Senā austrumu cilivizācija

Seno austrumu cilivizācija.

Seno austrumu kultūras attīstība ir Senās Ēģiptes un Divupes attīstība. To attīstībā ir daudz kopīgas, bet vēl vairāk atšķirīgas lietas. Tā kā ir ļoti interesanti apskatīt abas šīs zemes, salīdzinot tās. Apskatot to, kas bija vienā, bet nebija otrā, un otrādi.
Abās zemēs ļoti atšķīrās uzskati par dievībām un pasaules rašanos. Senajā Ēģiptē bija doma pāriet uz vienu dievu, savukārt Divupē šādu domu pat nepieļāva. Divupiešu (jeb pareizāk sakot šumeru) uztverē viens dievs bija par maz, šumeri arī uzskatīja to, ka pasaule ir radusies no haosa, pretēji ēģiptiešu uzskatiem, ka pasauli ir radījis Amons Ra.
Arī rakstība abām zemēm bija atšķirīga. Ēģiptiešiem rakstu zīmes bija hieroglifi, savukārt šumeriem tas bija ķīļraksts. Ķīļraksts ir daudz savādāks par hieroglifiem. Tas atšķiras no Ēģiptes hieroglifiem ar lielāku abstrakcijas pakāpi, zīmes ir shematiskākas, kaut arī var nojaust to izcelšanos no piktogrammām. Zīmes tiek uzvilktas uz mitras māla plāksnītes, pēc tam iespiesti padziļinājumi ar irbulīti, vēlāk māla plāksnes apdedzināja. To sauc par ķīļrakstu, jo šīs rakstu zīmes bija līdzīgas ķīlim. Hieroglifu pamatā bija rakstīšana uz tikko izgudrotā papirusa. Rakstība uz papirusa bija daudz ērtāka par rakstību uz akmens, koka vai māla plāksnēm.
Abas šīs zemes ir pārplūdušo upju civilizācijas. Ēģipte atradās Nīlas krastos, un tā kā Nīla ir samērā prognozējama upe, tad jau laikus tika veikti dažādi drošības pasākumi, lai vēlāk nebūtu jācīnās ar plūdiem. Ēģiptieši cēla daudz dambjus, un raka kanālus. Tie kalpoja gan ūdens pievadīšanas nolūkam, gan aizsardzībai pret plūdiem. Divupe atradās Tigras un Eifratas krastā. Šumeri necēla dambjus. Viņi ūdeni novadīja tikai ar kanālu palīdzību.
Liela abu zemju atšķirība ir tā, ka Senā Ēģipte bija ļoti spēcīga zeme un netika iekarota, atšķirībā no Divupes. Divupes teritoriju ļoti bieži iekaroja, un mainījās civilizācijas, kas to apdzīvoja. Tas krietni vien kavēja Divupes attīstību. Divupes pastāvēšanas laikā to apdzīvoja salīdzinoši daudzas tautas, piemēram, šumeri(ap 4.gadu tūkstotī p.m.ē.), akadieši(3.gadu tūkstotī p.m.ē.), asīrieši(2000.gadā p.m.ē.) u.c.
Abās zemēs tika celtas monumentālas celtnes. Ēģiptē šīs celtnes bija Piramīdas, kuras tika celtas kā kapenes. Tas ir apbrīnojami, ka piramīdas tika uzceltas bez jelkādas tehnikas palīdzības, tikai ar cilvēku rokām. Piramīdas ir saglabājušās arī līdz mūsdienām, un tās ir ļoti populārs tūristu apskates objekts. Divupē bija zikurāti. Zikurāti ir galvenie tempļi, tie atradās katras Divupes pilsētas centrā. Galvenais izejmateriāls Divupē bija māls. Tāpēc ir tikai viens zikurāts kurš saglabājies līdz mūsdienām, tas ir Ūras zikurāts, kurš ir daļēji saglabājies.
Vispār ir ļoti daudz lietas, kuras mēs varam minēt par šīm senajām zemēm. Tas, ka Divupes civilizācija ir apmēram tikpat sena, kā Ēģiptes civilizācija, tomēr rakstība Divupē ir fiksēta ātrāk. No Divupes ir izplatījusies pirmā labības kultūra (mieži), Divupē izgudrots ratu ritenis. Ēģipti galvenokārt saistām ar apbrīnojamajām piramīdām. Ēģiptē ir izcils kultūras monuments- Sfinksa. Matemātikas pirmsākumi meklējami Ēģiptē. Un ir vēl ļoti daudz citas interesantas un nozīmīgas lietas. Vārdu sakot Senā Ēģipte un Divupe manā skatījumā ir pasaules civilizācijas šūpulis.