Pret partiju „Jaunais laiks”
Meklējot informāciju par šo tēmu, nācās iepazīties ar vairākām partijām, viņu darba stilu un piedāvātajām programmām. Visām aplūkotajām partijām bija savi plusi un mīnusi, bet apskatot savāktos materiālus nonācu pie secinājuma, ka partijai „Jaunais laiks” mīnusu ir vairāk nekā citām partijām. Partija „Jaunais laiks” tika dibināta 2002. gada oktobrī. Galvenais tās dibināšanas iniciators bija Einārs Repše. Partijas dibināšanas sapulcē E.Repše tika ievēlēts par tās priekšsēdētāju. Trīs mēnešus pēc partijas „Jaunais laiks” dibināšanas bija izstrādāta apjomīga partijas programma ar 16 sadaļām. Bija izveidotas 38 partijas atbalsta grupas visās Latvijas pilsētās.
Lai tuvāk apskatītu partijas darbību izpētīju tās programmu. Partija „Jaunais laiks” ir labēja, tā atbalsta privātu iniciatīvu, uzņēmējdarbību un brīvu konkurenci. Tā aizstāv un nodrošina katra indivīda tiesības un brīvības, tai skaitā uz aizsardzību pret valsts patvaļu. Brīvs un godīgs darbs ir viņu atslēga Latvijas labklājības atjaunošanai. Pirmām kārtām tā sola sakārtot valsti un izskaust parādības, kas reāli apdraud valsts un tautas pastāvēšanu – korupciju, narkotiku izplatību, nepietiekamu izglītību un sliktu veselības aprūpi. Tā sola, ka „Jaunajos laikos” valsts pārvalde būs atklāta, strādīga un brīva no korupcijas. Ierēdņi tiks motivēti kalpot tautai. Izglītība un veselības aprūpe būs kvalitatīva un pieejama visiem sabiedrības slāņiem. Valstī būs kārtība. Jebkurš varēs saņemt valsts iestāžu aizsardzību. Tiesībsargājošā sistēma strādās taisnīgi, ātri un efektīvi valsts iedzīvotāju likumīgo interešu aizstāvībai. Valsts finanses būs atklātas un pārredzamas, pieņemtie lēmumi – skaidri un motivēti. Iepazinusies ar darbības programmu ieraudzīju, ka lielākā daļa viņu solījumi netiek izpildīti. Visvienkāršāk to būs parādīt atrodot pretargumentus viņu darbībai un tās stilam.
„Jaunā laika” darbības sākumā partija pielaida kļūdas, kuras bija saistītas ar tās mazo pieredzi, bet nu jau ir pagājis pietiekams laika posms un šāda partijas attaisnošana vairs nav pieļaujama. „Jaunais laiks” izteica savu mērķi 8. Saeimas vēlēšanās iegūt vairāk par 51 vietu Saeimā un pauda uzskatu, ka pēc 8. Saeimas vēlēšanām valdības veidošana jāuzņemas vienai partijai, kuru atbalsta Saeimas vairākums. Partija „Jaunais laiks” izvirzīja tautas vairākuma atbalsta iegūšanu, lai pēc vēlēšanām veidotu vienotu, atbildīgu „Jaunā laika” valdību, neveidojot koalīcijas ar citiem politiskajiem spēkiem. Viņi izvirzīja gatavību uzņemties atbildību par Latvijas valsti un tautu, par Latvijas valsts labklājības atjaunošanu. Savā pirmsvēlēšanu paziņojumā partija pauda uzskatu, ka politisko partiju bieži vien neloģiskās koalīcijas valdībā, Rīgas domē un citās pašvaldībās ir novedušas Latviju “noziedzības, korupcijas un bezatbildības purvā” un vairākums tautas grimst nabadzībā un bezcerībā. „Jaunais laiks” pilnībā noliedza koalīcijas valdības veidošanas iespēju ar kādu citu partiju, jo uzskatīja, ka koalīcijas valdības ir sagrāvušas jebkādas cerības uz koalīcijas valdību spējām uzņemties rūpes par Latvijas valsti un tautu, ka korupcija valsts pārvaldē ir kļuvusi par normu, kontrabandisti ir atraduši sev atbalstu augstākajos varas līmeņos, un politiķu galvenās rūpes tagad ir šaubīgu un dažkārt acīmredzami noziedzīgu saimniecisku projektu realizēšanā. “Koalīcijas valdību darbības augļi ir veselības aprūpes sistēmas sabrukums, izglītības sistēmas degradācija, lauku infrastruktūras sabrukums, tautas nabadzība”, paziņoja „Jaunais laiks”. Partija nosodīja valdošās partijas, kuras grasījās izšķērdēt daudzus miljonus latu pirms vēlēšanām, un daudzo sīkpartiju radīšanu, kā rezultātā pastāvēja draudi, ka atkal var izveidoties tāda paša sašķelta Saeima un bezatbildīga koalīcijas valdība. „Jaunais laiks” solīja vajadzības gadījumā aicināt darbā visus valstiski domājošus profesionāļus neatkarīgi no viņu partijas piederības, kā arī neveidot koalīcijas, bet uzņemties pilnu un personisku atbildību par savas valdības un katra tās ministra darbu. E.Repše nevēlējās veidot koalīciju ar citām partijām un tādēļ „Jaunais laiks” aizgāja opozīcijā, līdz ar šo E.Repšes lēmumu partijas biedri nevarēja strādāt valdībā un pierādīt savas darba spējas.
