Guntis Ulmanis
Latvijas Valsts prezidents 1993-1999
* Dzimis 1939.gada 13.septembrī Rīgā.
* Viņa vectēva brālis Kārlis Ulmanis bija pirmskara Latvijas Republikas pēdējais prezidents. 1941.gadā Ulmaņa ģimeni izveda uz Sibīriju, Krasnojarskas novadu. 1946.gadā tika dota atļauja atgriezties Latvijā, bet tā kā Rīgā apmesties uz dzīvi nevarēja, ģimene dzīvoja Ēdolē, Kuldīgas rajonā, vēlāk Jūrmalā.
* Mācījies Jūrmalā, Pumpuru vidusskolā, pēc kuras beigšanas iestājas Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātē, kuru pabeidza 1963.gadā.
* Pēc augstskolas pabeigšanas Guntis Ulmanis tika iesaukts padomju armijā, kur pavadīja divus gadus. Pēc armijas sāka strādāt celtniecībā par ekonomistu, vēlāk Rīgas Tramvaju un trolejbusu pārvaldē, tika iecelts par plāna komitejas priekšsēdētāja vietnieku Rīgas pilsētas izpildkomitejā, bet pēc pāris mēnešiem tiek atlaists ģimenes uzvārda dēļ.
* 1965.gadā Guntis Ulmanis kļuva par Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedru. No šīs partijas viņš izstājās 1989.gadā.
* 1971.gadā G.Ulmanis pārgāja darbā sadzīves pakalpojumu sistēmā, kur strādāja dažādos amatos, arī par Rīgas rajona sadzīves pakalpojumu kombināta direktoru. Guntis Ulmanis ir neilgu laiku pasniedzis celtniecības ekonomiku Rīgas Politehniskajā institūtā, kā arī strādājis par pasniedzēju LVU tautsaimniecības plānošanas specialitātē.
* 1992.gadā Guntis Ulmanis tika iecelts par Latvijas Bankas padomes locekli, tajā pašā gadā viņš iestājas Latvijas Zemnieku savienībā.
* 1993.gada jūnija Saeimas vēlēšanās Guntis Ulmanis tika ievēlēts par deputātu no LZS.
* 1993.gada 7.jūlijā Saeima ievēl Gunti Ulmani par Latvijas Valsts prezidentu, viņš kļūst par Latvijas Zemnieku savienības goda priekšsēdētāju.
* 1996.gada 18.jūnijā viņu atkārtoti ievēl par Latvijas Valsts prezidentu.
* 1996.gadā G.Ulmanis pasludināja moratoriju nāves soda izpildei Latvijā un aicināja iekļaut Latvijas likumdošanā nāves soda atcelšanu.
* Savas prezidentūras laikā G.Ulmanis sasaucis 3 Saeimas ārkārtas sēdes, 3 Ministru kabineta ārkārtas sēdes; ierosinājis 12 likumus, otrreizējai caurlūkošanai Saeimā atdevis 18 likumus.
* 2000.gada 17.martā eksprezidents G.Ulmanis dibina “Prezidenta Ulmaņa fondu”.
Biogrāfija
Guntis Ulmanis dzimis Rīgā, 1939.gada 13.septembrī. Viņa vectēva brālis Kārlis Ulmanis bija pirmskara Latvijas Republikas pēdējais prezidents.
1941.gadā Ulmaņa ģimeni izveda uz Sibīriju, Krasnojarskas novadu. 1946.gadā tika dota atļauja atgriezties Latvijā, bet tā kā Rīgā apmesties uz dzīvi nedrīkstēja, ģimene dzīvoja Edolē, Kuldīgas rajonā. 1949.gadā G.Ulmaņa piederīgos atkal izveda uz Sibīriju. Taču nākamajam prezidentam izdevās izglābties, jo viņa māte bija otrreiz apprecējusies un dēlam devusi citu uzvārdu. Pēc radinieku izvešanas māte viņu atveda uz Jūrmalu, kur dzīvoja tajā laikā ar vīru. Guntis sāka mācīties Pumpuru vidusskolā. Skolas gados nākamais prezidents slepus no ģimenes izņēma pasi ar savu dzimtas uzvārdu – Ulmanis.
Pēc vidusskolas beigšanas viņš iestājās Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātē, kuru pabeidza 1963.gadā.
