1. Dažādu ādas tipu raksturojums
1.1. Normāla āda
Pat jaunām sievietēm diezgan reti ir normāla āda. Vecākiem cilvēkiem normāla, veselīga āda mēdz būt tad, ja arī veselība ir laba. Nereti tas ir atkarīgs no iedzimtības vai organisma uzbūves īpatnībām. Normāla āda ir maiga, elastīga, svaiga, gluda, tā nav ne taukaina, ne arī sausa pēc skata un pēc taustes. Tai nav paplašinātu poru, melnu vai baltu piņņu, apsārtušu plankumu vai pūtīšu. Normāla āda labi panes parastos kosmētiskos līdzekļus, to var mazgāt ar ūdeni un ziepēm, jo pēc tam nav nepatīkamas, velkošas sajūtas. To nekairina ne vējš, ne karstums, ne aukstums. Tāpēc sievietes ar normālu ādu domā, ka viņām sejas kopšana, pat viselementārākā, nav nepieciešama. Nereti viņas vēlāk ir spiestas nožēlot savu pašpārliecinātību.
Sievietes, kurām ir normāla seja, bieži aizmirst, ka ar gadiem mazinās ādas taukošanās. Ja ikdienas kopšana neuztur ādas iekšējos resursus, tad izskats pamazām pasliktinās; pazeminās arī spēja pretoties krāsām temperatūras maiņām, kas savukārt negatīvi iespaido ādas tauku izdalīšanos. Jau tā reti sastopamais normālais ādas tips saglabājas labi ja līdz 35-45 gadiem. Ādu var ilgāk saglabāt veselīgu un elastīgu, atbilstoši un sistemātiski kopjot.
1.2. Sausa āda
Strādājot kosmētiskajā kabinetā, esmu secinājusi, ka sausa āda ir sastopama diezgan bieži ne tikai blondīnēm un vidēja vecuma sievietēm, bet arī jaunām, 17-19 gadus vecām meitenēm.
Jaunām sievietēm sejas sausums pirmajā acu uzmetienā it kā nav uzkrītošs: āda skaista, diezgan elastīga, nelobās. Taču tā nespīd, bet šo īpatnību parasti jau uzskata par ādas sausumu, vēlāk arī par vecuma pazīmi. Viegls sausums jūtams ar tausti, to bez grūtībām var noteikt speciālisti. Tāda āda, ja netiek pareizi kopta, ātri mainās: virspusējās sīkās grumbiņas padziļinās, ar laiku mazinās ādas turgors un elastība, sākas vītums. Pēc tam āda iekaist, rodas sarkani plankumi, sākas lobīšanās, vispirms dažās vietās, pēc tam pa visu seju utt.
Parasti sievietes pašsajūta par ādas sausumu signalizē ātrāk, nekā to var pateikt pēc izskata.
Ādas sausums rodas tāpēc, ka tā mazāk taukojas. Tauku dziedzeru iedalījumi padara ādu elastīgu, pasargā no izžūšanas, ārējiem kairinājumiem un infekcijas, jo ādas virsējai dabiskajai ziedei, ko grūti aizstāt ar kaut ko līdzvērtīgu, ir skāba reakcija, kas neļauj attīstīties kaitīgiem mikrobiem. Tie ir dzīvotspējīgi sārmainā vidē, kāda gandrīz vienmēr piemīt sausai ādai. Ādas taukainības mazināšanās mēdz būt iedzimta un iegūta. Tauku dziedzeru darbību pazemina dažādas slimības, piemēram, endokrīno dziedzeru funkcijas traucējumi vai arī (tas gadās diezgan bieži) nepiemēroti kosmētiskie līdzekļi (losjoni ar spirta piedevu, 70% odekolons u.c.). Taču parasti āda kļūst sausa, to nepareizi kopjot – pārlieku attaukojot. Viena no tādām kaitīgām procedūrām, kas mūsu klimatiskajos apstākļos spēj sabojāt pat veselīgu un normālu ādu, – ir bieža mazgāšana cietā aukstā ūdenī ar ziepēm (īsi pirms iziešanas ārā no rītiem, īpaši ziemā). Tikpat kaitīgi ir katru dienu mazgāt acis ar ūdeni un ziepēm, lai ātrāk notīrītu skropstu tušu un grimu no plakstiem.
Arī ilgstoši pastāvot krasām temperatūras svārstībām (karsta plīts, aukstums, saule, ass vējš), samazinās ādas taukošanās, rodas viegls iekaisums, velkoša sajūta un pat nieze. Ādas sausumam ir dažādi cēloņi, tāpēc atšķiras tā ārējās izpausmes: āda kļūst ļengana, bāla, raupja, nepievilcīga, reizēm spīdīga, bet parasti klāta ar sīku grumbiņu tīklu, kas tikko samanāms ar neapbruņotu aci. Bieža un nepareiza pūderēšanās, t.i., pūdera (sevišķi kompaktā) uzklāšana uz nesagatavotas sejas (bez krēma) tikai veicina ādas sausumu, jo netiek izmantota iespēja padarīt to kaut cik taukaināku. Tāda āda ļoti jūtīgi reaģē uz laika apstākļiem un arī uz kosmētiskajiem līdzekļiem.
Sausa āda jākopj sevišķi rūpīgi un sistemātiski.
1.3. Taukaina āda
Taukaina āda ir pastiprinātas tauku dziedzeru darbība sekas. Šo dziedzeru aktivitāte dažādos dzīves posmos ir atkarīga no iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības. Visbiežāk āda ir taukaina jaunībā dzimumbrieduma periodā. Tauku pastiprinātu izdalīšanos veicina dzimumdziedzeru funkcijas izmaiņas pubertātes un grūtniecības laikā, kā arī iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības. Bez tam āda spēcīgi taukojas, ja cilvēkam ir nervu sistēmas un hroniski gremošanas trakta darbības traucējumi (vēdera aizcietējumi). Ja ir kāda aknu, vairogdziedzera vai ginekoloģiska slimība, ādas taukošanās palielinās vai samazinās. Tādas pašas sekas ir izmaiņām uzturā. Tauku dziedzeri darbojas pastiprināti, lietojot asus, treknus ēdienus, ar ogļhidrātiem bagātu barību, spirtotus dzērienus. To darbība pavājinās, ēdot daudz piena un sakņu produktu un maltītes ieturot regulāri. Seja var spēcīgāk taukoties arī ķermeņa svara palielināšanās dēļ. Vēl tā kļūst taukaina, ja pār mēru lieto treknus krēmus, dažādas kosmētiskās eļļas un emulsijas.
Sievietēm, nosakot sev ādas tipu un tās kopšanas paņēmienus, jāatceras, ka tauku dziedzeru darbība ir cieši saistīta ar nervu sistēmu, kas regulē ādas tauku izdalīšanos un kas ir pastāvīgi jānostiprina, norīvējoties ar aukstu sālsūdeni, vingrojot no rītiem, regulāri ēdot, kārtīgi izguļoties utt.
Taukainai ādai raksturīgas paplašinātas poras; ja āda netiek pienācīgi kopta, tās aizsērē, sākas iekaisums, nieze, pinnes.
Pārliecīgas taukošanās dēļ seja kļūst ne tikai spīdīga, bet arī raupja, pat asa. Tauku dziedzeru izvadkanālu atveres paplašinās u ir acīs krītošas, sevišķi uz nāsīm, pieres un zoda, kur āda vairāk taukojas.
Ādas tauki, savienojoties ar putekļiem un atmirstošām raga kārtas šūnām, veido pinnes, kas aizsprosto dziedzeru izvadkanālus. Taukainas ādas ārstēšana ir vissarežģītākā un ilgstošākā. Tā prasa vienlaikus speciālu ilgstošu kopšanu, attiecīgu ārstēšanu un noteiktu ēšanas režīmu. Kopšana vien maz ko dod, jo spēcīgi attaukojošie līdzekļi var pasliktināt ādas stāvokli, radīt iekaisumu un apgrūtināt ārstēšanu.
Nav grūti noteikt, vai āda ir taukaina vai ne, jo seja izskatās kā noziesta ar taukvielām. Taču ne tik vienkārši var konstatēt, kāda cēloņa dēļ sācies iekaisums un sviedru dziedzeru aizsprostošanās. Katrai sievietei vajadzētu par to padomāt un pavērtēt sevi, vispirms ņemot vērā iepriekš teikto.
1.4. Jaukta tipa āda
Diezgan bieži, kosmētiskajā kabinetā apskatot sievietes seju, var redzēt, ka ap acīm, uz deniņiem un vaigiem āda ir sausa, uz vaigiem tāpat drusku zvīņojas, bet deguns, piere un zods stipri spīd vai klāti ar bagātīgu tauku kārtu. Tas ir raksturīgi jauktam jeb kombinētam ādas tipam – tauku kārtiņa nevienmērīgi sadalās pa dažādām sejas daļām. Turklāt deguns var būt spīdīgāks nekā zods vai piere, jo tajā ir vairāk tauku dziedzeru, kuri arī ātrāk iekaist. Jauktais ādas tips visbiežāk sastopams 25 – 35 gadu vecumā. Vēlāk visas sejas daļas kļūst sausākas, izņemot degunu.
Ja starp dažādām ādas daļām ir ļoti lieli kontrasti, vainojama nepareiza sejas kopšanas. Daudzas sievietes rītos un vakaros ar taukainu vai dienas krēmu ieziež tikai degunu, zodu un pieri. Uz vaigiem, zem acīm un uz deniņiem krēms nemaz netiek. Dažas sievietes baidās šajās vietās izstaipīt ādu, bet acīmredzot tā rīkojas aiz paraduma.