„Jaunā laika” deputātu kandidāti deva svinīgu solījumu Rīgas Doma baznīcā, apņemoties kalpot Latvijas tautai, rīkoties saskaņā ar Latvijas likumiem, partijas statūtiem un ētikas kodeksu. Deputātu kandidāti solījās sekot kristīgajām vērtībām un turēt valsts intereses augstāk par personīgajām. Aizejot opozīcijā „Jaunais laiks” neizpildīja savu doto svēto solījumu, līdz ar to pievīla savus vēlētājus un kopumā visu tautu. Lai gan taisnība jau ir Einaram Repšem, kurš sacīja: „Kā var nesolīt! Vai tad kāds balsos par partiju, kura teiks, ka pensijas un algas nav jāpalielina un ceļi nav jāremontē?”
Sastādot nākamā gada budžetu jaunā valdība pieļāva budžeta deficītu 3% apmērā no iekšzemes kopprodukta, kas ir ne vien lielākais budžeta deficīts pēdējo četru gadu laikā, bet arī maksimāli iespējamā robeža, ko pieļauj Latvijas akceptētie Māstrihtas līguma kritēriji. Par pārāk augstu valdības sēdē atklāto plānotā budžeta deficīta līmeni uzskatīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Viņš norādīja, ka gadu pirms gaidāmās iestāšanās ES Latvijai nevajadzētu atkāpties no solījumiem turpināt tā samazināšanu, turklāt tik augsts deficīts būtu slikts signāls starptautiskajām reitingaģentūrām, no kurām divas nesen atkal bija paaugstinājušas Latvijas ekonomiskās stabilitātes vērtējumu. Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis augsto budžeta deficīta līmeni žurnālistiem skaidroja ar lielajiem bāzes izdevumiem, kuru lielāko daļu veidojot iepriekšējās valdības nolemtais. E. Repše kā „Jauno laiku” līderis sāka apsvērt iespējas, kādā veidā varētu segt prognozēto budžeta deficītu. “Kāpēc mums vajadzētu tērēt pāri par pusmiljonu latu, ja ir valsts izdzīvošanas jautājums” 3.decembrī Einārs Repše valdības sēdē izteica ideju vairs nepiešķirt budžeta līdzekļus filmu uzņemšanai. Aizstāvot valstiska atbalsta nepieciešamību vienam no demokrātiskākajiem mākslas veidiem, no valdības pārstāvjiem premjera ierosinājumam iebilda tikai kultūras ministre Ingūna Rībena, solot nepieļaut lēmumu, kas nozīmētu nozares likvidāciju. Ar nozari saistīti cilvēki šādu Repšes ierosinājumu nosauca par tumsonību un atgādināja, ka kultūra tautai ir ļoti svarīga un turklāt ar valsts finansējumu saņemts nozīmīgs atbalsts starptautiskajos fondos. Pret šādu premjera ierosmi iestājās arī Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga, kura tikšanās laikā ar E.Repši ieteica dotēt nevis filmas, bet gan struktūru. 5. decembrī, pēc sarunas ar filmu nozares pārstāvjiem, guva pārliecību, ka atņemt valsts finansējumu šai mākslas jomai nedrīkst un naudas taupīšanai jāmeklē citi ceļi.
