Saimnieciskās tiesības

Kursa darbs

Saimnieciskās tiesības

Latvijas Republikas likums “Par nodokļiem un nodevām”

Rīga, 2000.g.

Satura rādītājs

Ievads 3

1. Nodokļu un nodevu sistēma 4

2. Nodokļu maksātāji 10

3. Nodokļu (nodevu) administrācija 14

4. Nodokļu (nodevu) aprēķināšana, iekasēšana un atmaksāšana 17

5. Atbildība par nodokļu likumu pārkāpšanu. 22

6. Nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtība 27

Secinājumi 30

Izmantotas literatūras un avotu saraksts 32

Ievads

Latvijas Republikas Saeima 1995.gada 2.februārī pieņēma un Valsts prezidents 1995.gada 18.februārī izsludināja likumu “Par nodokļiem un nodevām”, kurš stājās spēkā ar 1995.gada 1.aprīli, un ir uzskatāms par nodokļu sistēmas pamatlikumu.

Lai nodrošinātu vienotu kārtību nodokļu un nodevu sistēmā valstī pamatlikums:

1. Nosaka nodokļu un nodevu veidus;

2. Reglamentē no

o
odokļu un nodevu noteikšanas kārtību;

3. Reglamentē nodokļu un nodevu iekasēšanu un piedziņu;

4. Nosaka nodokļu un nodevu maksātāju tiesības, pienākumus un atbildību;

5. Nosaka nodokļu un nodevu tiesības, pienākumus un atbildību

6. Nosaka nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

Minētais likums attiecas uz visiem nodokļiem un nodevām, izņemot atsevišķus nodokļu likumus, kuros nepieciešams norādīt specifiskās īpatnības. Kā piemēru var minēt muitas nodokļa noteikšanas kārtību, iekasēšanu un sankciju piemērošanu, kuru reglamentē likums “Par muitas nodokli (tarifiem)” un “Muitas likums”.

Konkrēto nodokli vai nodevu uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa va
a
ai nodevas likumu, kā arī likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredzētajos gadījumos saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.

Latvijas Republikas nodokļu sistēmu regulējošie tiesību akti:

1. Starptautiskie līgumi (neattiecas uz nodevām);

2. Likums “Par nodokļiem un nodevām”;

3. Konkrētie nodokļa vai no
o
odevas likumi;

4. Ministru kabineta noteikumi;

5. Pašvaldības domes (padomes) izdotie saistošie noteikumi;

6. Valsts ieņēmumu dienesta metodikas.

Tas nozīme, ka kaut Latvijas Republikas likums “Par nodokļiem un nodevām” ir svarīgākais tiesību akts Latvijas Republikā nodokļu sistēmas regulējumā, bet ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos ir noteikta citāda nodokļu aprēķināšanas vai maksāšanas kārtība nekā Latvijas Republikas nodokļu likumos, piemēro šo starptautisko līgumu noteikumus. Likums “Par nodokļiem un nodevām” ir tā sauktais “jumta” likums un attiecas uz visiem nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā, bet konkrēto nodokļi vai nodevu uzliek saskaņa ar tā sauktiem “speciāliem” konkrētā nodokļa vai nodevas likumu, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem. Protams, ja tie nav pretrunā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”. Muitas nodokļa noteikšanas kārtību, iekasēšanu un
n
n sankciju piemērošanu reglamentē arī likums “Par muitas nodokļiem (tarifiem)” un “Muitas likums”.

Nodokļu un nodevu likumu piemērošanas kārtību nosaka tikai konkrētie likumi vai Ministru kabineta noteikumi. Savukārt atbilstoši likumiem un Ministru kabineta noteikumiem Valsts ieņēmumu dienests izstrādā un apstiprina metodiskos norādījumus, pēc kuriem aprēķināmi nodokļi un grāmatvedībā atspoguļojamas ar nodokļu aprēķināšanu saistītās darbības.

Konkrētā nodokļa likumā pašvaldībām var dot tiesības piemērot atvieglojumus tiem maksājumiem, kuri ieskaitāmi pašvaldību budžetos.

Likums “Par nodokļiem un nodevām” nosaka, ka ārvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, kā ar
r
rī to darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, nodokļu un nodevu maksājumi tiek noteikti atbilstoši prasībām kādas izvirzītas 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvencijā par diplomātiskajiem sakariem un 1963.gada 29.aprīļa Vīnes konvencijā par konsulārajiem sakariem.

Latvijas Republikas likums “Par nodokļiem un nodevām” (turpmāk – Likums) ir spēkā no 01.04.1995. līdz šīm brīdim. Likums sastāv no 8 nodaļām:

I. Vispārīgie noteikumi;

II. Nodokļi;

III. Nodevas;

IV. Nodokļu maksātāji;

V. Nodokļu administrācija;

VI. Nodokļu (nodevu) aprēķināšana, iekasēšana un atmaksāšana;

VII. Atbildība par nodokļu likumu pārkāpšanu;

VIII. Nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtība;

un Pārejas noteikumiem.

Ar Likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja 1991.gada likums “Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā”.

1. Nodokļu un nodevu sistēma

Atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” Latvijas Republikas nodokļu un nodevu sistēmu veido:

1. Valsts nodokli, ar kuriem apliekamos objektus un kuru likmi nosaka Saeima;

2. Valsts nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

3. Pašvaldību nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” un pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.

Ja Ministru Kabineta noteikumos vai pašvaldības domes (padomes) pieņemtajos saistošajos noteikumos ir iekļautas normas, kas paredz obligātus maksājumus, kuri atbilst terminiem “nodoklis”, “valsts nodeva” vai “pašvaldības nodeva”, bet kuri nav paredzēti likumā “Par nodokļiem un nodevām”, tad šādu normu piemērošana nav pieļaujama tikmēr, kamēr nav stājušies spēkā atbilstoši grozījumi minētajā likumā.

Nodokli un nodevas maksājami latos un santīmos, izņemot ārvalstīs esošās Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās iestādes, kuras valsts nodevas var maksāt attiecīgās ārvalsts valūtā.

Nodokļus, valsts nodevas un citus obligātos maksājumus veic, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, vai skaidrā naudā. Valsts nodevas maksā arī valsts nodevas markās.

1.1. Nodokļi

Pēc likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 1.daļas nodoklis ir “ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu. Minētais termins piemērojams arī sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”. Nodokļu sistēma ietver šādus valsts nodokļus un tiem atbilstošos likumus par nodokļu uzlikšanu:

1. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis – “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”;

2. Uzņēmumu ienākumu nodoklis – “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”;

3. Nekustamā īpašuma nodoklis – “Par nekustamā īpašuma nodokli”;

4. Pievienotas vērtības nodoklis – “Par pievienotās vērtības nodokli”;

5. Akcīzes nodoklis – “Par akcīzes nodokli”, “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”, “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”, “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”, “Par akcīzes nodokli alum”;

6. Muitas nodoklis – “Par muitas nodokli (tarifiem)”;

7. Dabas resursu nodoklis – “Par dabas resursu nodokli”;

8. Izložu un azartspēļu nodoklis – “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”;

9. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Nodokļu maksātāji valsts nodokļus iemaksā valsts budžetā, vai arī pēc noteikta to sadalījuma – valsts budžetā un pašvaldību budžetos atbilstoši konkrētā nodokļa likumam.

Arī budžetos ieskaitāmā nauda par nodokļu pārkāpumiem, nokavējuma nauda un nodokļu maksājumi, saglabājot nodokļu sadales proporciju, tiek iemaksāti tajos pašos budžetu kontos, kuros maksājams konkrētais nodoklis.

1.1.1 .Ienākuma nodokļu sistēma

Atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” iedzīvotāju ienākuma nodoklis un uzņēmumu ienākuma nodoklis veido vienotu ienākuma nodokļu sistēmu.

Jebkurai personai, kas gūst ienākumus mūsu valstī, ir jābūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājai. Tas nozīmē, ka jebkurš ienākums, ko gūst personas, kas ir Latvijas Republikas rezidenti , ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli.

