satiksme

Babītes vidusskolas
9.a klases skolnieces
Melānijas Dubras
Referāts ģeogrāfijā

Piņķi 2007

SATURA RĀDĪTĀJS

IEVADS………………………………………………………………………………………………1

SABIEDRISKAIS TARNSPORTS…………………………………………………………..2

DZELZCEĻŠ………………………………………………………………………………………..3

ŪDENS SATIKSME………………………………………………………………………………4

GAISA SATIKSME………………………………………………………………………………..5

PRIVĀTĀS AUTOMAŠĪNAS…………………………………………………………………..6

SECINĀJUMS…………………………………………………………………………………….7

IEVADS

Šā referāta tēma ir „Transports Latvijā”. Es apskatīšu Latvijā populārāko transporta līdzekļu kustību un ērtumu. Noskaidrošu kuri transporta līdzekļi ir populārākie visā Latvijā.
Veicot aptaujas ar iedzīvotājiem noskaidrošu kuri transportu līdzekļi viņiem liekas visdrošākie, lētākie un ātrākie.
Ar interneta palīdzību meklēšu visu iespējami pieejamo informāciju par šo tēmu. Mēģināšu noskaidrot precīzu un konkrētu informāciju.
Transporta tēma ir ļoti plaša, taču es esmu izvēlējusies rakstīt par populārākajiem transporta līdzekļiem, proti, tie ir tramvaji, trolejbusi, autobusi, kuģi, prāmji, lidmašīnas, vilcieni un
vispopulārākais transporta līdzeklis Latvijā – vieglās automašīnas. Šajā referātā neapskatīšu tādus transporta līdzekļus kā metro, jo Latvijā šādu transporta līdzekļu nav, neapskatīšu arī helihopteru kustību Latvijas teritorijā, velosipēdu kustību, kravas mašīnu kustību.
Šī referāta mērķis, manuprāt, ir iegūt papildus zināšanas par satiksmi Latvijas teritorijā. Domāju, ka es maz zinu par transportu Latvijā un rakstot šo referātu, droši vien kaut kas aizķersies aiz auss un šī darba beigās es būšu tikai un vienīgi ieguvēja.

SABIEDRISKAIS TRANSPORTS

SIA Rīgas Satiksme nodrošina autobusus, trolejbusus un tramvajus. Pavisam šajā uzņēmumā strādā aptuveni 1100 konduktori, 1000 autobusu vadītāji, 308 tramvaja vadītāji un 702 trolejbusu vadītāji. Tas ir diezgan iespaidīgi. Uzņēmuma rīcībā ir 252 tramvaji, 318 trolejbusi un 488 autobusi. Sabiedriskais transports Rīgā kursē apmēram no 5 rītā līdz pusnaktij, tramvaji un trolejbusi brauc arī naktīs aptuveni ik pa stundai. Autobusu, trolejbusu un tramvaju kustību Rīgā nodrošina pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme”.Sabiedriskais transports nodrošina satiksmi starp Rīgas centru un mikrorajoniem, atsevišķi autobusu maršruti savieno ar centru arī apdzīvotas vietas Rīgas pierobežā.
Viens no svarīgākajiem punktiem Latvijā ir Rīgas starptautiskā autoosta. Akciju Sabiedrība “Rīgas Starptautiskā autoosta” reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 1997.gada 6.oktobrī. šī autoostas darba laiks ir no 5.00 – 24.00. Autoostā izbrauc autobusi, gan uz pilsētām Latvijas teritorijā, gan uz pilsētām ārpus Latvijas teritorijas. Daudzi tūristi, to izmanto.
Autoostā ir pārtikas veikals, kafejnīca, avīžu kiosks, atspirdzinošu dzērienu un uzkodas automāts, valūtas maiņas punkts, spēļu automātu zāles, momentfoto, taksometru pakalpojumi un tualete.
Autoostā ir iespējama mantu glabāšana 0.30 -1.50Ls/h. Bagāžas pārvietošana autoostas teritorijas robežās -Ls 0.50 un arī atrasto mantu pieņemšana un uzglabāšana.
Rīgas starpnacionālajā autoostā pasažieru uzgaidāmā zāle darbojas visu diennakti. Uzturēšanās uzgaidāmajā zālē no pulksten 00.00 – 5.00 ir par 1Ls. Ir iespējama arī uzgaidāmā zāle ar TV – Ls0.50. šī zāle atrodas otrajā stāvā un šeit ir papildus ērtības.
Biļetes ir iespējams rezervēt jau iepriekš, ir iespēja biļetes iegādāties autoostā pie kasēm un arī autobusos pie šoferiem. Biļetes ir iespējams iegādāties 10 dienas pirms autobusa reisa. Biļešu kases strādā no 6.00 – 23.00.
Pie sabiedriskā transporta pieder arī visi mikroautobusi. Mikroautobusi kursē tikai uz Pierīgas pilsētām un Pierīgas apdzīvotākajām vietām.
Ļoti liela Latvijas iedzīvotāju daļa ikdienā izmanto sabiedrisko transportu, lai tiktu uz darbu un mācību iestādēm. Tos cilvēkus, kuri braukā ikdienā ar sabiedrisko transportu ļoti neapmierina cenu pieaugums tajos. Rīgas skolēni atzīstās, ka tagad viņi biežāk ir sākuši staigāt ar kājām, un labāk ceļa naudu ietaupa kam vērtīgākam. Pēcpusdienās pasažieru skaits sabiedriskajos transportos paaugstināto cenu dēļ ir samazinājies, to apgalvo arī Baiba Birgmane ( SIA Rīgas satiksmes padomes priekšsēdētāja).