Nedaudz atkāpjoties no tēmas, piezīmēšu, ka, vakaros uz sejas klājot barojošu krēmu (īpaši taukainai vai porainai ādai), nevajag to ziest uz deguna un zoda (ja āda tur nelobās). Šajās vietās pietiek ar dabisko ziedi, ko izdala tauku un sviedru dziedzeri, un nav vajadzīgs to papildināt ar krēmu.
Jauktai ādai jālieto vitaminizēts beztauku krēms. Tas jāuzziež viegli, ar slīdošām kustībām, neierīvējot ādā. No rītiem krēmu uzklāj galvenokārt uz izvirzītajām sejas daļām: uz deguna virspuses un gala, pieres un zoda izliekuma, uz vaigu kauliem un vaigiem.
Tā esam noskaidrojuši vienu no cēloņiem, kas ir pamatā krasām atšķirībām starp jaukta tipa sejas ādas atsevišķām daļām.
Otrs cēlonis – bagātīga sejas norīvēšana ar šķidro krēmu ik dienas rītos un vakaros, pēc tam seja bieži tiek pūderēta, galvenokārt deguns, piere un zods. Tā pūderējas vairākums sieviešu: lai novērstu spīdēšanu, diezgan spēcīgi ierīvē pūderi ādā, tādējādi vēl vairāk kairinot un aizsprostojot tauku izvadkanālus. Dažas sievietes lieto pūderi 10 -15 reizes dienā, bez tam vēl degunu, pieri un zodu 1 -2 reizes pārslauka ar odekolonu; to nav ieteicams darīt nevienam ādas tipam. Un, visbeidzot vakarā, lai notīrītu taukus un pūderi no sejas vidusdaļas, pamatīgi nomazgājas ar karstu ūdeni un ziepēm, tad atkal norīvē ar šķidro emulsijkrēmu, lai likvidētu velkošo sajūtu pēc mazgāšanās.
Šāda nepareiza sejas kopšana rada atšķirības dažādās sejas daļās. Lai uzlabotu sejas stāvokli, nākas ieteikt diferencētus kopšanas paņēmienus: taukainajām vietām – vienus, sausajām – citus. Taču vispirms vajag likvidēt iekaisuma cēloņus. Tiklīdz manāma uzlabošanās, var pāriet uz parastu vispārēju sejas kopšanu.
Taukainā kārtiņa dažādās ādas vietās ir nevienmērīga, sevišķi jaunām sievietēm, tāpēc nevajag sejas stāvokli noteikt ar plāna papīra gabaliņu, kā to bieži mēdz darīt (30 – 50 minūtes pēc mazgāšanās sejai piespiež papīru: ja tas paliek taukains, uzskata, ka āda ir taukaina).
Nav grūti seju attaukot, daudz sarežģītāk ir atkal padarīt to normālu. Tāpēc nevajag izdarīt pārsteidzīgus secinājumus par ādas stāvokli. Neskaidros gadījumos jums var palīdzēt dermatologs vai ārsts kosmetologs.
2. Ādas problēmas
2.1. Pinnes
Pubertātes periodā aktīvāki kļūst arī taukdziedzeri, kas atrodas ādā. Āda kļūst taukaināka, un daudziem jauniešiem tas izraisa problēmas – parādās pinnes. Dažiem āda sagādā tikai nelielus sarežģījumus; citiem sarežģījumi ir smagāki; vēl citiem to nav nemaz. Taču astoņiem no desmit tīņiem ir vismaz nelieli sarežģījumi, kas saistīti ar ādu.
Pinnes pubertātes laikā parādās tāpēc, ka taukdziedzeri sāk ražot pārmērīgu tauku daudzumu. Taukdziedzeri atrodas ādas virskārtā. Sevišķi daudz to ir uz sejas, kakla, pleciem, krūšu augšdaļā un uz muguras. Tauki rodas dziedzera apakšējā daļā un caur kanālu tiek izvadīti uz poru, kas atveras ādas virspusē. Tauki uztur ādu mīkstu un elastīgu.
Ja tiek ražots daudz tauku, pora var aizsērēt, un tad izveidojas melnā pinne. Daudzi domā, ka melnās pinnes ir mazas netīrumu daļiņas, kas ieķērušās porās. Tas nav tiesa. Melnās pinnes ir melnas tāpēc, ka tauki un citas vielas, ko ražo dziedzeri, dažreiz kļūst melni, saskaroties ar gaisā esošo skābekli.
Dažiem zēniem un meitenēm ir baltās pinnes, kas arī rodas no taukiem. Tauki sakrājas tieši zem ādas un izveido mazus, bālganus izcilnīšus, ko sauc par baltajām pinnēm.
Ja melnās pinnes netiek likvidētas, tauki var tālāk piepildīt izvadkanālu. Tas var izraisīt spiedienu, nepatīkamu kairinājumu un iekaisumu. Kanālā var iekļūt mikrobi un izraisīt infekciju. Var izveidoties parastās pinnes – sarkani augonīši, kuri var būt pildīti ar bālganām strutām un kurus daudzi sauc vienkārši par pumpām. Ja tev ir tiešām nopietni inficētas pinnes, var rasties mezglveida pinnes. Mezglveida pinnes var sagādāt daudz raižu un atstāt ādā daudz rētas un bakurētām līdzīgas bedrītes.
Pinnes bieži vien lielākus sarežģījumus rada tiem, kam ir taukaina āda. Ādas dabiskā taukainība un palielinātais tauku daudzums, kas rodas pubertātes laikā – tas viss kopā izraisa ādas problēmas. Ja tev ir taukaina āda un pinnes tīņu gados, var rasties vēlēšanās pēc sausākas ādas, kas nav tik piņņaina. Taču kad kļūsi vecāka, var izrādīties, ka tev ir veicies, jo taukaināka āda tik daudz nekrunkojas kā sausa.
Pinnes mēdz būt iedzimtas, tātad, ja taviem vecākiem vai vecākajiem brāļiem un māsām bijušas pinnes, ļoti iespējams, ka arī tev tās parādīties. Daudzi ārsti uzskata, ka, ēdot noteikta veida barību – šokolādi, sāļus (riekstiņus un čipsus) un treknus ēdienus – cilvēkam ir lielāka iespēja dabūt pinnes. Taču daži ārsti tam nepiekrīt. Saskaņā ar kāda pētījuma rezultātiem apēstās šokolādes daudzumam nav nekāda sakara ar pinnēm. Tomēr, ja pamani, ka noteikti ēdieni vairo pinnes, labāk no tiem izvairīties.
Arī stress var būt viens no piņņu veidošanās iemesliem. Daudzi tīņi atklāj, ka viņiem parādās daudz piņņu tieši pirms kāda svarīga notikuma -, par kuru tie sevišķi nervozē vai uztraucas.
Lai gan saule var labvēlīgi iespaidot pinnes un palīdzēt „nosusināt” ādu, tā var situāciju arī saasināt. Ja tu dzīvo karstā, sausā klimatā, saule var palīdzēt. Taču karsts un mitrs klimats pinnes var padarīt vēl briesmīgākas. Daži tīņi sēž zem iedeguma lampas, lai žāvētu pinnes vai lai iedegtu. Tā ne vienmēr ir laba doma. Pirmkārt, sēdēšana zem iedeguma lampas var izraisīt smagu saules apdegumu, pat ja sēž tikai minūti ilgāk par ieteikto laiku. Kamēr esi zem lampas, neliekas, ka kaut kas sevišķs notiktu, un rodas kārdinājums pasēdēt ilgāk. Pārāk bieži tas beidzas ar sarkanu, pārsauļotu ādu nākamajā dienā. Ja tu izmanto iedeguma lampu, rūpīgi pildi instrukciju. Iedeguma lampu lietošana un pārāk ilga sauļošanās noved pie tā, ka āda priekšlaicīgi noveco. Cilvēki, kas daudz laika pavada saulē vai zem iedeguma lampām, var kļūt krunkaini un izskatīties pēc piecdesmit vai sešdesmitgadīgiem jau trīsdesmit gadu vecumā. Pārmērīga atrašanās saulē arī veicina saslimstību ar ādas vēzi. Tādēļ pārlieku necenties uzturēties saulē un iedegt.
Pinnes visbiežāk parādās vecumā starp četrpadsmit un septiņpadsmit gadiem, kaut gan tas notiek arī ar jaunākiem un vecākiem zēniem un meitenēm. Dažiem tīņiem pinnes sagādā neērtības tikai kādu gadu vai divus. Tad viņu taukdziedzeri pielāgojas hormoniem, āda kļūst mazāk taukaina un pinnes izzūd. Citus šīs problēmas vajā visus tīņa gadus. Dažiem zēniem un meitenēm pinnes var būt arī pēc divdesmit gadu sasniegšanas.
2.2. Pūtes
Ja seju ar melnajiem plankumiem un pinnēm nekopj, tajās var iekļūt infekcija un veidoties strutainas un sāpošas pūtes. Infekcija var lokalizēties poras izejā vai skart visu tauku dziedzeri.
Ap iekaisušo pinni parādās apsārtums, pinne palielinās un paceļas virs ādas. Tālāk, ja pūtes neārstē, parādās sastrutojums, kas ar laiku uztrūkst. Strutas izdalās un pūtes vietā paliek sāpīga rētiņa, kas ar laiku sadzīst, dažreiz atstājot pigmentētu plankumiņu. Ja iekaisums aptver visu tauku dziedzeri, ādā parādās lieli sāpīgi puni, kuri sastruto un pēc strutu izdalīšanās var palikt rēta.
Parasti pūtes parādās uz sejas, sevišķi uz pieres, vaigiem un zoda, bet tās var parādīties arī uz pleciem, muguras un krūtīm. Dažreiz pūtes lokalizējas tikai uz zoda.