Likums arī paredz, ka vienu un to pašu ienākumu nevar aplikt vienlaikus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli.

Izņēmumi iespējami tikai tajos gadījumos, ja minētajos nodokļu likumos tiek noteikta cita kārtība.

1.2. Nodevas

Atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” izšķir:

– Valsts nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

– Pašvaldību nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.

1.2.1.Valsts nodevas

Atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” valsts nodeva ir “obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajos budžetos) vai atsevišķos gadījumos – pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbības, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem)”. Valsts nodevas tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevām jāparedz to maksāšanas kārtība, likmes un atvieglojumi, ja konkrētajos likumos nav noteikts citādi.

Valsts nodevu objekti

Šādas valsts nodevas tiek uzliktas tikai saskaņā ar likumiem:

1. Transportlīdzekļu ikgadēja nodeva – likums “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”;

2. Izložu un azartspēļu nodeva – likums “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”;

3. Nodevas par darbību veikšanu tiesu iestādēs – Civilprocesa likums;

4. Nodeva par uzvārda, vārda un tautības ieraksta maiņu personu apliecinošos dokumentos – likums “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”;

5. Nodeva par zemes rezervēšanu lauku apvidos – likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”;

6. Nodevas par apliecinājumiem un citu funkciju pildīšanu bāriņtiesās un pagasttiesās – likums “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”.

Valsts nodevas, kuras maksājamas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem:

1. Par dokumentu izsniegšanu izbraukšanai uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs;

2. Par notariālo darbību izpildi;

3. Par civilstāvokļa aktu reģistrēšanu, grozīšanu un papildināšanu;

4. Par izdevējdarbības un masu informācijas līdzekļu reģistrēšanu;

5. Par uzņēmējdarbības reģistrēšanu;

6. Par informācijas sniegšanu no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra;

7. Par informācijas sniegšanu no Iedzīvotāju reģistra;

8. Par sabiedrisko organizāciju un to apvienību, reliģisko organizāciju un to iestāžu, kā arī arodbiedrību reģistrāciju;

9. Par speciālu atļauju (licenču) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem;

10. Par operācijām ar vekseļiem;

11. Par operācijām ar sertifikātiem;

12. Par uzturēšanās atļauju izsniegšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem;

13. Par Latvijas Republikas ieceļošanas vīzu izsniegšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem;

14. Par Latvijas Republikas pasu un citu personu apliecinošu un tiesību apliecinošu dokumentu izsniegšanu;

15. Par iedzīvotāju reģistrāciju dzīvesvietā;

16. Par selekcionāru tiesību aizsardzību;

17. Par rūpnieciskā īpašuma (izgudrojumu, preču zīmju, dizainparaugu un cita rūpnieciskā īpašuma) aizsardzību;

18. Par naturalizācijas iesniegumu iesniegšanu;

19. Par muitas iestāžu pakalpojumiem;

20. Par komercķīlas reģistrāciju, kā arī par komercķīlas pārjaunojuma, grozījumu un dzēšanas reģistrāciju;

21. Par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;

22. Par vērtspapīru reģistrāciju un laišanu publiskajā apgrozībā;

23. Par būvprakses sertifikātu reģistrāciju;

24. Par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu;

25. Par naftas ieguvi;

26. Par visu veidu šaujamieroču un speciālo līdzekļu atļauju izsniegšanu un to termiņa pagarināšanu (šīs atļaujas izsniedz Valsts policijas iestādes);

27. Par iekšējās drošības dienesta reģistrāciju;

28. Par azartspēļu iekārtu marķēšanu;

29. Par transportlīdzekļu, gaisa kuģu, kuģu, mazo kuģu un jahtu reģistrāciju (transportlīdzekļu reģistra nodeva);

30. Par dzelzceļa infrastruktūras reģistrāciju;

31. Par pasažieru izlidošanu;

32. Par dārgmetālu izstrādājumu provēšanu un zīmogošanu;

33. Par dārgakmeņu provēšanu un kvalitātes apliecības izsniegšanu;

34. Par dārgmetālu izstrādājumu izgatavotāja personiskā zīmoga reģistrāciju;

35. Par filmu reģistrācijas apliecību izsniegšanu;

36. Par izziņu izsniegšanu par nekustamo īpašumu piederību un sastāvu;

37. Par jūras navigācijas pakalpojumiem (bāku nodeva);

38. Par dokumentu īstuma apliecināšanu (legalizāciju);

39. Par atļaujas izsniegšanu veikt darbības, kuras nav uzņēmējdarbība, ar jonizējošā starojuma avotiem vai arī iegūt īpašumā jonizējošā starojuma avotus;

40. Par atteikšanās no Latvijas pilsonības dokumentēšanu;

41. Par Latvijas pilsonības atjaunošanas dokumentēšanu;

42. Par valsts valodas prasmes atestāciju profesionālo un amata pienākumu veikšanai .

Valsts nodevas iemaksājamas valsts budžetā, ja konkrētās nodevas likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. Valsts nodevas, kuras iekasē pilsētu un pagastu pašvaldības vai to izveidotas iestādes, iemaksājamas pašvaldību budžetos.

1.2.2. Pašvaldību nodevas

Atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” pašvaldības nodeva ir “pašvaldības (domes) noteikts obligāts maksājums pašvaldības pamatbudžetā vai speciālajā budžetā atsevišķos gadījumos”.

Pašvaldību domju (padomju) iestāžu sniegtie pakalpojumi fiziskām un juridiskām personām var tikt apmaksāti tikai pašvaldību nodevu veidā.

Pašvaldību nodevas tiek uzliktas saskaņā ar pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem. Pašvaldības domes (padomes) izdotajos saistošajos noteikumos par pašvaldības nodevu uzlikšanu paredz to maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamos objektus, likmes un atvieglojumus, kā arī citas prasības, kuras paredz konkrētie likumi un Ministru kabineta noteikumi.

Pašvaldību nodevu objekti

Pilsētas domei un pagasta padomei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevas:

1. Par pašvaldības domes (padomes) izstrādāto oficiālo dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšanu;

2. Par izklaidējoša rakstura pasākumu sarīkošanu publiskās vietās;

3. Par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu;

4. Par tirdzniecību publiskās vietās;

5. Par visu veidu dzīvnieku turēšanu;

6. Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās;

7. Par reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu publiskās vietās;

8. Par laivu, motorlaivu un jahtu turēšanu;

9. Par pašvaldību simbolikas izmantošanu;

10. Par būvatļaujas saņemšanu.

Rajona padomei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt nodevu par:

1. Rajona padomes izstrādāto oficiālo dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšanu;

2. Rajona pašvaldības simbolikas izmantošanu.

Pašvaldību nodevu veidā apmaksājami tikai tie pašvaldību domju (padomju) vai to iestāžu sniegtie pakalpojumi, kas ir minēti augstāk. Ja pašvaldības dome (padome) vai tās iestādes sniedz pakalpojumus, kas saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” nav pašvaldības nodevas objekts, un ja par šiem pakalpojumiem ir ņemama samaksa, tad ir jākārto atsevišķa grāmatvedības uzskaite un jānodrošina nodokļu un citu obligāto maksājumu veikšana par tiem saskaņā ar šo likumu un konkrēto nodokļu likumiem.

Republikas pilsētu domju un rajonu padomju pieņemtie saistošie noteikumi par pašvaldību nodevām pēc to parakstīšanas piecu darbdienu laikā nosūtāmi pašvaldību darbību pārraugošajai institūcijai reģistrēšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un ne vēlāk kā nedēļu pēc to reģistrācijas pašvaldību darbību pārraugošajā institūcijā publicējami laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, un tie stājas spēkā ne ātrāk kā nākamajā dienā pēc to publicēšanas.

Pašvaldību darbību pārraugošā institūcija veic noteikumu reģistrāciju vai arī sniedz motivētu atteikumu to darīt ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc noteikumu reģistrācijas pieteikuma saņemšanas.

