dzīves līmenis un galvenie rādītāji un avoti

Pamatdarbā strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 2003.gadā periodā no oktobra līdz decembrim sastādīja 206Ls; vidējā darba samaksa pēc visu nepieciešamo nodokļu ieturēšanas periodā no oktobra līdz decembrim bija 147Ls. Sabiedriskajā sektorā strādājošo (neskaitot sabiedriskās organizācijas) mēneša vidējā bruto darba samaksa 2003.gadā periodā no oktobra līdz decembrim bija 224Ls, bet darba samaksa pēc nodokļu atskaitīšanas 174Ls. Latvijā minimālā bruto darba samaksa nedrīkst būt zemāka par 120Ls.
Augsts iedzīvotāju pirktspējas līmenis, kas galvenokārt veido kopējo pieprasījumu valstī, tirgus ekonomikas apstākļos veicina arī atbilstošu piedāvājumu – saražoto preču un sniegto pakalpojumu apjomu. Iedzīvotāju pirktspējas līmeni nosaka ienākumi un uzkrājumi.
Visbiežāk par ienākumu pārmaiņām spriež pēc vidējās darba algas pieauguma tautsaimniecībā, kā arī atsevišķi aplūkojot algu privātajā un sabiedriskajā sektorā. Tomēr “aplokšņu” algu dēļ šie rādītāji ir nepilnīgi, tāpēc vislabāk kopējos iedzīvotāju ienākumus var novērtēt pēc Nacionālo kontu sistēmas datiem. Tie ietver ne tikai oficiāli reģistrētos ienākumus, bet arī “ēnu” ekonomiku un ienākumus gan naudā, gan natūrā.
Viens no starptautiski atzītajiem dzīves līmeni raksturojošiem rādītājiem pēdējos gados ir tautas attīstības indekss (TAI), kas no 1990.gada tiek aprēķināts Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas (UNDP) ietvaros. Tas ir indekss, kas agregēts no rādītājiem, kuri raksturo mūža ilgumu, izglītības līmeni, un pēc pirktspējas paritātes principa noteiktais reālais iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju.
…. Pašlaik cerīgi izskatās,ka 2008.gads Latvijas ekonomikā ļoti atšķirsies no 2007.gada. Domāju, ka nākamais gads būs labāks, tādā nozīmē, ka tautsaimniecībā notiekošie procesi mūs mērķtiecīgāk virzīs uz Latvijas kā augsti attīstītas Eiropas valsts mērķa sasniegšanu.
Šogad, tāpat kā iepriekšējos divarpus gados Eiropas Savienībā, dzīves līmenis Latvijā ir strauji pieaudzis, bet tas vēl nenozīmē, ka mūsu rīcība vienmēr bijusi vērsta uz ilgtspējīgu labklājības pieaugumu nākotnē. Reizēm ekonomikā atalgojums par labajiem darbiem jāgaida ilgi, arī kļūdu sekas nav izjūtamas acumirklī. Taču nav šaubu, ka 2007.gadā esam ļoti daudz iemācījušies.
Ir dzirdēti apgalvojumi, ka 2008.gads nāks ar ievērojami lielākiem izaicinājumiem nekā 2007.gads. Šis apgalvojums varētu izrādīties pareizs. 2007.gadā dzīves līmenis Latvijā strauji cēlās, par spīti inflācijas kāpumam. Reālais algu pieaugums (tas ir, algu pieaugums mīnus cenu pieaugums) saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem pārsniedzis 20%. Tas ir izcils rādītājs. Kaut arī daļu šī pieauguma statistikas datos rada ienākumu legalizācija, nav šaubu, ka pirktspējas pieaugums bijis ļoti ievērojams. Nav arī jāšaubās, ka dati par algu pieaugumu sabiedriskajā sektorā, kas ir pat vēl augstāki par vidējiem, ir precīzi. Ir skaidrs, ka 2008.gadā dzīves līmenis vairs necelsies tik strauji kā šogad, nevar izslēgt varbūtību, ka tas nedaudz, īslaicīgi samazināsies. Tā nav traģēdija, dzīves līmeņa pieaugums dažkārt apsteidz ekonomikas attīstību, dažkārt atpaliek, tāpat kā katra ģimene kādu dienu iztērē vairāk, nekā nopelna, citu dienu nopelna vairāk, nekā iztērē. Svarīgākais ir tas, lai ilgtermiņa tendence būtu vērsta uz augšu.