Pēc augstskolas beigšanas Guntis Ulmanis tika iesaukts padomju armijā, kur pavadīja divus gadus. Pēc atgriešanās viņš sāka strādāt celtniecībā par ekonomistu, vēlāk – Rīgas Tramvaju un trolejbusu pārvaldē. Tika iecelts par plāna komitejas priekšsēdētāja vietnieku Rīgas pilsētas izpildkomitejā, un šajā darbā viņš pirmo reizi cieta sava uzvārda dēļ, jo pēc pāris mēnešiem tika atlaists. 1971.gadā G.Ulmanis pārgāja darbā sadzīves pakalpojumu sistēmā, kur strādāja dažādos amatos, arī par Rīgas rajona sadzīves pakalpojumu kombināta direktoru. Guntis Ulmanis ir neilgu laiku pasniedzis celtniecības ekonomiku Rīgas Politehniskajā institūtā, kā arī strādājis par pasniedzēju LVU tautsaimniecības plānošanas specialitātē.
1965.gadā Guntis Ulmanis kļuva par Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedru. No šīs partijas viņš izstājās 1989.gadā.
1992.gadā Guntis Ulmanis tika iecelts par Latvijas Bankas padomes locekli. Tai pašā gadā viņš iestājās Latvijas Zemnieku savienībā.
1993.gada jūnija Saeimas vēlēšanās Guntis Ulmanis tika ievēlēts par deputātu no LZS. Tā paša gada 7.jūlijā Saeima viņu ievēlēja par Latvijas Valsts prezidentu. Pašlaik Guntis Ulmanis ir Latvijas Zemnieku savienības goda priekšsēdētājs.
Saeima atkārtoti ievēlēja Gunti Ulmani par Latvijas Valsts prezidentu 1996.gada 18.jūnijā.
Gunta Ulmaņa prezidentūras laikā liela uzmanība pievērsta ārpolitikai – Latvijas integrācijai starptautiskajās organizācijās, sadarbības veidošanai un nostiprināšanai gan ar Eiropas, gan citām valstīm.
Viens no nozīmīgākajiem panākumiem Gunta Ulmaņa prezidentūras laikā ir noslēgtais Latvijas-Krievijas līgums par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas, kam sekoja pilsonības likuma pieņemšana.
Latvijas uzņemšanai Eiropas Padomē ir īpaši svarīga nozīme. Latvijas pieteikums uzņemšanai Eiropas Savienībā ir pierādījums Valsts prezidenta nospraustajam mērķim, vadot Latviju uz demokrātijas attīstību un iesaistīšanos Eiropas drošības un sadarbības struktūrās.
Valsts prezidents Guntis Ulmanis 1996.gadā pasludināja moratoriju nāves soda izpildei Latvijā un aicināja iekļaut Latvijas likumdošanā nāves soda atcelšanu, tādējādi apliecinot izpratni par humānu un civilizētu valsti.
Valsts prezidents Guntis Ulmanis ir aktīvi iestājies par sakļautas sabiedrības veidošanu, aicinot Saeimu izdarīt grozījumus 1994.gadā pieņemtajā Pilsonības likumā un aicinot Latvijas pilsoņus šos grozījumus akceptēt referendumā 1998.gadā.
Lielu uzmanību Valsts prezidents pievērsis Latvijas vēstures izpētes un tās izskaidrošanas jautājumiem. Valsts prezidents kopā ar Ministru prezidentu ir izveidojis vēsturnieku komisiju, kuras uzdevums ir detalizēti pētīt totalitāros režīmus un to radītās sekas Latvijā. Valsts prezidents aicinājis starptautisko sabiedrību nosodīt totalitāro režīmu bijušajā PSRS.
Brīvajos brīžos Guntis Ulmanis lasa vēsturiskos un politiskos memuārus, aizraujas ar sportu (teniss, basketbols, volejbols), pastaigām dabā, ļoti labprāt pavada laiku kopā ar ģimeni, it īpaši, mazmeitu Paulu.
Guntis Ulmanis sarakstījis autobiogrāfisku grāmatu “No tevis jau neprasa daudz”, kura ir tulkota un izdota arī krievu valodā.
