V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija
Riteņbraukšana – tradīcijām bagāts
sporta veids Latvijā
Zinātniski pētnieciskais darbs
Autors: 10.b klases skolnieki
Artūrs Siliņš
Raivis Skujiņš
Darba vadītāja
Mārīte Milzere
Kuldīga
2008
Saturs
Ievads……………………………………………………………………………………………….
1. Riteņbraukšanas vēsture Latvijā
1. 1. Pirmie velosipēdi un to izmantošana(te tad būtu gan par to, ar kādiem velosipēdiem brauca sadzīvē, gan sacensībās, klāt arī no tās nodaļas par attīstību)
1.2. Pirmās sportiskās riteņbraukšanas aktivitātes (gan Latvijā kopumā, gan Kuldīgā, par to var izlasīt lielajā, krāsainajā grāmatā par Kuldīgu)
1.2.1. Mērķi
1.2.2, Uzdevumi
1.2.3. Plānotie rezultāti
2. Riteņbraukšanas sports
2. 1. Masu sports ( tai skaitā par Vienības brauciena tradīcijām, kuldīdznieku piedalīšanos tagad katru gadu; dažādie velosporta paveidi – treks, kam vairs nav bāzes; modernie veidi)
2. 2. Profesionālais sports
2. 2.1. Ieskats vēsturē un lielākajos sasniegumos
2. 2. 2. Nākotnes prognozes
3. Vienības velobrauciens
4. Latvija Pekinas olimpiskajās spēlēs
5. Aptaujas rezultāti
Secinājumi…………………………………………………………………………………………………….
Izmantotā literatūra
Pielikumi
Interesēties par riteņbraukšanu, varētu teikt, ir mūsdienīgi, jo tas ir ļoti labs veids, kā uzlabot veselību, kā pavadīt brīvo laiku, kā transporta līdzekli, izklaidei, tūrismam, piedaloties visdažādākajās riteņbraukšanas sacensībās.
Mana darba nosaukums: Riteņbraukšana – tradīcijām bagāts sporta veids Latvijā
Darba mērķis: pētīt, kā Latvijā ir sākusies riteņbraukšana, kas ir attīstījies un mainījies no riteņbraukšanas pirmssākumiem līdz mūsdienām, kādas iespējamas perspektīvas, uzzināt cilvēku viedokļus par to, cik svarīgs ir ritenis mūsdienās
Darbā izmantotas šādas metodes:
1) literatūras apguves un atlase,
2) anketas izveidošana,
3) anketēšana,
4) rezultātu apstrāde un analīze.
Izveidota aptauja, kas tika izdalīta Kuldīgas rajona sporta skolas treneriem un riteņbraukšanas nodaļas (sekcijas) audzēkņiem, kā arī plašāk izsūtīta caur interneta portālu www.draugiem.lv.
Mana darba apjoms ir 20 lpp, tas sastāv no ievada, teorijas, pētnieciskās daļas, secinājumiem, pielikuma.
Ievads
Pēdējos gados riteņbraukšana Latvijā atkal sāk atgūt savu vietu, aizvien vairāk cilvēku nodarbojas ar velosportu, izmantojot to gan sportiskai karjerai, gan atpūtai un savas veselības uzlabošanai. Šodien cilvēki arvien vairāk izvēlās ekoloģiski tīros un ekonomiskos transporta līdzekļus – velosipēdus.
1. Riteņbraukšana kā sporta veids
1. 1. LRF
Sporta veidu attīstību Latvijā koordinē vairāk kā 50 sporta veidu federāciju, viena no tām ir LRF (Latvijas Riteņbraukšanas federācija).
LRF dibināta 1892 gadā, tās mērķis ir organizēt un attīstīt riteņbraukšanas sporta veidu Latvijā.
Pašlaik riteņbraukšanas sportā Latvijā strādā ap 30 treneriem.
Latvijas riteņbraukšanas skolas vārdu pasaulē iznes 2000. gada pasaules čempions Romāns Vainšteins, augsta ranga profesionālo komandu pārstāvji – Arvis Piziks, Raivis Belohvoščiks, Andris Reiss, Gatis Smukulis, Oļegs Meļehs, Dzintars Ozoliņš, Viesturs Lukševics.
Pieaug dalībnieku skaits Tautas velobraucienos, kas parāda sabiedrības pozitīvo attieksmi pret riteņbraukšanu.
Reizi četros gados sanāk federācijas kongress, kas nosaka riteņbraukšanas attīstības stratēģiskos mērķus, kuru realizāciju nodrošina valde, prezidents un viceprezidents, ģenerālsekretārs.
