Regīna Ezera – Aka (Romāns)

Regīna Ezera

Romāns

Aka

Saturs

1. Galvenās personas.................3

2. Ievads.........................4

3. Aka.........................5

4. Secinājumi.....................8

5. Izmantotā literatūra.................9

Galvenās personas

Regīnas Ezeres romānā “Aka” galvenie tēli – Rūdolfs un Laura. Šie varoņi spēj piedod romānam garšu un pārdomu katrā cilvēkā. Romāns nespēj labs būt tikai ar diviem tēliem, tad to nevarētu nosaukt par romānu. Romānam perspektīvu piedod arī mazāk svarīgas personas. To tēlu galvenās funkcijas – kulminācija, iejaukšanās.

Sākšu ar Lauras ģimeni. Laurai ir divi bērni. Dēls un meita. Dēlam vārds – Māris un meitai – Zaiga. Lauras aizgādne Alvīne. Laurai tēvs traģiski aizgāja aizsaulē. Vija izšķērdīga, kašķīga un arī skaudīga. La

a
aurai tādas īpašības nepiemīt. Vija ir Lauras pusmāsa. Laura ir precējusies ar Riču. Vijas brāli, kurš izdarīja slepkavību un patreiz ilgus gadus pavada cietumā.

Rūdolfs sasniedzis 40 gadu vecumu. Pilsētā strādā par ārstu. Vasaras atvaļinājumu pavada pie tēva – Eidis un mātes Marijas. Rūdolfam ir 14 gadus vecs dēls Armands. Dēls Armands dzīvo pie mātes. No sievas labprātīgi šķīries. Aizgādniecību piešķīra dēla audzināšanu mātei.

Ievads

Spilgtākais romāns Regīnai Ezerei. To zina un ir lasījuši daudz latviešu inteliģentu.

Smalki stīgots cilvēku savstarpējo attiecību samezglojums. Dziļa mīlestība, ne

e
epārkāpjamas pienākuma jūtas, traka iekāre. Un ezera dzīle kā dziņu patvērums. Romāns valdzina ar maigo, godaprāta apņemto juteklību un psiholoģisko patiesīgumu.

Aka

Darbība galvenokārt risinās laukos, ap lauku māju un blakus esošo ezeru. Lauku māja atrodas tālu no pilsētas centra. Visīsākais ceļš lī

ī
īdz pilsētas centram – pāri ezeram. Pie peldvietas atrodas laipiņa, piesieta koka laiva ar smagiem, resniem airiem. Veco lauku māju sauc par “Tomariņu” mājām.

Pa atvaļinājumu Rūdolfs bija atbraucis pie sava tēva ciemos. Tēva mājas tika sauktas par Gobām. Rūdolfs un tēvs ir nešķirami makšķernieki. Kā pa nelaimi Rūdolfa tēva laiva bija pilnīgi pagalam. Tēvs lūdza dēlam, lai aizejot uz Tomariņu mājām un palūdzot laivu līdz rītam. Laura uzticēja laivas atslēgas Rūdolfam.

Laurai, pusdienojot pie galda, māte Alvīne izteic kārtējos pārmetumus par vīru Riču. Lauras vīrs Ričs sēž cietumā jau vairākus gadus. Māte apgalvo, ka Ričs cietumā esot Lauras dēl. Māte apgalvoja, ka Laura esot bijusi lepna. Neesot gājusi līdzi Ričam uz bāru, kad saņēmis naudu. Iedzēris tur simts gramus šņabi un palicis pi
i
ilnīgi nevaldāms. Sastrādāja tik lielas nepatikšanas, ka nokļuva cietumā. Laura nespēja izturēt mātes pārmetumus, aizgāja uz ezeru peldēt.

Eidis un Rūdolfs, kad atgriezās no zvejas, nolēma nopērties paša tēva pirtī. Rūdolfs aiz ziņkārības prasīja tēvam, kas tā par sievieti, kas viņam iedeva laivas atslēgas. Tēvs sāka stāstīt, ka noteikti tā bijusi Laura, kura strādā par skolotāju pilsētā. Laura esot apprecējusies ar Alvīnes dēlu Riču, pēdējo dzērāju un plenci.

Lauras māsa Vija, ienākot virtuvē, neizrādīja nekādu cieņu pret Lauru, tāpēc ka neveicās ar
r
r brūtgānu Egilu. Vēl Vija atļāvusies izlasīt Riča vēstuli, ko saņēmusi pastā.

Rūdolfs pēc profesijas ir ķirurgs un strādā pilsētā – slimnīcā. Vasaras atvaļinājumu pavada pie tēva. Izmanto katru dienu lietderīgi, palīdzot tēvam darbos un nemitīgi zvejojot zivis ar laivu pa ezeru. Nejauši ķirurgs redzēja, kā Laura peldēja kaila pa ezeru. Laura to nepamanīja, jo Rūdolfs atradās ar laivu ūdenszālēs.

