Muzejiem allaž bijusi īpaša nozīme tautas vēsturiskās atmiņas un pašapziņas uzturēšanā. Tā ir viena no iespējām iepazīt Latviju, latviešu tautas mentalitāti un īpatnības. Muzeji vāc, zinātniski apstrādā, glabā, pētī, eksponē un popularizē dabas, vēstures, materiālās un garīgās kultūras vērtības. Muzeju krājumu veido dažādi dokumenti, kartes, rokraksti, fotogrāfijas, priekšmeti un mākslas darbi. Tie tiek izkārtoti pastāvīgā ekspozīcijā un tematiskās izstādēs.
Mūsdienās Latvijā darbojas vairāk nekā 200 muzeju, kuru krājumā ir apmēram pieci miljoni vienību.
Muzeju darbības un fondu kolekciju saistība ar konkrētu zinātnes nozari nosaka muzeja profilu. Ir dabaszinātņu muzeji, vēstures muzeji, literatūras muzeji, mākslas muzeji, mūzikas muzeji, teātra muzeji, zinātnes un tehnikas muzeji. Darbojas arī kompleksi (novadpētniecības) un memoriālie muzeji.
Pirmais muzejs Latvijā, tagadējais Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs, dibināts 1773. gadā. Tā pamatā bija Rīgas ārsta N. fon Himzeļa sakrātās un pilsētai nodotās kolekcijas. Ar N. Fon Himzeļa krājumiem saistīta arī vairāku citu Rīgas muzeju fondu kolekciju veidošanās. Viņa dabaszinātņu kolekcija (kopā ar citu kolekcionāru dāvinājumiem) veidoja 1869. gadā dibinātā Dabas muzeja sākotnējo fondu; viņa sakrātās gleznas un zīmējumi (kopā ar citām dāvinātām un iepirktām mākslas priekšmetu kolekcijām) kļuva par pamatu 1869. gadā atvertājai Rīgas Pilsētas gleznu galerijai un vēlāk – 1905. gadā uzceltajam Pilsētas mākslas muzejam (tagad Valsts Mākslas muzejs).
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. Muzejs ir dibināts 1957. gadā, un tā pamatā ir profesora Paula Stradiņa personīgā kolekcija, ko viņš savācis trīsdesmit gados. Laika gaitā muzejs papildinājies ar jauniem eksponātiem, un tagad muzeja kolekcijā ir vairāk nekā 190 tūkstoši priekšmetu, dokumentu, fotogrāfiju, gleznu un retu grāmatu. Tas atrodas 1875. gadā celtā ēkā Rīgā, Antonijas ielā 1. Kosmosa zālē iekārtota ekspozīcija par kosmiskās bioloģijas un medicīnas attīstību bijušajā Padomju Savienībā. Tajā var aplūkot katapultējamo sēdekli, iekārtas un aparātus, kuri izmantoti kosmiskajos pārtiku un sadzīves priekšmetus, kā ari kosmosā pabijuša suņa Černuškas izbāzni. Izstāde „Iepazīsti sevi” muzeja apmeklētāji var ne tikai aplūkot eksponātus, kuri parāda cilvēka augļa attīstību, maņu orgānu darbību, kaitīgo ieradumu izraisītas slimību sēkas, bet arī aktīvi iesaistīties sevis pētīšanā.
Latvijas Kara muzejs dibināts Pirmā pasaules kara laikā, 1916. gadā., kā Latviešu strēlnieku muzejs. Kopš 1919. gada tas atrodas Pulvertornī Rīgā. Muzejā apskatāmas pastāvīgās ekspozīcijas „Latviešu karavīri Pirmajā pasaules karā. 1914 – 1918”, „Latviešu karavīri Pilsoņu karā Krievijā. 1918 – 1921”, „Latvijas valsts dibināšana un Atbrīvošanas cīņās. 1918 – 1920”, „Latvijas valsts aizsardzībā. 1920 – 1940”, „Latvijas Otrajā pasaules karā”, „Ceļš uz barikādēm. 1945 – 1991”.
Rīgas Kinomuzejs dibināts 1988. gadā un atrodas bijušās Rīgas Kinostudijas telpās Šmerļa ielā 3. Tas iepazīstina ar Latvijas un pasaules kinovēsturi. Muzeja krājumā ir ap 70 000 dokumentu, fotogrāfiju, plakātu, dekorāciju skiču, kinoaparatūras, kinofilmu, video un audio ierakstu. Pakāpeniski tie veidota muzeja pastāvīgā ekspozīcija „Kino Latvijā”.
Rīgas Motormuzejs dibināts 1989. gadā un atrodas S. Eizenšteina ielā 6. Tā ekspozīcijas zālēs skatāms vairāk nekā 100 seno spēkratu – automobiļi, motocikli, velosipēdi. Var iepazīties arī ar motoru sporta vēsturi Latvijā. Ekspozīcijā aplūkojami 16 cilindru 520 ZS sacīkšu automobilis Auto Union, automobiļi un motocikli no 20. gs. sākuma, sporta un militārie spēkrati, Latvijā ražotie automobiļi, 30. gadu labākie limuzīni un automobiļi no Kremļa garāžām, kā arī daudzi sporta motocikli.
Latvijas Sporta muzejs atklāts 1990. gadā Vecrīgā, Alksnāja ielā 9, divās 17. noliktavu ēkās. Nozīmīgu muzeja krājuma daļu veido sporta vēstures entuziasta un kolekcionāra Voldemāra Šmidberga vākums – apmēram 10 000 afišu, fotogrāfiju, medaļu, kausu, sporta rīku un diplomu. Tas papildināts ar sportistu un sporta darbinieku dāvinājumiem un iepirkumiem.