Saules aptumsums.

Saules aptumsums

Kas ir saules aptumsums?
Pilns saules aptumsums redzams tikai tur, kur uz zemes krīt Mēness pilnā ēna. Pilnās ēnas diametrs uz zemes nepārsniedz 250 kilometrus, tādēļ pilnu saules aptumsumu vienlaikus var redzēt tikai nelielā Zemes apgabalā. Mēnesim pārvietojoties pa orbītu tā ēna kustas pa Zemi no rietumiem uz austrumiem, iezīmējot šauru (max platums 300 km, vidējais platums 100 – 150 km), bet garu (10,000 – 12,000 km) pilnā aptumsuma joslu (zemāk attēlā). Vairākus tūkstošus km plata ir daļēja aptumsuma Mēness ēnas josla. Tur, kur krīt mēness pusēna, var novērot daļēju saules aptumsumu (attēlā). Sakarā ar nelielām attālumu izmaiņām starp Zemi, Mēnesi un Sauli redzamais Mēness ēnas leņķiskais diametrs ir gan lielāks, gan mazāks par Saules diametru, gan arī vienāds ar to.
Pirmajā gadījumā saules aptumsums var ilgt līdz septiņām stundām un četrdesmit minūtēm, trešajā – tikai mirkli, bet trešajā Mēness sauli vispār neaizsedz un ir novērojams gredzenveida aptumsums. Tad ap tumšo mēness disku redzama spoža saules diska stīpiņa.
Pamatojoties uz zināmiem Zemes un Mēness kustības likumiem ir sastādītas kartes, kurās tumsums redzams vienādā fāzē (izofāzes), un līnijas, attiecībā pret kurām katrai vietai var noteikt aptumsuma sākuma, beigu un vidus momentus. Gada laikā uz Zemes var būt divi līdz pieci saules aptumsumi, pēdējā gadījumā noteikti tikai daļēji aptumsumi.
Vienā un tai pašā vietā pilns saules aptumsums atkārtojas ārkārtīgi reti (ik pēc 200…300 gadiem).

Saules aptumsumu veidi?
Aptumsuma tips
Aptumsuma veids
Raksturojums
Saules vai Mēness izskats
 
Daļējs
Mēness daļēji aizsedz Sauli
Saules diskā redzams melns lokveida robs
Saules
Gredzenveida
Mēness aizsedz Sauli, taču tā ēnas konuss nesniedzas līdz Zemes virsmai
Saule izskatās kā spožs gredzens
 
Pilns
Mēness pilnīgi aizsedz Sauli
Melns aplis, ko apņem rozā vainags
 
Pusēnas
Mēness atrodas Zemes pusēnā
Manāms neliels Mēness diska satumsums

Kādi var būt saules aptumsumi?
Saules aptumsums var būt pilns, gredzenveida vai daļējs. Pilns Saules aptumsums vienlaikus redzams tur, kur Mēness ēna skar Zemes virsmu, izveidojot lielu, ovālu plankumu. Zemei griežoties, Mēness ēnas plankums pārvietojas pa Zemes virsmu, izveidojot garu joslu. Ārpus pilnā aptumsuma joslas, tur, kur uz Zemi krīt Mēness pusēna, novērojams tikai daļējs Saules aptumsums. Daļējā aptumsuma josla ir daudz platāka par pilno joslu, tomēr Saules aptumsums novērojams tikai noteiktā Zemes apgabalā.
Noteiktā vietā pilna Saules aptumsuma gaita ir šāda. Mēness, kas nav saskatāms, lēni virzās virsū Saulei no labās uz kreiso pusi, līdz pieskaras Saules diskam. Sākas daļējais aptumsums. Uz spožā Saules diska parādās tumšs robs. Tas aug arvien lielāks, taču Saules gaismas pavājināšanās kļūst jūtama tikai tad, kad Saule izskatās jau kā šaurs sirpis. Tad seko pilnais aptumsums, kura laikā kļūst samērā tumšs, ir redzamas spožākās zvaigznes un planētas. Pamale kļūst sārta – tur ārpus Mēness ēnas joprojām spīd Saule. Saule nepazūd pilnībā – apkārt melnajam Mēness diskam redzams rožains aplis – Saules atmosfēra. Pilnā Saules aptumsuma vidējais ilgums ir 2 līdz 3 minūtes. Pilnajai fāzei beidzoties, iemirdzas pirmie Saules stari un strauji kļūst gaišs. Mēness pakāpeniski noiet no Saules diska, līdz pazūd arī pēdējais robs. Aptumsums ir beidzies.Ja Mēness atrodas apogeja tuvumā, tā leņķiskais diametrs ir nepietiekams, lai pilnīgi nosegtu Saules disku (Mēness ēnas konuss nesasniedz Zemes virsmu), tāpēc novērojams gredzenveida Saules aptumsums. Tā gaita ir tāda pati kā pilnam Saules aptumsumam, vienīgi maksimālās fāzes laikā Saule redzama kā spožs gredzens.
Reizēm mēdz būt tā, ka Mēness ēna atrodas Zemes tuvumā, bet neskar tās virsmu, tad uz zemeslodes novērojams tikai daļējs Saules aptumsums, kam pilnās fāzes nav.

Kad notiek saules aptumsumi?
Aptumsumi nenotiek katrā jaunmēness un pilnmēness fāzē.Parasti gada laikā notiek divi, trīs Saules aptumsumi un viens, divi Mēness aptumsumi. Jau senatnē astronomi ievēroja, ka ik pēc 18 gadiem un dažām dienām aptumsumi atkārtojas. Šo likumsakarību izmantoja aptumsumu paredzēšanai. Aptumsumu atkārtošanās peridu sauc par sarosu. Sarosa laikā notiek 70 vai 71 aptumsums, no tiem 42 vai 43 Saules aptumsumi un 28 Mēness aptumsumi. Nākamajā sarosā aptumsumu secība ir tāda pati, taču šie aptumsumi redzami citās vietās. Pēc trim sarosiem aptumsumi atkārtojas aptuveni turpat. Aptumsuma fāze ir vienāda ar debess ķermeņa diametra aptumšotās daļas attiecību pret visu diametru. Daļējā aptumsuma fāze var būt no 0 līdz 1. Pilnā aptumsuma fāze ir 1 vai nedaudz lielāka.

Scroll to Top