Mūsdienu latviešu valodas terminoloģijas problēmas ekonomikā, politikā un tiesībās

MŪSDIENU LATVIEŠU VALODAS TERMINOLOĢIJAS PROBLĒMAS EKONOMIKĀ, POLITIKĀ UN TIESĪBĀS

Ievads

Terminoloģija ir definēta kā atsevišķa zinātnes nozare kopš 20. gs. 70. gadu sākuma.

Zinātniskās terminoloģijas attīstība ir cieši saistīta ar zinātnes attīstību, tāpēc terminu izstrāde ir aktuāla vienmēr, kamēr vien attīstās pati zinātne. Jebkurā nozarē, katrā speciālistu kolektīvā, kur ir vajadzība runāt un rakstīt par savas nozares jautājumiem kā savstarpējās saziņas un pieredzes apmaiņas līdzeklis ir nepieciešami termini.

Ar terminu lietošanu plašākajā nozīmē saprot visdažādāko – gan zinātniskās, gan praktiskās darbības nozaru valodu. Par terminu uz

z
zskatāms ar noteiktu cilvēka speciālās darbības sfēru saistīta objekta nosaukums.

Šaurākajā nozīmē par termina lietošanas sfēru uzskatāma zinātnes leksikoloģija, arī atsevišķi vārdi, kam ir noteikta vieta kādas zinātnes nozares jēdzienu apzīmēšanā.

Terminoloģijas attīstība nav iepriekš paredzama, jo, no vienas puses, tajā ir izteikta tendence pēc vienotības, šabloniem un izveidotās terminoloģijas saglabāšanas, bet, no otras puses, tiek meklēti arvien precīzāki un izteiksmīgāki nosaukumi. Līdz ar zinātnes attīstību nemitīgi tiek mainīta, atjaunināta un uzlabota iepriekšējā terminoloģija, kas, no vienas puses, ir apzināts terminu ve
e
eidošanas darbs, bet, no otras puses, stihisks un grūti regulējams process.

Terminoloģijas izstrādes procesu ietekmē nepārtrauktā dažādu faktoru un likumību līdzāspastāvēšana un pretdarbība.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija

Valsts valodas likums Saeimā tika pieņemts 1999. gada 9. decembrī, tas stājās spēkā 2000. gada 1. septembrī.

LIKUMA 22. PANTS

(1) Speciālajā mā

ā
ācību literatūrā, tehniskajā un lietvedības dokumentācijā lietojama vienota terminoloģija. Terminu veidošanu un lietošanu nosaka Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija (turpmāk- Terminoloģijas komisija). Jauni termini un to definīciju standarti lietojami oficiālajā saziņā tikai pēc apstiprināšanas Terminoloģijas komisijā un publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

(2) Terminoloģijas komisijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas pienākums ir nodrošināt vienotu un saskaņotu latviešu valodas terminu izstrādi.

Komisijas funkcijas ir:

• izstrādāt vienotu, saskaņotu un zinātniski pamatotu nozaru terminu sistēmu, kas harmonizēta ar pasaulē atzītiem terminoloģiskā darba principiem un terminu sistēmām;

• izvērtēt un apstiprināt komisijā iesniegto terminu sarakstus;

• koordinēt darbu terminoloģijas jomā Latvijā;

• pieņemt lēmumus strīdīgos terminu lietošanas gadījumos;

• veidot, uzturēt un attīstīt komisijā pieņemto un apstiprināto datubāzi;

• vienotas terminoloģijas izstrādē sadarboties ar Tulkošanas un terminoloģijas centru un citām institūcijām;

• sadarboties ar Valsts valodas ce

e
entru stratēģisku terminoloģijas politikas jautājumu regulēšanā.

Terminoloģijas komisijai pakļautas vairākas apakškomisijas, to skaitā Ekonomikas terminoloģijas apakškomisija (apstiprināta 2001. gada 19. februārī), Juridiskās terminoloģijas apakškomisija (apstiprināta 2001. gada 26. martā) un Politikas zinātnes terminoloģijas apakškomisija (apstiprināta 2006. gada 17. oktobrī).

Pastiprināta vajadzība pēc Politikas zinātnes terminoloģijas apakškomisijas izveides radās pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kad terminologiem nācās vaidot un apstiprināt jaunus, līdz šim vēl nepazīstamus un apritē neiegājušus terminus.

Tulkošanas un terminoloģijas centrs

Tulkošanas un terminoloģijas centrs (TTC) tika izveidots 1996. gadā. Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā radās nepieciešamība ieviest ju

u
uridiskās tulkošanas metodiku latviešu valodā.

