Saturs:
1.Titullapa………………………………………………………………………………..1.lpp
2.Satura rādītājs………………………………………………………………………..2.lpp
3.Rīgas Sv.Jēkaba katedrāles vēsture…………………………………………..3.-6.lpp
4.Atsauces………………………………………………………………………………..7.lpp
5.Izmantotās literatūras saraksts…………………………………………………..8.lpp
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle.
Celta 1225.gadā1 ķieģeļu celtne, kas raksturīga pārejas posmam no romānikas uz gotiku. Ir uzskats, ka Doma baznīcas un Jēkaba baznīcas darbus vadījuši vieni un tie paši meistari. Kā Doma baznīcai, tā arī Jēkaba baznīcai ir masīvi ar nišām, ķieģeļu apdarē rotāti torņi. Jēkaba baznīca ir cisterciešu mūku ordenis (nosaukums no 1098.2 gada dibinājušies no benediktiešu klostera Cistercium, fr. Cîteaux, Francijā).11183 tas atraisījās no benediktiešiem un pārvērtās par patstāvīgu cisterciešu ordeņa galveno klosteri, kam drīz radās daudzas atvases. Ordeņa satversme aristokrātiska: priekšgalā abatu ģenerālkapituls, kas sanāk katru gadu. Ordenī valda stingra askēze un vienkāršība, pat nabadzība. Dievbijībā mistiska noskaņa; Marijas godināšana. Atteikdamies no zinātniskas darbības, ordenis kļuva par ievērojamu faktoru saimnieciskā dzīvē (kultivējot zemi, ievedot parauga lopkopību, dārzkopību), sevišķi vācu ziemeļu zemēs. Ari Daugavgrīvā 1205.gadā4 nodibināts cisterciešu mūku klosteris, bet jau 1305.gadā5 pārdots Vācu ordenim. 1255. gadā6 cisterciešu mūķeņu klosteri atvēra Rīgā, 1249.gadā7 Rēvelē.
Jēkaba baznīcas tornis, būdams no vara, zem klajajām debesīm ir paguvis apsūbēt. Baznīcas tornis ir 86 m8 augsts. Reformācijas laikā baznīcu ar skolu pēc ilgākiem strīdiem un abpusējiem draudiem tieši rāte9 nodeva jaundibinātākajai latviešu draudzei. Te sastopam Vecrīgā vecāko pulksteni, kas uzstādīts 1480.gadā10 un piedzīvojis vairākus kapitālremontus, līdz 1912.gadam11 ticis nomainīts ar “Eules”12 firmas darinātu mehānismu. Pēc Reformācijas Jēkaba baznīcā pirmo reizi notiek dievkalpojums latviešu valodā.
Svētā Jēkaba baznīca ir mazākā no visām četrām Vecrīgas baznīcām. 1225. gadā13 celtā Svētā Jēkaba baznīca vispirms atradusies Rīgas priekšpilsētā – ārpus vecās pilsētas mūriem, bet tās iekšpusē nonāca tikai 1258. gadā14. Acīmredzot tieši šajā dievnamā patvērumu un garīgo aprūpi guva ceļinieki, kuri nebija paguvuši iekļūt pilsētā pirms vārtu slēgšanas.
Svētā Jēkaba katoļu katedrāle sākta būvēt agrās gotikas formās ap 1225. gadu15, tā pabeigta ap 1300. gadu16, kaut gan torņa divi augšējie stāvi un smailes uzcelti ne agrāk par 15. gadsimta beigām17. Šai samērā nelielajai baznīcai (garums apmēram 50 m18) ir visai izteiksmīgs slaids tornis, kas labāk par pārējiem saglabājis Rīgas viduslaiku baznīcu torņiem raksturīgo piramidālo formu. Jumta piramīda piebūvēta 1756. gadā19, bet galvenais portāls piebūvēts 1782. gadā20. Jēkaba katedrāles četri zvani tuvojoties Pirmā pasaules kara frontes līnijai evakuēti uz Krieviju un ir gājuši zudumā.