Sporta jomā veidojas jaunas ekonomiskās attiecības, kas pakļautas brīvā tirgus likumiem, sporta mārketinga likumiem. Pieaug komercattiecību īpatsvars sporta vadības darba materiāli tehniskā un finansiālā nodrošinājuma jautājuma risināšanā. Sporta dzīves veidotāji un organizatori nonākuši situācijā, kad pašiem jādomā par nepieciešamajiem līdzekļiem, kas nepieciešami savas darbības mērķu sasniegšanai.
1.2. Riteņbraukšanas vēsture Latvijā
Riteņbraukšanas sports ir sporta veids, kurš devis iespēju latviešiem apjaust savu spēku, vienotību un varēšanu. Riteņbraucēji Latvijā izveidoja pirmo – riteņbraukšanas sporta biedrību “MARSS”. Šajā klubā skanēja latviešu valoda. Šeit latvieši mācījās organizēties un cīnīties par savām tiesībām Dzimtenē, caur dažādām varām izcīnot Pasaules,
Eiropas Čempionātu un Olimpisko spēļu medaļas.
Riteņbraukšana ir viens no veselīgākajiem un masveidīgākajiem sporta veidiem Latvijā.
Riteņbraukšanas sporta pirmsākumi meklējami jau cariskās Krievijas laikā. Kā pirmo latviešu riteņbraucēju var uzskatīt Eduardu Lāceru no Valmieras, kurš 1890.gadā piedalījās stafetes braucienā no Rēveles līdz Rīgai. Latvijai bija spēcīgi riteņbraucēji gan garajos gabalos, gan treka disciplīnās. Var minēt šosejas un treka braucējus M.Beitleru, A.Aunu, R.Plūmi.
1913.gadā 1.Viskrievijas Olimpiādē Kijevā A.Auns izcīna otro vietu. Pēc Olimpiādes A.Auns viens dodas 1486 km garajā braucienā no Kijevas uz Rīgu, veicot to piecās dienās un sešās stundās.
1914.gada 2.Viskrievijas Olimpiādē Rīgā triumfēja latvieši. A.Auns izcīna 1.vietu šosejas braucienā Rīga – Šauļi – Rīga apsteidzot savus pretiniekus par stundu. Arī treka disciplīnās latvieši R.Plūme, M.Beitlers, J.Polis un J. Trautmanis plūc uzvaras laurus. Roberts Plūme ir vairākkārtējs Viskrievijas meistars sprinta braucienos trekā.
Pēc Latvijas valsts nodibināšanas, Pirmā pasaules kara laikā cirstās brūces dziedējot, latvieši aktīvi iesaistās riteņbraukšanas sporta dzīvē. Tiek atjaunoti riteņbraukšanas treki Rīgā, Liepājā, Jelgavā un Valmierā. Pirmās sacensības neatkarīgajā Latvijā trekā notika Liepājā 1921.gadā. Sākot ar 1925.gadu riteņbraucēji atklāj sezonu ar braukšanu “Šķērsām un apkārt Rīgai”. Populāri bija braucieni Rīga – Jelgava, Rīga – Daugavpils, Ķemeri – Rīga un daudzi citi.
1924.gada Olimpiskajās Spēlēs Parīzē startē F.Ukstiņš, R.Plūme, A.Sinka un A.Apsītis. 1928.gada Olimpiskajās Spēlēs Amsterdamā startē R.Plūme, S.Popovs, R.Ozols un E.Mālders.
Riteņbraukšanas sporta popularitāti un dalībnieku pieaugumu nodarbībās un riteņbraukšanas sportu veicināja Vienības braucieni, kurus, ar aktīvu Roberta Plūmes iniciatīvu un Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa atbalstu, organizēja sākot ar 1936.gadu. Vienības brauciena dalībniekiem bija jānobrauc noteikts ceļa gabals. Starti tika doti visu apriņķu centros ar finišu Rīgā, izņemot 1937.gadu, kad riteņbraucēji finišēja Jelgavā. Sacīkšu braucēju grupā visvairāk uzvaru izcīnīja vīriešiem Arvīds Immermanis un dāmām Alma Lieģe – Lase, senioru klasē Fricis Immermanis un Andrejs Apsītis. 1937.gada Vienības braucienā piedalījās vairāk kā 5300 riteņbraucēji ar plašu vecuma diapazonu.
1938.gadā Senču silā, skaistā vietā, uzbūvēja betona treku, kur tika sarīkotas gan mūsu valsts, gan starptautiskas sacensības ar Somijas, Polijas, Vācijas un citu valstu riteņbraucēju piedalīšanos.
Riteņbraukšanas sporta popularitāti un attīstību sekmēja Latvijā ražoto divriteņu “Erempreiss Original” augstā kvalitāte.
Latvijas riteņbraucēji sekmīgi startēja arī Pasaules Čempionātā, kur 1924.gadā 4.vietu 4 km iedzīšanas braucienā izcīnīja Roberts Plūme.
