Sānija monarhija

Spānijas monarhija

Spānijas karaļnams ir bijis gana izturīga Spānijas dzīves sastāvdaļa jau kopš Ferdinanda un Izabellas laikiem, pārciešot savas temperamentīgās tautas dumpjus un atgūstot tās uzticību. Līdz ar karaliskās ģimenes visjaunākās locekles — infantas Leonoras nākšanu pasaulē Spānija ir atkal cerību pilna.

Arī Spānijā valda dažādi uzskati par to, vai viņiem ir vajadzīga karaļa vara, kas aprobežojas tikai ar likumu parakstīšanu, valdības sastāva apstiprināšanu, armijas simbolisku komandēšanu un savas valsts reprezentēšanu pasaulē, bet septiņdesmit pieci līdz astoņdesmit pieci procenti spāņu atbalsta monarhiju. Pat ti

i
ie, kurus nekādi nevar nosaukt par rojālistiem, nevēlas, lai monarhija izzustu. Spāņu karaļnams savas pastāvēšanas laikā kopš viduslaikiem ir pieļāvis daudzas kļūdas, tomēr tautai izšķirīgos brīžos tas vienmēr ir bijis savu uzdevumu augstumos. Tas attiecas ne tikai uz nesenajiem traģiskajiem notikumiem — teroristu bumbu sprādzieniem Madrides metro pagājušā gada martā, kad karaliskā ģimene nekavējoties pauda savu sašutumu un personiski izteica līdzjūtību bojāgājušo radiniekiem un cietušajiem.

Īpašu spāņu cieņu un mīlestību ir iemantojis karalis Huans Karloss. Viņam pretēji britu karaļnamam, kur vēl jo
o
oprojām vējo Viktorijas laika vēsmas, ir izdevies pārveidot monarhiju, pielāgojot to mūsdienu spāņu tautas vēlmēm. Lai saprastu, kāpēc spāņi tā mīl savu karali kā stabilitātes garantu, ir jāatskatās pagātnē vēl pirms 1975. gada, kad viņš tika kronēts par karali. Kad 1931. gadā Sp
p
pānija tika pasludināta par republiku, karaliskā ģimene devās trimdā uz Romu, kur 1938. gadā pasaulē nāca Huans Karloss. Tolaik Spānijas karalis bija viņa vectēvs Alfonso XIII, un rindā uz troni teorētiski gaidīja viņa tēvs dons Karloss.

Huans Karloss

Kamēr Spānijā valdīja Franko diktatūra, Huans Karloss ieguva izglītību ārzemēs un Atēnās apņēma sievu — Grieķijas karaļa Paula I un agrākās Hannoveres princeses Frederikas vecāko meitu, Grieķijas princesi Sofiju. Tad notika neparedzētais — Franko, sajuzdams, ka viņa dzīve un valdīšanas laiks iet uz beigām, par savu pēcteci izraudzījās Huanu Karlosu, nevis viņa atklāti kritisko tēvu, pieļaujot Spānijas karaļnama atgriešanos dzimtenē. Tas sākās ar Franko cēlo žestu, uzaicinot Huanu Karlosu atgriezties Spānijā, lai turpinātu tur savu izglītību, ko viņš arī darīja. Spāņiem par viņu bija radies vi

i
isai neskaidrs priekšstats. Huans Karloss, lai arī kopā ar ģimeni mitinājās Madridē, dzīvoja klusi un mierīgi. Spāņiem likās, ka viņš ir pārāk lēnīgs un ne pārāk gudrs, lai spētu vadīt viņu valsti pēc Franko nāves. Huana Karlosa tēvs jutās aizvainots par to, ka dēls ir atļāvies viņam aiz muguras noslēgt vienošanos ar Franko. Vēlāk gan viņš, galvenokārt pateicoties savas sievas prātīgajiem ieteikumiem, publiski atteicās no troņa un salīga mieru ar dēlu, kurš savukārt sagādāja pamatīgu pārsteigumu ne tikai saviem vecākiem, be
e
et visai spāņu tautai. Ticis kronēts par karali, Huans Karloss pēkšņi sāka atklāt savu patieso dabu un stingro raksturu, liekot visiem saprast, ka viņa lēnīgā malā stāvētāja taktika Franko laikā bijis tikai tālredzīgs un viltīgs gājiens. Viņš arī strikti uzstāja uz demokrātisku reformu veikšanu un jaunas Konstitūcijas pieņemšanu 1978. gadā. Bet 1981. gada 23. februārī, kad divi simti bruņotu vīru ielauzās Spānijas valdības ēkā un paziņoja savu nolūku veikt valsts apvērsumu, saņemot valdības locekļus par ķīlniekiem, karalis uz nikno dumpinieku piedāvājumu pievienoties viņu rindām, atcirta, ka tas notikšot tikai pār viņa līķi. Tā vietā viņš vērsās pie tautas ar aicinājumu būt vienotiem pret dumpiniekiem un apelēja pie savas tautas goda. Pēc nepilnas diennakts apvērsums bija novērsts, un Huans Karloss bija kļuvis par īstenu savas tautas varoni.

