TĒMA:
Psihosociālā analīze (18-22 gadi)
SATURA RĀDĪTAJS
Ievads 3.lpp.
Identitāte 4.lpp. Intelektuālā attīstība 5.lpp.
Neatkarības un atkarības jautājumu risināšana 6.lpp.
Tikumiskā attīstība 7.lpp.
Piederība grupai, tās ietekme 8.lpp.
Motivācijas veidošanās un emociju joma 9.lpp.
Temperaments 10.lpp.
Secinājumi 11.lpp.
IEVADS
Viens no svarīgākajiem cilvēka dzīves uzdevumiem ir iemācīties izprast pašam sevi, nebaidīties ieskatīties savās slēptākajās dzīlēs.
Runājot par sevi, es uzskatu, ka esmu dažāda un nevaru pieskaitīt sevi pie kāda konkrēta cilvēku tipa. Mana rīcība vienā un tajā pašā situācijā var būt ļoti dažāda, jo mēdzu rīkoties gan ar prātu, gan vadoties pēc intuīcijas, klausot sirdij vai arī darot to, ko nemaz citreiz nebūtu darījusi.
Tāpēc es izvēlējos sīkāk papētīt sevi un rakstīt referātu par vēlo jaunību.
IDENTITĀTE
Identitātes veidošanās sākas jau no agras bērnības. Identitāte veidojas un attīstās mijiedarbes procesos, kuros nozīmīgas ir neirofizioloģiskā (bioloģiskā) joma, sociālā joma, individuālās īpatnības.
No bioloģiskās jomas atkarīgs cilvēka temperaments (no lat. val. „ noteikta daļu attiecība”). Temperaments ir individuālpsiholoģiskās īpatnības, kas nosaka darbības dinamiku. Sociālā joma ir cilvēku savstarpējās attiecības, sociālo grupu, kultūrvērtību ietekmes. Individuālās īpatnības ir cilvēka pašuztvere, pašizpratne, pašizjūta.
Šajā vecuma posmā 18 – 22 gadiem parasti novērojama individualitāte jeb personīgā identitāte vai samulsums, juceklis. Es uzskatu, es esmu sasniegusi identitāti, jo ne vecāki, ne draugi nevar ietekmēt manus lēmumus un uzskatus.
INTELEKTUĀLĀ ATTĪSTĪBA
Kreativitātes jeb radošo spēju tālākā attīstība, kas jāsāk jau attīstīt jau pēc iespējas agrākā vecuma. Radošu personību raksturo:
Spēja domāt metaforiski
Tas nozīmē to vai citu atziņu, priekšstatu, tēlu un ideju pārnesi no viena konteksta citā, tādā veidā radot kādu jaunu konstrukciju, transformāciju, sintēzi. Manuprāt, man šī spēja ir diezgan izteikta, lai gan es varētu to vairāk attīstīt, lai pēc iespējas kvalitatīvāk varētu ģenerēt jaunas idejas un attīstīt savu radošo darbību.
Spēja atbrīvoties no trafaktiem
Tas nozīmē spēju atbrīvoties no vispārpieņemtiem paraugiem, domu ierobežojumiem. Tas man nav ļoti izteikts. Man par visu ir savs viedoklis, bet es neuztiepju savas domas cilvēkiem. Man ir vieglāk nerunāt ar citādi domājošiem cilvēkiem, kuriem ir citas vērtības dzīvē.
Attīstīta spēja aplūkot problēmu, jautājumus, situāciju no dažādiem skatupunktiem
Nepieciešams attīstīt diverģento (dažādos virzienos ejošu) domāšanu. Esmu iejūtīga. Man vairāk patīk risināt citu cilvēku problēmas nekā savas. Visas lietas aplūkoju ne tikai no sava skatupunkta, bet iedziļinoties lietā pilnīgi un iejūtoties otra cilvēka vietā. Droši vien tāpēc draugi ļoti biezi nāk pie manis pēc padoma.
Spriedumu patstāvība
Spriedumu patstāvība mani ir vidējā līmenī. Bieži vien risinot savas problēmas, es cenšos aizbēgt no atbildības, jo ir bail kļūdīties, pieņemt nepareizo lēmumu.