Pūtes ir ļoti grūti ārstēt, un ārstēšanai jābūt kompleksai. Ieteicams konsultēties pie ārsta. Nepareiza ir doma, ka pūtes jaunībā ir neizbēgama nelaime, kas ar gadiem pāriet pati no sevis.
Pūtes traucē cilvēkam justies brīvi un pašapzināti. To ārstēšanai vajadzētu būt mērķtiecīgai, kaut arī nav ko cerēt uz ātriem panākumiem. Tādēļ ir jābruņojas ar pacietību.
Pūtes veidojas pārmērīgas ādas taukošanās dēļ, tāpat kā seboreja un pinnes. Pirmajā vietā jābūt pareizam uztura režīmam, svaigam gaisam un fiziskai slodzei. Pūtes parasti parādās, ja ir hroniskas gremošanas orgānu saslimšanas. Tādēļ ir jāseko regulārai vēdera izejai un jāārstē gremošanas orgānu saslimšanas.
Ēšanas ieteikumi ir tādi paši kā piņņainības gadījumā, tikai ierobežojumi būtu jāievēro vēl stingrāk. Uzturam jāsatur pietiekamā daudzumā A, B un C vitamīni. Ja ir apgrūtināta šo vitamīnu uzņemšana organismā, ārsts var nozīmēt arī vitamīnu injekciju kursus. Barībai jābūt vispusīgai, lai organisms saņemtu visus nepieciešamos mikroelementus. Var lietot arī mikroelementu preparātus iekšķīgai, kā arī medicīnisko sēru pa naža galam trīs reizes dienā. Par mikroelementu un sēra lietošanu būtu vēlams konsultēties ar ārstu.
Ārīgi jāievēro maksimāla tīrība. Seja ne tikai jāmazgā, bet arī regulāri jādezinficē, jātvaiko, jāsauļo saulē vai solārijā, jālieto sausējošas un tīrošas sejas maskas. Seja pēc mazgāšanas siltā ūdenī ar ziepēm jānoskalo ar aukstu ūdeni un jāpārslauka ar 50% kliņģerīšu tinktūras šķīdumu, 1% ožamo spirtu, tualetes ūdeni taukainai ādai vai odekolonu.
2.3.Pārmērīga ādas taukošanās
Jaunībā nepareiza uztura, vieglas uzbudināmības vai citu iemeslu dēļ pat cilvēkiem ar normālu ādu pastiprinās ādas tauku izdalīšanās. Rezultātā seja sāk stipri spīdēt, aizsērē poras. Meitenes un jaunas sievietes šādos gadījumos atkārto tipisku kļūdu – ādu sāk kairināt un pārsausināt, rītos un vakaros mazgājot ar ūdeni un ziepēm, lietojot kompakto pūderi, losjonus, krēmus. Ādas pārliecīgo taukošanos tā nevar novērst.
Pirmām kārtām jānoregulē dienas režīms, uzturs, zarnu trakta darbība, bet seja jākopj kā parasti, izmantojot vieglus tonizējošus izvilkumus vai losjonus. Vakarā pēc sejas tīrīšanas ar klijām sālsūdens vietā laiku pa laikam seju skalo ar siltu ārstniecības augu uzlējumu vai uzliek uzlējuma kompresi ar marli 2-3 kārtās. Zāļu tējām ir lieliska ārstnieciska iedarbība uz ādu. Pēc kompreses vai noskalošanas (ar 1-2 glāzēm uzlējuma) ādu neslauka, bet šķidrumu ar pirkstu dušu pašmasāžas kustību virzienā iebungo, līdz tā pilnīgi sausa. Vakarā ieteicama silta, pēc tam auksta, no rīta – tikai auksta noskalošana. Taukainas (pat iekaisušas) ādas noskalošanai ar ārstniecības augu uzlējumiem vai kompresēm rezultāti jūtami jau pēc 2 nedēļām, turklāt āda nostiprinās un normalizējas.
Stipri taukainu ādu der vienu vai divas reizes dienā tīrīt ar speciāliem losjoniem kas kavē piņņu rašanos.
Taukainai un raupjai sejai lieto spēcīgāku līdzekli – kliņģerīšu tinktūru, kas atšķaidīta uz pusēm ar destilētu ūdeni. Notīrītas ādas porainās vietas (pat iekaisuša) var periodiski apziest ar ķiploku, sīpolu vai alvejas sulu.
2.4. Gadalaiku ietekme uz ādu
Pat cilvēkiem, kuriem ir normāla āda, tā allaž nav vienādā stāvoklī, sevišķi atklātajās ķermeņa vietās – uz sejas, kakla, delnām. Tāpēc jāzina, kā kopt sejas ādu atkarībā no gadalaika – karstajās vasaras dienās un salā, siltās pavasara dienās un rudens lietavās.
2.4.1. Ziemā un rudenī
Aukstā laikā – vēlā rudenī un ziemā – āda jākopj sevišķi rūpīgi, jo tā daudz jūtīgāka pret aukstumu nekā pret siltumu. Vienā ādas kvadrātcentimetrā ir vidēji no sešiem līdz divdesmit trim aukstumu uztverošiem receptoriem, bet siltuma receptori – tikai trīs.
Pat ja aukstums nav liels, ādu var sausināt ass vējš. Konstatēts, ka pat klīniski veseliem cilvēkiem aukstuma, vēja un sniega pastāvīga iedarbība uz ķermeņa atklātajām vietām izraisa ātrāku ādas novecošanos. Kosmetologi apsekojuši, kāda ir āda cilvēkiem dažādās klimatiskajās zonās. Izrādās, ka apgabalos, kur ir krasas temperatūras svārstības, 20-29 gadu vecumā seja ir vairāk novītusi nekā vienaudžiem PSRS vidējā joslā. Kā to izskaidrot? Mērenā aukstumā asinsvadi paplašinās, un seja kļūst sarkana. Stiprā aukstumā un ilgstoši uzturoties ārā, asinsvadi sašaurinās un āda kļūst bāla. Asinsvadu spazmu rezultātā pasliktinās audu asinsapāde, pazeminās vielmaiņa, tiek traucēta ādas barošana. Tā kļūst bāla, ļengana, sausa, tad sākas lobīšanās vai apsārtums utt.
Ziemā seja pastāvīgi jākopj ar piemērotiem kosmētiskajiem līdzekļiem, lai izvairītos no ādas apsaldēšanas un sausuma.
No rīta pēc atsvaidzināšanas seju ieziež ar krēmu 20-30 minūtes pirms iziešanas ārā, jo jebkurš, pat vistaukainākais krēms satur ūdeni (ne mazāk kā 25%). Mitrumam iztvaikojot, āda atvēsinās un izsausinās. Sausu ādu arī vakaros labāk tīrīt ar skābu krējumu, rūgušpienu, augu eļļu.
Šai laikā gan pa dienu, gan vakaros jebkura tipa ādai ir vajadzīgi barojošie krēmi.
Sejas kopšanu papildina maskas, kurās ietilpst galvenokārt taukvielas, olas dzeltenums, biezpiens, vitamīni. Tās gatavojot, nedrīkst aizmirst šķidrumu, kas vislabāk ievada barojošās vielas. Sausai ādai ieteicama tēja, sulas, sālsūdens, piens utt. Taukainai ādai palīdz paskābinātas, tonizējošas un mīkstinošas maskas.
Slēpotājiem, tūristiem, sportistiem, makšķerniekiem un cilvēkiem, kuri strādā salā, seja jāietauko ar ziedi, kas nesatur ūdeni, vai, vēl vienkāršāk, ar zosu vai cūku iekšu taukiem.
Gadās, ka pat nelielā salā kāds ādas rajons kļūst nejutīgs un bāls. Šī vieta tūliņ jānorīvē ar mīkstu cimdu vai šalli, nevis ar sniegu, kā daudzi dara, traumējot ādu. Mājās apsaldējumu noberzē ar kamparspirtu vai augu eļļu. Apsarkušai un apskrambātai ādai vēl labāk ir vitaminizēta zivju eļļa. Ja apsaldējums nopietns, bez kavēšanās jāgriežas pie ārsta.
2.4.2. Pavasarī un vasarā
Pavasara saule un vējš uzreiz ietekmē gan vispārējo pašsajūtu, gan sejas ādu. Šai laikā vajadzīgs spēcinošs uzturs, jālieto vitamīni (C, A, PP u.c.), kā arī rūpīgi jākopj seja. Sievietēm ar jūtīgu un sausu ādu, kurām saule ādu padara sausāku vai viegli sakairināmu, jāievēro saudzējošs režīms. Kādu laiku ādu nevis mazgā un tīra ar ūdeni, bet norīvē ar kumelīšu vai kumelīšu un liepziedu tēju. Jāsāk lietot aizsargkrēmus un jāturpina pūderēt seju. Ja uz sejas ir iekaisušas vietas, rītos un vakaros tās ierīvē ar hidrokortizona ziedi.
Sievietes, kuras pavasaros ilgstoši uzturas svaigā gaisā, jūtot ādas sausumu, uz notīrītas sejas var uzlikt marles kompreses, kas samērcētas ārstniecības augu novārījumā.
Appūstu, sasarkušu, sasvīdušu seju nevajag uzreiz mazgāt ar aukstu ūdeni. Vispirms rūpīgi 1-2 reizes norīvē ar skābu krējumu vai rūgušpienu, tad pēc 10-15 minūtēm nomazgā ar istabas temperatūras tēju vai salviju uzlējumu. Maigi nosusina un uz vēl valgas ādas, ja tā ir normāla, uzziež krēmu.