Turpmāko gadsimtu gaitā dievnama arhitektonisko veidolu iespaido arī citi mākslas stili. Baznīcas tornis savu patreizējo piramidālo smaili ar barokālo izliekumu lejasdaļā ieguvis 1756. gadā21. Portāla izveidošanās laiks varētu būt 1783. gads22, tā uzskata un pierāda J.K. Broce23 ar savu 1798. gadu24 datētā zīmējumā.
1820. gadā 6. Janvārī25 Jēkaba baznīcā kā kroņa baznīca pasludināja Vidzemes zemnieku brīvlaišanu. 1886. gadā26, kad notika baznīcas interjera restaurācija, kora velvē zem balsinājuma kārtas atklāja dekoratīvo gleznojumu, kas datējams aptuveni ar 15.gadsimta 1. pusi27. Tāpat kā 15.gadsimtā28 gleznojuma kompozīciju rotā velves.
Agrīnās gotikas sakrālā celtne pirmo reizi minēta 1226. gadā29. Šo būves periodu interjerā raksturo krusta velves. No vēlīnās gotikas pastāv 15.gs. sākumā30 piebūvētā Svētā Krusta kapela, kurā atradās licejs – viena no Rīgas pirmajām ģimnāzijām. Baznīcā atrodas 1763. gadā31 atklātās baroka laikmeta ērģeles. Torņa ārpusē zem īpaša jumta piekārtais zvans bija viens no Rīgas simboliem. Tas ticis darbināts ugunsgrēku un plūdu gadījumos, bet leģenda vēstī, ka tas iezvanījies ik reizi, kad garām gājusi vīram neuzticīga sieva. Tautā tas saukts arī par nabaga grēcinieku zvanu, jo aicinājis noskatīties galvas nociršanu un citus sodus Rāts laukumā. Saskaņā ar leģendu, rīdziniecēm tomēr izdevies pierunāt savus vīrus noņemt zvanu. Nebija jau nekādi joki – rātes noteikumos stāvēja rakstīts: “Ko atrod pie svešas sievas, tam nocērt galvu.” Tiesa, cietušais vīrs varēja vainīgo apžēlot, saņemot no viņa 10 sudraba markas un trīs markas iekasējot pilsētai. Patiesībā zvans 1915.gadā32 līdz ar citiem Rīgas baznīcu zvaniem evakuēts uz Krieviju. 2001.gadā33 Svētā Jēkaba baznīcas zvans atkal atjaunots.
Sākotnēji te Dievu lūdza ordeņa brāļi, tad katoļu draudze un cisterciešu klostera – tautā dēvēta par dziedošo jumpravu klosteri – mūķenes. 1522. Gadā34 Jēkaba baznīcā un Svētā Pētera baznīcā nolasītie sprediķi Rīgā ievadīja reformāciju. Pēc reformācijas tā ir Rīgas latviešu baznīca. 1582. gadā35 poļu karalis Stefans Batorijs (1533–1586)36 bija Polijas ķēniņš no 1576. gada37. Lielais – ne tikai krievu – uzvarētājs, kas ar savām kara operācijām piespieda krievus no Vidzemes atkāpties, viņš bija arī liels varonis pie Vīnes aizstāvēšanas pret turkiem; cēlies no ungāru dižciltības, ļoti neiecietīgs un krass katoļu baznīcas cīnītājs. Viņš pats ieradās Rīgā un tūdaļ sāka ļoti rosīgi darboties, tūdaļ deklarēja, ka viņš Vidzemi, respektīvi, Livoniju ieguvis kā tabula rasa. Rīgas latviešu draudzei viņš atņēma Jēkaba baznīcu, to nododot jezuītu rīcībā, un tāpat arī Marijas Magdalēnas klostera baznīcu. Latviešu draudzei ierādīja bijušo dominikāņu baznīcu – Jāņa baznīca, kas Reformācijas laikā bija pārvērsta par noliktavu.