DZELZCEĻŠ
Latvijas Dzelzceļš nodrošina dzelzceļa satiksmi Latvijā un ārpus tās. Starptautiskie vilcieni kursē no Rīgas uz Viļņu, Maskavu, Sankt-Pēterburgu, Odesu, Vitebsku u.c. pilsētām. Saskaņā ar transporta attīstības tendencēm Eiropā, dzelzceļa transporta pakalpojumi uzskatāmi par vienu no nākotnes perspektīvākajiem sauszemes transporta veidiem gan no drošības, gan ekoloģiskā viedokļa. Kravas uz un no Latvijas ostām galvenokārt tiek pārvadātas pa dzelzceļu. Dzelzceļa kravu pārvadājumi ir 52% no kopējā sauszemes kravu pārvadājumu apjoma un tiem ir tendence arvien palielāties. Pārvadājumos pa dzelzceļu tranzītā tiek pārvadāti aptuveni 85% no visām pa to transportētajām kravām; galvenokārt no Krievijas un Baltkrievijas uz Latvijas ostām (Austrumu – Rietumu tranzīta koridors). Kravu pārvadājumos dominē naftas produktu, ķimikāliju un minerālmēslu kravu tranzīts, arvien tiek attīstīta Latvijas ostas, Krieviju un Kazahiju savienojoša konteineru vilcienu satiksme. Latvijas dzelzceļa tīkla galvenās priekšrocības ir šādas:
1. Sazarots tīkls, savienojošs Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas ar kravu pārkraušanas punktiem, Krieviju, NVS un citiem reģioniem;
2. Kaimiņvalstu (Krievija, NVS) dzelzceļa tīklam analogs sliežu ceļa platums (1520 mm);
3. Sazarots pievadceļu tīkls ostās, kas ļauj veikt iekraušanu tieši kuģos;
4. Mūsdienīgas tehnoloģijas, kas ļauj ātri veikt iekraušanu un izkraušanu;
5. Automatizēta, ar kaimiņvalstīm savienota, pārvadājumu vadības sistēma, kas ļauj kontrolēt vilcienu un vagonu kustību;
6. Elastīga tarifu politika.
Lai dzelzceļa ritošais sastāvs kļūtu mūsdienīgs, efektīvs un komfortabls, tā modernizēšanai un jauna sastāva iegādei plānots izmantot gan valsts, gan Eiropas Reģionālās attīstības fonda finanšu līdzekļus. Dzelzceļa infrastruktūras attīstībai un drošības līmeņa paaugstināšanai tiek izstrādāti vairāki projekti, kuru realizāciju finansēs no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem kopīgi ar valsts budžeta līdzfinansējumu. Dzelzceļa nozares likumdošana ir harmonizēta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, un praksē izpildītas prasības par dzelzceļa transporta tirgus liberalizāciju, par valsts pārvaldi un satiksmes drošību. Latvija, kopā ar Poliju, Lietuvu un Igauniju, ir iesaistījusies starptautiskā dzelzceļa projektā Rail Baltica, kas paredz mūsdienu prasībām atbilstošas dzelzceļa satiksmes izveidi starp Baltijas valstīm, Centrālo un Rietumeiropu.
ŪDENS SATIKSME
Latvija jau kopš seniem laikiem ir bijusi saistīta ar jūru, kuģiem un preču tranzītu. Latvijas ostas savu nozīmību gadu gaitā nav zaudējušas, tās joprojām sekmīgi pilda savu pamatuzdevumu – būt par vārtiem starp jūru un sauszemi. Ostas ir loģistikas ķēdes viens no galvenajiem elementiem, tās sekmē ne tikai ostas pilsētas, bet veselu reģionu ekonomisko attīstību, līdz ar to ostu loma gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā arvien palielinās. Latvijā ir trīs lielas ostas – Liepāja, Rīga un Ventspils, kā arī septiņas mazas ostas – Engure, Lielupe, Mērsrags, Pāvilosta, Roja, Salacgrīva un Skulte, kuras izvietotas gar visu Latvijas jūras robežu. Lielās ostas nodarbojas galvenokārt ar tranzīta kravu apstrādi – tajās tiek pārkrauti aptuveni 80% caur Latviju transportēto tranzīta kravu. Mazās ostas ir ar vietēju nozīmi. Tās galvenokārt nodarbojas ar kokmateriālu nosūtīšanu un zvejas produktu pieņemšanu, vasaras sezonā arī kā jahtu ostas. Mazās ostas šobrīd ieņem stabilu vietu Latvijas ekonomikā un ir izveidojušās par reģionālās ekonomiskās aktivitātes centriem. 2005. gadā Liepājas ostā pārkrauti 4.5 miljoni tonnu kravu. 37% no Liepājas ostas kravu apgrozījuma bija beramkravas (galvenokārt labība un labības produkti, koksnes šķelda un kūdra); 15% – lejamkravas, no kurām aptuveni 65% bija naftas produkti. 48% no Liepājas ostā pārkrautajām kravām 2005. gadā bija ģenerālkravas – galvenokārt kokmateriāli, melnie metāli un Ro – Ro. Rīgas ostā darbojas divas regulāras pasažieru un kravas/pasažieru prāmju līnijas, kas savieno Rīgu ar Stokholmu (Zviedrija) un Lībeku (Vācija). Rīgas brīvostā sekmīgi darbojas 34 stividorkompānijas un 32 kuģu aģentu kompānijas. Ventspils brīvosta pašlaik apkalpo regulāru prāmju satiksmes līniju Ventspils – Nīneshāmna (Zviedrija), Ventspils – Karlshamna (Zviedrija), Ventspils – Rostoka (Vācija) Ventspils – Lībeka (Vācija). Papildus vasaras sezonā kursē pasažieru prāmis maršrutā Ventspils – Mintu (Igaunija).

