir bezkrāsains un caurspīdīgs. Aptaustot tas šķiet taukains. Ja polietelēnu karsē, tad jau 110 oC temperatūrā tas kļūst mīkstsun tā formu var viegli mainīt. Ja karsēšanu pārtrauc, tad polietelēns sacietē, saglabājot iegūto formu (termoplastiskums).
Ja polietelēnu karsē temperatūrā, kas augstāka par 110 oC, tad tas pakāpeniski pārvēršas šķidrumā. Vēl augstākā temperatūrā tas sadalās.Polipropilēnam salīdzinājumā ar polietelēnu ir austāka kušanas temperatūra (160 . . . 170 oC ) un lielāka izturība.
Ķīmiskās īpašības
Polietilēns un polipropilēns pēc ķīmiskajām īpašībām ir līdzīgi piesātinātajiem ogļūdeņražiem. Parastajos pastākļos tie nereaģē ne ar sērskābi, ne ar sārmiem. Polietilēns un polipropilēns neatkrāso arī bromūdeni un kālija permanganāta šķīdumu pat paaugstinātā temperatūrā.
3.Populārākie polimēri un to pielietošana.
Polietilēns- Aparātu detaļu ražošanai; drenāžas, ūdensvada un citu cauruļu izgatavošanai, dažādu plēvju ražošanai.
Polipropilēns- Salīdzinājumā ar polietilēnu ir lielāka izturība. Izmanto dažādu aparātu detaļu plēvju, cauruļu izgatavošanai. Ir labs elektrisko vadu izolācijas materiāls.
Polivinilhlorīds- Mākslīgās ādas, lietusmēteļu, dažādu sadzīves priekšmetu, kā arī elektroizolācijas materiālu ražošanai.
Polistirols- Elektroizolācijas materiālu, butadiēna- stirola kaučuka, putuplastu (vieglas porainas plastmasas), skābesizturīgu cauruļu ražošanai.
Polimetilmetakrilāts- Caurspīdīgu plastmasu, tajā skaitā organiskā stikla ražošanai, kurš izturības ziņā pāršpēj parasto silikātu stiklu. Organisko stiklu izmanto lidmašīnās, dažādos aparātos u. c.
Fenolformaldehīdsveķi- Izmanto savienojumā ar citām vielām, lai izgatavotu mašīnu un aparātu daļas, zobratos, automobiļu sajūgu diskus, bremžu lokus, eskalatoru pakāpienus, liela gabarīta detaļas (automobiļu virsbūves, autocisternas, laivas u.c.), telefona aparātus, elektriskos slēdžus, kontaktligzdas, kā arī izmanto radiotehnikā un elektro tehnikā kā labu elektroizolācijas materiālu.