Eiropas Savienības 3 pīlāru būtība un raksturojums

Eiropas Savienības darbība balstās uz 3 lietām, sauktas par pīlāriem, kas tiek ievērotas, lai nodrošinātu harmoniju un veiksmi kopējo Eiropas Savienības uzdevumu izpildē. Šie 3 Eiropas Savienības pīlāri ir:

• Eiropas Kopiena,

• Kopējā ārējā un drošības politika,

• Policijas un tieslietu sadarbība krimināllietās.

Eiropas Savienības pirmais pīlārs

Eiropas Kopienas uzdevums šī pīlāra uzturēšanai un attīstīšanai ir kopējā likumdošana finanšu un ekonomikas jomā. Šeit nepieciešama pārnacionālā sadarbība, kā arī dalībvalstis savas lemšanas tiesības ir deleģējušas Eiropas Kopienas institūcijām. Šajā pīlārā iekļautas svarīgi procesi:

 vienotais tirgus,

 monetārā savienība,

 kopējā lauksaimniecības politika,

 vides aizsardzības politika,

 reģionālā politika,

 tirdzniecības politika,

 pētniecība un

n
n tehnoloģijas attīstība.

Eiropas Savienības viens no balstiem tad ir Eiropas Kopiena. Šī organizācija tad strādā pie tā, lai tiktu nodrošināti visi nostādītie procesi. Kā jau zinām, tad pie vienotā tirgus darbības cenšas strādāt organizējot konkrētās sfēras pārsvarā vienuviet, lai varētu nodrošināt zemākas izmaksas, bet pēcāk transportējot uz visu Eiropas Savienības dalībvalstu tirgiem, piemēram, marķējot vien kā „Ražots ES”. Līdz ar to vairs netiek izdalītas konkrētas ražotājvalstis. Plašs solis tiek sperts uz monetārās savienības nostabilizēšanu, jo, piemēram, visas jaunās dalībvalstis iestāšanās referendumā do

o
odot savu balsi par „Jā ES” vienlaikus teica „Jā Eiro, kā mūsu valsts oficiālajai naudas vienībai”. Protams, vēl ir jānodrošina šis pāriešanas process no jau esošajām uz Eiro, kā arī, piemēram, jautājums par to, kad ieviesīs Eiro Zviedrijā. Pievēršot uzmanību ko
o
opējās lauksaimniecības politikai varētu vilkt līdzvērtības zīmes ar vienotā tirgus faktu, jo šie divi procesi, manuprāt, ir ļoti saistīti. Protams, liela uzmanība ir jāpievērš vides aizsardzības politikai, jo tomēr, it sevišķi jaunajās ES dalībvalstīs, ir lielas problēmas ar vides piesārņošanu un tās kontrolēšanu. Piemēram, Somijā ar katru gadu ražotājiem tiek diktēti arvien stiprāki noteikumi saistībā ar ražošanas procesa rezultātā radīto atkritumu attīrīšanu. Pats esot praksē uzņēmumā, kurš tirgo Somijā ūdens attīrošās ķimikālijas, saskāros ar to, ka somu likumi ir ļoti stingri salīdzinot ar mūsu pašu Latvijas likumiem. Līdz ar to, manuprāt, Eiropas Komisijai ir ļoti smagi jāpiestrādā pie vides aizsardzības politikas un būtu šis process ļoti jāattīsta virzienā uz tīrāku vidi.

Eiropas Savienības otrais pīlārs

Šeit galvenais ir kopējā politika uz ārējiem un

n
n drošības jautājumiem. Šī pīlāra būtība atspoguļojās ES 11.–28.pantos un Starpvaldību vienošanās. Svarīgi ir tas, ka lēmumi tiek pieņemti tikai ar visu valstu piekrišanu, līdz ar to, saprotams, ka šis ir ļoti svarīgs balsts Eiropas Savienībai. Procesi, lai veiksmīgi vadītu šo otro Eiropas Savienības pīlāru ir:

 starptautiskās drošības uzturēšana,

 starptautiskās sadarbības sekmēšana,

 palīdzība trešajām valstīm,

 atbruņošanās,

 cilvēktiesību ievērošana,

 miera un drošības uzturēšana.

Kā otrais Eiropas Savienības pīlārs tika minēts saistībā ar kopējo ārējo un drošības politiku, kuru regulē Starpvalstu vienošanās. Kā jau augstāk minēts tad viens no svarīgākajiem ja

a
autājumiem ir tieši starptautiskās drošības uzturēšana, kurā diemžēl gadās arī pa neveiksmēm, jo nepatīkams bija fakts, ka Eiropas Savienības lielākās, kuras arī ir vadošās valstis nespēja savā starpā vienoties par ASV – Irākas kara atbalstīšanu / neatbalstīšanu. Līdz ar to vien nākas secināt, kā var kārtot iekšējās drošības jautājumus, ja pat nav īsti skaidra vienotā nostāja tik svarīgā faktā kā karš. Tomēr ir prieks, ka Eiropas Savienība vismaz piedalās miera un drošības uzturēšanas programmās, kaut gan pēdējo notikumu sekas, ka ne visas valstis vēlas, lai tajās tiktu uzturēts miers no Eiropas Savienības un pārējo lielo valstu puses. Patīkami ir arī tas, ka ir centība palīdzēt trešajām valstīm, kaut gan pēc jauno dalībvalstu ienākšanas Eiropas Savienībā tomēr būtu vēlams koncentrēties vairāk uz šo valstu stabilitāti visās jomās.

Eiropas Savienības trešais pīlārs

Šī pīlāra virziens ir policijas un tieslietu sadarbība krimināllietās. Arī šis pīlārs ir visai svarīgs Eiropas Savienībai, jo arī ar šo pīlāru saistībā pieņemtie lēmumi tiek pieņemti tikai ar visu valstu piekrišanu. Uz sadarbība tiesiskos un iekšlietu jautājumos saistītiem reglamentiem ir ES 29.– 42. pants un arī Starpvaldību vienošanās. Šeit galvenās tēmas ir:

 patvēruma politika,

 ieceļošanas politika,

 savienības ārējās robežas,

 organizētās noziedzības apkarošana,

 rasisma un naidīguma pret imigrantiem novēršana,

 sadarbība starp dalībvalstu policijas un muitu iestādēm,

 Eiropas Policijas dienests (Europol),

 Tiesu iestāžu sadarbība,

 Materiālo krimināltiesību saskaņošana.

Šis pīlārs ir ļoti nozīmīgs pārsvarā iekšējās drošības jomās. Jo, piemēram, organizētā noziedzība tomēr ir attīstīta vairākās jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Līdz ar to šīs noziedzības apkarošanai būtu nepieciešami lieli finanšu ieguldījumi, kā arī liela palīdzība no Vecās Eiropas valstīm, jo tomēr šīm valstīm varētu nebūt tik lielas problēmas ar jauno ES dalībvalstu augošo korupciju. Šī problēma jo svarīga ir arī tādēļ, ka šī organizētā noziedzība var vieglāk izbēgt no stāšanās likuma priekšā un var tikt apdraudēta arī vecās ES dalībvalstis, jo tomēr tur paveras lielākas iespējas šai noziedzībai tādēļ, ka tur ir lielāka finanšu līdzekļu apgrozība.