Vēlu vakarā pie Gobu mājas durvīm klauvēja Laura un lūdza palīdzību. Stāstīja, ka viņas meitai augsta temperatūra un arī kakls iekaisis. Padzirdējusi, ka Rūdolfs ir dakteris, tāpēc arī nākusi tieši pie viņa. Laura ar Rūdolfu nekavējoties brauca uz Tomariņu mājām. Lauras meitu apskatīdams, teica, ka tā jāved uz tuvāko slimnīcu. Esot jāveic neliela operācija, jo bērnam ir problēmas ar elpošanu. Slimnīcā neviena ķirurga nebija uz vietas, jo visi devušies izbraukumā. Nav, kas veic operāciju. Operāciju apņēmās veikt Rūdolfs. Rūdolfam operāciju izdevās veikt nevainojami. Meitu atstāja slimnīcā, bet ķirurgs ar Lauru devās ar “Pobedu” atpakaļ uz māju. Ar Rūdolfu labi sapratās Lauras dēls Māris, kad bija atnācis pavēstīt, ka Zaiga jutās slimnīcā labi.

Rūdolfs nejauši satikās ar Lauru pilsētā. Sāka runāties, palīdzēja aiznest smago somu. Varēja spriest pēc somas, ka Laura bijusi skolā. Laura piedāvāja ar laivu pārvest arī Rūdolfu pāri ezeram. Neparko Rūdolfs neļāva Laurai airēt. Viņš lika Laurai, lai atsēžas laivas galā un atpūšas. Runājoties Rūdolfs izstāsta, ka viņam arī ir dēls Armands, bet jau četrpadsmit gadus vecs. Krastā mammu sagaidīja dēls. Māris priecājās, ka Rūdolfs arī atbraucis. Rūdolfs pat atstāja mazam puikam savu pulksteni uz rokas, varbūt aizmirsa.

Rūdolfs tika uzaicināts uz sava dēla dzimšanas dienu. Ar lielāko prieku ieradās uz svinībām laicīgi. No visas sirds Armandam uz dzimšanas dienu uzdāvināja vērtīgu dāvanu. Pret tēvu dēls izturējās laipni, parādīja arī uzdevumu burtnīcas un uzdāvinātās dāvanas. Rūdolfa bijušā sieva jau dzīvoja kopā ar citu vīrieti. Abi vīrieši iepazinās. Bijušās sievas mīļāko sauca par Hariju.

Rūdolfs patiesi iemīlējās Laurā, par viņu daudz domāja, pat sāka sekot viņai. Viņš stundām ilgi lietainās dienās pie pieturas gaidīja Lauru, kad viņa izkāps no autobusa un varēs aizvest mājās. Valdzinošā sieviete to visu novērtēja ar mīļiem, jaukiem vārdiem, bet Rūdolfs ar nekaunīgi valdzinošu skatienu. Kad bija nonākuši galā, Laura iesteidzās istabā pēc Rūdolfa piederošā pulksteņa.

Nākošā diena bija ļoti silta. Mazais Māris bija kā apsēsts uz Rūdolfu. Ieraudzījis, ka Rūdolfs airējas pa ezeru, sāka svilpt, bļaut, lai tikai pievērstu uzmanību ezerā esošam. Rūdolfs atairēja. Māris lūdza, lai Rūdolfs arī viņam iemāca airēt. Rūdolfs mācīja Mārim airēt, kā būtu paša bērns. To pamanīja arī Laura, stāvēdama netālu no ezera krasta. Drīz vien Laura gāja prom, jo nevēlējās traucēt, aizgāja atpakaļ uz māju. Tajā brīdī laivā arī sēdēja māsa Vija ar Māri un Rūdolfu.

Pēc brauciena ar laivu, Rūdolfs vēroja, kā Laura pļauj zāli, bet nerādījās Laurai acīs. Pēc nelielas pļaujas, Laura zāli vāca arī pie reizes maisā. Tiklīdz maiss bija pilns, viņa to nesa pār plecu uz māju. Pa to laiku, kamēr Laura projām, Rūdolfs ķērās pie izkapts un turpināja viņas iesākto darbu. Laura, kad atgriezās, bija pārsteigta, ka Rūdolfs māk pļaut zāli.

No rīta Rūdolfs atcerējās, ka Laurai šodien konference. Devās ar “Pobedu” sagaidīt. Laurai atkal kārtējais pārsteigums, ka viņu sagaida Rūdolfs, lai aizvestu mājās. Aicināja kāpt mašīnā, durvis, atvērdams pirmais. Pusceļā Laura Rūdolfam piedāvāja, vai nevēlas siltu, mīkstu maizi. Rūdolfs pēc tādas maizes reklamēšanas nespēja atteikties, apstājās, lai apēstu kumosiņu maizes. Viens otru vēroja. Laura nodūra skatienu pirmā un klusi vaicāja, vai neslāpst. Rūdolfs piekrita. Tur, pat netālu bija avotiņš. Laura pirmā remdēja slāpes, ūdeni malkojot no saujas. Rūdolfs uzkrītoši vēroja. Laura arī to pamanīja. Beidza veldzēties un lēnā solīti nāca pa nogāzi uz augšu. Rūdolfs pretī savu roku sniedza, kad tika satverta, viņš piespieda Lauru sev pie krūtīm. Pēc tā visa sniedza skūpstu. Arī Laura pretim atbildēja. Bez pārmetumiem, tālāk turpināja braukt uz māju. Tiklīdz Laura ieradās mājā, bērni bija nobažījušies. Stāvējuši ceļa galā un tur gaidījuši mammu.