Rīgā ieradās katoļu priesteri un jezuīti, kas nodibināja savu kolēģiju un iesāka rosīgu pret reformācijas darbību. 1582. gadā38 izdotā Livonijas Satversme neņēma vērā tā saukto Sigismunda Augusta39 privilēģiju, kas bija garantējusi evaņģēliskās Baznīcas stāvokli, bet evaņģēliskās Baznīcas – Augsburgas konfesijas40. Baznīcas – brīvā darbība bija tikai kā pieciestā blakus valdošajai katoļu baznīcai.
Pie Stefana Batorija41 sastopamies ar vienu īpašu, var teikt, precedentu šejienes zemju stāvoklī. Viņš deklarēja, ka Vidzemi ieguvis kā baltu lapu. Viņš to iekarojis, viņš to atņēmis Jānim Briesmīgajam42. Viņš to nav mantojis tā, kā tajos laikos tik bieži bija, ka veseli novadi nāca valdnieka varā mantojuma vai dinastisko nokārtojumu ceļā. Un līdz ar to šis Stefana Batorija deklarējums, ka viņam nav jāņem nekas vērā, kas te iepriekš bijis: ne muižnieku privilēģijas, ne Sigismunda Augusta privilēģijas, ne evaņģēliskās baznīcas stāvoklis, viņš var rīkoties pilnīgi neatkarīgi.
Jezuīti savā mācību iestādē sagatavoja priesterus darbam arī uz laukiem un savā kolēģijā mācīja arī latviešu valodu, lika audzēkņiem latviešu valodā vingrināties katru dienu kādu pusstundu. Tas bija domāts šejienes katolizēšanas nolūkos. Rosme izvērtās ļoti liela. Izpostītajā Vidzemē iekšā devās katoļu priesteri, dibināja tur katoļu draudzes, pārņēma vai atņēma evaņģēliskās baznīcas, padzina mācītājus, kādi tur bija, un nostiprinājās kā katoļu zemē. Pilsētās katoļiem bija spēcīga pretestība, sevišķi Rīgā. Pie pretošanās katoļu varai mēs vēl atgriezīsimies vēlāk, bet Stefana Batorija jaunie kārtošanas principi radīja ne tikai nepatiku, bet arī īstus nemierus.
1584. līdz 1589.gada43, izcēlās tā sauktie kalendāra nemieri. Kas bija šie kalendāra nemieri? Ienākot Rīgā, apbrīnojama bija šī Stefana Batorija rosme; kad paskatāmies, ko visu viņš tanī vienā gadā tika paveicis. Viņš tūdaļ lika pāriet uz tā saukto gregoriāņu kalendāru. Gregoriāņu kalendārs bija savā laikā pāvesta Gregora XIII44 uzdevumā izdarītie astronomiskie aprēķini, kas bija konstatējuši, ka kalendārs tanī laikā Saules laikam atpalicis 10 dienas45.
Šo nemieru laikā 1586. gadā46 Stefans Batorijs mira, un rīdzinieki uz īsu brīdi atguva Rīgas neatkarību. Ar 1586. gadu47 Rīga atkal izdzina katoļu priesterus no Jēkaba baznīcas, un trīs gadus Jēkaba baznīca atkal bija latviešu evaņģēliskās draudzes baznīca. Tāpat izraidīja visus jezuītus un lielā mērā atgriezās pie savas kādreizējās evaņģēliskās kārtības. Protams, nemieri ar to vēl nebija norimuši un pārsviedās arī, tā sakot, pilsoņu aprindās, visādās cīņās, galvenokārt ar Rāti par demokrātiskāku iekārtojumu un tamlīdzīgi.
Polijas kontrolējošās varas laiks Vidzemē iezīmējās kā pret reformācijas laiks. Evaņģēliskās ticības nomākšana no katoļticības un katoļticības atkal atjaunošana Rīgā un Vidzemē. Latviešu, igauņu un latgaļu daļā visrosīgākie bija jezuīti, kuriem jau bija plaša pieredze un panākumi rekatolizācijā.
