Teorētiskā daļa
Vispārējais Aizkraukles apraksts: Aizkraukles rajons dibināts 1967. gada 10.
janvārī, tajā ir trīs pilsētas (Aizkraukle, Jaunjelgava, Pļaviņas) un 19 pagasti. 2001.
gadā apvienojoties Aizkraukles pilsētai un Aizkraukles pagastam, izveidots
Aizkraukles novads. Iedzīvotāju skaits uz 2002.gada sākumu – 41546, no tiem
pilsētās dzīvo 37% laukos- 63%. 75,5% iedzīvotāju ir latviešu. Rajona platība 2566,8
km2 , no tiem 53,9 % aizņem meži, 32% -lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 2,9% –
ūdeņi. Apdzīvotība 16 iedzīvotāju uz km2 .Aizkraukles rajons atrodas Latvijas DA
daļā, robežojas ar Lietuvu, kā arī ar Bauskas, Ogres, Jēkabpils un Madonas rajoniem.
Teritoriju šķērso Latvijas lielākā upe Daugava, automaģistrāle Rīga – Daugavpils –
Krāslava – Baltkrievijas robeža un dzelzceļa maģistrāle Rīga – Maskava. Aizkrauklē
atrodas lielākā hidrostacija Baltijas valstīs – Pļaviņu HES ( 855 MW ), kuras
celtniecība ietekmē gan Aizkraukles pilsētas, gan arī rajona izveidošanu.
Uzņēmējdarbība Aizkraukles pilsētā: Aizkraukles pilsētas galvenās nozares ir :
enerģētika, kokapstrāde, un poligrāfija. Tās kodolu veido četri stabili uzņēmumi:
1.Pļaviņu HES – Daugavas kaskādes centrs. Kopš 1980. gada uz Daugavas darbojas
trīs HES, kuru kopējā jauda pārsniedz 1,5 miljonus kW. Pļaviņu HES ir lielākā no
Daugavas hidrostacijām ar jaudu 885 MW, un šeit atrodas Daugavas HES kaskādes
administrācijas centrs.
2.SIA NELS – Aizkraukles kokzāģētava. Nodarbināti ap 400 strādājošo, darbā pie
modernām kokmateriālu apstrādes līnijām, kas atbilst Eiropas labākajiem standartiem.
3.JELD – WEN, Amerikas – Latvijas kopuzņēmums ražo augstas kvalitātes durvis.
4. SIA Krauklītis – Poligrāfijas uzņēmums, kas darbojas no 1991. gada, ir nemitīgi
attīstījis ražošanas bāzi un tehnoloģijas, panākot stabilu veidlapu, kancelejas
izstrādājumus un tipogrāfijas pakalpojumu tirgu kā Latvijā tā arī ārvalstīs.
Daugavas senleja: Daugavas senleja ir bijusi apdzīvota aizvēstures laikos. Laikā 13.
gadsimtā Daugavai bija īpaša nozīme kā dabiskam ūdensceļam starp dienvidu un
ziemeļaustrumu Eiropu. Aizkraukles ģeogrāfiski izdevīgais izvietojums un bagātās
zemes pie Daugavas no seniem laikiem saistīja daudzus svešzemju iekarotājus.
Gadsimta sākumā plašās muižas zemes (4691 ha) tiek sadalītas 201 rentes mājās un
jaunsaimniecībās. Aizkraukles pagasta Daugavas krastos pastāv ar turīgām zemnieku
viensētām, ar skolu, bibliotēku, ar Latvijas laukos tradicionālām biedrībām un sadzīvi.
Īpašu pievilcību novadam piedot Daugavas skaistie un romantiskie krasti. Gadsimta
sešdesmitos gados Maskavas lēmums par Baltijas lielākās hidrostacijas būvi Daugava
Samēnu līcī. Tas maina novada ierasto ritmu. Sākotnēji hidrostaciju plāno būvēt 35
km augšup – Pļaviņu apkaimē.
Ģeogrāfiskā situācija: Ģeogrāfiskās situācijas laikā apstiprina Aizkraukles pilsētu,
bet saglabājot Pļaviņu nosaukumu. Līdz ar būvniecību appludināts viens no
skaistākajiem Daugavas senlejas posmiem – Latviešu tautas simboliem – Staburags.
Kaimiņos būvbedrei veidojas pilsēta, sākumā celtnieku telšu pilsētiņa, tad strādnieku
ciemats un pilsētciemats.
Sākumā Stučka vēlāk Aizkraukle: 1967. gada 10. janvārī apdzīvotai vietai tiek
piešķirts novadnieka Stučkas vārds un rajona pilsētas tiesības. 1990. gadā pilsēta
atgūst vēsturisko nosaukumu – Aizkraukle.
Aizkraukles pilsētai un rajonam: Tu mums esi tāda tikai viena –
Pirmā lielpilsēta,
Pirmais brīnums.
Tāds moto bija uz laikraksta atvēruma, kas bija vēstīts Stučkas pilsētas divdesmit
gaidei. Atmoda bija kā spontāns, dziesmots kliedziens pēc brīvības, atdevusi mūsu
valstij neatkarību.