Rajona pilsētu domju un pagastu padomju pieņemtie saistošie noteikumi par pašvaldību nodevām pēc to parakstīšanas piecu darbdienu laikā nosūtāmi pašvaldību darbību pārraugošajai institūcijai reģistrēšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un ne vēlāk kā nedēļu pēc to reģistrācijas pašvaldību darbību pārraugošajā institūcijā izliekami redzamā vietā domes (padomes) ēkā vai pie domes (padomes) ēkas, un tie stājas spēkā ne ātrāk kā nākamajā dienā pēc to izlikšanas redzamā vietā. Pašvaldību darbību pārraugošā institūcija veic noteikumu reģistrāciju vai arī sniedz motivētu atteikumu to darīt ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc noteikumu reģistrācijas pieteikuma saņemšanas.

Pašvaldību nodevas iemaksājamas attiecīgos pašvaldību budžetos.

2. Nodokļu maksātāji

Atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” nodokļu maksātāji ir “Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. Konkrētā nodokļa objekts un maksātāju loks tiek noteikts katra konkrētā nodokļa likumā. Šā likuma un konkrēto nodokļu likumu izpratnē par nodokļu maksātājiem uzskatāmas arī ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas un personas, to grupas vai grupu pārstāvji, kuras ietur vai kurām jāietur nodoklis no maksājumiem citām personām, to grupām vai grupu pārstāvjiem”.

Atbilstoši likumam ‘Par nodokļiem un nodevām” nodokļu maksātājus klasificē kā rezidentus un nerezidentus.

Rezidenti ir iekšzemes nodokļu maksātāji. Fiziskā persona tiek uzskatīta par rezidentu, ja:

– Šīs personas pastāvīgā vieta ir Latvijas Republikā vai

– Šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai

– Šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

Attiecībā uz personām kuru atrašanās mūsu valstī robežojas ar 183 dienām likumā noteikts:

1. fiziskā persona, kas nav atzīta par rezidentu pirmstaksācijas gadā, tiks uzskatīta par rezidentu taksācijas gadā ar datumu, kad tā pirmoreiz ieradās Latvijā;

2. fiziskā persona, kas netiks atzīta par rezidentu pēctaksācijas gadā, netiks atzīta par rezidentu arī taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latviju, ja laika posmā pēc šā datuma šai personai ir ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju (šai personai ārvalstīs pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstīs sociālās apdrošināšanas maksājumus).

Nodokļu likumos nodokļu maksātājs, kurš nav fiziskā persona, tiks uzskatīts par rezidentu, ja tas ir izveidots un reģistrēts vai tas bija jāizveido un jāreģistrē saskaņā ar mūsu valsts likumiem.

Tie nodokļu maksātāji, kuri neatbilst prasībām par rezidenta statusu, uzskatāmi par nerezidentu un ir ārvalstu nodokļu maksātāji. Nerezidenti maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā gūto ienākumu, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.

Nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja tā ir izveidota un reģistrēta vai tā bija jāizveido un jāreģistrē saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, visu nodokļu likumu piemērošanai tiks uzskatīta par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju.

Par nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību tiks uzskatīta tāda pārstāvniecība, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1. Izmanto noteiktu vietu, kurā uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību;

2. Izmanto būvlaukumus, celtniecības, montāžas vai komplektēšanas objektus vai veic ar tiem saistīto pārraudzības vai konsultatīvo darbību;

3. Izmanto dabas resursu pētīšanai vai iegūšanai paredzēto aprīkojumu vai iekārtas, arī urbšanas platformas un speciālos kuģus, vai veic ar tiem saistīto pārraudzības vai konsultatīvo darbību;

4. Sniedz pakalpojumus, arī konsultatīvos, vadības un tehniskos pakalpojumus, izmantojot ārvalstu uzņēmuma darbiniekus vai piesaistīto personālu;

5. Izmanto fiziskās, juridiskās vai citas personas darbību ārvalstu uzņēmuma labā, ja minētajai personai ir piešķirtas un tā izmanto pilnvaras noslēgt līgumus ārvalstu uzņēmuma vārdā.

Nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā gūto ienākumu, par ārvalstīs gūto ienākumu, kas attiecināms uz šo pārstāvniecību, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.

2.1. Nodokļu maksātāju pienākumi:

Nodokļu maksātāju vispārīgie pienākumi ir šādi:

1. Aprēķināt maksājamo nodokļu summas;

2. Noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas;

3. Deklarēt taksācijas perioda ienākumus un citus ar nodokļiem apliekamos objektus;

4. Nodokļu aprēķinu pareizības pierādīšanai uzglabāt finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus dokumentus vismaz piecus gadus, bet gadījumos, kad nodokļu maksātājam saskaņā ar likumu tiek piemērots īpašs nodokļu režīms uz laiku, kas pārsniedz piecus gadus, – visu īpašā nodokļu režīma piemērošanas laiku.

5. Ziņot par visiem saviem ienākumiem, pamatot nodokļu, nodevu un citu obligāto budžeta maksājumu summu atbilstību normatīvajiem aktiem par valstij un pašvaldībām pienākošos summu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, uzrādot vai iesniedzot nodokļu administrācijas ierēdņiem (darbiniekiem) viņu pieprasītos dokumentus;

6. Atļaut nodokļu administrācijas ierēdņiem (darbiniekiem) likumā noteiktajā kārtībā apskatīt uzņēmējdarbībai izmantojamās telpas;

7. Ieturēt konkrēto nodokļu likumos paredzētās maksājamo nodokļu summas.

Fiziskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir šādi papildu pienākumi:

1. Izņemt algas nodokļa grāmatiņu un algas nodokļa gada karti atbilstoši likumam “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”;

2. Iesniegt algas nodokļa grāmatiņu un algas nodokļa gada karti pamata darbavietā un papildu darbavietās vai ienākumu gūšanas vietās;

3. Uzglabāt savu ienākumu gūšanas vietas izsniegtu rakstveida izziņu par to, kādus nodokļus darba devējs ir nomaksājis;

4. Uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, ja to pieprasa nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks), pildot dienesta pienākumus;

5. Reģistrēt pašvaldībā savu individuālā darba veidu, izņemt reģistrācijas apliecību (atļauju veikt individuālo darbu) un paziņot Valsts ieņēmumu dienestam par ienākumu gūšanas sākumu;

6. Uzskaitīt individuālā darba ieņēmumus un izdevumus un aprēķināt ienākuma nodokli.

Fiziskajām personām, ja tās ir darba devēji, un juridiskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir šādi papildu pienākumi:

1. Uzturēt noteiktā kārtībā grāmatvedību, sastādīt pārskatus par savu finansiālo un saimniecisko darbību, aprēķināt nodokli par taksācijas periodu;

2. Uzrādīt savu nodokļu maksātāja kodu noteiktos uzskaites un pārskata dokumentos;

3. Likumos noteiktajā kārtībā reģistrēties vietējā (pēc juridiskās adreses) nodokļu administrācijas institūcijā;

4. Desmit dienu laikā paziņot vietējai (pēc juridiskās adreses) nodokļu administrācijas institūcijai par adreses maiņu;

5. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniegt nodokļu administrācijai deklarāciju par visiem iepriekšējā mēnesī atsevišķi veiktajiem darījumiem skaidrā naudā (arī par pirkumiem), kuri pārsniedz vienu tūkstoti latu;

6. Nomaksāt nodokļus un citus maksājumus, arī nodokļu parādus, valsts budžetā un pašvaldību budžetos pēc tam, kad apmierināti darbinieku prasījumi atbilstoši darba tiesiskajām attiecībām un prasījumi atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts sakropļojuma vai cita veselības bojājuma rezultātā, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu;

7. Pēc lēmuma pieņemšanas par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidāciju, reorganizāciju vai darbības pārtraukšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 10 dienu laikā rakstveidā informēt par to attiecīgo nodokļu administrācijas institūciju;

8. Iesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram attiecīgās nodokļu administrācijas institūcijas izsniegtu izziņu par nodokļu maksājumu samaksu, ja likvidējamam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) ir veikti visi normatīvajos aktos noteiktie pasākumi kreditoru prasību apmierināšanai, šīs prasības ir apmierinātas un apstiprināta slēguma (likvidācijas) bilance. Izziņa par nodokļu maksājumu samaksu iesniedzama ne vēlāk kā 10 dienu laikā no šīs izziņas izsniegšanas dienas. Izziņa, kura Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram iesniegta vēlāk, nav derīga.