Pastāvīgi un stipri svīstošu seju vajag norīvēt ar asinszāļu uzlējumu (1 ēdamkarote drogas uz 1 glāzes verdoša ūdens), kas satur 10% miecvielu, ēterisko eļļu, C vitamīnu un karotīnu. Asinszālēm piemīt savelkoša pretiekaisuma un ādu nostiprinoša iedarbība. Vasarā seju atsvaidzina un tīra ar svaigām sulām – gurķu, vīnogu, arbūzu utt.
Taukainai un stipri svīstošai ādai bez asinszāļu uzlējuma vēl jālieto tonizējoši losjoni, kas satur spirtu (ne vairāk kā 20%). Vispār cilvēkiem ar izteiktu tendenci uz svīšanu ieteicams „Tualetes etiķis” un „Aromātiskais tualetes etiķis”, kas satur etiķskābi un aromātisko sveķu izvilkumu. Tie noder sejas un ķermeņa norīvēšanai (normālai un taukainai ādai). Atšķirībā no losjoniem tualetes etiķus lieto tikai atšķaidītus:1 daļa etiķa uz 4-5 daļām istabas temperatūras vārīta ūdens.
Daudzas sievietes uzskata, ka karstās vasaras dienās krēmi ir lieki, jo āda tāpat jau svīst un spīd. Tas ir aplami. Epiderma, it īpaši raga kārta, kam nav ādas tauku, kļūst neizturīga pret daudziem ārējās vides faktoriem. Attaukotā āda karstumā izdala daudz sviedru un vēl vairāk žūst. Sasvīdušu seju nedrīkst berzēt un kairināt ar kabatlakatiņu. Vispareizāk ir uzlikt pūderi ar plāna absorbējoša papīra lapiņām vai uzkaisīt to vienkārši uz papīra salvetēm.
Nereti seja svīst tāpēc, ka dienas krēma vietā lieto vakara krēmu vai arī dienas krēmu uzklāj vairāk, nekā vajadzīgs. Cēlonis sejas svīšanai mēdz būt arī nepareizi izvēlēts dienas krēms. Tādas parādības saistītas galvenokārt ar hidratējošiem krēmiem un dažādiem biokrēmiem: jaunām sievietēm tie bieži izraisa sejas svīšanu jebkurā temperatūrā. Vecākām sievietēm vai ļoti sausai ādai šie krēmi nerada nekādu svīšanu. Pie reizes jāpiebilst, ka minētos krēmus uzklāj uz pilnīgi tīras un nosusinātas ādas, lai tie labāk uzsūktos.
Katrai sievietei vasarā jāizvēlas sev piemērots dienas krēms, sevišķi tas sakāms par sausu ādu. Krēmu uzziež pavisam maz, lai kārtiņa būtu plāna un netraucētu ādas siltumapmaiņu. Pūderi lieto galvenokārt pigmentētai un sakairinātai ādai.
Sejas mazgāšanai rītos un vakaros ar ārstniecības augu (kosu, ceļmallapu, asinszāļu, skābeņu u.c.) uzlējumiem ir liela ārstnieciska un tonizējoša iedarbība uz taukainu seju. Ādu pēc mazgāšanas nosusina ar pirkstu dušu.
Vasarā jebkura tipa ādu nostiprina mazgāšana no rītiem ar aukstu ūdeni; āda pie tā iepriekš jāpieradina. Seju un kaklu pēc pamošanās norīvē ar svaigu dārzeņu vai augļu sulu (pietiek ar pāris ogām vai augļa gabaliņu), pēc tam sausu vai samitrinātu seju apziež ar augu eļļu vai skābu krējumu. Pēc 5-10 minūtēm var mazgāties ar aukstu ūdeni, bet taukainu notīrītu ādu ļoti viegli, ātri un bez spiediena norīvē ar ledus gabaliņu, kas ietīts dvielī. Ledu nedrīkst lietot ādai, kas pastiprināti jūtīga un ar paplašinātiem kapilāriem. Sausai sejai pēc skalošanas uzklāj taukainu krēmu. Taukainu ādu pēc atsvaidzināšanas norīvē tonizējošu losjonu un nožuvušu ieziež ar dienas krēmu.
Taukainu ādu nostiprina arī jūras ūdens un apsauļošana, sausu ādu – mitrs gaiss; jūras ūdens un saule tai noder mērenās devās. Pareizi un laikus jālieto svaigi augļi, dārzeņi un sulas, ne tikai uzturā, bet arī kosmētiskiem nolūkiem. Nepārvērtējamas ir augļu un dārzeņu maskas, ko var gatavot katru dienu.
Maskām izmanto svaigus augļus un dārzeņus, no tiem izspiež sulu vai sarīvē putriņā tieši pirms maskas uzlikšanas. Katrai sievietei jāizmēģina, kādas maskas viņai ir piemērotākās. Maskām nav ieteicams meža zemenes.
Taukainai sejai pēc apziešanas ar augļu sulu un nožūšanas uzliek masku no sulas vai saspaidītas augļu masas un saputota olas baltuma. Var izmantot zemenes, avenes, aprikozes, arbūzu, tomātus, vīnogas, persikus, rīvētus burkānus, gurķus, pētersīļus utt. Putriņu uzliek uz marles ar izgrieztiem caurumiem acīs, degunam un mutei, uzklāj uz sejas ar marli virspusē.
Aprikozes, vīnogas, melones, plūmes, burkānu sula, rīvētu burkānu putriņa u.c. labi palīdz sausai ādai (vieglais krāsojums no burkāniem ātri pazūd). Pētersīļu sula vai novārījums no sīki sagrieztām lapām un saknēm ir labākais līdzeklis, ja āda sakairināta vai ar paplašinātiem kapilāriem. Aveņu, gurķu, zemeņu, arbūzu, apelsīnu sula der jebkura tipa ādai, sarkano jāņogu, kāpostu, brūkleņu, dzērveņu sula – taukainai un porainai ādai.
Rudenī sausai ādai, sevišķi pēc dabisko faktoru (ultravioletā starojuma, gaisa, ūdens u.c.) labvēlīgās iedarbības, ieteicams parafīna masku kurss. Seju un kaklu iepriekš apziež ar vitaminizētu krēmu. Maskas liek 2 reizes nedēļā, pavisam kursā 8-10 procedūras. Sausu un ļenganu ādu šāds kurss sagatavo ziemai.
Vasarā tās nav vēlamas. Pavasarī sausai un apvītušai ādai parafīna masku kursu var atkārtot.
2.5. Vasaras raibumi
Vasaras raibumi – sīki pigmentplankumi – bieži ir iedzimti. Parasti tie parādās agri, 4-6 gadu vecumā, vēlāk rodas un paspilgtinās apsauļojoties. Cilvēkiem ar maigu, plānu ādu, galvenokārt gaišmatainiem un īpaši rudmatainiem, vasaras raibumi raksturīgi jau agrā bērnībā. Tie parādās pavasarī un vasarā, bet rudenī un ziemā kļūst gaišāki vai izzūd pavisam. Parasti tie veidojas izvirzītajās sejas daļās – -uz deguna, plakstiem, pieres, vaigu kauliem, retāk uz deniņiem. Vasaras raibumi visspilgtākie ir līdz 20-25 gadu vecumam. Līdz 30 gadiem raibumu daudzums var palielināties, vēlāk, pusmūžā, pamazām kļūst nemanāmāki, samazinās vai, kas notiek ļoti reti, izzūd pavisam.
Vasaras raibumu tonis un intensitāte galvenokārt atkarīga no matu un ādas krāsas, arī no saules staru stipruma un sauļošanās ilguma.
Vasaras raibumiem vajadzīga patstāvīga speciāla kopšana no marta līdz septembrim. Pirmajos pavasara saules staros tie sāk strauji vairoties, tāpēc profilaktiskā ārstēšana jāsāk agri – pirms intensīvas pigmentācijas vai pirms kļūst saskatāmi. Ārstēšanu nevajag sākt ar spēcīgiem līdzekļiem, jo vēlāk vājākiem preparātiem nebūs nekāda efekta. Kopš jaunības ievērojot racionālu režīmu, kaut elementārākos ieteikumus (uzturoties saulē, seju viegli ieziest ar cinka ziedi; sauļojoties aizsargāt seju; lietot aizsargkrēmus, citrona sulu, īpaši pavasarī), var apturēt raibumu paspilgtināšanos un padarīt tos gaišākus. Spēcīgi preparāti un līdzekļi padara ādu zvīņainu un sausu. Galu galā sieviete var panākt vēlamo efektu ar visvājāko balinošo ziedi un aizsargkrēmu.
Daudzas jaunas sievietes un meitenes, kuras vecāki jau bērnībā pratuši pārliecināt, ka vasaras raibumi pareizi koptā sejā neatstāj nekādas nepatīkamas pēdas, par tiem nemaz neuztraucas. Jāpiebilst, ka dažām piestāv gan rudie mati, gan vasaras raibumi.
Ja laikus nesāk lietot profilaktiskos līdzekļus, kas vasaras raibumiem neļauj plašāk izplatīties un kļūt tumšākiem, tie strauji savairojas. Tad nereti sievietes ķeras pie spēcīgiem balinošiem līdzekļiem un tādējādi padara veltīgu sejas profilaktisko kopšanu.
Stipri kairinot ādu, šie spēcīgie preparāti var izraisīt vēl noturīgāku pigmentāciju, ko pēc tam ir ļoti grūti ārstēt. Tādos gadījumos vasaras raibumi reizēm saglabājas līdz sirmam vecumam. Šie līdzekļi mēdz izraisīt arī akūtu dermatītu – seja kļūst sarkana, veidojas pūslīši, vēlāk parādās krevelītes un zvīņas. Stiprie preparāti ir kaitīgi ne tikai ādai, bet arī visam organismam.