Latviešu tautas pašapziņas augsmes devītais vilnis aiznesīs nebūtībā to, ko vēl nesen
pieņēmām kā nemaināmu un pašsaprotamu lietu, – Stučkas vārdu pilsētai un rajonam
ūsainā vīra pieminekli rajona centrā, utopiska rajona laikraksta nosaukumu
“Komunisma Uzvara” kompartijas rajona komitejas virsvaldību, Ļeņina vārdu
spēkstacijai un vēl daudz ko citu.
Daugavas krastā pilsēta ir un paliek: “Tomēr pilsēta Daugavas krastā ir un paliek.
Lai kāda tā – mēs te dzīvojam, strādājam, audzinām bērnus, gribam, lai tā kļūtu
skaistāka un tīrāka. Mēs to vairs nesaucam odiozajā apzīmējumā “Gaismas pils”,
vairāmies arī spēkstaciju dēvēt par Vissavienības triecienceltni, jo apzināmies, cik
sāpīgi un dziļi šis “trieciens” traumēs Latvijas tautu.” Un šodien zaimojoši izklausās
P.Stučkas prēmijas laureāta žurnālista E. Preiļa vārdi “Komunista Uzvaras” pirmajā
numurā 1967. gada 2. aprīlī : “No sapņa padomju varas rītausmā līdz pirmajam
elektriskās strāvas miljardam – tāds ir noietās ceļa posms.”
Taču vēsture paliek vēsture, un no tās neko, tāpat kā vārdus no dziesmas, izmest
nevaram. Lielas spēkstacijas vienmēr devušas sākumu pilsētai vai ciematam. Tā tas
bijis arī pie mums. HES vietas izvēle un ģeodēziskie darbi sākti jau 50. gados, sākumā
– pie Pļaviņām. Muzejā un rajona laikrakstā atrodami arī precīzāki dati – zemes darbi
uzsākti 1960. gada 9. novembrī. Pirmie lielākie objekti – dzelzceļa atzarojums un
šoseja līdz Aizkraukles stacijai. Rajona centrālās slimnīcās vietā no vairāk nekā 100
daudzvietīgajām teltīm izveidojās telšu pilsētiņa.
1961. gada 4.oktobrī nodota ekspluatācija augstsprieguma līnija, bet 1962. gada
1.septembrī atklāja jaunā vidusskola 600 skolēniem.
1963. gadā Ogres rajona P. Stučkas strādnieku ciemats izveidots par pilsētas tipa
ciematu, bet vēl pēc četriem gadiem – 1967. gada 10. janvārī – LPSR APP izdevis
dekrētu, ar kuru ciemats pārveidots par rajona pakļautības pilsētu. Vienlaikus arī
izveidots Stučkas rajons – no Jēkabpils, Bauskas un Ogres rajonu teritoriju
atgriezumiem.
Aizkrauklē elektrovilciens : 1968. gada jūlijā līdz Aizkraukles stacijai sāk kursēt
elektrovilcieni. Šajā pašā gadā nodota ekspluatācijā Pļaviņu HES ar 10 agregātiem un
825 tūkstošiem kilovatu jaudu.
Viduslaiki: Aizkraukles kā apdzīvotas vietas vēsture ir sena. Tās vārds minēts Indriķa
hronikas (Heinrici Chronicon Livoniae) trešajā grāmatā par bīskapu Albertu, kas
stāsta par notikumiem Baltijā 12.gs. beigās un 13.gs. pirmajos gadu desmitos. Tajā
tiek stāstīts, ka lietuvieši kopā ar Aizkraukles (Asscrade) un Lielvārdes līviem,
kopskaitā trīs simti kareivju, devās uzbrukumā Rīgai, kurā mitinājās kristieši. Pēc
sīvām cīņām tikai ar niecīgu ieguvumu līvi un lietuvieši atkāpās.
Aizkraukle tolaik bija viens no lielākajiem Daugavas lībiešu centriem Daugavas
labajā krastā, stratēģiski izdevīgā vietā starp diviem Daugavā ieplūstošiem strautiem,
no kuriem lielāko sauca Ašķere. Šeit atradās koka pils, kuru apdzied Andreja
Pumpura eposā “Lāčplēsis”. Vēlāk to nopostīja krustneši.
Krietni vairāk ziņu par Aizkraukli jau ir Atskaņu hronikā, kas vēsta par krusta kariem
Baltijā un vietējo tautu brīvības cīņām 13.gadsimtā. Šajā laikā Aizkrauklē tika uzcelta
mūra pils (ap 1211.gadu), kurā saimniekoja komturi. (Zīmējums no marķīza Filipa
Pauluči albūma 19.gadsimta sākums).
Pirmais un otrais pasaules karš:
Pirmajā pasaules karā Aizkrauklē tiek nopostītas gandrīz visas mājas, nenodedzinātas
bija tikai 2 koka mājas. Viņpus Daugavai atradās vācu karaspēks, šaipus – krievu.
Frontes līnija Aizkrauklē atradās 3 gadus.
