Satversmes tiesas statuss, sastāvs un kompetence.

Satversmes tiesas statuss, sastāvs un kompetence.

• Ievads
• Kas ir Satversmes tiesa?
• Satversmes tiesas kompetence
• Satversmes tiesas sastāvs un tā darba kārtība
• Secinājumi

Par Satversmes tiesu vēlējos rakstīt, jo mani interesē likumdošana un tās likumsakarības. Tāpat bieži pilnīgi nesaprotamas izmaiņas likumdošanā un dažādu grozījumu pieņemšana liekas pilnīgi nesaistīta ar reālo dzīvi, bet tajā pat laikā redzams, ka arī Saeimu likumdošanas ziņā vada kas augstāks.
Līdz ar Satversmes tiesas izveidi likumu pieņemšanas objektivitāte, manuprāt, ir stipri pieaugusi. Tomēr tas, ka mūsdienu likumi tiek pakārtoti Pirmās Latvijas Satversmei bieži nemaz nenāk par labu: Latvijas iekšējās lietas un ārējās attiecības ir pārāk stipri izmainījušās, lai Satversmi, kāda tā bija pirms pusgadsimta, pieņemtu kā atskaites punktu pat ļoti svarīgu un nozīmīgu starptaustisko līgumu slēgšanā.
Šis referāts gan nespēs izskaidrot un izanalizēt Satversmes tiesas ietekmi uz Latvijas politiku un ekonomiku, bet dos priekšstatu par iestādi kā tādu. Pie tam šī iestāde var zināmā mērā regulēt Saeimas darbu, kas gan viņu ieceļ. Brīžiem tiešām liekas, ka Saeima likumus pieņem spontāni un bieži nepārdomāti. Varbūt tad ir labāk, ja Satversmes tiesa likumu izanalizē un konstatē kļūdas, kas var pārkāpt pat tādas tiesības, kā cilvēktiesības. Ir patiess gandarījums, ka Satversmes tiesa kā neatkarīga (vismaz teorētiski) tiesu iestāde var anulēt un regulēt Saeimas lēmumus, kā arī valdības izdotus noteikumus – objektivitāte pieaug, Latvijas valsts attīstās.Varbūt tas nozīmē lielāku demokrātiju …

Satversmes tiesa – konstitucionālās tiesas institūcija Latvijā. Pirmo reizi Satversmes tiesu izveidot bija ierosināts 1934. gadā, pēc tam apspriesta 1990. gada 4. maija deklarācijā un 1992. gada 15. decembra likumā “Par tiesu varu”. Sākumā bija paredzēt Satversmes tiesu izveidot Augstākās tiesas sastāvā. Izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas tās kompetencē nodotās lietas (sk. tālāk referātā). Satversmes tiesas sastāvs ir 7 tiesneši.
Sīkāk izskaidrojot augstākminēto: Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kas Latvijas Republikas Satversmē un šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar šo likumu tās kompetencē nodotās lietas.
Par Satversmes tiesas statusu var spriest, apskatot zemāk minētos punktus, kas norāda gan uz Satversmes tiesas nozīmīgumu, gan arī tās ietekmi:
 spriedums ir galīgs. Stājas spēkā pasludināšanas brīdī.
 tiesas spriedums ir obligāts visām valsts un pašvaldību institūcijām, iestādēm un amatpersonām, ieskaitot tiesas, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.
 Tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas brīža, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi.
 ja Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi kādu Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu, Ministru kabinetam nekavējoties jāgādā par grozījumiem šajā līgumā, šā līguma denonsēšanu, tā darbības apturēšanu vai pievienošanās atsaukšanu.
Lietu izskatīšanas procesuālo kārtību nosaka šis likums un Satversmes
tiesas procesa likums.
Satversmes tiesas sēdes notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā ar valsts noslēpuma sargāšanas interesēm. Lēmumu par lietas izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē pieņem Satversmes tiesa. Tiesas spriedums jebkurā gadījumā tiek pasludināts publiski. Citādi viss ir tāpat, kā citās tiesu sistēmas institūcijās.

Satversmes tiesa izskata lietas un ir kompetenta par:
 likumu atbilstību Satversmei;
 Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu atbilstību Satversmei;
 Saeimas lēmumu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;
 Ministru kabineta aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem, kā arī Ministru kabinetam pakļauto institūciju vai amatpersonu izdoto normatīvo aktu atbilstību Satversmei, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;
 Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;
 citu Saeimas apstiprināto, iecelto vai vēlēto institūciju vai amatpersonu izdoto normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;
 pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu, kā arī citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;
 tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes (padomes) pieņemto lēmumu;
 Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi.
Šeit arī saskatāma vislielākā atšķirība no pārējām tiesu sistēmas institūcijām. Tikai Satversmes tiesa var zināmā mērā vadīt un koriģēt likumdošanas, kā arī likumdošanas reformu procesu Latvijā.