Sapņu princis Filipe

Huana Karlosa un Sofijas jaunākais bērns — Viņa karaliskā majestāte kroņprincis Filipe, 3kurš ilgus gadus tika regulāri atzīts par pievilcīgāko karaļnamu vecpuisi un žurnāla People aptaujā arī par vienu no seksuāli pievilcīgākajiem vīriešiem Eiropā, nedzīvoja kā mūks.

Lai gan viņa uzmanības centrā bija arī dažas spānietes, tomēr viņa skatieni nez kāpēc vairāk vērsās pāri savas valsts robežām, izbaudot romānus, piemēram, ar vācu baronesi Kristīni fon Vangerheimu un norvēģu fotomodeli Evu Sannumu, kas jo īpaši izraisīja protestus ne vien spāņu karaļa ģimenē, bet visā tautā. Modele, kas bija demonstrējusi veļu un vēl arī kādā atpūtas brīdī nobildēta puskaila, pēc katoļticīgo spāņu domām, nu nekādi nebija piemērota nākotnes karalienes lomai. Lai cik ļoti Filipem sāpēja sirds, pēc vairāku gadu spītīgas nepakļaušanās vecāku gribai viņš bija spiests padoties. Eva jau bija pat sākusi mācīties “karaļskolā” un apgūt tradicionālo uzvedības etiķeti, tomēr vārdos spāņi bija gatavi viņu vai dzīvu saplosīt. Spāņu karaļnams nevarēja atļauties tā riskēt. Eva palika pagātnē, bet Filipe paziņoja, ka viņš tik un tā precēšoties aiz mīlestības, nevis pienākuma, pat ja viņam būtu jāatsakās no troņa.

Drosmīgā Letīcija

Par laimi, pirms trim gadiem Filipe ieskatījās apburošajā Letīcijā Oricā Rokasolano, pazīstamā TV žurnālistē, kura gatavoja TV ziņām reportāžu par nogrimušo naftas tankkuģi Prestige un tā radīto ekoloģisko katastrofu. Filipe bija ieradies izteikt savu līdzjūtību cietušajiem un uzreiz pamanīja sprigano reportieri, kurai vārdi nebija jāmeklē dziļi azotē. Viņa kļuva slavena īpaši ar savām klātienē veidotajām reportāžām no Ņujorkas pēc 11. septembra notikumiem, kā arī par Dž. Buša vēlēšanām un karu Irākā. Spāņi augsti vērtēja to, ka viņa nebaidījās doties uz karstākajiem pasaules punktiem, lai gatavotu ziņu raidījumus. Viņa bija gan ABC, gan CNN+, gan Spānijas EFE, gan Francijas Canal Plus reportiere. Letīcija, tautā mīlēta un cienīta, labi izglītota, pasauli iepazinusi un patiešām skaista sieviete, bija precējusies ar pasniedzēju un rakstnieku Alonso Gerero un jau izšķīrusies. Tiesa, viņas pirmā laulība nebija noslēgta baznīcā, un tas bija labi, jo spāņu katoļu baznīca neatbalsta atkārtotas laulības, ja kāds no jaunlaulātajiem jau ir saņēmis mācītāja laulības svētību.

Leonora

Mazā Leonora piedzima 31. oktobra rītā vēl pirms saullēkta. Gaidītais un jau tagad visu spāņu mīlētais bērns pirmām kārtām nenoliedzami iepriecināja savus vecākus — 37 gadus veco Spānijas kroņprinci Filipi un kroņprincesi Letīciju, kurai ir 33 gadi. Sešas stundas pēc mazulītes nākšanas pasaulē Filipe iznāca no slimnīcas pie pacietīgajiem reportieriem, lai paziņotu par savas meitas, troņmantnieces Leonoras nākšanu pasaulē un tradicionāli pateiktos cilvēkiem, kuri visu lietaino nakti bija nonīkuši ārā, gaidot jaunumus.

