Olimpisko spēļu dzimtene ir senā Grieķija. Sacensības bija svētku sastāvdaļa. Reliģijai grieķu dzīvē bija milzīga nozīme, un ar sporta sacensībām viņi goināja savus dievus. Leģenda vēsta, ka olimpiskās spēles aizsāka Zeva dēls, izcilākais sengrieķu varonis Hērakls. Hēraklu padarīja slavenu viņa 12 varoņdarbi, kad viņš veica šķietami neiespējamo. Paveicis sesto varoņdarbu- iztīrījis Elīdas valdnieka Augeja staļļus un nogalinājis Augeju, kurš viņam nesamaksāja solīto atalgojumu, Hērakls sarīkoja pirmās Olimpiskās spēles.
Olimpiskās spēles notika reizi četros gados vasaras saulgriežu laikā, šo ciklu, ko dēvēja par olimpiādi, grieķi izmantoja laika skaitīšanai. Tās notika lielo tempļu tuvumā. ( tās notika no 776.g.p.m.ē. līdz mūsu ēras 393.g., -kopā 293 reizes un nekad netika izlaistas, līdz kamēr imperators Teodosija I tās aizliedza, uzskatot spēles par pagānisma tradīciju). Sacensības bija reliģisko kultu sastāvdaļa. Laikā, kad notika sporta spēles, tika pārtaraukti visi kari un nemieri, uz sporta spēļu notikšanas vietām plūda cilvēki no visas Grieķijas, lai ņemtu dalību sacensībās vai novērotu tās kā skatītāji.
Senās Grieķijas Olimpiskajās spēlēs drīkstēja piedalīties tikai vīrieši, kuri bija grieķu polisas pilsoņi, nedrīkstēja piedalīties sievietes, vergi un nepilsoņi, bet mūsdienās sportisti Olimpiskajās spēlēs cīnās vienlīdzīgās, godīgās sacensībās bez reliģiskas rasu vai politiskas diskriminācijas.
Senajā Grieķijā sieviešu sporta spēles notika Spartā, taču tām nebija dots olimpiādes vārds.
Pirmās olimpiādes ilga tikai vienu dienu un programma bija ļoti īsa. Pieaugot Olimpisko spēļu popularitātei, programma paplašinājās un ilgums palielinājās līdz 5 dienām.
Senajās Olimpiskajās spēlēs nebija komandu sacensību. Sākumā sacensības notika tikai skriešanā 192 m distancē. Ar laiku spēlēs iekļāva arī dūru cīņu un citus sporta veidus.
Mūsdienu Olimpiskās spēles ierpsināja sacensības, kas notika Senajā Grieķijā pirms vairāk nekā 2000 gadiem.
21. gadsimta beigās pasaulē sākās strauja fiziskās kultūras attīstība. Šajā laikā savu attīstības ceļu sākuši gandrīz visi tagad populārie sporta veidi-futbols, vieglatlētika, basketbols, riteņbraukšana u.c.
Olimpisko spēļu atjaunošanā izšķirūgu ieguldījumu devis franču aristokrāts Pjērs de Kubertēns. 1883.gadā Francijā viņš izvirzīja ideju rīkot plašas starptautiskas sporta sacensības, pārņemot antīkās Grieķijas olimpisko spēļu tradīcijas. Barons meklēja un atrada domu biedrus citās pasaules valstīs.
Tika izveidota Starptautiskā olimpiskā komiteja, un pirmās mūsdienu Olimpiskās spēles nolēma sarīkot Atēnās 1896.gadā.
Mūsdienās katru ceturto gadu apmēram 120 valstis sūta savus labākos sportistus uz Olimpiskajām spēlēm, kurās ap 7000 vīriešu un sieviešu sacenšas vairāk nekā 20 dažādos sporta veidos. Mūsdienās tiek iedalītas atsevišķi Ziemas Olimpiskās spēles un Vasaras Olimpiskās spēles.
Olimpiskā komiteja izvēlas pilsētu (nevis pilsētu), kur tiks rīkotas spēles.
Gan Senajā Grieķijā, gan mūsdienās bija uzvarētāju balvas. Antīkajās Olimpiskajās spēlēs pasniedza no augiem darinātas balvas; msdienās tajās nav naudas balvu, neviena valsts arī “neuzvar”, sportisti un komandas cīnās par zelta, sudraba un bronzas medaļām. Mūsdienās tajās nav naudas balvu, neviena valsts arī “neuzvar”. Jau pati piedalīšanās spēlēs ir liels gods.
Ļoti specifiski ir tas, ka Senajā Grieķijā sportisti sportoja kaili, bet mūsdienās sportisti sporto apģērbti, un sievietes ne tikai nevarēja piedalīties Olimpiskajās spēlēs, bet arī nevarēja tās skatīties, to drīkstēja tikai valdniece. Mūsdienās Olimpiskās spēles drīkst skatīties visi, kuriem ir tāda vēlkēšanās.
Senajā Grieķijā Olimpiskā stadiona laukumu ietvēra četri slīpi paaugstinājumi. Ziemeļu pusē to veidija kalna nogāze, bet trīs pārējie paaugstinājumi tika izveidoti mākslīgi.
Trīs mēnešus pirms spēļu sākuma tās tika izziņotas visā Grieķijā. Mēnesi pirms spēlēm, kas vēlējās piedalīties sacensībās, pulcējās dienas gājiena attālumā no Olimpijas.
Senajā Grieķijā dzimtenē olimpisko spēļu uzvarētājus sagaidīja ļoti svinīgi. Cicerons rakstīja, ka grieķi uzvaru Olimpiskajās spēlēs vērtē augstāk nekā romiešu triumfu. Tā bija visas pilsētas uzvara (dažas grieķu pilsētas, cenšoties pacelt savu prestižu, dažkārt uzpirka uzvarētāju, lai tas pasludinātu sevi par tās pilsoni).
Mūsdinās Olimpiskās kustības simbols ir pieci kopā savīti dažādas krāsas apļi:zils, dzeltens, melns, zaļš un sarkans. Apļi simbolizē olimpiskās saimes vienotību un draudzību starp visu kontinentu tautām. Katrs aplis nav konkrētā kontinenta simbols.
Olimpiskais karogs ir uz balta fona attēloti pieci olimpiskie apļi. Noslēguma ceremonijā karogu nodod nākamo spēļu rīkotāju pārstāvjiem.
Olimpiskās spēles atklāj ar krāšņu ceremoniju. Tās svarīgākais brīdis ir olimpiskās uguns iedegšana ar degošo lāpu. Lāpu, kuru ar saules staru palīdzību aizdedzina seno spēļu vietā, Olimpa kalnā Grieķijā, uz stadionu atnes safetes skrējēji. Kur vien iespējams lāpu nes skrējēji, katrs noskrien 1 km. Reizēm lāpu ved ar kuģi vai lidmašīnu. Liesmu nodod no lāpas lāpai. Kad olimpiskā uguns sasniedz stadionu, skrējējs ar lāpu veic pēdējo apli pa skrējceļu un pēc tam ar to aizdedz galveno olimpisko uguni, kas deg visu spēļu laiku.
Atklāšanas ceremonijas laikā stadonā kā miera vēstnešus palaiž gaisā simtiem baložu. Miera baložus palaida jau pirmajās mūsdienu Olimpiskajās spēlēs 1896.gadā.
Olimpisko spēļu himna ir ar pseidonīmu “Oda sportam”.