2.2. Nodokļu maksātāju tiesības

Nodokļu maksātājiem ir tiesības:

1. Izmantot likumos noteiktos nodokļu un nodevu atvieglojumus;

2. Izmantot likumos paredzētās nodokļu atlaides;

3. Nodokļu administrācijā bez maksas iepazīties ar normatīvajiem dokumentiem, kas reglamentē nodokļu un nodevu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību;

4. Iepazīties ar nodokļu un nodevu aprēķinu pārbaudes aktiem un pārskatiem, kas attiecas uz konkrēto nodokļu maksātāju;

5. Pārsūdzēt Likuma “Par nodokļiem un nodevām” VIII nodaļā noteiktajā kārtībā nodokļu administrācijas lēmumus;

6. Iesniegt nodokļu administrācijā vai tiesā pieteikumus par nodokļu un nodevu samaksas pārskatīšanu triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa;

7. Saņemt pārmaksāto nodokļu summas saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem;

8. Saņemt nodokļu administrācijas nepareizi piedzīto maksājumu summas šā likuma 28.pantā noteiktajā kārtībā;

9. Saņemt no savu ienākumu gūšanas vietas rakstveida izziņu par to, kādus nodokļus darba devējs ir nomaksājis.

3. Nodokļu (nodevu) administrācija

Atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” nodokļu (nodevu) administrācija ir “Valsts ieņēmumu dienests un tā izveidotas institūcijas, pašvaldības domes (padomes) ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes, kā arī citas valsts institūcijas, ja tās paredzētas konkrētos likumos”.

Nodokļu (nodevu) administrācijas tiesības nosaka likums “Par nodokļiem un nodevām”, likums “Par valsts ieņēmumu dienestu”.

3.1. Nodokļu administrācijas pienākumi

Nodokļu administrācijas pienākumi ir šādi:

1. Nodrošināt, lai šo likumu un citu nodokļu (nodevu) likumus ievēro gan nodokļu maksātāji, gan nodokļu administrācija;

2. Kontrolēt nodokļu (nodevu) aprēķināšanas un maksāšanas pareizību;

3. Kontrolēt nodokļu (nodevu) maksājumu parādus;

4. Piemērot sankcijas nodokļu (nodevu) likumu pārkāpējiem, pamatojoties uz likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

5. Izskatīt un izlemt jautājumus par nodokļu (nodevu) maksāšanas termiņu pagarināšanu;

6. Kontrolēt nodokļu (nodevu) atlaides piemērošanas pareizību;

7. Rakstveidā darīt zināmu nodokļu maksātājam deklarētā un pārrēķinātā maksājuma starpību;

8. Nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, regulāri publicējot informāciju par atsevišķu nodokļu (nodevu) kopieņēmumiem un par nodokļu maksātājiem, kuriem ir lielākie nodokļu (nodevu) parādi;

9. Publicēt ziņas par nodokļu un nodevu likmju, soda naudas un nokavējuma naudas noteikšanas kārtības grozīšanu;

10. Veikt nodokļu (nodevu) kontroli (pārbaudi, revīziju), pamatojoties uz nodokļu administrācijas tiešās vadības rakstveida lēmumu, kurā uzrādīts kontroles (pārbaudes, revīzijas) termiņš;

11. Piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nenomaksātos nodokļus, soda naudas un nokavējuma naudas no nodokļu maksātāja finansu līdzekļiem vai no cita viņam piederoša īpašuma.

Nodokļu (nodevu) kontrole (pārbaude, revīzija) veicama pamatojoties uz nodokļu administrācijas tiešās vadības rakstisku lēmumu, kurā jābūt norādītām kontroles (pārbaudes, revīzijas) termiņam.

Nodokļu administrācija nevar atteikties no savām prasījuma tiesībām par labu citai personai vai arī nodot jebkurai citai personai savas tiesības attiecībā uz nodokļu, nodevu un ar tiem saistīto maksājumu prasībām, izņemot nodokļu parādu piedziņai un citos nodokļu likumos paredzētajos gadījumos konfiscētās un aprakstītās mantas pārdošanu.

3.2. Nodokļu administrācijas atbildība

Vienlaicīgi ar pienākumiem likums “Par nodokļiem un nodevām” noteicis arī nodokļu administrācijas atbildību. Tā, piemēram, zaudējumus, kas fiziskai vai juridiskai personai radušies nodokļu administrācijas prettiesiskas rīcības vai kļūdas dēļ, atlīdzina attiecīgi no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, turklāt atmaksājamā summa tiek palielināta atbilstoši Latvijas Banka noteiktajai refinansēšanas likmei šajā periodā. Nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks), kurš pieļāvis prettiesisku rīcību, zaudējumus atlīdzina likumos noteiktajā kārtībā.

3.3. Konkrētu nodokļus administrē šādas institūcijas:

1. Iedzīvotāju ienākuma nodokli – Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības atbilstoši likumam “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”;

2. Uzņēmumu ienākuma nodokli – Valsts ieņēmumu dienests;

3. Nekustamā īpašuma nodokli – Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības atbilstoši likumam “Par nekustamā īpašuma nodokli”;

4. Akcīzes nodokli – Valsts ieņēmumu dienests;

5. Pievienotās vērtības nodokli – Valsts ieņēmumu dienests;

6. Dabas resursu nodokli – Valsts ieņēmumu dienests, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un pašvaldības atbilstoši likumam “Par dabas resursu nodokli”.

7. Izložu un azartspēļu nodokli – Valsts ieņēmumu dienests;

8. Muitas nodokli – Valsts ieņēmumu dienests;

9. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – Valsts ieņēmumu dienests.

Iejaukšanās nodokļu administrācijas kompetencē ietilpstošajos finansu kontroles jautājumos ir aizliegta, izņemot likumos paredzētos gadījumus.

3.4. Nodokļu administrācijas konfidencialitāte

Nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju jebkādu informāciju, kas viņam kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus, ja šā panta otrajā daļā nav noteikts citādi. Par informācijas izpaušanu vainīgais ierēdnis (darbinieks) tiek saukts pie likumos noteiktās atbildības. Nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) jautājumos, kas attiecas uz nodokļu maksātāju, bez maksātāja atļaujas drīkst informēt:

1. Finansu ministriju – jautājumos par valsts ieņēmumu nodrošināšanu;

2. citu nodokļu administrācijas pārstāvi – gadījumos, kad nepieciešams izskatīt jautājumu par aplikšanu ar nodokli;

3. izmeklēšanas institūcijas un tiesu iestādes – likumdošanas aktos noteiktajos gadījumos;

4. Valsts kontroli – jautājumos, kas saistīti ar revīziju veikšanu;

5. pašvaldības domi (padomi) – jautājumos par pašvaldības ieņēmumu nodrošināšanu;

6. ārvalsts pilnvaroto pārstāvi – saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem, informējot par to nodokļu maksātāju. Ja nodokļu administrācijai ir aizdomas par apliekamo objektu slēpšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tā nodokļu maksātāju var informēt 90 dienas pēc ārvalsts pilnvarotā pārstāvja informēšanas;

7. citas personas gadījumos, kas saistās ar nodokļu maksātāja deklarētā un pārrēķinātā maksājuma starpību, nodokļu nomaksas termiņa pagarināšanu, kā arī nodokļu un nodevu parādu dzēšanu.

4. Nodokļu (nodevu) aprēķināšana, iekasēšana un atmaksāšana

4.1. Nodokļu iekasēšana

Nodokļu maksātājs iemaksā nodokļus budžetā saskaņā ar nodokļu administrācijas norādītajiem budžeta kontiem. Nodokļa samaksas diena ir diena, kad valsts budžets vai pašvaldības budžets ir saņēmis attiecīgi tam piekritīgo nodokļa maksājumu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā saskaņā ar nodokļu likumiem tiek ieskaitīti budžetā kārtējie nodokļu maksājumi un nokavētie nodokļu maksājumi.

