Senās Ķīnas filozofija

Senās Ķīnas filozofijas meklējumi aizved mūs tālā senatnē. 2.gadu tūkstotī pirms Kristus cīņā ar Dzeltenās upes ūdeņiem un nemitīgiem klejotāju uzbrukumiem veidojas senās Ķīnas sabiedrība un valsts. Šajā laikā sāk iezīmēties arī garīgās dzīves pamatorientācijas, kas laika gaitā gūst striktas aprises un nosaka Ķīnas kultūras veidolu gadsimtiem, pat gadu tūkstošiem ilgi. Ķīnā, tāpat kā Rietumos, filozofiskā doma laika ritumā izaug no mīta pasaules, taču ceļš, kuru iet ķīniešu domātāji, visai radikāli atšķiras no grieķiskā “gudrības mīlestības” ceļa. Rietumu ceļš no mīta uz logosu gala rezultātā gājēju aizved jaunā, nebijušā realitātē- racionalitātes un ar loģiskām operācijām saistītas prāta darbības valstībā. Ķīnas filozofija savā attīstības ceļā brīžiem sasniedz pārsteidzoši augstas prāta un garīgo meklējumu virsotnes, apliecinot domas darbības un pasaules vērojuma izsmalcinātību. Tomēr, saikne ar mitoloģisko pasauli nekad pilnībā netiek pārrauta. Veidojas savdabīga tēlaina domāšana, kas sevī apvieno mitoloģiskajai apziņai raksturīgo tiešo pasaules redzējumu ar spējām iedziļināties cilvēciskās esamības noslēpumos, cilvēka un pasaules attiecību dzīlēs.
Ķīnas garīgā pasaule Rietumu cilvēkam var likties noslēpumaina un neizprotama. Bieži trūkst vārdu un jēdzienu, kas adekvāti spētu paust ķīniešu pasaules redzējuma savdabību. Taču tikai centieni saskatīt atšķirīgo- to, kas veido ķīniskās pasaules redzējuma kodolu,- attaisno mūsu vēlēšanos iepazīties šīs tālās Austrumu zemes filozofiju. Realitāte, kas veiksmes gadījumā pavērtos mūsu acīm, varētu palīdzēt apzināties mūsu kultūras savdabību, tās stiprās un vājās …

Scroll to Top