1936.gada Olimpiskajās Spēlēs Berlīnē Latvijas olimpiskās komandas sastāvā startēja riteņbraucēji A.Cimmermanis, A.Jurjevs, M.Mazurs un V.Vītols.
Ražīgo riteņbraucēju darbu pārtrauca Otrais pasaules karš.
Latviešu riteņbraucēji pēckara periodā PSRS sastāvā bija vadošie un guva teicamus rezultātus. Tokijas Olimpiskajās Spēlēs sudraba medaļu izcīnīja Imants Bodnieks. Pasaules Čempionu nosaukumu izcīnīja Dzintars Lācis, E.Sonka (Putniņa), divreiz otro vietu ieguva Baiba Caune – Morzika.
Teicamus panākumus riteņbraukšanas sportā sasniedz J.Ķesteris, A.Džarcāns, M.Japiņa, H.Japiņš, Z.Cakuls, J.Deisons, I.Eiduks, A.Iškovs, V.Kiseļevs, F.Kučinskis, A.Aniņš, R.Andersons, A.Bute, V.Trunts, A.Lassi, A.Mežsēta, A.Pavlovs, S.Rodionovs, E.Šice – Kiope, R.Kalnenieks, P.Ugrjumovs, G.Aļeksandrova, V.Gaļinausks, U.Ansons un daudzi citi, kuri smagās cīņās izcīnīja tiesības startēt starptautiskajās sacensībās pasaulē kā Latvijas sūtņi vienmēr sacensībās bija labāko vidū.
Uz šo riteņbraucēju bāzes auga riteņbraucēji, viņu audzinātāji treneri un izauga Latvijas riteņbraucēju skola. Garīgais, intelektuālais treneri potenciāls auga un veidojās sporta skolas, kuras vadīja Izglītības ministrijas ASMS, izauga teicami juniori, kuri, gadus desmit, bija pasaules labāko vidū. Pasaules junioru čempionu nosaukumus izcīnīja Dainis Liepiņš ( četras reizes ), Martins Palejs ( divas reizes ), Gaidis Lapiņš, A.Zelčs – Ločmelis, Dainis Grantiņš, Ainārs Ķiksis. Mūsu riteņbraucēji daudzas reizes, kā PSRS izlašu komandu kapteiņi, vadīja milzīgās valsts riteņbraucēju startus visā pasaulē. Mūsu augstākās mācību iestādes LVFKI mācību spēki mācīja riteņbraukšanas sportu citu PSRS republiku riteņbraucējiem.
Pēc Latvijas atmodas, neatkarības atgūšanas mūsu valsts sportisti atkal iekļāvās Olimpiskajā kustībā un, jau startējot Barselonas Olimpiskajās Spēlēs 1992.gadā, Latvijas riteņbraukšanas skolas pārstāvis smiltēnietis Dainis Ozols izcīna Olimpisko bronzas medaļu grupas braucienā šosejā. Šī cīņa par olimpiskajām medaļām vairākas stundas bija vērojama visā pasaulē televizoru ekrānos, arī Dainis un pārējie mūsu valsts riteņbraucēji, kuri sekmīgi cīnījās, kā līdzīgs ar līdzīgu, ar visas pasaules riteņbraucējiem. Šī Olimpiskā bronzas medaļa nebūtu Latvijai bez Valmieras riteņbraucēja Arvja Pizika teicamās taktiskās palīdzības, kura palīdzēja Dainim Ozolam taktiski realizēt izrāvienu īstajā brīdī un īstajā momentā.
Latvijas labāko sportistu sasniegumi no 1993. līdz 2006. gadam.
Gan Latvijas šosejas, gan Latvijas treka izlašu komandu sportisti ir guvuši atzīstamus panākumus dažāda mēroga starptautiskās sacensībās, Pasaules Kausu izcīņas etapos, “Grand Prix” balvu izcīņas sacensībās, u.c.
Latvijas riteņbraukšanas skolas – pasaulē vadošās riteņbraukšanas skolas tradīcijas turpinās. Latvieši sekmīgi cīnās pasaules labāko riteņbraucēju vidū.
Lai arī turpmāk celtu mūsu valsts pilsoņu pašapziņu, vērtību, uz mūsu valsts riteņbraukšanas skolas bāzes tiek izveidota mācību programma riteņbraukšanā sporta skolām.
1.2.1 Mērķis
Veidot veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības, kas, vienotas valstiskā apziņā spēj pildīt dzīves un darba pienākumus ģimenē, sabiedrībā un valstī.
Saglabāt, pilnveidot un tālāk attīstīt Latvijas riteņbraukšanas skolas – pasaules līmeņa skolas labākās senās tradīcijas vienā no nacionāli masveidīgākajā, populārākajā un veselīgākajā sporta veidā Latvijā.