Sievietēm ar pigmentplankumiem un vasaras raibumiem ieteicams no agra pavasara līdz vēlam rudenim rūpīgi aizsargāt seju. Visvairāk tas attiecas uz cilvēkiem, kuriem ir vasaras raibumi vai kuri lietojuši balinošus līdzekļus. Uzturoties svaigā gaisā, jānēsā cepures ar platām malām, saulessargi.
Taču vairums sieviešu darbdienās seju ieziež ar balinošiem krēmiem, bet brīvdienās sauļojas, degunu nosedzot ar papīra gabaliņu, lai, kā viņām šķiet, tikko manāmos vasaras raibumus izlīdzinātu ar pārējo iedegušo ādu. Rezultātā raibumu ir vēl vairāk nekā pirms balināšanas un āda kļuvusi sausa. Neievērojot viselementārākos sejas kopšanas likumus, sievietes sauļojoties bojā sev ādu un pēc tam ir spiestas ķerties pie pastiprinātas ārstēšanas, kas nereti ādu padara priekšlaikus sausu.
Ir arī tādas sievietes, kuras cītīgi lieto spēcīgus balinošus līdzekļus un staigā ar pilnīgi baltu, kā nobalsinātu seju, apkārtējos cilvēkos izraisot neizpratni (sevišķi vasarā) un nepatīkamu iespaidu. Tikai ar gadiem viņas apjauš, ka ar šo baltumu kaitējušas izskatam.
Sievietēm ar vasaras raibumiem un pigmentplankumiem jāiegaumē, ka pavasara saules aktivitātes laikā (martā, aprīlī) nav ieteicami higiēniskās masāžas kursi.
2.6. Pigmentācijas plankumi
Uz sejas var būt ne tikai vasaras raibumi, bet arī lielāki pigmentēti plankumi. Tiem var būt dažāda forma, bet to virsma ir gluda un robežas asi izteiktas. Krāsa var būt no dzeltenīgas līdz tumši brūnai.
Pigmentācijas plankumi var parādīties, slimojot ar ginekoloģiskām slimībām, aknu saslimšanām, nervoziem cilvēkiem un pēc hroniskām slimībām, strādājot karstos apstākļos vai ar ķimikālijām, ja uzturā nav pietiekamā daudzumā C vitamīna.
Ādu var iekrāsot arī sudraba nitrāts, ko lieto dezinfekcijai, dažādas krāsojošas vielas (grafīts, kvēpi u.c.), ko var nejauši ierīvēt ādā vai kas nonāk ādā nelaimes gadījumos.
Pigmentācijas plankumi var arī rasties mehāniskas iedarbības rezultātā, saules gaismas ietekmē tie kļūst spilgtāki, tādēļ pavasaros sejas āda ir jāsargā no saules stariem.
2.7. Alerģiska izpausmes sejas ādā
Par alerģiju sauc organisma reaktivitātes maiņas izpausmes, kam cēloņi meklējami iekšējā un ārējā vidē.
To raksturo organisma saasinātu jutība, kuras rezultātā uz ādas, gļotādas, citos audos un orgānos parādās alerģiski simptomi.
Alerģijas izpausmes var būt dažādas – nātrene, dermatīts, pietūkums utt. Reizēm alerģiskā reakcija parādās tūliņ, citreiz – pakāpeniski. Lai to novērstu, vispirms jāatrod alergēns – viela, kas maina organisma un arī ādas reaktivitāti.
Nav viegli uzreiz noteikt, kāds bijis alergēns, īpaši ja uzturā un sadzīvē it kā nekas nav mainījies. Tāpēc svarīgi ir paša cietušā vērojumi, kas vērā ņemami, ja cilvēkam ir priekšstats par alergēniem un organisma alerģisko reaktivitāti.
Kad izdevies ātri novērst kontaktu ar alergēnu, kas var būt, piemēram, neliela deva nepanesamu zāļu, un ievērot elementāros ietiekumus, nepatīkamās izpausmes sejā izzūd viegli, bez ārstniecisko līdzekļu lietošanas.
Tomēr ne vienmēr pašam izdodas noteikt cēloni, piemēram, sejas, lūpu, ausu gliemežnīcu stipram sapampumam, niezei utt. Tad nekavējoties jāgriežas pie ārsta. Medicīnas iestādēs ir speciāli alergoloģijas kabineti, kur veic pētījumus alergēna noteikšanai.
Alerģiskām parādībām cēloņi var būt saistīti ar uzturu, medikamentiem, augu valsti utt. Lai gūtu kaut minimālas zināšanas, tālāk uzskaitīti daži augi, produkti, kosmētiskie un sadzīves līdzekļi, kurus lietojam ik dienas un kuri visbiežāk izraisa alerģisku reakciju uz sejas un rokām.
Istabas augi un ziedi: prīmulas, ģerānijas, puķu tabaka, asteres, rozes, tulpes, narcises, krizantēmas, dažas kaktusu sugas.
Sadzīves ķīmijas līdzekļi: sintētiskie mazgāšanas līdzekļi, balinātāji, eļļas krāsas, ko lieto dzīvokļa remontam, saimniecības ziepes, acetāta šķīdinātāji.
Pārtikas produkti: rieksti, zemenes, sarkanās jāņogas, upenes, tomāti, pupiņas, medus, šokolāde, kafija, olas.
Kosmētiskie līdzekļi: dažādas tinktūras, piemēram, benzoīna, dabiskā rūgto mandeļu esence, bergamotu eļļa, dekoratīvās kosmētikas krāsvielas.
Zāles: antibiotikas, sulfanilamīdu preparāti, joda preparāti, bromīdi.
Ir vēl citi medikamenti un vielas, kas var izraisīt ādas alerģisku reaktivitāti, to vidū krēmi, kuru sastāvā ietilpst, piemēram, A vitamīns, dzīvsudrabs, apiņi, alveja, medus utt. Arī vispilnvērtīgākais sastāvdaļu vai medikamentu komplekss krēmā, izrādās, ir nepieņemams cilvēkiem, kuru āda pastiprināti jutīga tieši pret šīm vielām.
Ja krēmi kļūst par alergēniem, uz kakla, sejas un pat uz rokām parādās izsitumi, reizēm kopā ar niezi un dedzināšanu. Parasti tas izpaužas otrajā vai trešajā, retāk – sestajā septītajā dienā, kad pamazām veidojas lokalizēti apsarkumi, kas palielinās, krēmu turpinot lietot. Tāpēc tik svarīgi tūliņ atteikties no nepiemērotā krēma vai cita kosmētiskā preparāta.
Pirms griežas pie ārsta, sievietes nezināšanas dēļ pēc saviem ieskatiem veic tādas kaitīgas procedūras kā mazgāšanos aukstā ūdenī vai karstā ūdenī, reizēm pat ar ziepēm, norīvēšanos ar odekolonu, losjonu u. Tml., kas jūtami pastiprina kairinājumu un ādas iekaisumu. Šīm parādībām, pat speciāli ārstētas, reizēm turpinās diezgan ilgi.
Paaugstināta jutība var rasties, lietojot lūpu pomādi, skropstu un uzacu tušu, atkarībā no sastāva esošajām krāsvielām un ēteriskajām eļļām. Alerģija sākumā izpaužas kā sausuma sajūta uz lūpām vai plakstiem un viegla lobīšanās, tad iekaisums pastiprinās, rodas dedzinoša sajūta. Lūpas un plaksti nedaudz uzpampst, apsarkst, sākas nieze un dedzināšana. Jo ātrāk tiek pārtraukta nepiemēroto kosmētisko līdzekļu lietošana, jo ātrāk tā pazūd. Nevajag vēlreiz ķerties pie tiem pašiem līdzekļiem, kaut arī pēc 3-4 dienām nekādi kairinājumi nerodas.
Ir bijuši gadījumi, kad uztura vai medikamentozai alerģijai ir izteikta reakcija uz visa ķermeņa ādas, bet uz sejas – nemaz. Tas raksturīgs sievietēm, kas pastāvīgi un pareizi kopj ādu un ik gadu izmanto kosmētiskās masāžas kursus.
Alerģiskās reaktivitātes izpausmes veids un ilgums ir individuāls.
Alerģiskās reakcijas saasinās pavasarī. Tas saistīts ar daudziem faktoriem. Liela nozīme ir avitaminozei, kas pavasarī pazemina organisma vispārējo pretestību. Arī pastiprināts ultravioletais starojums rada spēcīgu kairinājumu, īpaši sausai, jutīgai ādai. Vēl iespaido izmaiņas endokrīnajā sistēmā. Bez tam, ziedot kokiem, augiem, sākas acu un mutes dobuma gļotādu alerģisks iekaisums.
Kosmētiskajā kabinetā cilvēki ar alerģiskām sejas ādas reakcijām griežas galvenokārt pavasarī un vasarā. Pavasarī pastiprinās jutība pret kosmētiskajiem preparātiem, vasarā biežāk un asāk nekā citos gadalaikos ādu skar uztura alerģija, sevišķi no ogām. Ēdot ogas, ko organisms nepanes, jau nākamajā dienā uz sejas parādās sarkani plankumi, nātrenei raksturīgi niezoši izsitumi. Simptomiem atkārtojoties, sievietes pašas var noteikt alergēnus, kas izmaina organisma reaktivitāti, un izvairīties no saasinājumiem. Pretalerģiskos preparātus var lietot tikai pēc ārsta ieteikuma.
3. Problemātiskas ādas kopšana
3.1. Normālas ādas kopšana
Kombinētas ādas tips ir visbiežāk sastopamais, un šobrīd tiek uzskatīts par normālu ādas tipu. Kosmētikas noņemšanai un sejas attīrīšanai var lietot gan pieniņus, gan dažādas mazgāšanas želejas un putas. Rītos var atsvaidzināt ar ūdeni. Krēmi vairāk ar mitrinošu sastāvu, bet ne tādi kuru sastāvā ir daudz taukvielu.