4.2. Nodokļu samaksas termiņu pagarināšana un nodokļu parādu kapitalizācija

Nodokļu administrācijai, kura administrē konkrētos nodokļus uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata ir tiesības:

1. pagarināt kārtējo nodokļu un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņus līdz trijiem mēnešiem, neaprēķinot šajā likumā un konkrēto nodokļu likumos noteikto nokavējuma naudu. Nodokļu maksātājam motivētais iesniegums nodokļu administrācijai jāiesniedz ne vēlāk kā trīs dienas pirms maksājuma termiņa iestāšanās;

2. atkārtoti pagarināt līdz trijiem mēnešiem nokavēto pašvaldības budžetos ieskaitāmo nodokļu samaksas termiņu, neaprēķinot šajā likumā un konkrēto nodokļu likumos noteikto nokavējuma naudu, ja iepriekšējā pagarinājuma laikā samaksāti ne mazāk kā 20 procenti no nodokļu parāda summas. Nodokļu maksātājam motivētais iesniegums nodokļu administrācijai jāiesniedz, pirms ir beidzies nokavētā maksājuma pagarinājuma termiņš;

3. sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam bezstrīda kārtībā piedzenamo valsts budžetā ieskaitāmo maksājumu un soda naudas samaksu.

Minēto kārtējo un nokavēto nodokļu un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņu pagarināšanu gadījumos, kad konkrētos nodokļus administrē Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības, ir tiesīgs veikt Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz nodokļu maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu, kas ir saskaņots ar attiecīgajām pašvaldībām.

Nodokļu parādus, kuri izveidojušies nodokļu administrācijas pārbaužu rezultātā un bezstrīda kārtībā iekasējamo maksājumu samaksas termiņus var atlikt uz laiku līdz vienam gadam.

Nokavēto nodokļu maksājumi veicami, maksājot proporcionāli pamatparādu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu. Ja, pagarinājuma termiņam beidzoties, nodokļu maksātājs nokavētos maksājumus nav pilnā apmērā samaksājis vai samaksas termiņus pagarinājis šajā pantā noteiktajā kārtībā, nokavējuma nauda par parāda nesamaksāto daļu visā kavējuma periodā tiek aprēķināta vispārējā kārtībā un parāds tiek piedzīts bezstrīda kārtībā.

Nokavēto nodokļu samaksas termiņu pagarinājums neatbrīvo maksātāju no pienākuma veikt kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā un nodokļu likumos noteiktajos termiņos. Nodokļa pamatparāds, arī samaksas termiņa pagarināšanas gadījumā, visā kavējuma periodā tiek palielināts atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei.

Atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” nodokļu parādu kapitalizācija ir ”uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) statūtu kapitāla palielināšana par nodokļu parādu summu”.

Privatizācijas aģentūra vai cita likumdošanas aktos paredzēta institūcija, kurai ir likumīgas tiesības veikt privatizāciju, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā kapitalizē valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādus, vienlaikus norakstot nokavējuma un soda naudu:

1. privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai to daļām;

2. privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.

Ieņēmumi, kas gūti, realizējot kapitalizētos valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādus, iemaksājami valsts pamatbudžetā un speciālajā budžetā tā, kā to nosaka konkrēto nodokļu likumi par šo nodokļu kārtējo maksājumu ieskaitīšanu valsts pamatbudžetā un speciālajā budžetā.

Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var kapitalizēt īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādus privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.

Ieņēmumi, kas gūti, realizējot īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādu kapitalizācijas rezultātā iegūtās kapitāla daļas (akcijas), ieskaitāmi valsts pamatbudžetā speciāli šim mērķim norādītā kontā. Minētie līdzekļi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek sadalīti pašvaldībām un valsts speciālajam budžetam.

Pašvaldības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var kapitalizēt zemes nodokļa maksājumu pamatparādu privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem zemes nodokļa parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.

Ieņēmumi, kas gūti, realizējot zemes nodokļa maksājumu pamatparāda kapitalizācijas rezultātā iegūtās kapitāla daļas (akcijas), ieskaitāmi attiecīgās pašvaldības budžetā.

4.3. Valsts budžeta ieskaitāmo nodokļu parādu dzēšanas noteikumi

Valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas pēc nodokļu administrācijas priekšlikuma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā dzēš Finansu ministrija šādos gadījumos:

1. uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) – ja ar tiesas nolēmumu ir pabeigta bankrota procedūra un izbeigta maksātnespējas lieta;

2. individuālajam (ģimenes) uzņēmumam, arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai, dibinātāja – īpašnieka nāves gadījumā, ja nav iespējams no mantiniekiem piedzīt nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas;

3. fiziskajai personai – nodokļu maksātājam – viņa nāves gadījumā, ja nav iespējams no mantiniekiem piedzīt nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas.

Kapitalizētos nodokļu maksājumu pamatparādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas un nokavējuma naudas, izņemot zemes nodokļa parādus, Finansu ministrija dzēš pēc kapitalizāciju veicošās institūcijas priekšlikuma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos dzēš attiecīgās pašvaldības. Kapitalizēto zemes nodokļa maksājuma pamatparādu, kā arī ar to saistīto soda naudu un nokavējuma naudu pašvaldības dzēš Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Finansu ministrija vai attiecīgās pašvaldības publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par nodokļu parādu dzēšanu, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram nosūta:

1. Finansu ministrija – Finansu ministrijas rīkojumu par to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādu dzēšanu, kuriem ar tiesas nolēmumu ir pabeigta bankrota procedūra un izbeigta maksātnespējas lieta;

2. Pašvaldības – domes (padomes) lēmumu par to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pašvaldību budžetā ieskaitāmo nodokļu parādu dzēšanu, kuriem ar tiesas nolēmumu ir pabeigta bankrota procedūra un izbeigta maksātnespējas lieta.

4.4. Termiņā nenomaksāto nodokļu iekasēšana

Noteiktajos termiņos nenomaksātos nodokļus, soda naudas un nokavējuma naudas saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu piedzen bezstrīda kārtībā:

1. nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevumā norakstot līdzekļus no nodokļu maksātāja konta bankā, arī no valūtas konta bankā. Ja nodokļu maksātāja kontā nav līdzekļu, bankas iestādēm jāpieņem nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevums un pēc tam, kad kontā saņemti līdzekļi, tas jāizpilda. Kamēr nav izpildīts nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevums, līdzekļi citām vajadzībām, izņemot darba samaksu, kas nepārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējās darba samaksas apmēru, netiek izsniegti;

2. no nodokļu maksātāja kontiem ārvalstu bankās starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā;

3. izņemot skaidro naudu no juridisko personu kases Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

4. no nodokļu maksātāja pārējā īpašuma ko realizē nodokļu administrācijas amatpersona. Ja nodokļu maksātājs nav pārsūdzējis nodokļu administrācijas lēmumu par nodokļu piedziņu un nav nomaksājis nodokli 30 dienu laikā no maksājuma prasības saņemšanas brīža, nodokļu administrācijai ir tiesības iekasēt šo nodokli un piedziņas izdevumus, piedzenot tos no maksātājam piederoša īpašuma tāpat, kā tas tiek darīts pēc tiesas nolēmuma.

Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) no dienas, kad ierosināta maksātnespējas lieta, nodokļu administrācija nepiedzen bezstrīda kārtībā termiņā nesamaksātos nodokļus un ar tiem saistītos maksājumus, kuri izveidojušies līdz maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas dienai. Tie (augšminētie uzņēmumi) veic visus konkrēto nodokļu likumos noteiktos kārtējos nodokļu maksājumus.

Ja nodokļu maksātājs likvidē savus īpašumus, uzņēmumus, uzņēmējsabiedrības vai citus ienākumu avotus vai noslēpj savu mantu vai nodokļu administrācijai ir citi pierādījumi par to, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, nodokļu administrācija ir tiesīga aprēķināt nodokļus un veikt pasākumus, lai nodrošinātu aprēķinātās nodokļu summas saņemšanu pirms taksācijas perioda beigām. Šādos gadījumos aplikšanai ar nodokļiem vajadzīgās ziņas un deklarācijas, kā arī uzlikto nodokļu nomaksu nodokļu administrācija var pieprasīt neatkarīgi no konkrētā nodokļa likumā paredzētajiem termiņiem.