1.2.2 Uzdevumi
Attīstības programma sastādīta, vadoties no Latvijas Republikas Izglītības likuma, Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrijas ieteikumiem par mācību – treniņu darbu sporta skolu riteņbraukšanas nodaļās, pamatojoties uz zinātniski un teorētiski – metodiskajiem materiāliem, riteņbraukšanas treneru daudzu desmitu gadu praktiskā trenera darba pieredzes un Latvijas 3.Sporta kongresa pamatnostādnēm.
Veikt pilsonisko audzināšanu :
– sava pagasta, pilsētas veidošana un sakopšana,
– bērnu un jauniešu piederības izjūtas Latvijas valstij un sabiedrības veidošana un nostiprināšana,
– bērnu un jauniešu iniciatīvas un sabiedriskās pašparvāldes atbalstīšana.
Sociāli izstumta, riska grupa, etnisko minoritāšu bērnu un jauniešu integrācija riteņbraukšanas sportā, sabiedrībā.
Bērnu un jauniešu nodarbinātības problēmu risināšana brīvdienās.
Sporta skolu riteņbraukšanas nodaļas kā riteņbraukšanas sporta, sporta izglītības centrs rajonā, pilsētā.
Pamatnosacījumi bērnu sagatavošanai riteņbraukšanas sportam sākuma sagatavošanas grupās ir vispusīga fiziska sagatavotība, apgūstot dažādu sporta veidu pamatus. Mērķtiecīgi jāieinteresē bērni tālākām sportiskām aktivitātēm.
Vispusīgas fiziskas sagatavotības princips ir pamats arī jauniešu sportam, uzkura bāzes sākas padziļināta un specializēta sagatavošana riteņbraukšanas sportam, veselības nostiprināšana un talantīgu jauniešu novirzīšana augstu rezultātu sasniegšanai. Mācību – treniņu darbs jāveic visa gada garumā. Tam jākļūst par daudzu gadu darba cikla sastāvdaļu.
1.2.3 Plānotie rezultāti
Izaug izglītota, vesela, stipra ar lielām darbaspējām apveltīta jaunā cilvēku paaudze, tiek uzlabota tautas veselība un sekmēta valsts attīstība kopumā.
Ar veselīga riteņbraukšanas sporta palīdzību cilvēka mūžs tiek pagarināts par 10 – 15 gadiem.
Saglabātas nacionālā sporta veida senās tradīcijas un pasaules līmeņa rezultāti – riteņbraucēji, kuri spējīgi cīnīties par Olimpisko spēļu, Eiropas un Pasaules Čempionātu medaļām.
2. Riteņbraukšanas un tā sportisko variantu vēsture
Riteņbraukšanas sports ir sporta veids ar ļoti senām tradīcijām, jo ir to piecu sporta veidu skaitā, kuri ir iekļauti visu Olimpisko spēļu programmās. Jau pirmajās mūsdienu Olimpiskajās spēlēs Atēnās 1896. gadā spēļu programmā tika iekļauta riteņbraukšana.
Riteņbraukšanas sportam ir vairāki veidi:
1.Sacensības šosejā. Daudz dalībnieku, dažāda garuma distances, atšķirīgas trases, daudzveidīgs reljefs un ceļa virsma, mainīgi meteoroloģiskie apstākļi un citi faktori apgrūtina taktiskā plāna īstenošanu;
Individuālie braucieni – attīsta spēju ilgstoši braukt vienatnē ar lielu ātrumu, laika un ātruma izjūtu, prasmi racionāli sadalīt spēkus distancē. Bez šim īpašībām nevar sekmīgi startēt citos riteņbraukšanas veidos un disciplīnās.
Komandu braucieni – komandu braucienos raksturīga komandas sadarbība garākās distancēs par individuālajiem braucieniem.
Grupas braucieni – daudz dalībnieku, kuri startē visi kopā un cīnās par vietu finišā, grupas braucienos daudz izšķir sportistu izstrādātā taktika.
2. Sacensības krosā. Notiek mežā vai lauku apvidū, lai varētu labi nostartēt nepieciešamas labas tehniskās iemaņas. Trase vijas pa meža taciņām un meža ceļiem.
3. Sacensības trekā. Sacensības notiek speciālā sporta būvē – velotrekā, kura segums ir no koka vai arī betona. Treka garums vidēji ir 333 metri, sacensību laikā jāveic vairāki apļi. Braukšana notiek ar speciāliem divriteņiem, kuriem nav bremžu un brīvgaitas. Sportistiem jābūt labām ātruma, ātruma izturības īpašībām.
4. Kalnu divriteņu sacensības. Šis ir jaunākais no riteņbraukšanas veidiem, kurš radās ar jaunu divriteņu formu izgudrošanos. Sacensības notiek kalnainā apvidū, raksturīgi gari nobraucieni un lieli kāpumi kalnos. Startēt var ar speciālu kalnu divriteni.