Normālas un kombinētas ādas papildus kopšanai mājas apstākļos varētu ieteikt apelsīnu. Apelsīna šķēlītes uz sejas kādas 15 – 20 minūtes lieliski atsvaidzinās , tonizēs un pabaros ādu ar nepieciešamajiem vitamīniem.
3.2. Sausas ādas kopšana
1. Sejas pareiza kopšana ir viens no paņēmieniem, kā novērst ādas sausināšanos un grumbu veidošanos.
Sausai ādai agrāk nekā taukainai veidojas krunciņas, tāpēc tā ir sistemātiski jākopj.
2. Āda kļūst sausa, ja tauku dziedzeri nedarbojas pietiekami aktīvi. Tā var būt iedzimta vai izveidojusies īpatnībā, cilvēkam novecojot vai lietojot nepiemērotus kosmētiskos līdzekļus.
3. Ādas fizioloģiskās funkcijas noris dažādi atkarībā no vecuma, gadalaika, meteoroloģiskajiem faktoriem, darba un sadzīves apstākļiem, uztura, kā arī no organisma vispārējā stāvokļa. Tāpēc arī kopšanai jābūt atšķirīgai.
4. Sausu ādu labvēlīgi ietekmē visa organisma nostiprināšana, sevišķi tas sakāms par jaunām meitenēm. Reizēm, ja sausumu un lobīšanos izraisījusi avitaminoze, A un C vitamīnu nepietiekamība organismā vai citi cēloņi, piemēram, spirtu saturošu losjonu lietošana, ādas tauku izdalīšanos var palielināt, lietojot produktus ar augstu šo vitamīnu saturu – pienu, sviestu, zivju eļļu, olu dzeltenumu, aknas, burkānus, sīpollokus, salātus, spinātus, tomātus u.c., kā arī A vitamīna koncentrātu.
5. Ādas sausumu, protams, var likvidēt, pat iedzimtu. Lai to panāktu, vajadzīga ne tikai vēlēšanās, bet arī pacietība, neatlaidība un pašdisciplīna.
6. Sejas kopšana 20, 30 un 45 gadu vecumā atšķiras. Tauku dziedzeru darbības mazināšanās pamazām rada ādas sausumu, kam seko arī vītums. Ja sausums saistīts ar vecuma izmaiņām, tad vienlaikus ar kosmētiskajiem preparātiem, kas kompensē ādas tauku nepietiekamību, vajag lietot arī līdzekļus, kas papildina ūdens saturu ne tikai ādas šūnās, bet arī visā organismā. Ja ārsts nav noteicis citu daudzumu, ieteicams regulāri lietot 5-6 glāzes šķidruma diennaktī. Vajadzīgo šķidruma daudzumu ādā palīdz uzturēt arī hidratējošais krēms.
7. Sausa seja var priekšlaikus novecot, apvīst. Pilnvērtīga kopšana spēj ne tikai attālināt ādas novecošanos, bet arī atjaunot to normālā stāvoklī.
8. Sausai ādai ļoti kaitē temperatūras straujas izmaiņas, bet nelabvēlīgā ietekme uzreiz nav manāma. Tāpēc seja pirms iziešanas ārā jāsagatavo, t.i., jāaizsargā ar krēmu un pūderi, pat ja neesat mazgājusies.
Skaidrs, ka sejas kopšanas paņēmieni nevar būt vieni un tie paši ziemā -15° aukstumā un vasarā +25° karstumā. Gaisa temperatūras svārstības iespaido organismu kopumā un arī sejas ādu.
9. Kā jau teikts, ar gadiem gandrīz visām sievietēm āda kļūst sausa, tāpēc nevajag pašām priekšlaikus to sausināt ar nepiemērotām procedūrām un preparātiem.
Jāatceras, ka kosmētiskie līdzekļi, kas satur spirtu, dzīvsudrabu, salicilspirtu utt., sausina un kairina ādu. Tādus preparātus drīkst lietot tikai tad, ja tos ieteicis kosmetologs vai dermatologs.
10. Sejas kopšanas paņēmieni un līdzekļi ir jāmaina, ja jūtams spēcīgs kairinājums, iekaisums vai ādas lobīšanās, kas liecina, ka tā protestē pret nepiemērotu kopšanu, barošanu vai vidi (ja vien tāds efekts nav paredzams pēc speciālas īslaicīgas ārstēšanas).
11. Kosmētiskās masāžas kursi paātrina ādas normalizāciju. Barojošie un vitaminizētie krēmi regulē tauku dziedzeru darbību, ādu padara elastīgāku, pasargā no ārējās vides kairinātājiem, paaugstina pretestības spējas. Tos lieto galvenokārt vakaros, kā arī rītos (tikai ne vasarā).
12. Ieteicams laiku pa laikam skalot seju pārmaiņus ar aukstu un siltu sālsūdeni. Tā savā ziņā ir sejas asinsvadu vingrināšana, kas nodrošina labu ādas barošanu. 10-15 minūtes pirms skalošanas seju ieziež ar augu eļļu vai šķidro krēmu. Pēc kontrastainās mazgāšanas degunu, zodu un uzacis apslauka ar papīra salveti un uz vēl mitras ādas ar pašmasāžas kustībām uzziež vitaminizēto krēmu.
13. Sausas sejas kopšanā svarīga ir pareiza tīrīšana un barošana ik dienas. Ieteicami šķidrie krēmi. Šī tipa ādai ļoti kaitē pastāvīga mazgāšana ar aukstu ūdeni, jo īpaši – ar ziepēm.
14. Mūsu klimatiskajos apstākļos aukstā laikā no rītiem sievietes ar sausu ādu var mazgāties istabas temperatūras ūdenī, bet vasarā – ar aukstu ūdeni, iepriekš apziežot seju ar augu eļļu vai krējumu. Ar ziepēm mazgāt nedrīkst. Ja tas ļoti nepieciešams, ziepju vietā lieto ziepjaino skūšanās krēmu. Sausai ādai gandrīz vienmēr ir sārmaini reakcija, tāpēc pirms mazgāšanas ar ūdeni to iepriekš attīra, ziepes aizstājot ar kādu no skābpiena produktiem – kefīru, krējumu, acidofilo pastu, rūgušpienu. Šie produkti gan veicina ādas skābo reakciju, gan padara taukaināku un mīkstāku, gan attīra to.
15. Sejas tīrīšanai vakarā labs līdzeklis ir jebkura augu eļļa – olīvu, saulespuķu u.c. Ziemā ieteicams eļļu iepriekš ieliet sakarsētā karotē. Noder arī majonēze no svaigas olas dzeltenuma, kefīrs, krējums, skābs piens. Mazgāšanai lietojami pētersīļi, mežrozīšu, pelašķu u.c. zāļu uzlējumi, kas ir ļoti noderīgi, it īpaši sejai ar paplašinātiem kapilāriem. Pēc tīrīšanas uz pamitras sejas uzklāj kādu barojošu krēmu, kas domāts sausai ādai.
16. No rītiem, ja iepriekšējā vakarā seja rūpīgi notīrīta, pietiek atsvaidzināt seju un kaklu ar tonizējošu losjonu, kurā nav spirta, vai ar šķidro krēmu, sālsūdeni, tēju u.c. Pēc tam uz sejas uzziež nedaudz taukaina vai pustaukaina krēma.
17. Labi rezultāti ir sausas ādas skalošanai ar zāļu uzlējumiem. No rītiem notīrītu seju skalo ar istabas temperatūras uzlējumu vai izmanto kontrastaino mazgāšanos. Vakaros seju skalo ar uzlējumu, tīra ar vati, kas samērcēta uzlējumā, uzziež krēmu. Jutīgai un pārkairinātai ādai uzlējumu atšķaida uz pusēm ar pienu vai seju ieziež ar šķidro krēmu. Pēc tam uzklāj barojošu krēmu.
18. Ziemā krēma pārpalikumu nevajag noņemt ar papīra salveti, jo tādējādi notīra pārāk daudz krēma. Labāk to darīt, piespiežot plaukstas pie sejas. Pēc tam ādu nopūderē.
19. Nevajag aizmirst rītos un vakaros krēmu uzklāt arī uz plakstiem. Ar krēmu apziež arī lūpas.
20. Nav vēlams lietot kompakto pūderi, sauso sārtumu un pūderēt seju daudzas reizes dienā.
21. Ja manāmas pirmās vītuma pazīmes, ir vajadzīgs kosmētiskās masāžas kurss ar 15-20 procedūrām, intervāls starp procedūrām – ne vairāk kā 2-3 dienas. Kursu var atkārtot pēc dažiem mēnešiem. Masējot pastiprinātās skābekļa un barojošo vielu pieplūde audiem, tāpēc āda kļūst elastīgāka un vingrāka, mazinās pietūkums un uzlabojas sejas krāsa. Pirmsklimaksa un klimaksa periodā, kā arī paaugstināta arteriālā spiediena gadījumā kosmētiskā masāža reizē ar iedarbību uz ādu uzlabo arī pašsajūtu.
3.3. Taukainas ādas kopšana
Jau iepriekš minēts, ka āda ir spogulis, kurā redzamas organisma norises visā kopumā. Tas sevišķi jāņem vērā sievietēm ar taukainu seju.
1. Taukaina āda ir nevis jāattauko, bet gan sistemātiski jātīra (nekairinot) un jādezinficē.
2. Taukainai ādai labvēlīgs šāds uztura režīms: ēdienreizēm jābūt regulārām – četrreiz dienā, ierobežojot garšvielas, taukvielas un spirtotus dzērienus. Uzbudinot organismu, tie pastiprina tauku dziedzeru darbību. Ieteicams lietot dārzeņus, augļus, rudzu maizi, skābpiena produktus, augļu sulas, vārītu liesu gaļu, putnu gaļu un zivis. Barība ir labi jāsakošļā, šķidrums jālieto ar mēru. Pavasarī un ziemā vajag lietot vairāk vitamīnu, par tiem konsultējoties ar ārstu.