Ar savu nākamo dzīvesbiedri Ainu Ulmani Guntis Ulmanis iepazinās studiju laikā. 1962.gadā viņi apprecējās. Viņiem ir meita Guntra (1963) un dēls Alvils (1966), un mazmeita Paula (1994).
Sieva Aina Ulmane, dzimusi Štelce, ir dzimusi 1939.gada 20.septembrī Valmieras rajonā, piecu bērnu ģimenē. Pēc Salacgrīvas vidusskolas absolvēšanas viņa iestājās Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātē. Pēc universitātes beigšanas visu laiku strādājusi savā specialitātē (ekonomiste). Ilgu laiku strādāja Valsts plāna komitejā un Ekonomikas ministrijā.
Aina Ulmanes kundze piedalās dažādās labdarīgos un sabiedriskos pasākumos, tai skaitā: ir Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrības patronese; pastāvīgi sadarbojas ar Latvijas Bērnu fondu; sadarbojas ar Nacionālo Rehabilitācijas centru “Vaivari”; kopā ar Zviedrijas karalieni Silviju ir patronese Latvijas-Zviedrijas projektam “Dzīvesprieks-Livslust”, kura ietvaros tiek veidots sociālais un apmācību centrs bāreņiem-pusaudžiem; piedalījusies Rīgas-St.Luisas (ASV) slimnīcu un veselības aprūpes iestāžu sadarbības programmas aizsākšanā; bijusi atjaunotās Latvijas Nacionālās Operas pirmiestudējuma “Uguns un Nakts” patronese; ir viena no Latviajs Nacionālās Operas Fonda dibinātājām.
Viņas vaļasprieki – māksla, teātris, literatūra.
Apbalvojumi:
Guntis Ulmanis saņēmis daudzus ārvalstu apbalvojumus, tai skaitā:
Serafima Karaliskais ordenis (1995.g. 16.oktobris)
(Zviedrija)
Vītauta Dižā ordenis (1996.g. 6.maijs)
(Lietuva)
Māras Zemes krusts (1996.g. 23.oktobris)
(Igaunija)
Ziloņa ordeni (1997.g. 18.marts)
(Dānija)
Nacionālā Goda Leģiona ordeni (1997.g. 13.aprīlis)
(Francija)
Baltā ērgļa ordenis (1997.g. 28.aprīlis)
(Polijas)
Nopelnu ordenis (1997.g. 21.maijs)
(Itālija)
Baltās Rozes ordenis (1997.g. 4.novembri)
(Somija)
Vanaga ordenis (1998.g. 11.jūnijs)
(Islande)
Svētā Olava ordenis (1998.g. 2.septembris)
(Norvēģija)
Triju Zvaigžņu ordenis I šķira (1998.g. 17.novembris)
(Latvija)
Apvienotās Karalistes Sv. Maikla un Sv. Džordža ordenis,
Ipašas pakāpes Federālais nopelnu ordenis (1999.gada
20.maijs)
(Vācija)
kā arī:
East West Studies Institute ikgada balva (1996.g.)
Čarlstonas Universitātes (ASV) Goda doktora grāds
Amerikas Juristu asociācijas Gada balva (1997.g.)
Valdis Zatlers
* Dzimis 1955. gada 22. martā.
* Ir 7. Latvijas Valsts prezidents, kurš stājās amatā 2007. gada 8. jūlijā. Līdz tam viņš bija ārsts, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
* Ārsta izglītību Zatlers ieguva 1979. gadā Rīgas Medicīnas institūtā, kopš tā laika sāka strādāt ārsta traumatologa-ortopēda amatā Rīgas 2. slimnīcā.
* 1985. gadā viņš kļuva par Rīgas 2. slimnīcas Traumatoloģijas nodaļas vadītāju.
* 1994. gada vada Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu.
* 1986. maijā un jūnijā Zatlers piedalās Černobiļas atomstacijas katastrofas likvidācijas darbos, bijis medicīniskā dienesta virsnieks.
* No 1988. līdz 1989. gadam Valdis Zatlers bija Latvijas Tautas frontes domes loceklis.
2007. gada 22. maijā Saeimas valdošā koalīcija (Tautas partija, ZZS, LPP/LC un TB/LNNK) Latvijas Valsts prezidenta amatam izvirzīja Valdi Zatleru.