Iztēle
Dažādu mākslas darbu radīšana un interpretācija. Šis punkts man 100% atbilst. Esmu pabeigusi mākslas skolu, mūzikas skolu, dziedu savas pilsētas jauktajā korī. Patīk fantazēt.
NEATKARĪBAS UN ATKARĪBAS JAUTĀJUMU RISINĀŠANA
Atkarība ir piespiedu vēlēšanās pēc noteiktām vielām un/ vai uzvedības veidiem, kas uz laiku samazina negatīvās izjūtas vai izraisa vēlamās sajūtas. Var izdalīt trīs neatkarības līmeņus: materiālā atkarība, morālā atkarība un emocionālā atkarība.
Esmu neatkarīga gan emocionāli, gan morāli. Gandrīz nekas nevar ietekmēt manu garastāvokli, emocijas. Ja es gribu smieties, es smejos, ja es gribu raudāt, es raudu, nevis domāju par to, kā uz to reaģēs cilvēki. Es nekaunos izrādīt savas emocijas. Cenšos pilnveidot sevi, iegūt dzīves pieredzi, ne tikai no savam kļūdām mācoties, bet arī lasot grāmatas, runājot ar cilvēkiem (apspriežot viņu/manas problēmas). Atzīstu, ka ne vienmēr rīkojos godīgi, toleranti. Tas ir viens no maniem trūkumiem.
Materiālā neatkarība vēl nav sasniegta. Kā daudzi citi studenti materiāli esmu atkarīga no vecākiem. Es gribētu būt arī materiāli neatkarīgai, tomēr tas nav iespējams. Uzskatu, ka strādājot neveltīšu pietiekami daudz laika studijām, bet šobrīd mans mērķis ir labi mācīties, lai vecākiem nevajadzētu vēl maksāt par studijām.
Diemžēl tā nav mana vienīgā atkarība. Rakstot referātu, iedziļinoties, esmu sapratusi, ka man ir atkarība no smēķēšanas. Kā lielāka daļā jauniešu, ik reizi smēķējot mierinu sevi, ka tā nav atkarība, ka jebkurā laikā varu atmest šo kaitīgo ieradumu, bet.. Kā izrādās tas nemaz nav tik viegli kā likās agrāk. Tagad es cenšos cīnīties ar savu atkarību un ticu, ka viss man izdosies..
Daudzi var piebilst „ja smēķē, tad neesi emocionāli neatkarīgs” .Tomēr es esmu, jo tieši emocionālo pārdzīvojumu dēļ es nemeklēju cigareti, lai nomierinātos. Tas vienkārši ir ieradums. Pirms skolas uzsmēķēt vai pēc skolas, vai pastaigājoties ar draugiem, vai utt. Tas ir ieradums. Kaitīgs. Varbūt arī tagad es sevi mierinu.
TIKUMISKĀ ATTĪSTĪBA
A līmenis: pirmskonvensiālais
1. stadija. Spriedumus izdara vadoties no tā vai konkrētā rīcība izraisīs apbalvojumu vai sodu; uzvedību regulē vēlme izvairīties no soda un gūt patiku un uzslavas.
2. stadija. Spriedumus un rīcību izdara atkarībā no tā labuma, ko tā var dot darītājam vai dažkārt arī citam. Iezīmējas praktiskums, tirgus abpusējība cilvēku attiecībās (kā tu man, tā es tev).
B līmenis: konvencionālais
3. stadija. Rīcības vērtējums pamatojas uz to, vai tā gūs citu cilvēku piekrišanu vai nosodījumu.
4. stadija. Spriedumus par rīcību izdara atbilstoši noteiktai kārtībai, cienot varu, autoritātes, likumus. Goda lieta ir uzturēt kārtību un pildīt pienākumu. Nepieciešams rīkoties saskaņā ar likumiem.
C līmenis: postkonvencionālais
5. stadija. Rīcības attaisnojums balstās uz cieņu pret cilvēka tiesībām. Apzinoties konkrētā sabiedrībā pieņemto nosacījumu relativitāti, demokrātiski tiek izsvērta to pamatotība, likumība.