Terminu tulkošanā ir iesaistīti daudzi speciālisti, kas ar savu darbu veicina profesionālās tulkošanas vides attīstību Latvijā.

2000. gadā tika izdota TTC izstrādātā “Eiropas Savienības tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmata”. Tā ir pirmā grāmata, kurā latviešu valodā ir sīki iztirzāti tiesību aktu tulkošanas principi.

2006. gadā TTC tika pabeigts acquis communautaire dokumentu (vairāk nekā 100 000 standartlapu) tulkojums. Tagad latviski pieejami 869 Eiropas Kopienu Tiesas vēsturiskie spriedumi, daudzi ar Ziemeļatlantijas līgumorganizācijas (NATO) darbību saistītie dokumenti un citu starptautisku organizāciju dokumenti.

TTC mājas lapā (www.ttc.lv) ir pieejama „Latvijas Republikas tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmata”, kas regulāri tiek papildināta un uzlabota. Rokasgrāmatā ir septiņi pielikumi, proti, “Svarīgākie Eiropas Savienības jēdzieni”, “Eiropas Savienības tiesību aktu standartfrāzes”, “Eiropas Savienības dokumentu kodi”, “Valstis un teritorijas”, “Valodas un to starptautiskie apzīmējumi”, “NATO dokumentu standartfrāzes” un “NATO dokumentos biežāk lietotie saīsinājumi”.

Kopš 2006. gada 18. jūlija Ministru kabineta lēmuma TTC uzticēts koordinēt konsultāciju sniegšanu Eiropas Savienības tulkošanas dienestiem terminoloģijas jomā, kā arī veikt latviešu valodā tulkoto Eiropas Savienības dokumentu projektu valodas terminoloģijas ekspertīzi. Iepriekš minētā „Latvijas Republikas tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmata” ir konkrēts ieguldījums Ministru kabineta noteikto uzdevumu veikšanā.

Valsts valodas komisija

2002. gadā Valsts valodas komisiju (VVK) nodibināja bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga. VVK pamatuzdevums ir apzināt valsts valodas situāciju Latvijā un izstrādāt ieteikumus tās pozīciju stiprināšanai. VVK regulāri organizē dažādus seminārus, kuros piedalās valodnieki, literāti, pedagogi, tulki un komunikācijas un informācijas tehnoloģiju pārstāvji. Lai gan semināros tiek apspriesti dažādi jautājumi un izmantotajiem materiāliem ir gan zinātniska, gan populārzinātniska, gan arī polemiska ievirze, tos vieno tēmas aktualitāte un skats uz latviešu valodas attīstības problēmām.

Aizgūtā terminoloģija

Katrā augsti attīstītā valodā terminoloģijas izstrādē dominējošais princips ir par terminu ieguves avotu izmantot savas valodas leksiku un vārdu darināšanas iespējas. Terminu aizgūšanas aktualitāti nosaka pašas terminoloģijas specifika, proti, daudzus jēdzienus nav iespējams izteikt, izmantojot tikai nacionālās valodas līdzekļus.

Latviešu valoda nemitīgi tiek papildināta ar aizguvumiem no citām valodām. Tas notiek, jo līdz ar jaunu tehnoloģiju un principu izveidi, kā arī ar pastiprinātas sadarbības veicināšanu ar ārvalstīm, apritē parādās arvien jauni jēdzieni. Aizguvumi lielā mērā tiek uzskatīti par vienu no terminoloģijas problēmām, jo terminologi labprātāk dod priekšroku latviskojumiem.

Jautāta par aizguvumiem un latviskojumiem, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas sekretāre Anita Ščucka atbild, ka „kaut gan daudzi aizguvumi ir apstiprināti, terminoloģijas vārdnīcās un datu bāzēs vienmēr kā pirmais tiek minēts latvisks termins, tikai pēc tam, aiz komata- aizguvums. Ja aizguvums ir ticis apstiprināts, to drīkst izmantot tieši tāpat kā attiecīgo termina latviskojumu.”

Juridiskās tulkošanas specifika

Juridiskā tulkošana ir tulkošanas nozare, kurā tulkojuma neprecizitāte var ne tikai iespaidot teksta izpratni, bet arī radīt nopietnas juridiskas sekas. Lai terminu tulkojums būtu pilnīgi precīzs, tulkošanas procesā tiek iesaistītas vairākas personas- redaktori, terminologi, konsultanti u.c. speciālisti.

Ir nepieciešams, lai speciālistu vidū valdītu vienprātība, tāpēc svarīgi ir definēt juridiskās tulkošanas standartus, kā arī nodrošināt to ievērošanu gan tulkošanas procesā un terminoloģijas izstrādē, gan rediģēšanā.