Nodokļu administrācijas pienākums ir rakstveidā darīt zināmu nodokļu maksātājam aprēķināšanas vai precizēšanas rezultātā noteiktā maksājuma lielumu, ja tas nesaskan ar maksātāja deklarēto maksājuma lielumu.

4.4. Nepareizi piedzīto maksājumu atmaksāšana

Nodokļu administrācijas nepareizi piedzīto maksājumu summas jāatmaksā atpakaļ nodokļu maksātājam 15 dienu laikā no tās dienas, kad nodokļu administrācija vai tiesa pieņēmusi lēmumu, ka maksājums piedzīts nepareizi. Atmaksājamās summas nosaka, ievērojot Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas likmes laikā, kad summa nepareizi piedzīta. Ja nepareizi piedzītās maksājumu summas netiek atmaksātas 15 dienu laikā, atpakaļ atmaksājamās summas palielinās par 0,05 procentiem no nepareizi piedzītās maksājumu summas par katru nokavēto dienu, un tās tiek izmaksātas no nodokļu administrācijas speciālā budžeta līdzekļiem.

Pārmaksātās nodokļu summas pēc nodokļu maksātāju pamatota pieprasījuma atmaksājamas 15 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas nodokļu administrācijai, ja konkrēto nodokļu likumi neparedz citu atmaksāšanas laiku un kārtību.

Iepriekš minētie nosacījumi nav piemērojami nodokļu maksātājiem, kuriem ir nokavētie nodokļu maksājumi nokavēto nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu apmērā. Nodokļu administrācijas pienākums ir nodokļu maksātājiem, kuriem ir nokavētie budžetā ieskaitāmie nodokļu maksājumi un kuriem ir izveidojušās nodokļu pārmaksās, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos bez nodokļu maksātāja iesnieguma pārmaksātās nodokļu summas novirzīt nodokļu parādu un ar tiem saistīto maksājumu segšanai, vienlaikus proporcionāli sedzot pamatparādu, soda naudu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu.

5. Atbildība par nodokļu likumu pārkāpšanu.

5.1. Pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana

Nodokļu administrācijai ir tiesības papildus aprēķināt nodokļus un uzlikt soda naudu, ja ir pārkāpti nodokļu likumi, Ministru kabineta noteikumi par valsts nodevām un pašvaldības domes (padomes) izdotie saistošie noteikumi par pašvaldības nodevām, kā arī samazināt nodokļu (nodevu) maksājumus par pārmaksātajiem nodokļiem (nodevām) triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa. Ja šajā laikā uzņēmumā notikusi nodokļu administrācijas kontrole, tad tās atzinums ir galīgs un var tikt pārskatīts vienīgi tad, ja atklājas fakti, kas liecina par dokumentu viltošanu, par krāpšanu vai citām krimināli sodāmām darbībām.

Valsts ieņēmumu dienestam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības uz aprēķinu pamata noteikt nodokļu maksājumu lielumu nodokļu maksātājiem atbilstoši to īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumam vai atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajām vai pārbaudes laikā iegūtajām ziņām. Aprēķinātie nodokļu maksājumi iekasējami bezstrīda kārtībā ne agrāk kā pēc 30 dienām, ja nodokļu maksātājs nepierāda, nodokļu uzlikšanas nepamatotību.

Nodokļu un nodevu nokavēto maksājumu (arī soda naudu) summa (pamatparāds) tiek palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei kavējuma periodā.

Par nodokļu un nodevu maksājuma (arī soda naudas) samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda – no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.

Pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu neaprēķina, ja valsts budžets vai pašvaldības budžets tam piekritīgo nodokļa maksājumu ir saņēmis piecu dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Ja minētais nosacījums netiek ievērots, pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu aprēķina, sākot ar nākamo dienu pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa iestāšanās. Ja maksāšanas termiņš sakrīt ar brīvdienu (svētku dienu), tad par maksāšanas dienu uzskatāma pirmā darbdiena pēc brīvdienas (svētku dienas).

Pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana:

1. tiek pārtraukta:

a) privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) – no dienas, kad tie nodoti privatizācijai, līdz dienai, kad saistības tiek nodotas ar pieņemšanas un nodošanas aktu jaunajam īpašniekam, bet ne ilgāk kā uz 12 mēnešiem,

b) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kurus tiesa pasludinājusi par maksātnespējīgiem, – no tiesas nolēmuma pieņemšanas dienas,

c) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā tiek kapitalizēti nodokļu maksājumu pamatparādi;

2. tiek atjaunota, ja:

a) 1.punkta “a” vai “c” apakšpunktā noteiktajam termiņam beidzoties, nokavētie nodokļu maksājumi nav samaksāti vai nav kapitalizēti un ar kapitalizāciju saistītie grozījumi nav reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Pamatparāda palielinājuma nauda un nokavējuma nauda tiek aprēķināta vispārējā kārtībā no dienas, kad tās aprēķināšana tika pārtraukta;

b) 1.punkta “b” apakšpunktā minēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātspēja ir atjaunota no dienas, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

Nodokļu maksātājiem, kuriem bankas pieņēmušas izpildei maksājuma uzdevumus par nodokļu samaksu, tos neizpildot sakarā ar bankas darbības apturēšanu, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta uz laiku, līdz tiek pieņemts lēmums par kredītiestādes darbības atjaunošanu vai bankrotu.

Iepriekšminētajā gadījumā pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta:

1. summām, kuras norādītas izpildei pieņemtajos maksājuma uzdevumos, no dienas, kad banka tos pieņēmusi izpildei;

2. tikai tādā gadījumā, ja bankas kontos iesaldēto (aizturēto) naudas līdzekļu īpašnieks – pārvaldītājs nav atteicies no savām prasījuma tiesībām par labu citai personai vai arī savas tiesības nav nodevis jebkurai citai personai.

Nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta, ja pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas summa sasniedz nokavētā maksājuma (pamatparāda) apmēru.

5.2. Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) savstarpējos norēķinos

Juridiskās personas vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa, vai šādu personu vai grupas pārstāvji katru mēnesi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu. Ja nav deklarēti skaidrā naudā veiktie darījumi, kuru summa pārsniedz 1000 latu, maksājama soda nauda 5 procentu apmērā no nedeklarēto darījumu kopsummas.

Ja iepriekš minētie darījumi pārsniedz 3000 latu, maksājama soda nauda 10 procentu apmērā no šo darījumu kopsummas. Ja šie darījumi nav deklarēti noteiktajā kārtībā, soda nauda 15 procentu apmērā no šo darījumu kopsummas. Minētās prasības un normas neattiecas uz kredītiestāžu pakalpojumiem, skaidras naudas iemaksām kredītiestādēs darījumu dalībnieku kontos. Mazumtirdzniecībā veiktajos darījumos minētas prasības un normas ir attiecināmas tikai uz preču pircēju.

5.3. Atbildība par nodokļu bāzes samazināšanu

Ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, nodokļu administrācijai iesniegtajās deklarācijās vai nodokļu aprēķinos samazina nodokļu bāzi (ar nodokli apliekamo objektu) un no tās aprēķināto nodokļa summu, nodokļu administrācija aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen samazināto nodokļa summu un soda naudu tās apmērā, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs.

Soda naudu nepiedzen, ja nodokļu maksātājs termiņā iesniegtajai deklarācijai vai nodokļu aprēķinam pirms nodokļu administrācijas pārbaudes sākuma iesniedzis deklarācijas labojumu vai nodokļa aprēķina precizējumu un samaksājis samazināto nodokļa summu un ar to saistīto pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu.