6. stadija. Taisnīgums un ikviena indivīda cilvēciskā vērtība ir galvenie principi. Rīcības vērtējums pamatojas uz vispārējiem ētikas principiem. Pareizais ir abstrakts, universāli ētisks.”
Manuprāt, es atrodos vairākās stadijās. Nav noslēpums, ka diezgan izteikta man ir 2. stadija – kā tu man, tā es tev. Tas, kuru stadiju es pielietoju, ir atkarīgs no mana garastāvokļa. Ja man ir labi un es jūtos laimīga un apmierināta, tad mana rīcība pārsvarā balstās uz 5. stadiju, bet ja es esmu aizkaitināta, mani spriedumi un rīcība sasaucas ar 2. stadiju. 3. stadija man pilnīgi neatbilst. Vienīgais cilvēks, kura uzskati varētu ietekmēt manus spriedumus, varētu būt mamma, bet arī ne visās situācijās.
PIEDERĪBA GRUPAI, TĀS IETEKME
Grupas dalībnieku pašizteiksme, sevis apliecināšanas iespējas:
• Grupas struktūra un darbības orientācija: pārsvarā tie ir jaunieši no 17 līdz 21 g.
• Grupā atzītās vērtības un normas: „viens par visiem un visi par vienu”. Ja kāds ir nodevis uzticību, tad atkal atgūt to ir grūti, bet iespējami.
• Kas ir grupas līderis, attiecības ar grupas locekļiem: grupas līderis nav izteikts. Attiecības ar jauniešiem ir labas, strīdi gadās ļoti reti.
• Komunikācijas kvalitāte grupā, izturēšanās konflikta situācijās: bieži vien kompromisi un pielāgošanās no manas puses nav novērojamas.
• Grupas locekļu praktiskā darbība dažādās dzīves jomās: universitātē tā ir mācīšanās, bet ārpus tās – kopā būšana.
Es domāju, ka atrašanās šajā grupā man liek justies brīvāk apkārtējā vidē, starp citiem cilvēkiem. Dod augstāku sevis novērtējumu un pašapziņu, kā arī ticību saviem spēkiem. Ļauj būt tādai kāda es esmu, neizlikties. Kopīgie piedzīvojumi grupā, manuprāt, dod jaunu pieredzi, jaunus iespaidus, kādus cilvēks viens pats būdams nevarētu izbaudīt. Uzskatu, ka grupa mani neietekmē negatīvi.
MOTIVĀCIJAS VEIDOŠANĀS UN EMOCIJU JOMA
Motivācijā nozīmīga loma ir vajadzībām: fizioloģiskās, garīgās, sociālās.
Sociālas vajadzības:
Vajadzība pēc piederības. Es domāju, ka šī vajadzība man ir piepildīta, jo ir draugi, kuri mani pieņem un atbalsta, uzklausa.
Pēc panākumiem. Šī vajadzība man nav pārāk izteikta. Tas varbūt tāpēc, ka man nav īpaši augsts pretenziju līmenis. Dažbrīd esmu ļoti nepārliecināta par sevi, savām spējām. Bieži vien, ja saprotu, ka nespēšu sasniegt nosprausto mērķi, tiecos pēc cita – mazāka.
Pēc sociālās atzinības. Es tiešām nezinu vai tas ir labi, vai slikti, bet man šī vajadzība nav ļoti izteikta.
Pēc varas. Nav izteikta. Mēģinu iesaistīties dažādos pasākumos, jo man patīk palīdzēt organizēt tos, bet pati neuzņemos tos rīkot, jo, manuprāt, man ir par maz organizatorisko spēju.
TEMPERAMENTS
Cilvēka temperaments ir iedzimts, un dzīves laikā tas nekad nemainās.
