Grieķu kultūras ietekme uz mūsdienu pasauli.
Senās Grieķijas kultūra ir viennozīmīgi ļoti spēcīgi ietekmējusi mūsdienu pasauli un cilvēku skatījumu uz dažādām lietām. Viena no nozīmīgākajām vērtībām ir Atēnu politiskais skatījums – demokrātija. Lai gan par pilnīgu tautas varu to īsti nosaukt nevarētu, jo sievietes tomēr arī ir daļa no tautas, mūsdienu izpratnes demokrātijas iedīglis ir sācis attīstīties. Jāatzīst gan Senās Grieķijas valsts pārvaldes sistēma nebija ideāla un bez trūkumiem, piemēram, tā pati tautas sapulce, cilvēki tomēr ir pārāk viegli ietekmējami, lai spētu pilnīgi objektīvi lemt par nozīmīgām lietām valsts dzīvē. Jāatzīst gan, ka mūsdienās arī ar viltu un maldināšanu, patiesības slēpšanu ir visas iespējas panākt to pašu, ko kādam izcilam oratoram ar vienkāršu, skaistu apvārdošanu Senajā Grieķijā. Interesanti, kāda būtu pasaule, ja grieķi nebūtu aizsākuši šo ceļu uz cilvēku vienlīdzību?
Jauns skatījums uz cilvēku un cilvēka spēku, uz cilvēku kā galveno vērtību nenoliedzami lika cilvēkiem domāt – filozofēt. Šī filozofēšana ietekmēja ne tikai senās Grieķijas pasauli, bet arī tagadnes cilvēka redzējumu, ētiku, pasaules uztveri. Varētu teikt, ka šajā mīlestībā pret domāšanas mākslu ir likts pamats visai mūsdienu filozofijai. Ne velti pat mūsdienās figurē sengrieķu filozofu vārdi, domu graudi un izteiktās atziņas.
Cilvēks bija ne tikai galvenais tēls filozofu domās, bet arī nozīmīga figūra mākslā. Pirms grieķiem neviens nav pievērsis īpašu nozīmi vai arī nav mācējis attēlot pareizas, pat vairāk, perfektas, cilvēka ķermeņa proporcijas, precīzu anatomiju un emocijas skulptūru vaibstos. Šie skaistuma ideāli un standarti ir gājuši cauri gadsimtiem un saglabājušies praktiski nemainīgi līdz pat mūsdienām. Man liekas apbrīnojami, ka tik ļoti sen radušies uzskati ir spējuši nepazust pat pēc skarbajiem viduslaikiem un nenoslīkt 19. gadsimta pompozitātē.
Runājot par skaistumu, noteikti nevar nepieminēt grieķu sasniegumus literatūrā un dramaturģijā. Lai arī dramaturģija bija diezgan vienveidīga, paplašinot uzvedumu tematiku tikai laika gaitā, ir sarakstītas lugas, kuras tiek iestudētas pat mūsdienās! Patiesībā man personīgi sengrieķu teatrālie uzvedumi stipri vien saistās ar mūsu laikā saražotajiem seriāliem, kas gan nu ir stipri izvērstāki un bez kora piedalīšanās. Literatūra, savukārt, ir sasniegusi jaunu attīstības stadiju sākot jau ar Homēra eposiem, kas tiek atzinīgi novērtēti joprojām, līdz pat dzejai un lirikai. Izkopti pantmēri un tēmas visām nepieciešamajām situācijām, bez kā visa šodienas literatūra nemaz nav iedomājama.
Būtībā es nezinu vai ir īsti jēga uzskaitīt konkrētas lietas, kuras hellēņi radījuši šajā laika periodā, bet drīzāk vislielāko nozīmi vajadzētu pievērst domāšanas virzienam un plašumam, kam šie cilvēki pievērsās. Šķiet, ka visbūtiskākā lieta, ko grieķi ir aizsākuši ir attieksme pret cilvēku kā tādu, pret cilvēka brīvību, pret cilvēka domu brīvību. Tas nekas, ka viņi paši savas idejas līdz galam neapzinājās, priecē, ka tagad pasaule no tā visa ir uztvērusi par vēl kādu daļiņu vairāk un ir iespējams dzīvot labākā un skaistākā sabiedrībā!