Līdz 1940. gadam šeit atradās Aizkraukles pagasts, kas sevī ietvēra tagadējā
Aizkraukles pagasta, Aizkraukles pilsētas un nelielu Skrīveru pagasta teritoriju.
Aizkraukles pagasts atradās Rīgas apriņķī. 1945. gadā Rīgas apriņķa Aizkraukles
pagastā izveidoja divus centrus: Aizkraukles ciemu un Karikstes ciemu. Pēc diviem
gadiem Aizkraukles pagasts tiek iekļauts jaunizveidotajā Ogres apriņķī, bet vēl pēc
diviem gadiem – Pļaviņu rajonā.
Padomju Savienības laikā:1954. gadā Aizkraukles pagasts zaudē daļu teritorijas,
kuru pievieno Skrīveriem. Pēc pieciem gadiem Aizkraukli pievieno Ogres rajonam.
20.gadsimta sešdesmitajos gados no plašās Padomju Savienības Aizkrauklē ierodas
celtnieki un sāk celt hidroelektrostaciju. 1961. gadā Aizkraukles pagasts tiek nodēvēts
par Pētera Stučkas pilsētciematu. Kad 1967. gadā pilsētciematam tiek dotas pilsētas
tiesības, tiek izveidots arī Stučkas rajons. Aizkraukle nu saucas par Stučkas pilsētu ar
lauku teritoriju. Pēc 8 gadiem tiek pieņemts jauns lēmums: 1975. gada 14. martā
Aizkraukles ciems tiek atdalīts no Stučkas pilsētas.
Neatkarības gadi: Latvijai 1991. gadā atgūstot neatkarību, Stučkas pilsēta atgūst
vēsturisko nosaukumu Aizkraukle, Stučkas rajons tiek nosaukts par Aizkraukles
rajonu.
Līdz pat 2001. gada decembrim kā divas neatkarīgas pašvaldības pastāv Aizkraukles
pilsēta un Aizkraukles pagasts, bet tad, teritoriālās reformas ietekmē, pašvaldības
pieņem lēmumu apvienot abas teritorijas, un tiek izveidots tagadējais Aizkraukles
novads. Šobrīd tā ir pašvaldība, kurā notiek viena no straujākajām ekonomiskajām
attīstībām Latvijā.
Teorētiskā materiāla analīze.
“Aizkraukles rajons dibināts 1967. gada 10. janvārī tajā ir trīs pilsētas ( Aizkraukle, Pļaviņas, Jaunjelgava.) un deviņpadsmit pagasti. 2001.gadā apvienojoties Aizkraukles pilsētai un Aizkraukles pagastam, izveidots Aizkraukles novads.“1 Pēc autores domām, šī informācija ir objektīva. Jo šogad Aizkraukles novadam paliek 40 gadi. Un no 2001. gada Aizkraukli dēvē par Aizkraukles novadu. Arī autore ir pārliecināta par informāciju, ka Aizkraukles novadā ietilpst trīs pilsētas un deviņpadsmit pagasti.
“ Īpašu pievilcību novadam piedot Daugavas skaistie un romantiskie krasti.”2 Autore uzskata, ka patiešām Daugavas krasti dot pievilcību novadam, jo Daugavas krastos ir ļoti skaita un tai pašā laikā romantiska daba. Ne par velti latvieši Daugavu uzskata par Latvijas pērli.
“Aizkraukle tolaik bija viens no lielākajiem Daugavas lībiešu centriem Daugavas labajā krastā.”3 Autore ir pārliecināta par šo informāciju, jo šis centrs atradās stratēģiski izdevīgā vietā starp diviem Daugavā ieplūstošiem strautiem, kuru lielāko sauca Ašķere. Šeit arī atradās koka pils, kuru apdzied Andreja Pumpura eposā “Lāčplēsis”. Vēlāk to nopostīja krustneši.
“1990. gadā pilsētā atgūst vēsturisko nosaukumu – Aizkraukle.”4 Autore piekrīt šai informācijai, jo agrāk Aizkraukli sauca par Stučku. Agrāko nosaukumu – “Stučka” pilsēta bija guvusi no novadnieka Stučkas.
“ 1954. gadā Aizkraukles pagasts zaudē daļu teritorijas.” 5 Pēc autores domām šī informācija ir objektīva. Jo 1954. gadā Aizkraukles pagasts zaudēja daļu no teritorijas, kuru pievieno Skrīveriem.
1- Pēteris Keišs “Daugavas abas malas”, 2 lappuse, izdevniecība – Aizkraukles rajona padome, gads- 2003.
2- Pēteris Keišs “Daugavas abas malas”, 6 lappuse, izdevniecība – Aizkraukles rajona padome, gads- 2003.
3- Jānis Bērziņš “Aizkraukles kalendārs”, 46 lappuse, izdevniecība – Staburags, gads – 1992.
4-Jānis Bērziņš “Aizkraukles kalendārs”45lappuse, izdevniecība- Staburags, gads – 1992.
5- Domes vēstis, Ceturtdiena, 9. janvāri 2004. gadā, 3 lappuse.