Sangviniķis pieder pie ekstravertā tipa. Šie cilvēki ir izteikti komunikabli. Tas nozīmē, ka viņi tiecas pēc saskarsmes ar cilvēkiem, prot izveidot labas attiecības. Sangviniķi viegli atrod kontaktu ar nepazīstamiem cilvēkiem. Prot iegūt citu uzticību un labvēlīgu attieksmi pret sevi. Viņi to panāk pateicoties spējai iejusties otrā cilvēkā, izprast viņa emocijas. To sauc par empātiju. Satiekoties ar sangviniķi, jau pēc neilgas sarunas mums šķiet, ka mēs viņu pazīstam jau sen.
Holēriķi arī pieder pie ekstravertiem cilvēkiem. Holēriķis ir emocionāli nenoturīgs – emocionāls cilvēks. Būdams ekstraverts, viņš visas savas emocijas un jūtas izrāda atklāti. Ja viņš kaut ko ir pārdzīvojis, tad par to drīz zina visi apkārtējie.
Melanholiķis pieder pie intravertā psiholoģiskā tipa. Melanholiķi ir noslēgti un atturīgi. Melanholiķiem ir grūti iepazīties ar jauniem cilvēkiem, pateicoties kautrīgumam un nedrošībai. Viņi nekad neizrāda iniciatīvu, lai gan sev tuvu cilvēku lokā šīs īpašības neizpaužas.
Flegmātiķis pieder pie intravertā psiholoģiskā tipa. Viņš nav komunikabls, taču, atšķirībā no melanholiķa, attiecībām ar cilvēkiem flegmātiķis nepiešķir lielu nozīmi. Viņš nejūtas vientuļš – viņš ir pats par sevi. Flegmātiķi ir pastāvīgi un grūti ietekmējami. Sevišķi grūti viņiem ir pārslēgties uz kaut ko jaunu – viņi negrib to darīt. Tas izskaidrojams ar to, ka flegmātiķi ļoti lēni piemērojas jaunai situācijai [http://www.liis.lv/vesels/Veseliba/8a/57,58teksts.htm].
Kā daudziem citiem cilvēkiem, man nav īpaši dominējoša temperamenta veida, jo tie ir jaukti. Es varētu sevi pieskaitīt pie ekstravertā tipa, jo manī vairāk ir holēriķa īpašību. Man patīk darbs ar cilvēkiem, jo esmu komunikabla, bet atšķirībā no vispārpieņemtām holēriķa īpašībām, man nepatīk atrasties uzmanības centrā. Holēriķis ir emocionāli nenoturīgs, to varētu teikt arī es par sevi. Būdama ekstraverta, es visas savas emocijas un jūtas izrādu atklāti. Esmu nesavaldīga, ātri uzbudināma, nepatīk vilkt lietas garumā. Taču neesmu impulsīva, jo man nav raksturīgas straujas garastāvokļa maiņas.
SECINĀJUMI
Rakstot šo referātu svarīgākais bija izprast un atklāt sevis pašas raksturu un uzvešanās stilu, ieskatīties savās slēptākajās dzīlēs. Nonācu pie secinājumiem:
• Es esmu noteikta personība ar savu identitāti.
• Es vairāk vai mazāk paļaujos uz saviem spēkiem. Retos gadījumos meklēju palīdzību pie draugiem, vecākiem.
• Piederība grupai mani ietekmē tikai pozitīvi, ka arī ļauj justies brīvāk un pārliecinātākai par sevi.
• Tikumiskajā attīstībā novērojama dalīšanās, kas atkarīga no mana garastāvokļa.
• Morāli esmu neatkarīga. Materiāli esmu atkarīga no vecākiem. Par emocionālo neatkarību neesmu droša, jo vēl cīnos ar savu atkarību – smēķēšanu.
• Man nav īpaši dominējoša temperamenta veida, jo tie ir jaukti. Es varētu sevi pieskaitīt pie ekstravertā tipa, jo manī vairāk ir holēriķa īpašību.
• Sociālas vajadzības ir piepildītas.
• Manī ir daudz pretrunu. Tas droši vien ir tāpēc, ka pēc horoskopa esmu dvīņi. Manī it kā dzīvo divi cilvēki.
• Cenšos pilnveidot sevi.
• Vislabāk jūtos vienaudžu vidū.