Baznīcu no pilsētas atpērk un ielaiž tajā jezuītus, savukārt zviedru karalis Gustavs II Ādolfs48 jezuītus padzen un pārvērš dievnamu par zviedru garnizona luterāņu baznīcu, bet pēc 1710. gada49 visos karos baznīca cieta no lielgabalu lodēm un ugunsgrēkiem. Jēkaba baznīca pārtop par krievu kroņa baznīcu. 1736. gada septembrī50 Jēkaba baznīcā sprediķojis brāļu draudžu jeb hernhūtiešu kustības dibinātājs grāfs Nikolaus Ludvigs fon Cincendorfs50.
Levočas briljants ir viduslaiku Svētās Jēkaba Baznīcas(Chram Sv. Jakuba) augstākais gotiskais altāris pasaulē – 18,62 m, platums – 6,2 m51. To altāri un daudzas skulptūras darinājusi vietējā slavenība – meistars Pāvils52.
Svētā Jēkaba baznīca nes gadsimtu lūgšanas – tās noskaņa ir neaprakstāma. Viena no pasaules svētvietām. Paši to neapjaušot, cilvēki neuzdrošinās pacelt balsi, tikai sačukstas. Te balss tiek pacelta tikai Tam Kungam – dievkalpojumā.
Jēkaba baznīca sākotnēji celta kā halles jeb zāles tipa baznīca. Pēc tam, kad pāvesta legāts Modenas bīskaps Vilhelms53 1226.gada 5.aprīlī54 bija noraidījis Zobenbrāļu ordeņa pretenzijas uz vienu trešo daļu no Jēkaba baznīcas, šī baznīca kā nesadalīta vienība turpmāk skaitījās bīskapa Alberta55 tiešais īpašums.
1522.gadā56 Adventa pirmajā svētdienā Svētā Jēkaba baznīcu pārņēma luterāņi.
Polijas karaļa valdīšanas laikā no 1582.-1621.gadam57 Svētā Jēkaba baznīca piederēja katoļiem. Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs58 pēc Rīgas ieņemšanas baznīcu nodeva luterāņiem.
1993.gadā59 Svētā Jēkaba katedrālē viesojās Romas pāvests Jānis Pāvils II60.
Svētā Jēkaba katedrāle ir UNESCO61 Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra būtisks arhitektonisks elements, arhitektūras piemineklis, kurā saglabāti arī daudzi Latvijas sakrālās mākslas kontekstā nozīmīgi mākslas pieminekļi. Svētā Jēkaba Baznīca ir Romas katoļu Baznīcas arhibīskapa katedrāle, kas celta 1225.gadā62.
1923. gadā63 likums par katedrāļu piešķiršanu nodeva Jēkaba baznīcu kā katedrāli Rīgas katoļu arhibīskapa rīcībā, un Latvijas evaņģēliskās luterāņu baznīcas arhibīskapam piešķīra «lietošanas tiesības uz Rīgas Doma baznīcu līdz ar pie tās piederošām ēkām un laukumiem»64. Latvijas valsts izdarītās agrārās reformas rezultātā tika atsavinātas Baznīcai un mācītājmuižām piederošās zemes, atstājot katrai lauku draudzei tikai 50 ha65 zemes, un muižas un pagasti atbrīvoti no nodevām par labu draudzēm. 1924. gadā 3. maijā66 notika Svētā Mise un arhibīskapa Antonija Springoviča67 svinīgs ingress. Sākas atkal jauns posms dievnama vēsturē, kas atstāj arī iespaidu uz tās māksliniecisko veidolu, jo radās nepieciešamība piemērot baznīcas interjeru katoļu dievkalpojumu vajadzībām. Gadsimta sākumā uzbūvētais altāris vispirms tika pārvietots uz katedrāles kreisā sānu joma austrumu galu, pēc tam uz Svētās Marijas baznīcas kreiso sānu jomu. Kāda tradīcija vēsta, ka bezvainīgi ieņemtā vissvētākā jaunava Marija bija Svētā Joahima un Svētās Annas meita68, kas bija laulāts pāris un dzīvoja Nācaretes pilsētiņā. Halles meistars Heinrihs Andreass Konciuss69, par kuru visatzinīgākos vārdus teicis J.S.Bahs70, Rīgai atstājis Jēkaba baznīcas ērģeles, no kurām līdz mūsu dienām saglabājies prospekts.