Riteņbraukšanas sports ir dinamisks un tehnisks. Riteņbraukšana pieder pie tehniskiem sporta veidiem, kur sportisko rezultātu bieži izšķir arī tehnika. Tas radies līdz ar divriteņa izgudrošanu.
Visos laikos bijuši cilvēki, kuri nodarbojušies ar velosipēdu izgudrošanu, turklāt gūstot panākumus. Pasaulē reģistrēts 15 400 patentu, kuri tā vai citādi saistīti ar velosipēdu. Kā tikai nav saukts šis braucamais – “pašritis”, “bicikls”, “ātrkājis”! Tomēr par divriteņa radīšanas gadu pasaulē oficiāli atzīts 1801.gads. Šajā 19. gadsimta pirmajā gadā dzimtcilvēks Jefims Artamonovs no Verhoturjes ciema Urālos uzbūvēja pasaulē pirmo velosipēdu. Kad J.Artamonovs konstruēja šo braucamrīku, viņam ne prātā nenāca, ka viņa jaunrades auglis gandrīz divus gadsimtus satrauks prasmīgu meistaru izgudrotāju prātus.
Pirmais, J.Artamonova uzmeistarotais pašritis ar diviem riteņiem un pedāļiem parādījās Eiropā vismaz 30 gadus pirms tam, kad tika izgudroti pedāļu velosipēdi ar stūres vadību.
1800. gadā divdesmit piecus gadus vecais urālietis devās uz Krievzemes galvaspilsētām, lai paceļotu un nodemonstrētu savu riteni. Ceļš veda caur Permu uz Kazaņu, tad Pēterburgu un Maskavu, kur Sokoļņikos nodemonstrēja paša rokām radīto brīnumu, kas notika imperatora Aleksandra I kronēšanas svētku laikā.
Par imperatora un citu augsto varas vīru izturēšanos pret J.Artamonovu un viņa izgudrojumu ir trīs versijas, bet neviena nav pierādīta.
1. – Imperators visžēlīgi veltījis uzmanību Artamonovam, izteicis pateicību un dāvājis brīvlaišanas grāmatu kā viņam, tā viņa radiniekiem.
2. – Velosipēds tik ļoti pārsteidzis augstos varas vīrus, ka tie iedevuši dzimtļaužu amatniekam brīvlaišanas rakstu un piedevām vēl 25 cara rubļus. Taču pēc atgriešanās Jekaterinburgā J.Artamonovs apsūdzēts par veltīgu dzelzs un koka izšķērdēšanu, sodīts un izsūtīts trimdā.
3. – Rūpnīcas darba uzraugi sodījuši J.Artamonovu ne tikai par to, ka tas aizlaidis postā saimnieka Demidova dzelzi, no kuras darināts velosipēds, bet arī pat sodīts ar pletnēm.
Pārbaudīt visus trīs variantus tagad nav iespējams. Taču līdz mūsu dienām ir saglabājies pats J.Artamonovs radītais “brīnums”. J.Artamonovs nodzīvoja 65 gadus. Urālu rūpnīcas īpašnieks Demidovs licis J.Artamonova darinājumu saglabāt nākamībai, ievietojot to “Dabas zinātņu vēstures un senatnes” muzejā. Tāds tur stāv šis pasaulē pirmais velosipēds – darināts no dzelzs, koka sēdekli un milzīgu priekšējo riteni – gandrīz cilvēka augumā.
Kopš J.Artamonava “brīnuma” parādīšanās pagājuši gandrīz divi gadsimti. Velosipēda izgudrošana notiek arī mūsdienās – dažādās pilsētās un valstīs. Divritenis ir spēcīgi pilnveidojies. Vispirms uz priekšējā riteņa ass uzradās pedāļi, pēc tam riteņiem apvilka biezas, no lietas gumijas darinātas riepas, vēlāk velosipēds apgādājās ar ķēdi. Cenzdamies velosipēdam piešķirt lielāku ātrumu, dažādu valstu konstruktori palielināja priekšējā dzenošā riteņa apmērus. J.Artamonova pašritim priekšējā un pakaļējā riteņa diametra attiecības bija 2:1, bet vēlākajos modeļos šī attiecība sasniedza 4:1 un pat 5:1.
Līdz ar dzenošā riteņa maksimālu palielināšanu 1875. gadā radās pavisam jauns modelis, kas tika nosaukts par “zirnekli”, – smaguma centrs tam tika pacelts labu tiesu virs zemes. Ar tādu velosipēdu nācās bieži krist un bez citu palīdzības uz tā uzkāpt nevarēja.
