Oktaviāns ir pretrunīgi vērtējama personība Romas vēsturē. Vispirms nežēlastība pilsoņu karā, asiņainās proskripcijas, mērķtiecīga virzība uz vienpersonisku varu. Kad mērķis – vara bija rokās, Oktaviāns diplomātiski nelika sevi pasludināt par diktatoru vai imperatoru, bet gan radīja šķietamību, ka jaunā vara ir cieši saistīta ar Romas republikānisko pagātni. 27. gadā p. m. ē. viņš saņēma no senāta titulu ,,Augusts” un formāli atdeva varu senātam un tautai. Kāda tad ir Augusta loma šajās pašorganizētajās politiskajās spēlēs? Viņš tika saukts par princepsu – pirmo cilvēku senatoru sarakstā, kuram ir neierobežotas tiesības, kas argumentētas ar autoritāti, ko savukārt radījuši personiskie panākumi, senāta un tautas uzticība.