rakstība

Rakstības izcelšanās

Liepāja, 2000

Saturs

Ievads 3

1.Rakstības pirmsākumi 4

2.Ideogrāfija .5

3.Dažādu tautu alfabēti

3.1.Feniķiešu alfabēts .6

3.2.Grieķu alfabēts 6

3.3.Latīņu alfabēts 6

3.4.Slāvu alfabēts 7

3.5.Arābu alfabēts 7

3.6.Ebreju alfabēts 7

3.7.Indiešu alfabēts 8

3.8.Āfrikas cilšu īpatnējie raksti 8

3.9.Neredzīgo raksts 8

3.10.Morzes alfabēts 8

4.Rakstības izveidošanās Latvijā 10

Nobeigums 12

Izmantotā literatūra .13

Ievads

Rakstību mēs izmantojam katru dienu – skolā, darba vietā, mājās un citur, bet, vai kādreiz kaut ko rakstot, kāds ir aizdomājies par to, kā rakstība radusies?

Šo tēmu izvēloties, mērķis bija uzzināt un pastāstīt arī citiem par rakstības izcelšanos un attīstību.

Jau izseni cilvēku sazināšanās līdzeklis ir ne tikai valoda, bet arī tas rakstiskais attēlojums, jo tas dod iespēju pārvarēt laiku un telpu. At

t
ttīstoties cilvēces kultūras līmenim, laika gaitā ir attīstījusies rakstības māksla. No zīmējumiem tā ir izveidojusies par vienkāršām rakstu zīmēm, kas ir daudz vienkāršāk saprotamas ikvienam.

„Rakstība plašākā nozīmē ir grafisku izteiksmes līdzekļu sistēma.”[1; 64.lpp.]

1. Rakstības pirmsākumi

Raksta pirmsākumi sākas ar bilžu rakstiem jeb piktogrāfiskā raksta parādīšanos. Uz klintīm, uz alu sienām, uz lielākiem akmeņiem pirmatnējie cilvēki iekasīja, arī iekrāsoja, zīmējumus, ar kuriem gribēja izteikt kādu noteiktu domu. Piemēram, vēl pagājušajā gadsimtā Ziemeļamerikas indiāņi bilžu rakstu lietoja kā galveno sazināšanās līdzekli. Par mūsu raksta sa

a
aistību ar zīmējumiem liecina arī valoda: daudzām tautām vārds “rakstīt” ,cēlies no vārda “zīmēt”.

Dažas pirmatnējās ciltis lietojušas mezglu rakstus, parasti maģiskiem nolūkiem vai skaitīšanai un skaita apzīmēšanai, bet bieži arī kā sazināšanās līdzekli. Plaši izplatīts bija Peru indiāņu kipu- mezglu ra
a
aksts.

Citas tautas kā raksta aizstājējus lietojušas gliemežvāku virtenes¬ vampumus. Vampumu rakstos galvenā nozīme bija krāsu simbolikai. Vampumus lietoja gan Ziemeļamerikā, gan Dienvidaustrumu Āzijā.

Arī tetovēšana uzskatāma par zināmu raksta pirmsākumu. Polinēzijā, Jaunzēlandē vietējās ciltis atzīmēja uz cilvēka ķermeņa viņa tiesības un pienākumus pret kolektīvu.

Īpašumzīmes pazīstamas visām tautām. Tās bija nelielas figūras vai dažādi liektas un krustotas līnijas, ko iegrieza vai iededzināja uz dažādiem priekšmetiem, lai tuvākās apkārtnes ļaudīm būtu zināma šo priekšmetu piederība kādam noteiktam cilvēkam.