Rūdolfs mazgā mašīnu. Māris ar Zaigu arī turpat tuvumā, saposušies. Rūdolfs aiz ziņkārības jautā: uz kurieni tad tā saposušies. Mammu gaidot, kad pārbrauks no pilsētas. Rūdolfs piedāvā bērniem, ka aizvedīs pie mammas, tikai uz mirkli ieskriešot uzvilkt garās bikses. Pa to brītiņu Māris attaisa mašīnai durvis un apsēžas tieši pie stūres. Dažas reizes pasignalizē un tad ķeras arī pie ātruma kloķa, bet negaidot mašīna sāk ripot pa kalnu lejā. Zaiga iesteidzas istabā un Rūdolfam paziņo, ka Māris jau aizbrauca. Mašīna tika apturēta, iebraucot siena gubā. Rūdolfs par šādu neģēlību mazo Māri nenosodīja. Visi sakāpa “Pobedā” un brauca pretī mammai. Mammu sagaidījuši, devās atpakaļ, Laura no Rūdolfa neatvadījās. Viņa bija nomākta, ar naidu sejā. Tikko Laura istabā ienākusi, Vija uzklupa kā čūska. Izmeta pret viņu dzelžaini asus vārdus. Ideālisms darbos Laurai nepiemīt, piemēram, saņemot maigas vēstules no vīra un tēlot uzticīgu sievu un tai pašā laikā flirtēt ar citu. Vija dusmīga devās uz ezeru peldēt. Viņa peldēja līdz spēku izsīkumiem. Rūdolfs to pamanīja, jo tajā mirklī viņš atradās ar laivu ezerā. Nekavējoties airēja pie Vijas, lai to glābtu. Rūdolfs palīdzēja Vijai tikt laivā, pamanīja, ka Vija gaida no viņa skūpstu. Rūdolfs viņu nenoskūpstīja, bet nekavējoties nogādāja krastā. Vija to nespēja pārdzīvot, ar rūgtumu ieskrēja istabā. Pa to mirkli Laura devās uz aku pēc ūdens. Pie akas stāvēja Rūdolfs un Vija ar malkas klēpīti rokās pie mājas durvīm. Vija abus mīlniekus vēroja. Rūdolfs skūpstīja Lauru, lija lietus. Divreiz atkārtodama: “Nebūsim laimīgi!” Nekad! Divi vien mēs nekad nebūsim. Viņa lūdz Rūdolfam, lai brauc prom uz visiem laikiem un nekad vairs neatgriežas. Rūdolfs pagriezās un gāja pa lietu prom, attālinājās. Vija aizmeta pa gaisu malkas klēpi un skrēja Rūdolfu apturēt. Centās to pārliecināt. Rūdolfs atbildēja, ka šeit zivis neķeras, bet Laura nekad sev nepiedos, ja nedarīs visu viņa labā. Vijai arī nebija pa spēkam pārliecināt. Nikna ieskrēja virtuvē un lamāja Lauru. Visus virtuvē esošos traukus trieca pret grīdu. Visu sasita, arī veco Tomariņu pulksteni, kas stāvēja pie sienas.

Secinājumi

Manuprāt, Vija pielika punktu Lauras mīlestībai pret Rūdolfu. Vijas dzēlīgie vārdi Lauru salauza. Lauras mīlestība pret bērniem ir stiprāka kā pret Rūdolfu. Laura cenšas saglabāt ģimeni, nevis izjaukt. Pēc grāmatas izlasīšanas varu apgalvot, ka Rūdolfs ir cienīgāka persona nekā Ričs. Laura varbūt lūdz padomu Dievam un uzticas tam. Patiesībā tādu cilvēku nav, vai ir tikai viens procents, kas spēj mainīties līdz nepazīšanai. Laura baidās no sava vīra, ja viņš spēj nošaut cilvēku, tad, kāda problēma viņam būtu arī Rūdolfu nošaut.

Vija arī bija gatava upurēties Rūdolfam. Bija pat gatava noslīkt Rūdolfa dēļ. To viņa apgalvoja Rūdolfam, kad centās parādīt, cik gan dumja viņa spēj būt.

Es Lauru nenosodu, tas ir grūti vai pat sāpīgi. Tomēr viņai pirmā vietā ir taisnība, nevis attiecības ar svešu vīrieti. Tad ar to pašu ģimene dalās, bērni bez īstā tēva.

Izmantotā literatūra

Skolas bibliotēka

Regīna Ezera

Izlase

Rīga “Zvaigzne” 1979

Romāns

Aka

Leave a comment