19. gadsimta beigās skotu veterinārārsts Danlops izdomāja uzlikt riteņiem mīkstas piepūšamas riepas.
Ikvienu jaunas velosipēdu konstrukcijas izgudrojumu nosaka nepieciešamība: “kosmiskais” velosipēds nevar būt līdzīgs tam, ar kuru uz šosejas var attīstīt īstu viesuļvētru – līdz 222 km stundā braucot aiz mašīnas. Visās pasaules valstīs tiek izgudroti dažādu veidu velosipēdi, lai palīdzētu cilvēkam saglabāt veselību. Visekonomiskākā transporta līdzekļa meklējumi ir atveduši inženierus atpakaļ pie velosipēda principa – pie tāda braucamrīka, ko dzen uz priekšu pašu pasažieru kājas.
Radot šodienas velosipēdu, inženieri un konstruktori izmanto jaunus, vieglākus un izturīgākus materiālus, piemēram, titānu, leģēto tēraudu, dūralumīnija sakausējumus un plastmasas un oglekļa savienojumu.
Pašlaik pasaulē tiek ražoti ļoti daudz dažādu divriteņu veidu riteņbraukšanas sportam.
Riteņbraukšanas sports nav iedomājams bez jaunākajiem tehniskajiem izgudrojumiem divriteņa uzlabošanas jomā. Tas radies līdz ar velosipēda izgudrošanu, riteņbraukšana ir mainījusies līdz ar jaunu tehnoloģiju pielietošanu divriteņu ražošanā. Pieaudzis ir distances garums, palielinājies braukšanas ātrums un radusies jauna sporta disciplīna – kalnu divriteņi.
3. Vienības velobrauciens
3. septembrī Siguldā tiks dots starts 16. Latvijas riteņbraukšanas Vienības velobraucienam – sacensībai, kuras galvenais mērķis bijis nevis uzzināt ātrāko no ātrākajiem, bet veicināt tautas kopības garu.
2007. gadā tas būs centrālais Latvijas velosporta 120 gadu jubilejas notikums. Kā liecina statistikas dati, pēdējos gados dalībnieku skaita ziņā tas jau varēja konkurēt ar pirmskara laikā rīkotajiem velobraucieniem. 2005. gadā Siguldā pulcējās 1733 riteņbraucēju! Tiesa līdz absolūtajam rekordam, kas tika sasniegts 1939. gadā, vēl tālu – toreiz no visiem Latvijas novadiem uz Rīgu devās 6226 dalībnieki un 4. Vienības brauciens bija valsts mēroga svētki.
2007. gadā, kā apliecināja sacensību rīkotājs Igo Japiņš, kopumā varētu startēt vismaz 2500 dalībnieku.
Vienības sporta klases braucējiem būs ekskluzīva iespēja mēroties spēkiem ar 2000. gada Pasaules čempionu profesionāļiem Romānu Vanšteinu, kā arī „Tour de France” velobrauciena otrās vietas ieguvējs Pjotrs Ugrjumovs, kuri Latvijā ieradīsies 1. septembrī.
„Lai arī kāds bija Kārļa Ulmaņa darba un valsts vadīšanas stils, vienu lietu viņš prata ļoti labi – tautas masās iedvest vienotību. Tieši saliedēt tautas masas bija galvenais mērķis, iedibinot Vienotības velobrauciena tradīciju, jo pat tie, kas paši uz riteņa nekāpa, jutās kā notikuma dalībnieki”, Igo Japiņš.
Kā pēdējos gados ierasts, Vienības velobraucienā katrs dalībnieks varēs izvēlēties distanci atbilstoši savam rūdījumam. Starts un finišs – Siguldā, Cēsu un J. Poruka ielas krustojumā.
Sporta šosejas brauciens – 71,5 km
MTB brauciens – 37 km
Tautas brauciens 35 km
Katrs finišu sasniegušais saņems 16. Vienības velobraucienam un Latvijas riteņbraukšanas 120 gadiem veltītu piemiņas medaļu un diplomu.
Par savdabīgu un ļoti vērtīgu balvu katram parūpējies arī Basketbola klubs „Barons”. Proti, katrs finišētājs tiks pie „Ekstra kartes” 110 latu vērtībā. Karte dod iespēju divām personām apmeklēt 11 BK ”Barons” mājas spēles „Arēnā Rīga”.
Vienības velobrauciena atjaunotājs Ernests Pūce piebilda: „Šodien velobrauciena popularitāte ir augusi vēl vairāk, taču gribētos realizēt ideju par dienu bez auto, lai riteņbraucēji visā Latvijā šajā dienā uz ceļiem varētu justies droši un vienoti.” Jau ierasts, ka lielākais velopasākums valstī — Vienības brauciens, kas šogad veltīts Latvijas riteņbraukšanas 120 gadu jubilejai — atkal notika Siguldā. Šogad tajā uz starta stājās gandrīz divarpus tūkstoši velobraucēju.