Jau vēlāk preses konferencē manāmi aizkustinātais Filipe, kurš parasti izturas savaldīgi, pat vēsi un nopietni, atļāvās būt emocionāls un cilvēcisks. Viņš piedalījies dzemdībās un bijis klāt, kad pasaulē ar ķeizargriezienu nāca viņa bērns. Viņa sieva visu laiku esot bijusi pie samaņas, un viņš esot viņu informējis par to, kas īsti notiek. Tikai pēc tam, kad Filipe mazo jau bija paturējis uz rokām un nodevis to māsām nomazgāšanai un sakopšanai, viņš beidzot apķēries un pajautājis, kas tad tas bērns ir — puika vai meitene. Tik aizkustinātu Filipi, kurš neslēpa, ka meitas piedzimšana ir līdz šim nozīmīgākais notikums viņa dzīvē, spāņi nebija redzējuši pat viņa kāzu dienā pirms pusotra gada.

Tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, kurās kaut vai simboliski vara pieder karalim vai karalienei, arī Spānija, kur valda konstitucionāla monarhija, pārdzīvo paaudžu maiņu, kas neizbēgami ienes jaunas vēsmas un jaunas asinis visai ierobežotajā konservatīvo karaļnamu sabiedrībā. Jaunās paaudzes troņmantnieki vairs neizvēlas savas otrās pusītes tikai no “zilo asiņu” bankas, lai gan tāda kārtība ir pastāvējusi gadsimtiem ilgi un šo tradīciju dēļ, piemēram, pašreizējais Spānijas karaļpāris — Viņa majestāte karalis Huans Karloss I un Viņas majestāte karaliene Sofija (viņi abi ir 67 gadus veci) būtībā ir attāli radinieki un Anglijas karalienes Viktorijas pēcteči.

Nākotnē: karaliene Leonora?

Spāņi spēja novērtēt sava karaļa stingro mugurkaulu un drosmi, un arī visus šos gadu desmitus Huans Karloss nav ļāvis pārāk daudziem skandāliem plosīt savu namu. Arī Huana Karlosa un Sofijas striktā attieksme pret Filipes potenciālo laulāto draudzeņu pretendentēm spāņiem šķita pieņemama. Letīciju pieņēma gan tauta, gan karaļpāris, un tas tikai pierāda, ka arī visnotaļ konservatīvā Spānija pamazām kļūst elastīgāka savā attieksmē.

Šobrīd līdz ar priekiem par mazās Leonoras nākšanu pasaulē sabiedrībā un valdībā notiek plašas diskusijas par to, par ko spriest sāka jau tad, kad Filipe ar Letīciju vēl tikai paziņoja par gaidāmo ģimenes pieaugumu. Saskaņā ar pašreizējo Spānijas Konstitūciju priekšroka ceļā uz troni ir karaļpāra dēlam, kaut arī viņš būtu jaunākais bērns ģimenē, kā tas arī ir Filipes gadījumā, viņam ir divas vecākas māsas — četrdesmitgadīgā Kristīne un divus gadus vecākā Elēna. Viņas abas ir precējušās — Kristīne ar visu laiku veiksmīgāko FC Barcelona kluba komandas handbolistu un divu olimpisko spēļu bronzas medaļnieku Inaki Urdangarinu, un viņiem ir četri bērni. Elēnas vīrs ir augstmaņu izcelsmes biznesmenis Haime de Marišalars, un viņiem ir divi bērni.

Konstitūcijas punkts, kurā noteiktas vīriešu dzimtes pārstāvja priekšrocības ceļā uz troni, ir konfliktā ar citu punktu, kas nosaka diskriminācijas aizliegumu dzimumu, rases, reliģiskās piederības vai citu apsvērumu dēļ. Filipe nesen intervijā paziņoja, ka viņš atbalsta ideju labot Spānijas Konstitūcijas 57. punktu, deklarējot, ka pirmtiesības uz troni ir karaļpāra pirmajam bērnam, neatkarīgi no dzimuma. Tiesa, klīst runas, ka tad arī Filipes izredzes kļūt par karali būšot apdraudētas, jo priekšroka būtu abām viņa māsām. Bet, tā kā Filipe jau ir piedzimis kā troņmantnieks un viņam ir ļoti labas attiecības ar māsām, kuras bērnībā viņu lutināja kā neviens cits, maz ticams, ka tās viņu apdraudēs.