GAISA SATIKSME
Latvijā ir vairākas lidostas, no kurām lielākā ir “Starptautiskā lidosta Rīga”, kura atrodas Latvijas galvaspilsētā – Rīgā, mazākas ir Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī.
Pēdējo gadu laikā ir pieaudzis pasažieru skaits un kravu apgrozījums caur Rīgas lidostu. Ir tiešie lidojumi uz 14 valstīm: Dāniju, Vāciju, Zviedriju, Somiju, Lielbritāniju, Krieviju, Čehijas Republiku, Igauniju, Lietuvu, Austriju, Poliju, Izraēlu, Ukrainu un Ungāriju. No Rīgas lidmašīnas lido vairāk nekā 50 virzienos. Baltijas valstu lidostu vidū Rīga ietur līderpozīciju ar vislielāko pasažieru plūsmu.
Liepājas lidlauks tika uzcelts 1940. gadā un līdz 1960. gadam tika izmantots kā militārais lidlauks. 1960.gadā lidlauks tika nodots Civilajai aviācijai un no Liepājas lidostas tika veikti 6 lidojumi dienā uz galvaspilsētu Rīgu un uz citām lielām PSRS pilsētām.
Lidosta “Ventspils” tika uzcelta 1975. gadā. Tika izbūvēts asfaltbetona seguma skrejceļš (1300 m x 35 m) un perons (100 m x 100 m). Lidlaukā atradās vadības dispečeru punkts. Laika posmā no 1999. līdz 2000.gadam tika realizēti šādi galvenie pasākumi Lidlauka ekspluatācijas atjaunošanai un Lidostas darbības atsākšanai:
• 2000.gadā tika izveidota Lidostas administrācija;
• personāls apguva apmācības programmas atbilstoši civilo lidlauku ekspluatācijas un darbības specifikai;
• veikts skrejceļa seguma remonts un marķēšana;
• sakārtota un aprīkota pagaidu pasažieru apkalpošanas ēka Lidostā strādājošo dienesta funkciju veikšanai;
• izstrādāta dokumentācija lidostas sertifikācijai un publicēšanai starptautiskajā katalogā “AIP” (aeronavigācijas informācijas publikācijas katalogs);
• 2000.gada beigās lidlauks saņēma Satiksmes ministrijas Civilās Aviācijas administrācijas lidlauka “Ventspils” Sertifikātu, ar ko tika apliecināts, ka lidlauks atbilst neregulāru lidojumu veikšanai atbilstoši vizuālo lidojumu noteikumiem.