3. Nav vēlams ādas kopšanas preparātus un līdzekļus lietot ilgāk kā mēnesi, it īpaši, ja tie ir spēcīga iedarbība. Attaukojošos līdzekļus, kas satur vairāk nekā 20% spirta, nevajag izmantot bez kosmetologa vai dermatologa ieteikuma.
4. Attaukojot taukainu ādu, jāsargās to pārsausināt, tāpēc ik brīdi kopšana jāpieskaņo sejas stāvoklim.
5. Vietas, kas taukojas vairāk (nāsis, zoda vidusdaļa, virsdegune), pēc tīrīšanas laiku pa laikam norīvē ar borskābes spirtu vai kamparspirtu (pēdējais nav ieteicams vasarā, tad to aizstāj ar 2% salicilspirtu).
6. Taukainu seju reizi nedēļā mazgā ar karstu ūdeni (36-38°C), nākamajā dienā – ar aukstu, bet pārējās – ar istabas temperatūras ūdeni (18-20°), lietojot skūšanās ziepju krēmu vai sēra ziepes. Vakarā pēc mazgāšanās ar karstu ūdeni seju noteikti noskalo ar aukstu ūdeni.
7. Taukaina seja bieži vien ir pārmēru sārmaina, tāpēc tīrīšanai patstāvīgi jālieto skābi šķidrumi, kas ādu labi attīra un mazina kairinājumu.
8. Vakaros seju pēc tīrīšanas norīvē ar 2-3 vates tamponiem, kas samērcēti piena sūkalās. Pēc 3-5 minūtēm, kad seja nožuvusi, uzziež krēmu.
9. No rīta pēc skalošanas ar mīkstu ūdeni nosusinātu ādu norīvē ar skābu losjonu, kas satur nedaudz spirta (5-10%). Nožuvušai sejai uzklāj krēmu un pūderi.
10. Ieteicamas dažādas maskas, galvenokārt ar olbaltumu pamatmasu. Neaizmirstiet arī skalošanu ar sālsūdeni un sāls procedūras, kā arī ādas tīrīšanu ar klijām.
11. Sevišķi uzmanīgi jākopj āda ap acīm, to nedrīkst attaukot. Šīs vietas pirms maskas uzlikšanas ieziež ar vitaminizētu krēmu.
12. Taukainu ādu baro tāpat kā jebkuru citu. Pilnīgi aplams ir uzskats, ka taukainai sejai nav vajadzīgi barojošie un vitaminizētie krēmi. Pēc mazgāšanas ādu samitrina ar skābu losjonu vai sālsūdeni. Uz nožuvušas ādas uzziež barojošu krēmu un patur 20-30 minūtes. Paskābinātu losjonu ar 10-15% spirta satur ieteicams lietot pēc sejas tīrīšanas tikai taukainajās vietās poru dezinficēšanai.
13. Poru savilkšanai vislabāk izmantot dabisku skābi (citronu, dzērveņu, skābu kāpostu, greipfrūta u. c. sulas), kam piemīt tonizējoša iedarbība.
14. Lai lielporainā āda, kas pastiprināti taukojas, neveidotos pinnes, ieteicams seju 2-3 reizes dienā norīvēt ar 0,5% sālsskābes šķidrumu, kas paaugstina ādas virspusējo slāņu skābo reakciju, vai ar 0,5% ožamā spirta šķīduma, kas attauko un dezinficē (to var darīt 5-6 dienas). 25-30% kliņģerīšu tinktūras šķīdums noder tādas ādas norīvēšanai, kam ir tendences piņņoties, vai arī kompresēm.
Savelkoši un dezinficējoši ir šādi līdzekļi;
kliņģerīšu tinktūra: 1 ēdeamkarote uz ½ glāzi destilēta ūdens;
losjons taukaunas ādas tīrīšanai: ½ tējkarotes boraka, 2 tējkarotes glicerīna, 1 ēdamkarote 3 % ūdeņraž pārskābes, ½ glāzes destilēta ūdens (uzglabā tumšā stikla pudelē, derīgs 4-5 dienas).
15. Kompreses ar salviju, kumelīšu un piparmētru uzlējumu savelk un nomierina porainu ādu. Tīruma kosu un liepziedu uzlējums labi attīra un mīkstina ādu. Ar to vispirms notīra ādu (ar 2-3 vates tamponiem), tad uz sejas uzliek uzlējumā samērcētu marli. Pēc 8-10 minūtēm kompresi noņem, paplikšķinot ar plaukstām, nosusina seju un uzklāj sausu masku.
16. Taukainu ādu, sevišķi pēc attīrošu līdzekļu lietošanas, labi iespaido izvilkumi sausajā vīnā, kas jālieto mēnesi. Vates piku saslapina neatšķaidītā izvilkumā un notīrītu, mitru seju norīvē pirms barojoša krēma uzziešanas vakarā. No rīta sejas atsvaidzināšanai izvilkumu atšķaida uz pusēm ar destilētu ūdeni; kad šķidrums iztvaikojis, uzklāj dienas krēmu. Tikai jāņem vērā, ka spēcīga attaukošana var izraisīt tauku dziedzeru iekaisumu. Tāpēc šķīduma koncentrācija jāmaina, ja āda taukojas mazāk.
17. Taukainas ādas kopšanā labi rezultāti ir sejas kosmētiskās masāžas kursiem (tikai pēc ārsta kosmetologa vai dermatologa norīkojuma).
18. Šādai masāžai vai pašmasāžai nedrīkst izmantot taukainus vai mīkstinošus krēmus; der medicīniskais talks vai sterilizēta augu eļļa.
19. Taukainu ādu labi ārstē skābie un zāļu losjoni (ar ārstniecības augu izvilkumiem un novārījumiem), kas ne tikai palīdz attīrīt jebkuru ādu, bet arī uzlabo tās funkcionālo darbību un dod labu ārējo efektu.
Skābos tualetes ūdeņus ieteicams lietot vakaros pēc mazgāšanas vai tīrīšanas ar skābu pienu, kā arī no rītiem sausas sejas atsvaidzināšanai. Šie līdzekļi ne tikai veicina ādas funkcijas, bet arī uzlabo asinsapgādi un paaugstina ādas tonusu. Ar tiem parasti samitrina vates tamponus un ar riņķveida kustībām norīvē tīru sausu seju; kad nožuvusi, uzziež vajadzīgo krēmu. Taukainai ādai lieto losjonus.
Jāņem vērā subjektīvās sajūtas. Ja losjons ir pārāk koncentrēts, to var atšķaidīt ar vārītu ūdeni uz pusēm vai citā attiecībā, kā to prasa ādas stāvoklis.
20. Sejas kopšanai būs labāki panākumi, ja vienlaikus centīsities nostiprināt nervu sistēmu.
3.4. Piņņu kopšana
Vairumā gadījumu vēlas zināt, vai iespējams novērst piņņu rašanos vai tās ārstēt. Lai gan nav līdzekļu, kas visos gadījumos simtprocentīgi droši novērstu vai ārstētu pinnes, ir daži paņēmieni, kas var tīņiem palīdzēt. Biežāka galvas mazgāšana ar šampūnu mazinās sejas ādas taukainību. Sevišķi taukainu vietu – sejas, kakla, plecu, muguras un krūšu augšdaļas – mazgāšana vismaz reizi dienā arī var palīdzēt novērst piņņu veidošanos. Mazgāšana noņem taukus no ādas virsmas un liek porām atvērties. Jāmazgājas ar karstu ūdeni, kas palīdz porām atvērties, bet jāskalojas ar aukstu, kas tās atkal aizver. Pēc mazgāšanās āda jānotīra ar salicilspirtā vai kamparspirtā samērcētu vati, kas noņems pēdējos palikušos taukus un netīrumus. Tu vari aptiekā nopirkt salicilspirtu un kamparspirtu un lietot kokvilnas vati. Taču neaizraujies ar spirtu – tas var padarīt ādu pārāk sausu.
Ja tev ir sevišķi taukaina āda, varbūt vajadzētu divas vai trīs reizes dienā nomazgāties ar parastajām ziepēm. Ja parādās pinnes, var līdzēt kādas no antibakteriālajām ziepēm, ko pārdot aptiekās. Ja tev ir pinnes uz muguras, reizi vai divas reizes dienā mazgājies dušā ar antibakteriālajām ziepēm un muguras birsti.
Ja tev ir melnās pinnes, var līdzēt abrazīvas ziepes vai līdzekļi. Abrazīvās ziepes sastāvdaļas bieži vien notīra melnās pinnes un atver poras. Tomēr es uzmanīga, jo šīs ziepes var nepatīkami kairināt ādu. Nemazgājies ar tām biežāk, nekā ieteikts lietošanas pamācībā. Un tumšādainajiem tīņiem vajadzētu izvairīties no abrazīviem, jo vietās, kur tie lietoti, uz ādas var izveidoties gaiši vai tumši plankumi.
Ar mazgāšanos, pat lietojot antibakteriālās ziepes un abzarīvas, ne vienmēr, lai izvairītos no pinnēm, un tas neko daudz nelīdz pret mezglveida pinnēm. Dažos gadījumos mezglveida piņņu vieglākās formas var ārstēt ar piņņu losjoniem un krēmiem, kurus pārdod bez receptēm. Ja šeit aprakstītie ārstēšanās un mazgāšanās paņēmieni neatrisina problēmu un pinnes tev tiešām sagādā raizes, vajadzētu aiziet pie dermatologa – ādas slimību ārsta.
