Eseja “Sava istaba” labi pazīstama lakoniski formulētās prasības dēļ lai sieviete varētu rakstīt literatūru, viņai nepieciešama nauda un pašai sava istaba, vēlams ar atslēgu. Bet tāpat arī Vulfa pievēršas tām problēmām, ar kurām sieviete saskaras, cenšoties pielāgot savu valodu, teikumus, vēstījuma ritmu tām tradīcijām un prasībām, kuras iedibinājušās vīriešu rakstītajā prozā. Lieki būtu to vispārināt dzimumu cīņas līmenī, tā ir prasība pēc brīvības rakstniecībā pēc paradigmas maiņas, atvērtības, žanra robežu paplašināšanas, tēlošanas un reprezentācijas metožu brīvlaišanas.”