Eināra Repšes valdības veidošanas nosacījumi, kas tika atklāti īsi pirms vēlēšanām pārsteidza citas partijas. Līdzās atklātumam valdības darbā un nepieciešamībai tajā deleģēt godīgus profesionāļus „Jaunā laika” vadītājs paziņoja arī nosacījumus, ka premjeram būs tiesības atlaist jebkuru valsts struktūrās strādājošo darbinieku, kas zaudējis premjera uzticību, kā arī liegums partijām pārvaldīt ministrijas, kuru vadībā tagad ir to pārstāvji.
„Jaunais laiks” publiskoja partijas sagatavoto Valsts civildienesta likuma grozījumu projektu, kurš paredzēja ievērojami paplašināt Ministru prezidenta pilnvaras ierēdņu sodīšanā. Grozījumi paredzēja, ka premjers tikai uz aizdomu pamata par būtisku pārkāpumu varēs pārcelt zemākā amatā jebkuru ierēdni, bet valsts sekretārus, valsts kancelejas, Valsts civildienesta pārvaldes, valsts ieņēmuma dienesta un valsts policijas vadītājus, nenorādot pamatojumu, no amata atlaist. Pretēji deklarācijā solītajam nepolitizēt valsts dienestu, premjeram paredzētas arī tiesības noteikt, ka minētajos amatos persona ieceļama bez konkursa. Vairāki valsts pārvaldes speciālisti plašsaziņas līdzekļiem atzina, ka minēto tiesību piešķiršana vienpersoniski valdības vadītājam, turklāt nedodot iespēju ierēdņiem lēmumu pārsūdzēt, nozīmē atsevišķu amatu politizēšanu. Līdz ar nosacījumu pieņemšanu „Jaunā laika” līderis E. Repše nepamatoti atlaida vairākas personas, kas pēc tam tiesas ceļā tika atjaunotas darbā. Nācās viņām izsniegt kompensācijas un līdz ar to samazinājās valsts sniegtie budžeta līdzekļi citām vajadzībām.
Masu mēdījos izskanēja frāzes, ka E.Repšem piemīt „Hitlera sindroms”. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nebija vienisprātis ar E.Repši, jo tik lielas varas došana premjera rokās, viņasprāt, radītu politisko haosu un draudus demokrātijai, un Satversmes maiņa “tālu atpaliktu no Satversmes gara”. Arī konstitucionālo tiesību lietpratēji bija pārliecināti, ka valsts stabilitātes dēļ konstitūcijā nevajadzētu iestrādāt pārāk vieglu mehānismu parlamenta atlaišanai. Jaunā valdība savā deklarācijā solīja turpināt savu priekšteču īstenoto politiku. Tomēr deklarācijā nosauktie mērķi lielākoties bija ne vien nekonkrēti, nedodot atbildes, kāds tieši rezultāts tiks sasniegts, un kad sabiedrība to var gaidīt, bet dažos jautājumos arī pretrunīgi. Deklarācijas ievads noteica, ka valdības prioritātes būs atbildīga un efektīva valsts pārvalde, Latvijas pilntiesīga līdzdalība NATO un ES lēmumu pieņemšanā, korupcijas un noziedzības novēršana, informācijas sabiedrība un uz zināšanām balstīta tautsaimniecība, sabiedrības veselības kvalitāte, integrēta pilsoniskā sabiedrība, spēcīga laikmetīga nacionālā identitāte, Latvijas reģionu attīstība un augsta nodarbinātība. Viena no prioritātēm, kas ievietota tūlīt aiz NATO un ES ir spēcīga un neatkarīga tiesu vara, lai gan amatu dalīšanas procesā neviena no topošajām koalīcijas partijām darbu šajā jomā, tāpat kā kultūrā un labklājībā, par prioritāti neuzskatīja.
E.Repše pieņēma vienu no savas valdības nepopulārākajiem un sabiedrībai nepieņemtākajiem lēmumiem, pēc premjera ierosinājuma valdība vienbalsīgi vairāk nekā trīs reizes sev palielināja algas, lēmumu argumentējot ar vēlmi pielīdzināt atalgojumu atbildībai un citu valsts amatpersonu darba samaksai. Lai gan 2003.gadā algas tika paaugstinātas arī sanitāriem no 77 līdz 84 Ls, medicīnas māsām no 109 – 118 Ls, ārstiem no 149 – 202 Ls, skolotājiem no 233 – 250 Ls, tomēr tai pat laikā ministriem no 615 – 2000 Ls, ministru prezidenta biedriem no 600 – 2100 Ls, ministru prezidentam no 650 – 2200 Ls.