Recepte pret pinnēm
Sajauc 100 g degvīna, olas baltumu un 4 pilienus joda. Ar iegūto losjonu uz 15-20 minūtēm apziež problemātiskās vietas, tad noskalo ar ūdeni. Pinnes pazudīs jau pēc pāris procedūrām.
3.5. Pigmentētas ādas kopšana
Parādoties šim vērā ņemamajam kosmētiskajam defektam, vispirms vajag konsultēties ar ārstu kosmetologu vai dermatologu, kurš palīdzēs noteikt pigmentplankumu rašanās cēloni. Citādi pat spēcīgai ādas nolobīšanai var būt tikai īslaicīgs rezultāts vai vispār nekādu panākumu. Gadās, ka arī pēc atkārtotas nolobīšanās ārstnieciskais efekts saules iespaidā mazinās un plankumi parādās atkal.
Pat ja ir tikai aizdomas, ka plankumu rašanās saistīta ar saules staru pārmērīgu iedarbību, ārsts noteic iekšķīgai lietošanai prethistamīna preparātu un citus desensibilizējošus līdzekļus.
Pirmoreiz uz sejas parādoties pigmentplankumiem, nevajag uz savu roku lietot balinošu dzīvsudraba ziedi, kas gatavota pēc svešas receptes un kas „kādam ir palīdzējušo”. Pareiza ārstēšana tieši plankumu veidošanās sākumā paātrina rezultātu un garantē atveseļošanos.
Ja seja netiek aizsargāta no ultravioletajiem stariem, ar pigmentplankumiem notiek tas pats, kas ar vasaras raibumiem. Nereti, pēc sekmīgas ārstēšanās atkal sākot sauļoties, pigmentācija atjaunojas 2-3 reizes spēcīgāk, un ārstēšana ir ļoti lēna un grūta. Tāpēc pirmais noteikums: ārstēšanās laikā un pēc tās jāizsargājas no tiešiem saules stariem.
Sievietes bieži vien nepievērš uzmanību sākotnējai ādas pigmentācijai, bet gaida, kad tā izlīdzināsies ar tumšu iedegumu. Un tad notiek negaidītais: saules peldēs pat tikko saskatāmie plankumiņi ātri kļūst tumšāki, rodas jauni plankumi, un sarežģās turpmākā ārstēšana.
Ja saulainā dienā nākas ļoti ilgi atrasties ārā, plankumus 3-4 reizes apziež ar aizsargkrēmu un nopūderē ar speciālu pūderi. Notīra pūderi ar to pašu aizsargkrēmu vai cinka ziedi. Sauļošanās laikā plankumus 1-2 reizes dienā var apslapināt ar mārrutku vai lavandu ziedu izvilkumu etiķī. Šis līdzeklis piemērots taukainai vai normālai ādai. Palīdz arī citrona gabaliņi, ko 5-6 minūtes patur uz plankumiem, kas iepriekš saslapināti ar ūdeni. Pigmentāciju balina ar plānu, plankuma formai pielāgotu vates kārtiņu, ko samērcē speciālā šķīdumā. Apslapinot plankumus ar ūdeņraža pārskābes un ožamā spirta maisījumu pirms balinošā krēma uzziešanas, pastiprinās tā iedarbība. Balinošos krēmus plankumiem lieto tāpat kā vasaras raibumiem.
3.6. Alerģiskas ādas kopšana
Ja uz sejas parādās alerģiska reakcija, bet neizdodas noteikt cēloni vai griezties pie ārsta, zināmu atvieglojumu var sagādāt pareiza un nekavējoša rīcība.
Pirmām kārtām veicamie pasākumi.
1. Seju notīriet ar 2-3 vates tamponiem, kas saslapināti skābā pienā, kefīrā vai ar ūdeni atšķaidītā krējumā.
2. Bagātīgi saslapinot, nomazgājiet seju ar vati destilētā vai vārītā, viegli remdenā vai istabas temperatūras ūdenī. Nelietojiet ziepes un citus tīrošus vai mīkstinošus līdzekļus.
3. Seju pārslaukiet ar izspaidītu vati un uz sakairinātajām vietām uzlieciet marli, kas saslapināta vājā borskābes šķīdumā vai vidēji stiprā kumelīšu, sunīšu vai salviju uzlējumā.
4. Pēc kompresēm vai noskalošanas seju nosusina, pieliekot linu dvieli. Pēc 5- 10 minūtēm, kad mitrums no ādas iztvaikojis, iepūderējas ar rīsu vai kartupeļu miltiem – vienkāršākajiem nomierinošajiem līdzekļiem. Pūderēšanu atkārto 5-6 reizes stundas laikā (diezgan bagātīgi un viegli, nespiežot, lai nesakairinātu ādu). Var arī 2-3 reizes ar 10 minūšu starplaiku uzlikt marli ar linsēklu gļotām.
Aptiekās bez receptes var nopirkt hidrokortizona vai prednizolona ziedi, kurām ir labs ārstnieciskais efekts alerģisko slimību gadījumos. Tomēr tās lietojamas tikai pēc ārsta ieteikuma. Iekaisušās vietās divreiz dienā jāapziež ar pretalerģiskajām ziedēm. Tad nevajag lietot nekādus citus krēmus, losjonus vai ziedes – tikai destilētu vai vārītu ūdeni no rītiem un vakaros, par mazgāšanu ar ziepēm namaz nerunājot.
Ārstnieciskais efekts ir lielāks, ja vienlaikus iekšķīgi lieto kalcija preparātus, kā arī suprastīnu, dimedrolu un citus prethistamīna preparātus.
Ļoti jutīgai ādai no kosmētiskajiem līdzekļiem ieteicams krēms, kas satur efektīvu dabisko ekstraktu azulēnu. Azulēnam ir pretiekaisuma un dezinficējošas īpašības. Krēms mazina iekaisumu pēc saules un citiem nelieliem apdegumiem.
Sausai un jutīgai ādai labs ir šķidrais krēms ar pretiekaisuma, tonizējošām un pretalerģiskām īpašībām.
Rodoties organisma alerģiskai reaktivitātei, noteikti jāgriežas pie speciālista – alergologa vai dermatologa. Jāpiebilst, ka, uz sejas parādoties alerģiskiem simptomiem, nevajag iet pirtī un mazgāties karstā vannā.
Pārlieks siltums, ilgstoša sejas atdzišana vējā un salā sarežģī un pastiprina alerģisko reakciju tāpat kā saules stari.
Pietiekami ilgs miegs, svaigs gaiss, mērens uzturs bez asiem ēdieniem un spirtotiem dzērieniem ir būtiski noteikumi ādas ātrākai atveseļošanai.
Secinājumi
Uzrakstot šo darbu man kļuva daudz skaidrāk, kas notiek ar sejas ādu, kā ar to tikt galā. Es uzzināju daudz ko jaunu un nedzirdētu, ieguvu jaunas zināšanas. Tagad zinu kas ir jādara, lai nebūtu pinnes un pazustu pūtītes. Īsumā uzskaitīšu pašu galveno:
Par normālu ādu var tikai priecāties, bet tā ir atkarīga no paša cilvēka, kāda viņa veselība, ar ko viņš nodarbojas, kādos apstākļos dzīvo, taču tas prieks nav ilgi aptuveni līdz 45 gadu vecumam āda ir normāla.
Sausa āda nav tikai vērota blondīnēm, bet arī 17-19 gadus vecām meitenēm. To tikai var sataustīt, bet redzēt nevar.
Taukaina āda ir atkarīga no dziedzeru darbības, to aktivitātes dažādos dzīves posmos.
Izrādās, ka arī jaukta tipa āda, kur ir novērots, ka ap acīm, uz deniņiem un vaigiem āda ir sausa, uz vaigiem it kā zvīņas, bet deguns, piere, zods spīd it kā speciāli būtu tauki noziesti.
Pubertātes vecumā aktīvi ir taukdziedzeri, kas atrodas ādā. Daudziem jauniešiem tas kļūst par problēmu un parādās pinnes. Nekopjot un neārstējot pinnes, var iekļūt infekcija un izveidoties strutainas un sāpošas pūtes.
Uzmanība jāpievērš sejas ādai arī dažādos gadalaikos, kā tajos rīkoties ar sejas ādu. Ziemā un rudenī seja jākopj rūpīgāk, jo āda ir jūtīgāka nekā vasarā.
Bieži iedzimti, bet problēma ir sīki pigmentplankumi – tie ir vasaras raibumi. Tie visspilgtāk ir no 20-25g. vecumam, tomēr līdz mūža galam pamazām tie izzūd. Uz sejas arī ir pigmentācijas plankumi. Tie parādās slimojot ar ginekoloģiskām slimībām, aknu saslimšanām, nervoziem cilvēkiem utt.
Taču organisma reaktivitātes maiņas izpausmes, kam cēloņi meklējami iekšējā un ārējā vidē parādās simptomi uz sejas ādas ir alerģija.
Katrai šai problēmai ar sejas ādu ir risinājums, kā to ārstēt. Vissvarīgākais cilvēka organismā ir veseli orgāni, lai būtu vesela un skaista āda galvenais ir ilgs miegs, svaigs gaiss, mērens uzturs bez asiem ēdieniem un spirtotiem dzērieniem ir būtiski noteikumi ādas ātrākai atveseļošanai. Ceru, ka ņemsiet vērā manu ieteikto un paveikto!
Izmantotā literatūra
1. Biruta M. Kosmētika.-Jumava., 1995
2. Sofija Ļ. Kosmētika, vecums, gadalaiks.-Avots., 1988
3. Linda M., Ērea M. grāmata meitenēm Kas notiek ar manu ķermeni?- Juventa., 1997
4. www.vipstyle.lv