Samazinātā nodokļa summa un soda nauda attiecīgajā apmērā nodokļu maksātājam jāsamaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par aprēķināto nodokļa summu. Ja maksājumi noteikto 30 dienu laikā netiek veikti, ar 31. dienu budžeta ieskaitāmo nokavēto maksājumu summa tiek palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei kavējuma periodā un no maksātāja tiek piedzīta nokavējuma nauda – 0.05 procenti par katru nokavēto dienu.

Ja nodokļu maksātājs triju gadu laikā atkārtoti pārkāpis nodokļu likumus (samazinājis nodokļu bāzi, neuzrādīdams ienākumus vai uzrādīdams mazākus ienākumus, vai ar dokumentiem apliecinājis nepamatotus izdevumus), nodokļu administrācija piedzen no nodokļu maksātāja nesamaksātā (iztrūkstošā) nodokļa summu un soda naudu šīs summas divkāršā apmērā.

Ja triju mēnešu laikā nodokļu maksātājs nenomaksā nodokļa, soda naudas vai nokavējuma naudas parādu budžetā un viņam nav pagarināti nodokļu nomaksas termiņi, nodokļu administrācija ierosina tiesā lietu par nodokļu maksātāja atzīšanu par maksātnespējīgu.

5.4. Atbildība par deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu

Ja nodokļu maksātājs iesniedz nodokļu administrācijai konkrēto nodokļu likumos paredzētās deklarācijas, pārskatus vai nodokļu aprēķinus (turpmāk – deklarācijas), neievērojot normatīvajos aktos noteiktos iesniegšanas termiņus, viņam par deklarācijas iesniegšanu ar novēlošanos atkarībā no novēlošanās ilguma tiek uzlikta soda nauda šādos apmēros, ja konkrēto nodokļu likumos nav noteikts citādi:

1. līdz 15 kalendāra dienām – 0,1 procents no kopējās deklarācijā uzrādītās nodokļa summas, bet ne vairāk kā 50 latu;

2. no 16 līdz 30 kalendāra dienām – 0,5 procenti no kopējās deklarācijā uzrādītās nodokļa summas, bet ne vairāk kā 200 latu;

3. virs 30 kalendāra dienām – 1 procents no kopējās deklarācijā uzrādītās nodokļa summas, bet ne vairāk kā 500 latu.

5.5. Nodokļu administrācijas tiesības samazināt uzlikto soda naudu

Nodokļu administrācijai, izvērtējot nodokļu maksātāja izdarītā pārkāpuma būtību un raksturu, gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir pārsūdzējis nodokļu administrācijas lēmumu par šā likuma un konkrēto nodokļu likumu pārkāpumiem, ir tiesības samazināt kontroles (pārbaužu, revīziju) rezultātā uzlikto soda naudu, bet ne vairāk kā 70 procentu apmērā un ne biežāk kā vienu reizi trijos gados.

Tiesības samazināt uzlikto soda naudu saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir šādām nodokļu administrācijas amatpersonām:

1. nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītājam;

2. nodokļu administrācijas teritoriālo iestāžu vadītājiem, ja soda naudas samazinājuma summa nepārsniedz 1000 latu, informējot par pieņemto lēmumu nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītāju piecu dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

Nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītājam ir tiesības atcelt nodokļu administrācijas teritoriālo iestāžu vadītāju nepamatoti pieņemtos lēmumus par soda naudas samazināšanu 30 dienu laikā no teritoriālās iestādes vadītāja paziņojuma vai nodokļu maksātāja sūdzības saņemšanas dienas.

5.6. Atbildība par uzņēmējdarbības veikšanu, nereģistrējoties kā nodokļu maksātājam un citiem nodokļu likumu pārkāpumiem

Ja fiziskā vai juridiskā persona, kas veic uzņēmējdarbību, nereģistrējas kā nodokļu maksātājs vai 30 dienu laikā pēc noteiktā termiņa neiesniedz nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus, kā arī saimniecības un grāmatvedības dokumentus, bez kuriem nodokļu administrācijas ierēdņi (darbinieki) nevar noteikt nodokļu bāzi, vai nerada iespēju iekasēt nodokļus, vai neatļauj nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) ieiet nodokļu maksātāja telpās, kad šim ierēdnim (darbiniekam) ir tādas tiesības, tad:

1. nodokļu administrācija piedzen no nodokļu maksātāja nesamaksātā nodokļa summu un soda naudu šīs summas divkāršā apmērā, bet, ja nav iespējams noteikt nodokļu lielumu, tos iekasē par iepriekšējo periodu aprēķināto nodokļu dubultā apmērā, bet, ja tādu nav bijis, nodokļu lielumu nosaka, pamatojoties uz nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju par analogiem nodokļu maksātājiem un piemērojot pārkāpējiem nodokļu maksājumus dubultā apmērā;

2. pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma:

a) ministrijām, pašvaldībām un citām institūcijām jāatsauc nodokļu maksātājam izsniegtā atļauja (licence) veikt uzņēmējdarbību,

b) muitas iestādēm jāaptur nodokļu maksātāja eksporta un importa operācijas,

c) bankām jāpārtrauc līdzekļu izsniegšana un pārskaitījumi no nodokļu maksātāja konta, līdz tiek saņemts nodokļu administrācijas rakstveida atsaukums vai tiesas nolēmums;

3. 3) tiek piemēroti citos likumdošanas aktos noteiktie sodi. Nodokļu administrācija ir tiesīga iesniegt materiālus attiecīgajā valsts institūcijā krimināllietas ierosināšanai.

5.7. Saimnieciskās darbības apturēšana normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos

Ja fiziskā vai juridiskā persona vai šādu personu grupa, veicot saimniecisko darbību, pārkāpj normatīvajos aktos paredzēto kārtību, kas nodrošina ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareizu un pilnīgu uzskaiti, Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs speciālas pārbaudes veikšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apturēt normatīvo aktu pārkāpēja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) darbību uz laiku, kas nav ilgāks par 10 dienām no Valsts ieņēmumu dienesta institūcijas lēmuma (rīkojuma) pieņemšanas dienas. Attiecīgo lēmumu (rīkojumu) Valsts ieņēmumu dienests pieņem triju darbadienu laikā pēc pārbaužu materiālu saņemšanas no kontrolējošām institūcijām.

Iepriekš noteiktais speciālās pārbaudes veikšanas laika ierobežojums nav piemērojams gadījumos, kad šādā pārbaudē ir konstatēts, ka nepieciešams veikt speciālu nodokļu auditu, vai gadījumos, par kuriem paredzēta kriminālatbildība, – saimnieciski finansiālās darbības revīziju.

Ja šā panta pirmajā daļā paredzētā normatīvo aktu pārkāpēja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) darbība apturēta uz laiku, tad darbības apturēšanas rezultātā radušies materiālie zaudējumi tiek segti no pārkāpēja (fiziskās vai juridiskās personas vai šādu personu grupas) līdzekļiem.

5.8. Atbildība par smagiem nodokļu likumu pārkāpumiem

Ja nodokļu maksātājs sistemātiski neiesniedz nodokļu administrācijai nodokļu likumos noteiktos pārskatus, deklarācijas vai nodokļu aprēķinus un tai nav informācijas par šā maksātāja darbību vai ja tas ļaunprātīgi izvairās no nodokļu un nodevu maksāšanas, pēc nodokļu administrācijas priekšlikuma konkrētais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) vai organizācija tiek izslēgta no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra.

Visos gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir pieļāvis pārkāpumus, par kuriem paredzēta kriminālatbildība, nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam), kurš tos atklājis, ir pienākums 10 dienu laikā iesniegt par tiem ziņojumu un materiālus attiecīgajai valsts institūcijai krimināllietas ierosināšanai.

5.9. Ierobežojumi nodokļu atvieglojumu saņemšanā

Nodokļu maksātājiem, kuriem ir neattaisnoti nokavētie maksājumi par pārskata gadu, nav tiesību saņemt nodokļu atvieglojumus, izdarot ziedojumus vai dāvinājumus.

6. Nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtība

Nodokļu maksātājam, kas saņēmis dokumentu par nepilnīgi nomaksāto nodokli, ir tiesības 30 dienu laikā pēc šā dokumenta saņemšanas rakstveidā pārsūdzēt nodokļu administrācijas lēmumus un rīkojumus attiecīgās nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītājam, izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas pārsūdzami tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

Sūdzību saņēmušajam nodokļu administrācijas vadītājam šā panta pirmajā daļā minētā sūdzība jāizskata un atbilde iesniedzējam jādod ne vēlāk kā 30 dienu laikā. Finansu ministram ir tiesības atļaut Valsts ieņēmumu dienestam sūdzības izskatīšanu pagarināt par 30 dienām.

Nodokļu maksātājam, kurš nepiekrīt lēmumam, kuru pieņēmis nodokļu administrācijas vadītājs, ir tiesības 30 dienu laikā pēc nodokļu administrācijas lēmuma saņemšanas pārsūdzēt to tiesā.

Ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam nodokļu maksājumu lielumam, pierādījumus par nodokļu maksājumu lielumu nodrošina nodokļu maksātājs.

6.1. Lēmumu pārsūdzēšana Darījumu novērtējuma komisijā

Ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas lēmumam par tirgus cenas vai tirgus vērtības noteikšanu konkrētam darījumam, viņam ir tiesības 10 dienu laikā pieprasīt Darījumu novērtējuma komisijas atzinumu.

Darījumu novērtējuma komisiju izveido Ministru kabinets no lietpratējiem, un tā darbojas un dod atzinumus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību.

Līdz Darījumu novērtējuma komisijas atzinuma saņemšanai nodokļu administrācijai nav tiesību pielietot soda sankcijas pret nodokļu maksātāju par apstrīdēto darījumu.

Pēc atzinuma saņemšanas gan nodokļu administrācijai, gan nodokļu maksātājam ir tiesības to pārsūdzēt tiesā.

6.2. Nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāja vienošanās līgums

Ja nodokļu administrācija pārbaudes rezultātā aprēķinājusi papildu maksājumus budžetā sakarā ar nodokļu bāzes samazināšanu un nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam nodokļu maksājumu lielumam, nodokļu administrācijas vadītājs ir tiesīgs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā noslēgt vienošanās līgumu ar nodokļu maksātāju par aprēķināto summu samazināšanu tikai tādos gadījumos, kad piemērojamo normatīvo aktu normas ir pretrunīgas un dažādi skaidrojamas.

Nodokļu maksātājam, kurš nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam nodokļu maksājumu lielumam, 30 dienu laikā pēc nodokļu administrācijas lēmuma saņemšanas šajā sakarā ir jāiesniedz motivēts rakstveida iesniegums nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītājam par iespējamo vienošanās līguma noslēgšanu.

Nodokļu administrācija noslēgto vienošanās līgumu piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas dienas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāja noslēgtais vienošanās līgums ir galīgs, un neviena no līgumslēdzējām pusēm to nevar apstrīdēt tiesā.

Secinājumi

Dažādu valstu nodokļu sistēmām ir divas galvenās kopīgas raksturīgas īpašības:

1. Pastāvīgs valsts nodokļu ieņēmumu palielināšanas iespējas meklēšana;

2. Nodokļu sistēmas pamatā ir vispārpieņemto ekonomiskas teorijas par vienlīdzību, taisnīgumu un nodokļu aplikšanas efektivitātes principu bāze.

Dažādu valstu nodokļu sistēmas tiktu veidotas pēc dažādiem ekonomiskiem, politiskiem un sociāliem nosacījumiem. Protams, tas sistēmas nav optimālās, bet tas deva ekonomistiem un sociologiem pamatu optimālo nodokļu sistēmas noteikumus izstrādāšanai. Īpaši svarīgie starp tiem ir:

1. Nodokļu nastas sadalīšanai jābūt vienādai;

2. Nodokļiem pēc iespējas nedrīkst ietekmēt kādas personas ekonomisko lēmumu pieņemšanu;

3. Izmantojot nodokļu politiku sociālo – ekonomisko mērķu sasniegšanai vienādojuma un taisnīguma nodokļu aplikšanas principu pārkāpumiem jābūt minimāliem;

4. Nodokļu struktūrai jāsekmē nodokļu politikas izmantošanu stabilizācijas un valsts ekonomisko pieaugumu mērķiem;

5. Nodokļu sistēmai jābūt taisnīgai, nepieļaut patvaļīgus interpretējumus un jābūt saprotamai nodokļu maksātājiem;

6. Administratīviem izmaksām nodokļu pārvaldei un nodokļu likumdošanas ievērošanai jābūt minimālām.

Latvijas Republikas Saeima 1995.gada 2.februārī pieņēma un Valsts prezidents 1995.gada 18.februārī izsludināja likumu “Par nodokļiem un nodevām”, kurš stājās spēkā ar 1995.gada 1.aprīli, un ir uzskatāms par nodokļu sistēmas pamatlikumu.

Likums nosaka nodokļu un nodevu veidus, reglamentē to noteikšanas kārtību, iekasēšanu un atmaksāšanu, nodokļu un nodevu maksātāju un nodokļu un nodevu administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību, un nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

Latvijas Republikas likums “Par nodokļiem un nodevām” ir svarīgākais tiesību akts Latvijas Republikā nodokļu sistēmas regulējumā.

No PSRS laikiem mūsu valsts ir gājusi tālu ceļu. Tas notika arī nodokļu likumdošanas jomā. Desmit gadu laikā tikai radikāli izmainīta nodokļu sistēma kopumā. Tās izmaiņas ir acīmredzami uz labāko pusi. Nevar teikt, ka mēs sasniedzam visus augšminētos optimālo nodokļu sistēmas noteikumus, bet dažus esam gandrīz sasnieguši. Mūsu valsts vēl attīstās un droši vien, netālā nākotnē sasniegsim visus.

Izmantotas literatūras un avotu saraksts

1. Monogrāfijas

• A.Zvejnieks “Nodokļi un nodevas” mācību grāmata, RTU 1998.”.

• Ieva Kodoliņa “Nodokļi”, Rīga, 1998.g.

• Olga Lukašina “Nodokļu sistēma un tās nianses”, Rīga, 2000.g., Merkūrijs LAT.

• “Налоги и налогообложение”, Москва, “Финансы”, 1998.g.

2. Tiesību akti

• Par nodokļiem un nodevām. 02.02.1995. likums. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 18.02.95. Nr. 26.

Grozījumi:

– 06.06.1996. likums (L.V., 21.jūn., nr.108; Ziņotājs, 1996, nr.15);

– 13.11.1997. likums (L.V., 28.nov., nr.309/310; Ziņotājs, 1997, nr.24);

– 12.1997. likums (L.V., 18.dec., nr.333; Ziņotājs, 1998, nr.2);

– 18.06.1998. likums (L.V., 3.jūl., nr.196/197; Ziņotājs, 1998, nr.18);

– 14.10.1998. likums (L.V., 28.okt., nr.317/320; Ziņotājs, 1998, nr.22);

– 22.10.1998. likums (L.V., 5.nov., nr.333; Ziņotājs, 1998, nr.24);

– 25.11.1999. likums L.V., 8.dec., nr.406/407; Ziņotājs, 1999, nr.24);

– 13.04.2000. likums (L.V., 3.maijs, nr.154/157; Ziņotājs, 2000, nr.11).

• Latvijas Republikas Ministru kabineta Noteikumi Nr.103 “Noteikumi par kārtību, kādā nodokļi, valsts nodevas un citi obligātie maksājumi ieskaitāmi valsts budžetā”, 1995.g.18.aprīlis. Publicēts: “Latvijas Republikas normatīvie akti. Par nodokļu maksāšanas kārtību ar nodokļu parādiem”, Rīga, 1999.g. KIF “Biznesa komplekss”.

• Latvijas Republikas Ministru kabineta Noteikumi Nr.194 “Noteikumi par likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.panta otrās un trešās daļas piemērošanu””, 1995.g.11.jūlijs. Publicēts: “Latvijas Republikas normatīvie akti. Par nodokļu maksāšanas kārtību ar nodokļu parādiem”, Rīga, 1999.g. KIF “Biznesa komplekss”.