1982. gadā 12.decembrī71 Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē par bīskapu konsekrēts Jānis Cakuls72. Jānis Pāvils II, atjaunoja mūsu zemes pirmā bīskapa, Livonijas apustuļa svētā Meinarda73 kultu.
Svētā Jēkaba baznīcas torni rotā nevis krusti, bet gan gaiļi.
Saskaņā ar kristiešu tradīcijām, gailis modri pasargā no jebkāda ļaunuma un ar savu rīta dziesmu spēj aizbiedēt nelabo. Bet laiks līdz gaiļa dziesmai ir visļaunākais, un Jēzus pareģojis saviem skolniekiem: „Pirms gailis trīs reizes būs dziedājis, jūs mani trīs reizes nodosiet”. Tādēļ gailis jānovieto pēc iespējas augstāk, lai viņa balss būtu dzirdama pēc iespējas tālāk. Vēl pastāv viedoklis, ka gailis torņa smailē spēj kalpot cilvēkiem tīri praktiski, veicot vēja rādītāja funkcijas. Rīgai kā ostas pilsētai tas bija īpaši svarīgi, jo buriniekiem vēja virziens ir ļoti nozīmīgs. Tādēļ visu Daugavas tuvumā esošo baznīcu torņus rotā gaiļi.
Atsauces.
1. www.ailab.lv (Jēkaba baznīca)
2.-7. Ē.Mugurēvičs Komentāri grāmatā: Indriķa hronika. Rīga: Zinātne, 1993.,333.-416. lpp
8.-12. www.ailab.lv (Jēkaba baznīca)
13,14. www.nacgavilet.lv (Svētā Jēkaba katedrāle)
15.-20. www.vietas.lv
21.-24. Rīgas Sv.Jēkaba katedrāle (bukletiņš)
25.-28.A.Caune”Rīgas vecpilsēta pirms 100gadiem.” Rīga „Zinātne” 1994
29.-31. www.liis.lv
32.,33. www.riga.lv (Sv.Jēkaba baznīcas zvans)
34.-37. www.vietas.lv
38.-42. www.robertsfeldmanis.lv (Poļu laiki Vidzemē)
43.-45. www.ailab.lv (Jēkaba baznīca)
46.,47. www.robertsfeldmanis.lv (Poļu laiki Vidzemē)
48.-50. www.ailab.lv
51.,52. www.travellatvia.lv (Ticības dārgakmens)
53.-60. jonins.mii.lu.lv
61.,61. www.pasts.lv
63.,64. A.Caune”Rīgas vecpilsēta pirms 100gadiem.” Rīga „Zinātne” 1994
65.-68.Rīgas Sv.Jēkaba katedrāle (bukletiņš)
69,70. www.music.lv (Latvijas ērģeļu katalogs )
71.-73. www.catholic.lv
Izmantotās literatūras saraksts.
*www.ailab.lv
*www.nacgavilet.lv
*www.nacgavilet.lv
* www.vietas.lv
* www.liis.lv
*www.riga.lv
*www.robertsfeldmanis.lv
*www.travellatvia.lv
* jonins.mii.lu.lv
* www.pasts.lv
*www.music.lv
* www.catholic.lv
* Ē.Mugurēvičs Komentāri grāmatā: Indriķa hronika. Rīga: Zinātne, 1993
* A.Caune”Rīgas vecpilsēta pirms 100gadiem.” Rīga „Zinātne” 1994
* A.Caune”Rīgas vecpilsēta pirms 100gadiem.” Rīga „Zinātne” 1994
* Rīgas Sv.Jēkaba katedrāle (bukletiņš)