Viena no galvenajām prasībām ir juridiskā precizitāte, kas tulkojumā nozīmē precīzu oriģinālā satura atspoguļojumu. Tulkojumā nedrīkst parādīties oriģinālā teksta fragmentu izlaidumi, kā arī neprecīza numerācija un datējumi.

Ne mazāk svarīga ir valodas skaidrība, jo, kā jau iepriekš minēts, neprecīza izteiksme var radīt neskaidrības, kā arī nevēlamas juridiskas sekas. Lai to novērstu, vārdiem un teikumiem jābūt precīzi izvēlētiem, loģiskiem un atbilstoši noformulētiem.

Tiesību aktiem raksturīga standarta valoda, ko ir būtiski saglabāt tulkošanas procesā. Liela nozīme ir vienādam vienas un tās pašas frāzes, kas atkārtojas dokumentā vai saistītu dokumentu grupā, atveidojumam. Būtībā terminoloģijas darba pamatuzdevums ir nodrošināt dažādās valodās izteikto terminu savstarpēju jēdzienisku atbilstību, necenšoties obligāti panākt arī leksisku vienādību. Lai labāk izprastu kādu konkrētu terminu un atrastu tam visprecīzāko ekvivalentu, vienmēr jāizmanto citu valodu paraugi.

Eiropas Savienības tiesību aktu tulkojums

Lielākā daļa Eiropas Savienības oficiālo tulkošanas principu tiek izstrādāti, ņemot vērā kādas citas valodas paraugu. Lai novērstu interpretācijas iespējas un neskaidrības, liela uzmanība tiek pievērsta dokumentu standartizācijai, kā arī pilnīgai formulējuma atbilstībai visās valodās, tādēļ arī Eiropas Savienības iestādes gatavo dažādus palīgmateriālus, kuros atrodami norādījumi par aktu izstrādi. Kā piemēru var minēt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgi izstrādāto rokasgrāmatu. Tās pirmais punkts nosaka, ka normatīvajiem aktiem jābūt:

• skaidriem, viegli uztveramiem un nepārprotamiem;

• vienkāršiem, lakoniskiem un bez liekiem elementiem;

• tik precīziem, lai neradītu lasītājiem neskaidrības.

Visos izdevumos par juridiskiem jautājumiem atrodami līdzīgas prasības par to, kas juridiskajā valodā ir nevēlams un novēršams, kā veidot skaidru, nepārprotamu, precīzu un saprotamu izteiksmi. Tomēr, ņemot vērā daudzās Eiropas Savienības oficiālās valodas, dalībvalstu atšķirīgās tiesību sistēmas, vispārējās Eiropas Savienības tiesību sistēmas paralēlo pastāvēšanu ar katras dalībvalsts tiesību sistēmu, daudzās iestādes un personas, kas saistītas ar visiem kritērijiem atbilstošu aktu izstrādi un citus apstākļus, nav iespējams izveidot vienotu sistēmu, pēc kuras vadītos visu Eiropas Savienības dalībvalstu juridisko tulkojumu speciālisti. Šis apstāklis padara Eiropas Savienības tiesību aktus par ļoti sarežģītiem dokumentiem, kuru tulkošanu var uzticēt tikai kvalificētiem un kompetentiem speciālistiem, kas spēj ievērot visas izvirzītās prasības.

Reizēm dažādu ierobežojumu dēļ juridiskā tulkojumā nav iespējams panākt nevainojamu precizitāti un izteiksmi. Tādā gadījumā jārīkojas pēc „mazākā ļaunuma principa”, proti, objektīvi jāizvērtē radušās situācijas visi iespējamie risinājumi un jāizvēlas tas, kurš ir visatbilstošākais.

Tulkošanas procesā iesaistīto personu uzdevumi

Tulkošanas asistenta galvenais uzdevums ir dokumentu tehniska apstrāde, tomēr ne mazāk svarīgi ir arī citi uzdevumi:

• attiecīgā teksta elektronisko variantu nodrošināšana angļu, franču, vācu

vai kādā citā valodā;

• atsauču dokumentu nodrošināšana;

• tabulu, attēlu, grafiku u.c. sagatavošana izmantošanai elektroniskā formā;

• pabeigto tulkojumu formatēšana.

Tulkotāja uzdevumi:

• dokumentu tulkošana atbilstoši juridiskās tulkošanas kvalitātes prasībām;

• terminoloģijas izpētes veikšana;

• jauno un problemātisko terminu dokumentēšana;

• pabeigtā tulkojuma pārlasīšana.

