Recenzija poēmai „Mūžības skartie”.

Recenzija Aleksandra Čaka poēmai „Mūžības skartie”.

Viens no Aleksandra Čaka ievērojamākajiem darbiem ir strēlnieku cīņu gaitām veltīts liroepisks dzejojums „Mūžības skartie”. Šis darbs ir sarakstīts laika posmā no 1937. līdz 1939. gadam, un attēlo latviešu strēlniekus Rīgas aizstāvēšanas kaujās no 1915. līdz 1916. gadam un Krievijas pilsoņu karā. Par darbā atainoto vietu un laiku liecina poēmā aprakstītās kaujas vietas ( „Kauja pie Plakaniem, kauja pie Veisiem”, „Slokas kauja” u.c.), bataljonu komandieri („Fridrihs Briedis marta kaujā”) un varonīgie strēlnieki („Nāves salas velns”). Šī poēma balstās uz patiesiem notikumiem pi

i
irmā pasaules kara laikā un tādējādi arī mūsdienās tā liek cilvēkiem atcerēties drosmīgos latviešu strēlniekus – tēvzemes aizstāvjus, un kaujas vietas, kur tie krituši.

Atšķirībā no tā laika, mūsdienu cilvēkam ir krietni mainījušies vērtību kritēriji. Patriotismu ir aizstājusi naudas un varaskāre. Poēmā aprakstītajā laikā bija savādāka attieksme pret dzimteni, armiju. Tad katrs latvietis bija gatavs iet un aizstāvēt savu tēvzemi, taču mūsdienu cilvēki ir lielāki materiālisti.

Čaka poēma „Mūžības skartie” ir interesanta ar to, ka dzejnieks māk radīt pareizo noskaņu – tā ir sk
k
kumju pilna un traģiska.Ar savām interesantajām metaforām, epitetiem un salīdzinājumiem viņš burtiski ierauj lasītāju notikumu virpulī un liek just līdzi strēlnieku pārdzīvojumiem. Strēlnieku koptēlā Čaks ir izteicis latviešu tautas augstākās tikumiskās un garīgās vērtības. Neatkārtojama ir dzejnieka intonācija, kurā blakus ir
r
r izaicinājums un skumjas, bravūra un sentiments, ironija un nostaļģija, skarbums un sāpes. Šai poēmai piemīt visas cilvēkam raksturīgās sajūtas, milzīga emociju gamma un mīlestība pret tēvzemi. Sižetisko noskaņu darbā rada veiksmīgi izmantots dabas tēlojums un dinamisku metaforu saspēle. Konkrētāk apskatīju šādus poēmas dzejoļus – „Kauja pie Plakaniem, kauja pie Veisiem” un „Vēlais viesis”.

Poēmas dzejolis Kauja pie Plakaniem, kauja pie Veisiem” stāsta par strēlnieku uzbrukumiem kaujās 1915. gada 29. oktobrī pie Plakaniem un tā paša gada 23. novembrī pie Veisiem. Šie uzbrukumi ir ievērojami kā latviešu strēlnieku pirmās uzvaras, kas apturēja vāciešu neatlaidīgo virzīšanos uz Rīgu 1915. gada rudenī. Šis patiesi ir godinošs un cēls dzejolis par godu tiem, kas izdzīvoja un tiem , kas krita. Šī dzejoļa pirmās rindas fragmentā , kas skan šādi:

„..Rit pasaule atpakaļ,

Rit,

Kur tā bi
i
ijusi kādreiz.

Sūrst sirds man kā iemesta nātrēs.”

Autors skaidri liek manīt savu negatīvo nostāju pret karu. Jo kari cilvēces vēsturē ir bijusi bieža parādība, kas nesusi sev līdzi neskaitāmus cilvēku upurus un izpostītas ģimenes.

Dzejoļa noskaņu veido Čaka meistarīgi izveidotā māksliniecisko izteiksmes līdzekļu saspēle. Man sevišķi patīk dzejnieka interesantā valoda, it īpaši tas kā viņš ar dažādu citu vārdu palīdzību spēj aizstāt kāda cita vārda nozīmi. Minēšu piemērus: „..tērauda odi..” – domātas lodes, „..apdzēla kā ar nātru..” – apšāva u.c.

Poēmas dzejolis „Vēlais viesis” ir
r
r veltīts pirmajam kritušajam strēlniekam Jēkabam Timmam, Tas lika man aizdomāties par to, ka cilvēks savas dzīves laikā tik ļoti mēdz pieķerties dažādām lietām, priekšmetiem un cilvēkiem sev apkārt, ka viņam ir grūti pamest šo pasauli. Tādēļ viņš izvēlas nepamest šo pasauli, bet palikt un būt par tādu kā mājas gariņu, kurš novērš visas nelaimes. Pie tādām asociācijām es nonācu izlasot šo dzejoli.

Iedziļinoties šajā darbā es arvien vairāk izjutu to cik pašam autoram svarīga ir šī tēma. Viņš neraksta par kritušajiem tik vienaldzīgi, minot tikai kritušo skaitu kā citās grāmatās. Nereti man likās, ka viņš ir fiksējis notikumu gaitu darbojoties kā tāds reportieris kaujas laukā.

Čaka poēma „Mūžības skartie” ir nenovērtējams ieguvums gan latviešu literatūrai, gan jaunajai paaudzei. Lasot šo A. Čaka poēmu, es arvien vairāk iedziļinājos tā laika kara apstākļos un iztēlojos sevi tā laika apstākļos. Nemitīgi uzdevu sev dažādus jautājumus: vai spētu ņemt ieroci rokās un padevīgi izpildīt komandieru pavēles? Vai izturētu kara laukā pastāvošo spriedzi un psiholoģisko spiedienu? Vai spētu kādu nogalināt? Šo darbu es ieteiktu iepazīt ikvienam, īpaši jau jaunajai paaudzei un zēniem. Manuprāt, katram latvietim ir jāpārzina savas valsts vēsture un pusaudžiem ir jāmāca domāt par citām dzīves vērtībām.