Satversmes tiesas pamatsastāvs ir septiņi tiesneši. Šos tiesnešus apstiprina Saeima. Tomēr pašā Saeimā atšķiras balsojumi par tiesnešu iecelšanu:
trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu
priekšlikuma;
divus Satversmes tiesas tiesnešus – pēc Ministru kabineta priekšlikuma;
un vēl divus – pēc
Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma.
Augstākās tiesas plēnums izvirza kandidātus Satversmes tiesas tiesneša amatam, pie kam no Latvijas Republikas tiesnešu
vidus.
Par tiesneša kandidātu var būt persona, kurai ir augstākā juridiskā izglītība, 5 gadu darba stāžs juridiskajā specialitātē vai zinātniski pedagoģiskajā darbā tieslietu specialitātē zinātniskajā vai augstākajā mācību iestādē. Kā jau parasti, tiesneša kandidātam jāatbilst visām likuma “Par tiesu varu” izvirzītajām prasībām (55. pants).
Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš ir desmit gadi no dienas, kad viņš atbilstoši šā likuma 5.pantam sācis pildīt Satversmes tiesas tiesneša amata pienākumus.
Satversmes tiesas darbu vada Satversmes tiesas priekšsēdētājs. Satversmes tiesas priekšsēdētāju ievēl tiesnešu kolektīvs no sava vidus. Pēv ievēlēšanas Satversmes tiesas priekšsēdētāja pilnvaru laiks ir 3 gadi. Pats Satversmes tiesas priekšsēdētājs tad sev ieceļ vietnieku. Sk. tālāk priekšsēdētāja pienākumus un tiesības:
 Satversmes tiesas priekšsēdētājs vada Satversmes tiesas sēdes, organizē tiesas darbu un pārstāv Satversmes tiesu;
 Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks palīdz Satversmes tiesas priekšsēdētājam pildīt šā panta pirmajā daļā minētos priekšsēdētāja pienākumus un aizstāj Satversmes tiesas priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā;
 atsevišķus Satversmes tiesas priekšsēdētāja pienākumus var pildīt viņa norīkots tiesnesis;
 Satversmes tiesas priekšsēdētājam un viņa vietniekam ir tiesības dot rīkojumus Satversmes tiesas tiesnešiem tikai ar amata pienākumu pildīšanu saistītos organizatoriskos jautājumos.

Satversmes tiesas sēžu sastāvs un ko tas var lemt un par ko ir kompetents:
Satversmes tiesa pilnā sastāvā (vismaz 5 (7) tiesneši) izskata lietas par:
likumu atbilstību Satversmei;
Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu atbilstību
Satversmei;
Saeimas lēmumu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;
Ministru kabineta noteikumu un citu Ministru kabineta normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;
Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem.
Visas pārējās lietas, kuras augstāk netika minētas, tiek izkatītas 3 tiesnešu sastāvā.
Pārējos tiesas darbniekus, personālu vada un ieceļ Satversmes tiesas priekšsēdētājs. Uz šiem darbiniekiem tāpat attiecas Latvijas Darba likumu kodekss.

Visumā Satversmes tiesu var uzskatīt par Latvijas tautai uzticīgu iestādi (ja aizmirst biežos korupcijas gadījumus). Tas, ka Saeima ieceļ tiesnešus, manuprāt, īpaši neiespaido tiesnešu turpmāko darbu, tā kā patiesībā viņi ir Augstākās tiesas Plēnuma izvirzīti. Vismaz tā tiek parādīta tīri tiesiska interese par Latvijas attīstību un reformām. No vienas puses, pārspīlēts nacionālisms šajā laikā vairs nav vēlams, bet toties ir nepieciešama attīstīta likumdošana un likumu realizēšanas kārtība – un to visu var iespaidot Satversmes tiesa ar savu aktīvu darbību. Bet: arī Satversme ir jākoriģē līdzi laika garam. 1992. gada 15. februārī tika pieņemta Satversme (ar ļoti lielu vēlētāju aktivitāti tika ievēlēts t.s. pagaidu parlaments tieši Satversmes izstrādāšanai), un tās galvenais vadmotīvs tika deklarēts: neatkarība attiecībās ar ārvalstīm un demokrātija iekšpolitikā. Šodien gan jāsaka, ka neatkarība attiecībās ar ārvalstīm vairs nav iespējama, jo nekad pasaule nav bijusi tik ļoti saistīta kā šodien. Vienmēr būs jāmeklē kompromiss un savstarpējas sadarbības iespējas (īpaši tas vērojams tagad, Balkānu kara laikā).
Tāpat arī mūsu likumdošana ir jāsaskaņo ar ES un potenciālajiem Latvijas biznesa partneriem, atkal jāmeklē kompromiss. Manas cerības ir, ka Satversmes tiesa spēlēs lielu, un ne sliktāko, lomu šajā procesā.

Izmantotā literatūra:

• Juridisko terminu vārdnīca, Rīga, Nordik, 1998
• Latvijas un latviešu tautas vēsture, Agnis Balodis, Rīga, 1991
• Satversmes tiesas likums