PRIVĀTĀS AUTOMAŠĪNAS
Viens no populārākajiem transporta līdzekļiem Latvijā ir vieglās automašīnas. Tās pieder teju vai katram 10 Latvijas iedzīvotājam. Protams, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm šis te automašīnu skaits ir diezgan zems. Latvijā vidējais automašīnu vecums ir 16.,8 gadi. Ik gadu ir jāveic automašīnas tehniskā apskate un katru gadu aptuveni puse no automašīnām to nespēj iziet. CSDD sniegtā informācija liecina, ka šā gada sākumā 81,32% no visām reģistrētajām automašīnām tika darbinātas ar benzīnu, 15,95% – ar dīzeļdegvielu; 2,72% – ar benzīnu un gāzi; un 0,01% – tikai ar gāzi.

SECINĀJUMS
Latvija ir diezgan bagāta ar transportu, taču salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvija ierindojas pie pēdējām vietām. Liela nozīme Latvijai ir kuģniecība, jo ar tās palīdzību visvairāk Latvija spēj ievest un izvest preces. Arī liela nozīme ir dzelzceļam, kas palīdz pārvedāt preces. Latvijā populārs transporta līdzeklis ir automašīna. Cilvēki ar tām grib braukāt, jo tā sanāk ātrāk un ērtāk pārvietoties. Taču liela daļa pilsoņu uzskata, ka mūsdienās nav izdevīgi uzturēt savu automašīnu un ar to ikdienā pārvietotie, jo degvielas cenas ir diezgan augstas. Tomēr otra daļa cilvēku uzskata, ka ja vajag izmantot transportu ikdienā, lētāk sanāk ja pašam ir sava automašīna, jo ceļa izdevumi par sabiedrisko transportu iznāk ļoti lieli. Lidostai Rīga ir liela nozīme tūristu ziņā. Katru gadu simtiem tūristu dodas uz Latviju. Svarīgi lai būtu ērti rezervēt biļetes un tas, manuprāt, lidostā Rīga ir izdarāms visai ērti. Sabiedriskais transports Latvijā ir diezgan populārs, taču jau tagad cenu kāpumu dēļ tramvajos un trolejbusos pasažieru skaits ir samazinājies. Cilvēki labprātāk ir sākuši staigāt ar kājām. Visvairāk sabiedrisko transportu Rīgas centrā vairs neizmanto skolēni un studenti. Viņi paši atzīst, ka agrāk ir pa 20 santīmiem atļāvušies braukt gan trīs, gan četras pieturas, bet tagad jau viņiem liekas, ka tās trīs vai četras pieturas nav nemaz tik tālu. Vienīgā problēma augstajās ziemās ir tā, ka ir diezgan vēsi un nav patīkam iet, taču visas grūtības ir pārvaramas.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

WEB lapas:
http://www.bt1.lv/bt1/translog/
http://www.google.com/Top/World/Latvian/Valstis_un_re%C4%A3ioni/Latvija/Transports/
http://www.rigassatiksme.lv/?sadala=87
http://www.ldz.lv/
http://www.riga-airport.com/?lang=lv
http://www.autoosta.lv/
http://www.latviatourism.lv/info.php?id=4244