Terminologa uzdevumi:

• problemātisko un sarežģīto terminu pētīšana, ievērojot kvalitātes prasības un

terminoloģijas darba principus;

• apspriešanās ar nozaru speciālistiem, vajadzības gadījumā darba grupu izveides rosināšana;

• konsultāciju sniegšana tulkotājiem un redaktoriem;

• izpētīto terminu apkopošana datubāzē, to pieejamības nodrošināšana citiem tulkošanas procesā iesaistītajiem;

• regulāra datubāzes šķirkļu atjaunināšana, to labošana vajadzības gadījumā.

Redaktora uzdevumi:

• konsultāciju sniegšana tulkotājiem un terminologiem;

• raksturīgāko kļūdu apkopošana un priekšlikumu gatavošana metodiskiem materiāliem;

• tulkojuma juridiskās precizitātes un atbilstības oriģinālam pārbaudīšana;

• tulkojuma atbilstības latviešu valodai pārbaudīšana;

• terminoloģijas adekvāta un konsekventa lietojuma pārbaudīšana;

• teksta labojumu veikšana vajadzības gadījumā.

Terminu saskaņošana

Lai dažādu iestāžu vienas nozares vai saskarnozaru speciālisti varētu saprasties, terminoloģijai ir jābūt vienotai. Vienas valodas ietvaros terminoloģijas saskaņošana veicama dažādos līmeņos:

• atsevišķas nozares ietvaros;

• starp nozarēm;

• vispārtehniskajā un vispārzinātniskajā līmenī.

Ņemot vērā mūsdienās tik aktuālo sadarbību ar ārvalstīm, svarīgi ir saskaņot jeb harmonizēt terminoloģiju arī starptautiskā mērogā.

Secinājumi

1. Galvenās problēmas latviešu valodas terminoloģijā ir apstiprināto terminu pieejamības nodrošināšana, kā arī vienprātības panākšana terminu lietojumā.

2. Nereti sastopami jēdzieni, kuriem nav iespējams piemērot precīzu terminu pārāk plaša un nekonkrēta lietojuma dēļ. Kā piemēru var minēt patiesa un skaidra priekšstata sniegšanu (true and fair view, turpmāk TFV), kas ir viens no visbiežāk izmantotajiem jēdzieniem grāmatvedībā. Neskatoties uz biežo lietojumu, TFV nav precīzas definīcijas, kādēļ arī tas nav iekļauts ne Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajā likumdošanā, nedz definēts starptautiskajos finanšu standartos.

3. Viena no būtiskajām problēmām ir dažādu terminu izmantojums viena un tā paša jēdziena apzīmēšanai, piemēram, augstskolu lekcijās. Lai arī lielākajā daļā gadījumu pasniedzēju lietotie termini nav nepareizi vai neatbilstoši, to daudzveidība apgrūtina vielas uztveri, kā arī rada problēmas, izmantojot citu autoru darbus par attiecīgo tēmu.

4. Latviešu valodā terminoloģijas jomā ir visai daudz tādu aizguvumu no citām valodām, kuru lietošana ir ierasta attiecīgajā nozarē, bet nav oficiāli apstiprināta. Te rodas pretruna starp terminologu ieteikumiem, kuros priekšroka tiek dota latviskiem terminiem, un terminu lietošanas tradīciju atbilstošajā nozarē. Ņemot vērā aizguvumu nozīmi dažādu nozaru speciālistu starptautiskajā saziņā, šī pretruna tiek risināta, apstiprinot arī nelatviskus terminus.

Izmantotā literatūra:

1. V. Skujiņa. Latviešu terminoloģijas izstrādes principi. R.: LVI, 2002., ISBN 9984-742-00-8 (5., 132., 193. lpp.)

2. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Terminoloģijas jaunumi. Nr. 13. R.: 2006., ISBN 1691-0133 (5., 6., 15., 20., 25. lpp.)

3. Tulkošanas un terminoloģijas centrs. Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmata. R.: Tipogrāfija Latvijas karte, 2006., ISBN 9984-657-09-4

4. Valsts valodas komisija. Raksti. Latviešu valoda- robežu paplašināšana. 1. sējums. R.: VVK, 2005., ISBN 9984-30-079 (5.,

Resursi internetā:

1. A. Prauliņš. Grāmatvedības standartizācijas teorija un prakse. Promocijas darbs. (www3.acadlib.lv/greydoc/Praulina_disertacija/Praulins_lat.doc)

2. http://termini.lza.lv/article.php?id=5 (Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija)