Ūdens,mūsu zilās planētas dzīvības eliksīrs,pārklāj 70 % zemes.Tikai un vienīgi Klusā okeāna platība ir lielāka par visiem kontinentiem kopumā.Diemžēl 98 % no zemeslodes ūdens krājumiem ir sāļais jūras ūdens,ko nevar ne dzert,ne izmantot lauksaimniecībā.Atlikušo divu procentu saldūdens pietiktu sabiedrības vajadzību apmierināšanai,ja tas būtu vienmērīgi sadalīts pa visu zemeslodi.Bet divas trešdaļas saldūdens ledus formā atrodas šļūdoņos vai polos.
Bez ūdens nespēj dzīvot ne augi,ne dzīvnieki.Ūdens trūkst apmēram 80 valstīs,kur dzīvo 40 % zemeslodes iedzīvotāju.Ūdens grūtībās ir tie rajoni,kur uz vienu iedzīvotāju gadā ir 1000 litru ūdens jeb tikai 2,74 litri dienā.
Vairākums zemju,kas cieš no ūdens trūkuma,atrodas Tuvajos Austrumos,Āfrikā un Centrālāzijā.
Gandrīz katra valsts,lai tā būtu pārtikusi vai nabadzīga,ir noteikti cietusi no sausuma.Ir vismaz divi atšķirīgi sausuma veidi – meteoroloģiskais sausums un lauksaimnieciskais sausums.Metereoloģiskais sausums ir tad,kad konkrētajā apvidū ilgu laiku nav novēroti nokrišņi.
Pēc Austrālijas Āfrika uz zemeslodes ir otrais sausākais kontinents.
Liels sausuma periods Āfrikā sākās 1968.gadā.Mali izdega trešdaļa augāja platības.Pēc sešu gadu sausuma Mali lietus lija tikai 1974.gada septembrī.Pēc laika normalizēšanās 1977.gadā sākās jauns sausums,kas ilga līdz 80.gadu vidum.Tam bija kastrofālas sekas.
Piecu gadu laikā pirms 1972.gada Sāhēlā nokrišņu bija mazāk par vidējo normu,bet vēlāk kļuva arvien sliktāk.Cilvēki neatceras citu tik briesmīgu sausumu kā to,kas 1973.gadā piemeklēja zemes no Čada ezera līdz Senegālas upes grīvai.Sausumā cieta Nigēra,Mali,Augšvolta,Mauritānija,Senegāla un Čada.Mauritānijā gāja bojā gandrīz divas trešdaļas liellopu,dažos Senegālas apvidos izmira puse no mājlopiem.Augšvoltā bada nāvē mira 80 % iedzīvotāju,un Čada ezers izžuva par trešdaļu.
1990.gadā sausums piemeklēja arī Eiropu.Anglijā lielā karstuma dēļ apstājās slavenā Big Ben torņa pulkstenis.Grieķijā raža samazinājās par 50 %,un pat tādu svarīgu eksporta produkciju kā tomātus nācās ievest.Grieķijas valdība ūdens cenu paaugstināja trīskārši.Dienvid- un Centrālitālijā izdega graudaugu raža.Sicīlijā pudele ūdens maksāja vairāk nekā pudele vīna.Pec diviem gadiem ilgs sausums periods skāra Ziemeļvāciju.Labības raža samazinājās par 25 – 30%.
ASV stiprs sausums uzbruka 1996.gada vasarā.Jūtas,Arizonas,Oklahomas un Teksasas štatā vairākus mēnešus nebija nokrišņu.Augsne izžuva.
1972.gada maijā Dienviddakotā,Nebraskā un Kanzasā lieli putekļu mākoņi aizēnoja sauli.
Prognozes ir drūmas:sausuma periodi iestājās arvien biežāk un ir ilgstošāki.Par to liecina arī no 1990.līdz 1995.gadam Spānijā ilgušais sausums.Pārskata dati ļauj secināt,ka Eiropā kopš 1963.gada nokrišņu daudzums jūtami samazinājies,bet vienlaikus palielinājies spēcīgu vētru un siltuma viļņu daudzums.
Pēc klimatologu pētījumiem izriet,ka Dienvideiropā vidējā gaisa temperatūra 2030.gadā temperatūra paaugstināsies par 1,8 grādiem,bet samazināsies nokrišņu daudzums.
Berlīnes universitātes pētījumi rāda,ka gaisa spiediens virs Azoru salām augstajos gaisa slāņos pēdējo desmit gadu laikā ir ievērojami palielinājies,bet virs Islandes zemākos gaisa slāņos – tas krities.Tādējādi Dienvideiropā un Ziemeļāfrikā ziemā nenovēro tik daudz nokrišņu kā agrāk.Kopš apmēram 1977.gada Itālijas,Grieķijas un Spānijas dienviddaļu rajoni sākuši pārvērsties par stepēm,bet Vidusjūras krastos uzceltās lielpilsētas apdraud hronisks ūdens trūkums.Tas tomēr nenozīmē,ka Centrāleiropā sāksies zemju pārvēršanās tuksnesī,drīzāk klimats kļūs maigāks,ziemā – siltāks un vasarā sausāks.