Ražošanas izmaksas:
Fiksētās FC
Mainīgās VC
Kopējās TC = FC + VC
Kopējā peļņa = TR – TC (TR – ieņēmumi = P * Q)
Galējās izmaksas MC = TC/Q – ražotāju kopējo izmaksu izmaiņas, palielinot produkcijas izlaidi par 1 vienību.
Konkurence – monopolītiskā; ologopols, oligopsons (daži); monopols, monopsons (viens).
Pozitīvā jeb aprakstošā ekonomika ir ekonomikas teorijas principi (yz kontkŗētiem faktiem).
Normatīvā ekonomika balstās uz subjektīviem vērtējumiem.
Iekšzemes kopprodukts – IKP (Gross Domestic Product – GDP) ir noteiktas valats ekonomikā gada laikā saražotais un pārdotais galaprodukts naudas izteiksmē.
Nacionālais kopprodukts – NKP (Gross National Product – GNP). To iegūst, ja IKP pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus un atlīdzību nodarbinātājiem, bet atņem citām valstīm samaksātos īpašumus.
NKP atspoguļo ienākumus, nevis produkcijas izlaidi.
Naudas izdevumi par konkrētā gadā saražotām un iegādātām galaprecēm un pakalpojumiem = Naudas ienākumi par resusrsu izmantošanu un pakalpojumu ražošanā jeb ienākumu sadala konkrētā gadā
Mājsaimniecību personiskais patēriņš (C)
+
Uzņēmēju izdevumi investīcijām (Ig)
+
Valsts pārvaldes izdevumi sabiedrisko preču un pakalpojumi iegādei (G)
+
Ārzemnieku iezdevumi – tīrais (neto) eksports (Xn)
IKP = C + Ig + G + Xn Iekšzemes kopprodukts Zemes rente, noma
+
Procentu maksājumi
+
Atlīdzība nodarbinātājiem
+
Peļņa un citi ienākumi
+
Pārējie ienākumi (pamatkapitāla atjaunošana, netiešie nodokļi (mīnus subsīdijas), ārpusvalstu neto atlīdzības, īpašuma ienākumi)
Tīrais iekšzemes kopprodukts (NIKP) = iekšzemes kopprodukts (IK) – pamatkapitāla nolietojums jeb amortizācijas atskaitījumi (Am. f.)
Rīcībā esošais ienākums ir personiskais ienākums mīnus iedzīvotāju ienākuma, īpašuma nodoklis un citi ārpus nodokļu maksājumi.
Cenu indekss ir rādītājs, kas atspoguļo noteiktu galapreču un pakalpojumu atlases kopuma (tirgus groza) cenu izmaiņas pārskata periodā pret analoģiska tirgus groza cenu bāzes periodā. (CI = tirgus groza cena pārskata gadā/analoģiska tirgus groza cena bāzes gadā * 100).
Nominālais IKP tiek aprēķināts, sasummējot galapreču un pakalpojumu fiziskā apjoma reizinājumu faktiskajās vidējās cenas dotajā gadā.
Reālais IKP tiek aprēķināts, sasummējot galapreču un pakalpojumu fiziskā apjoma reizinājumu izvēlētā bāzes gada vidējās cenās (nemainīgajās cenās) (= gada nominālais IKP / gada IKP cenu indekss).
Reālā IKP pieauguma temps = (Re. IKP dotajā gadā – Re IKP iepriekšējā gadā) / Re IKP iepriekšējā gadā * 100.
Bezdarbs ir tāds stāvoklis ekonomikā, kad kvalificēts un darbaspējīgs iedzīvotājs var un vēlas strādāt saskaņā ar piedāvāto darba algas likmi, bet viņam nav darba.
Bezdarba līmenis ir NVA reģistrēto un bezdarbnieka statusa ieguvušo īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā, proecentos (= bezd.sk/ekonom aktīvie iedz * 100).
Inflācija ir vispārēja cenu līmeņa celšanās noteiktā laika periodā.
Inflācijas temps ir procentos izteiktas cenu līmeņa izmaiņas (=PCI pārskata g. – PCI iepriekš.g. / PCI iepriekš.g. * 100).
Stagflācija – ekonomikā vienlaicīgi rodas augsts inflācijas temps un bezdarbs.
Kopējie jeb bruto ienākumi ir visi ienākumi par pārdotajiem resursiem darba algas, peļņas, procenta un rentes veidā, kas pienākas mājsaimniecībām.
Nominālais jeb neto, jeb rīcībā esošas ienākums – burto – nodokļi.
Reālais ienākums – preču un pakalpojumu daudzums, kuru, pastāvot noteiktām cenām, iedzīvotāji var iegādāties par nominālo ienākumu (=nom. Ienākums / cenu indekss).
Nauda ir viss, kas pilda naudas funkcijas: apgrozības līdzekļi, vērtību mērs, bagātību uzkrāšana.
Naudas pirktspēja – preču un pakalpojumu daudzums, o var nopirkt par noteiktu naudas vienību.
Ar pasīvo operāciju palīdzību bankas iegūst apgrozāmos līdzekļus, bet ar aktīvo operāciju palīdzību tās iegūtos līdzekļus sadala.
Kredīts ir naudas vai preču aizdevums, kas jāatmaksā ar noteiktu procentu.
Naudas reizinātājs parāda, cik reižu viena naudas vienība, pastāvot noteiktai obligātās rezerves normai, var dot kredītnaudas kopējo palielinājumu.
Naudas tirgus ir tirgus, kurā līdzsvarojoties naudas pieprasījumam un piedāvājumam, veidojas noteikts procentu likmes lielums ekonomikā (naudas cena).
Monetārā politika ir pasākumu kopums, lai ietekmētu naudas piedāvājumu, nodrošinātu kredītu pieejamību un līdzsvaru naudas tirgū.