Veselības jomā „Jaunā laika” valdīšanas laikā arī bija problēmas. Veselības ministrs Ā. Auders pacientiem lika samaksāt par operāciju zināmu summu un tai pat laikā par operāciju tika veikts maksājums no slimokases. Izmeklējot lietu tika vērstas vairākas apsūdzības no pacientiem, bet nebija pierādījumu, jo par dubulto maksājumu netika izsniegti čeki. Kad pie varas bija Repšes partija „Jaunais laiks”, veselības jomā nebija uzlabojumu.
2004. gada 22. janvārī koalīcijā esošās „Latvijas Pirmās partijas” līderis Ēriks Jēkabsons parakstīja dokumentu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, kuras uzdevums bija izmeklēt premjera Einara Repšes finansiālos darījumus un tādējādi tika savākts nepieciešamais daudzums parakstu, lai šādu komisiju izveidotu. Komisijai bija jāizvērtē premjera 2003. gadā iegādāto septiņu nekustamo īpašumu darījumu likumība. Kredītus bankās to iegādei viņš saņēma ar daudz zemākiem procentiem, nekā tās izsniedz parasti. Tas liecina par to, ka E. Repše būdams ministru prezidents ir veicis nelikumīgus darījumus.
„Jaunā laika” priekšvēlēšanu programma solīja nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem labklājības izaugsmi Eiropas Savienībā. „Jaunais laiks” savā programmā iestājās par stipru Eiropas Savienību, kas balstās uz nacionālo valstu suverenitāti uzskatot, ka veiksmīgākais līdzeklis šo mērķu sasniegšanai ir visciešākā sadarbība ar visām Eiropas valstīm. Priekšvēlēšanu programma paredzēja kopā ar citām jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm aizstāvēt savas nacionālās intereses un vienlaikus iegūt reālu ietekmi Eiropas nākotnes attīstībā. „Jaunais laiks” Eiropas Parlamentā solīja panākt totalitārā komunisma nosodīšanas deklarācijas pieņemšanu un pieprasīt izveidot politiski neatkarīgu starptautisku tribunālu, kas izvērtēs noziegumus komunistu režīmos. „Jaunā laika” izvirzītās darba prioritātes bija realizēt un attīstīt:
– Latviešu valodas, kultūras un nacionālās identitātes nostiprināšanu,
– Latvijas ekonomikas uzplaukumu kā labāko sociālās politikas pamatu,
– Uz zināšanām balstītu sabiedrību.
Jāpiebilst, ka daudzi „Jaunā laika” izvirzītie mērķi vairāk bija iekšpolitiski realizējami, un nav skaidrs, kā, piemēram, strādājot Eiropas Parlamentā, partijas biedri varētu veidot Latvijā uz zināšanām balstītu sabiedrību.
Atskatoties uz „Jaunā laika” vadītās valdības darba paveikto, jāsecina, ka daudzi no solījumiem tā arī nav tikuši izpildīti. Pieteiktā cīņa pret korupciju nesusi zināmus augļus, tomēr daudzu augsto ierēdņu atstādināšana arī viesusi aizdomas par savu cilvēku deleģēšanu svarīgajos amatos. Turklāt vairāki ierēdņi, kas tika atbrīvoti no amatiem vērsās tiesā un panāca kompensāciju izmaksu un atjaunošanu amatā, piemēram, „Valsts nekustamā īpašuma aģentūras” direktors Kalvis Bricis.
Par valdības krišanas galveno iemeslu uzskatāms E. Repšes autoratīvais darbības stils, kas nepieļāva kompromisus, taču kā zināms politika ir kompromisu māksla. Tieši kompromisu nepieļaušana sarunās bija viens no iemesliem, kādēļ Jaunais laiks nespēja panākt, lai prezidente atkal uzticētu valdības veidošanu kādam no „Jaunā laika” pārstāvjiem.
E. Repše bija ļoti neprognozējams cilvēks, bieži runāja vienu, bet darīja pavisam ko citu, arī viņa uzvedības stils reizēm mēdza šokēt valsts iedzīvotājus un citus valdības pārstāvjus.