Seno Austrumu civilizācijas
Mēdija un Persija.
6. gs. vidū p.m.ē. persieši Kīra vadībā sacēlās pret mēdiešu valdnieku Astjāgu un Kīrs II kļuva par jaunas valsts – Persijas valdnieku, nodibinot Ahemenīdu dinastiju. Kīrs II un viņa dēls Kambīzs II neparasti ātri radīja milzīgu pasaules valsti, pakļaujot Mazāziju, Babiloniju, Feniķiju un Palestīnu, Ēģipti un tās kaimiņus lībiešus, daļu Nūbijas. Austrumos Persija bija pakļāvusi Vidusāziju līdz Arāla jūrai un zemes līdz Indai. Tā kā tautas bija pieredzējušas asīriešu nežēlīgo cietsirdību, Kīrs II ieguva mīkstsirdīga un pieļāvīga valdnieka slavu. Viņš ar cieņu izturējās pret citu tautu kultūru u reliģiju, bija iecietīgs pret pakļautajām tautām.
Jukās, kas izcēlās sakarā ar kāda viltvārža Gaumatas (Smerdija) pretenzijām uz troni un pakļauto zemju centieniem atbrīvoties no Persijas, sazvērestības rezultātā par valdnieku kļuva Dārijs I no Ahemenīdu dzimtas sānzara. Tas bija otrs dižākais persiešu valdnieks. Kīra II slava saistīta ar lielvalsts teritoriālu izveidošanu, bet Dārijs I ir pazīstams kā plašu reformu realizētājs, kas radījis augsti attīstītu birokrātisku valsti.
Dārija I valdnieka laikā Persija sasniedza vislielāko varenību. Dārijs I pirmo reizi Seno Austrumu civilizāciju vēsturē pakļāva dažas zemes Eiropas kontinentā – Balkānu pussalā un sāka lielo pusgadsimtu ilgo (ar pārtraukumiem) karu ar senajiem grieķiem.
Pirmā seno laiku pasaules impērija beidza pastāvēt 4. gs. pēdējā trešdaļā p.m.ē., un to sagrāva viens no senatnes izcilākajiem karavadoņiem – Maķedonijas valdnieks Aleksandrs Lielais. Pēc tam sākās jauns posms Seno Austrumu vēsturē – hellēnisma laikmets.
Divupe jeb Mezopotāmija
Vissenākā un līdz ar to arī pirmā civilizācija, kurai bija augsti attīstīta kultūra.
Divupiešu izgudroja:
Ritenis – izgudrots laikā starp 3500. un 3250. gadu p.m.ē. Šie riteņi bija efektīvi pielietojami, izturīgi un stabili, to vienīgais trūkums bija tāds, ka tie bija ļoti smagi.
Arkls – izgudrots laikā ap 3500 gadu p.m.ē. Ar arklu varēja apsēt laukus daudz ātrāk un vieglāk.
Rakstība – pirmās rakstības iezīmes bija piktogrāfiskais raksts. Tas ir izgudrots un sākts pielietot apmēram 3000. gadā p.m.ē. Attēliem kļūstot abstraktākiem, izveidojās arī ķīļraksts.
Eposs – pirmā episkā poēma sarakstīta ap 2000 gadu p.m.ē. Tajā ir stāstīts par Urūkas valdnieku Gilgamešu.