* Jau pirms vēlēšanām Latvijā plašu rezonansi izpelnījās Zatlera izteikumi par to, ka viņš kā ārsts ir pieņēmis nedeklarētas pateicības dāvanas. Viņa oponenti izteica arī bažas par to, ka Valdis Zatlers nebūs pietiekami neatkarīgs prezidents, jo viņam esot pārāk ciešas attiecības ar valdošo koalīciju.
* 31. maijā norisinājās 2007. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas. Tajās Valdis Zatlers tika ievēlēts par 7. Latvijas Valsts prezidentu, iegūstot 58 balsis un apsteidzot savu konkurentu Aivaru Endziņu, kurš ieguva 39 balsis. 8. jūlijā viņš nodeva savu zvērestu Saeimai, oficiāli kļūstot par Latvijas Valsts prezidentu.
* Valdis Zatlers ir precējies ar Lilitu Zatleri un viņam ir trīs bērni.
* Izglītība : Rīgas Medicīnas institūts ; Rīgas 50. vidusskola
* Darba pieredze:
2004 līdz šim brīdim — VSIA «Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas» valdes priekšsēdētājs;
1998–2004 — BOVSIA «Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas» direktors, valdes priekšsēdētājs;
1994–1998 — Valsts traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas direktors;
1995–1999 — Šveices konfederācijas palīdzības projekta Latvijas puses koordinators;
1985–1994 — Rīgas 2. slimnīcas Traumatoloģijas nodaļas vadītājs;
1979–1985 — Rīgas slimnīcas ārsts traumatologs ortopēds
* Apbalvojumi:
Ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks
* Papildu izglītība:
1990.–1991 — Sešus mēnešus izglītojies ASV — četri mēneši ar Keggi fonda atbalstu ortopēdijā (Yale university) un divi mēneši ortopēdijā (Syracuse university)
* Starptautiskā profesionālā darbība:
2004–2007 — Lekcijas par ceļa locītavas endoprotezēšanas un kaulaudu transplantāciju Somijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Slovākijā, Ungārijā, Krievijā
2002 — Starptautiskā pētījuma par ceļa locītavas endoprotezēšanu dalībnieks
1993 — Starptautiskā Artroskopijas asociācijas (IAA) balva par lielāko ieguldījumu artroskopijas attīstībā jaunattīstības valstīs
1993 — līdz šim brīdim Starptautiskās Artroskopijas, ceļa locītavas ķirurģijas un sporta medicīnas asociācijas īstenais biedrs
1992 — Gruzijas Ortopēdu asociācijas goda biedrs
* Starptautiskie pētnieciskie ziņojumi:
2006 — Ungārijas Ortopēdu asociācijas kongress
2002,2004 — Centrāleiropas Ortopēdu asociācijas kongress
2004 — Zvaimillera endoprotēzes 25 gadu pieredzes simpozijs
2002 — Eiropas Ceļu ķirurģijas un artroskopijas asociācijas federācijas kongress
2001 — Eiropas Ortopēdu asociācijas federācijas kongress
2001 — Starptautiskās Artroskopiskās ceļa locītavas ķirurģijas un sporta asociācijas kongress
2001 — Starptautiskais pleca ķirurģijas kongress
1994 — Polijas artroskopijas kongress
* Profesionālās sabiedriskās aktivitātes:
2003 līdz šim brīdim — Latvijas Traumatoloģijas ortopēdijas asociācijas prezidents
1994–1998 — Latvijas Ortopēdu asociācijas viceprezidents, sertifikācijas komisijas priekšsēdētājs
1990–1993 — Latvijas Artroskopijas asociācijas dibinātājs un prezidents
* Sabiedriskās aktivitātes:
1989–1998 — Latvijas Tautas frontes Domes loceklis
1988–1989 — Latvijas Ārstu biedrības atjaunošanas grupas aktīvists, domes loceklis
* Biogrāfiskās ziņas:
Nav bijis PSKP biedrs
Nav sadarbojies ar Valsts drošības komiteju
Piedalījies Černobiļas atomstacijas katastrofas likvidācijas darbos
Nav politisko partiju biedrs
*Aizraušanās: Kulinārija, ziedi, tēlotājmāksla, mūzika, ISO kvalitātes vadības standarti