Tas ir jauns dalībnieku rekordskaits, kopš Latvija atguvusi neatkarību. Vienīgi pirmskara Latvijā — tā sauktajos Ulmaņlaikos — Vienības braucienā startējis gandrīz trīs reizes vairāk velosporta cienītāju. Toreiz jau Erenpreisa velosipēds bija viens no galvenajiem tautas pārvietošanās līdzekļiem, un diezin vai tādu masveidību izdosies tuvākajos gados atkal sasniegt.
1936. gadā pirmā Vienības brauciena iniciators bija pats Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, bet jau ceturtajā Vienības braucienā 1939. gadā uz starta nostājās 6226 velobraucēji. Pirms 11 gadiem Murjāņu Sporta ģimnāzijas treneris Ernests Pūce ar domubiedriem šo tradīciju atjaunoja, un tagad riteņbraukšanas kalendārs nav iedomājams bez Vienības brauciena, kas ir vismasveidīgākais tautas sporta pasākums Latvijā.
Arī šogad dalībnieki pēc izvēles varēja startēt trīs dažādās distancēs. Šosejas riteņbraucējiem distace bija visgarākā — 67,8 kilometri. Kalnu velosipēdu klasē (MTB) sportisti sacentās 37 kilometru aplī, kas nedaudz atšķīrās no jau vairākkārt veiktā SEB Unibankas MTB maratonu Siguldas posmos, bet tautas klases braucēji 36 kilometrus tāpat kā šosejnieki mina pa asfaltu.
Vienības braucienā atšķirībā no citām sacensībām uz goda pjedestāla apbalvošanas ceremonijā aicina tikai pirmās vietas ieguvējus, kuri saņem kausus. Tāpēc šoreiz Valkas rajona braucēju laureātu pulkā bija mazāk kā citkārt, taču cīņa distancē tādēļ nebija mazāk spraiga. Vienīgais, kurš no rajona sportistiem uzvarēja, bija smiltenietis Jānis Rezins juniors. Viņš triumfēja MTB klasē M16 grupā jauniešiem. Otro vietu W18 grupā jaunietēm izcīnīja Zane Cīrule no Valkas. Jānis Rezins seniors ieguva trešo vietu M36 grupā. Ceturtie savās vecuma grupās bija Ingus Eislers (M18) un Andris Dainis (M56). Elites sportistu konkurencē, kur finišēja 227 braucēji, visaugstāk tika bijušais valcēnietis Romāns Melderis un ierindojās desmitajā vietā. Desmitniekā iekļuva arī Sandis Eislers (M14 – 7. v.), Andrejs Iļjenko (M36 – 7.v.) un Uģis Zvirgzdiņš (M16 – 9. v.).
Šosejas riteņbraucēji šoreiz pie kausiem netika. M56 grupā ceturtais finišu sasniedza valcēnietis Arnolds Rinkus, M46 grupā piektais finišēja Ilgvars Plētiens no Smiltenes, bet M36 grupā — septītais smiltenietis Guntars Baranovskis.
Tautas klasē dāmām starp 426 finišējušajām 14. vietā ierindojās Latvijas izlases vieglatlēte Madara Dzalbe no Smiltenes, bet 30. — Valkas ģimnāzijas sporta skolotāja Vēsma Selga. Viņām bija gods sacensties ar tādu Latvijas riteņbraukšanas leģendu kā Pjotrs Ugrjumovs, kurš pirms 12 gadiem bija otrais “Tour de France” kopvērtējumā. Velosvētki bija izdevušies. Bija labs laiks, cīņa trasē, pozitīvas emocijas un finišā — piemiņas medaļa kaklā. Vienīgais, kas pietrūka pilnai laimei, — savlaicīga rezultātu apkopošana. Diemžēl arī Igo Japiņa sporta aģentūra ar visu elektroniku, kas sadārdzina sportistu dalības maksu sacensībās līdz 10 latiem, no igauņiem vēl nav iemācījusies ātri “dabūt” rezultātus uz informācijas dēļa un kur nu vēl — uz piemiņas diplomiem katram dalībniekam. Pat pusotru stundu pēc finiša sekretariātā nevarēja pateikt grupas uzvarētāja vārdu, lai zinātu, vai gaidīt
4. Latvija Pekinas olimpiskajās spēlēs
Aleksejs Saramotins Gatis Smukulis
Latvija Pekinas Olimpiskajās spēlēs tiks pārstāvēta ar trim šosejas riteņbraucējiem – ar diviem sportistiem grupas braucienā un vienu braucienā ar atsevišķu startu, kurā Latviju, visticamāk, pārstāvēs Raivis Belohvoščiks. Savukārt uz vietu grupas braucienā pretendēs vairāk sportistu nekā Latvijai pienākas vietas. Tiesa, ja lēmums būtu jāpieņem šobrīd, šī iespēja, visticamāk, tiktu dota Aleksejam Saramotinam un Gatim Smukulim.
Starptautiskā riteņbraukšanas federācija (UCI) apkopojusi 2007. gada sezonā uzrādītos rezultātus gan PRO Tour seriālā, gan Kontinentālajos sacensību seriālos un noteikusi, kā tiks sadalītas 145 starta vietas Olimpiskajā grupas braucienā. Braucienā ar atsevišķu startu piedalīsies 40 sportisti.
Pavisam tiesības startēt Pekinā izcīnījušas 56 valstis. Viskuplāk – ar septiņiem sportistiem – tiks pārstāvētas ASV, Krievijas, Nīderlandes, Itālijas, Vācijas, Spānijas un Beļģijas izlases. Pa sešiem sportistiem deleģēs Austrālija un Francija.
Mūsu kaimiņi lietuvieši un igauņi Pekinā būs pārstāvēti ar diviem šosejas riteņbraucējiem.
Līdz nākamā gada aprīlim Nacionālajām Olimpiskajām komitejām jāapstiprina minētā sportistu skaita pārstāvniecība spēlēs.
5. Aptaujas rezultāti
Kopā tika apkopotas 100 anketas.
1. Dzimums
2. Vai Jums ir velosipēds?
3. Vai Jums patīk braukt ar velosipēdu?
4. Kāda ir Jūsu saistība ar riteņbraukšanu?
5. Jūs piedalāties kādās riteņbraukšanas sacensībās?
6. Vai, braucot ar velosipēdu, Jūs lietojat ķiveri?
7. Vai esat dzirdējis par “SEB UNIBANKAS” sacensībām?
8. Vai, Jūsuprāt, riteņbraukšanas sports ir ekstrēms sportaveids?
Secinājumi
Es secināju, ka:
• Gandrīz visiem ir pašiem savs velosipēds.
• Visiem patīk braukt ar velosipēdu.
• Lielākā daļa brauc ar riteni priekam un veselībai.
• Lielākā daļa piedalās velo sacensībās.
• Lielākā daļa jūtas droši uz velosipēda, jo nevelk aizsargķiveri.
• Daudziem riteņbraukšana liekas ekstrēms sporta veids, jo ir dažas disciplīnas, kur tas ir ekstrēmi, tiek riskēts ar savu veselību.
Latvijā ir jaunatne, kas tiešām sāk arvien vairāk nodarboties ar riteņbraukšanu ne tikai savam priekam un veselībai, bet arī sāk nopietni nodarboties ar riteņbraukšanu kā sporta veidu. Parādās aizvien vairāk jaunas riteņbraukšanas sacensības speciāli tādiem cilvēkiem, kas ar riteņbraukšanu nenodarbojas kā sportisti. Tātad Latvijā joprojām aug potenciālie Olimpiskie un Pasaules čempioni riteņbraukšanā.
Izmantoto avotu un literatūras saraksts
1. Astiča S., Riteņbraukšanas sporta attīstība Latvijā līdz 1940. gadam: kursa darbs – 33 lpp. – 05.01.08
2. Kimbora A., Latvijas Riteņbraukšanas federācijas darbība: bakalaura darbs – 6, 9, 10 lpp. – 04.01.08
3. http://easyget.lv/sports/article/827/ – 18.01.08
4. http://www.fm.gov.lv/sls/atskaites/2006_307.doc – 11.02.08
5. http://www.lrf.lv/modules/tinycontent/index.php?id=1 – 27.01.08
6. http://easyget.lv/sports/read/3574/ – 02.02.08
Pielikumi
Anketa:
1. Dzimums
• Vīrietis
• Sieviete
2. Vai Jums ir velosipēds?
• Jā
• Nē
3. Vai Jums patīk braukt ar velosipēdu?
• Jā
• Nē
4. Kāda ir Jūsu saistība ar riteņbraukšanu?
• Esmu sportists
• Braucu priekam un veselībai
• Izmantoju velosipēdu kā pārvietošanās līdzekli
• Nebraucu vispār
• Cits: ______________________________________________________________
5. Vai Jūs piedalāties kādās riteņbraukšanas sacensībās?
• Jā
• Nē
6. Vai, braucot ar velosipēdu, Jūs lietojat ķiveri?
• Jā
• Nē
7. Vai esat dzirdējis par “SEB UNIBANKAS” sacensībām? Kas tās ir?
• Jā, tās ir: __________________________________________________________
• Nē
8. Vai, Jūsuprāt, riteņbraukšanas sports ir ekstrēms sportaveids?
• Jā
• Nē
Paldies par Jūsu atsaucību!