Seno latviešu svētās zīmes un simboli

Seno latviešu svētās zīmes un simboli.

Dieva zīme

Parasti trijstūris vai kāsis ar virsotni uz augšu. Šo zīmi novietojot vertikāli plaknē, smaile norādīs uz debesīm. Apzīmē debesu jumu, vīrišķo spēku, gaismu, tiekšanos uz augšu. Latviešu mitaloģijā par vecāko gaismas kulta dievību uzskata debesis. Debess ir sfēra, kurā uzturas galvenais valdošais spēks Dievs, tāpēc viņa grafiskais simbols atbilst debess simboliskam attēlojumam.
Dieva zīmi parasti iegrieza uz sadzīvē izmantojamām lietām.
Klusat, jauni, klusat, veci,
Dievs ienāca istabā,
Dievs ienāca istabā,
Vaicā nama saimenieku.

Māras zīme
Māra ir materiālās pasaules dieve, sieviešu aizstāve, auglības devēja un arī zemes un pazemes valstības pārvaldniece. Nozīmīga vieta latviešu mitoloģijā ir dievībām – mātēm. Cilvēks pēc nāves nonāk Zemes mātes valstībā un šī dievība savukārt pārzina daudzas citas mātes – Meža, Vēja, Jūras, Piena, Lopu, Veļu u.c. mātes – paturot savā pārziņā arī pazemes valstību un atkal apvienojoties Māras tēlā.
Māras zīme parasti tiek attēlota kā vienādmalu trijstūris, kāsis, pusloks ar virsotni uz leju. Attēlojot šo zīmi horizontālā plaknē, tās malas raugās uz ZR un ZA, tie ir virzieni, kur Latvijā vasaras Saulgriežos Saule noriet un Jāņu rītā uzlec. Dievturu skaidrojumā Dievs ir Pasaules Tēvs un Māra – Pasaules Māte. Māras trijstūris var būt sazarots un kuplināts. Daudzie Māras veidi parādās arī Māras zīmēs – tās ir vairāk nekā citiem – Māras trijstūris, Māras ūdeņi, Māras zeme, Māras krusts jeb krustukrusts. Šīs zīmes piešķir pamatīgumu, drošību, saistību ar dabas un zemes spēkiem.

Māras līklocis

Māras krusts
Laimas zīme
Ļoti sena zīme ir Laimas zīme jeb slotiņa. Austrumbaltijā tas ir viens no populārākajiem kaula rotājumu veidiem mezolītā. Cilvēka mūža licēja Laima folklorā tiek tēlota kā būtne, kas izvēlas katram no mums likteni, pārrauga mūža gājumu. Laima pārstāv īpašu dievību grupu, t.s. likteņdievības. Latviešu folklorā tiek pieminētas trīs likteņdievības – Laima un arī Dēkla un Kārta, kuru vietā daudzviet ir stājusies Laima.
Kā mūžam zaļās dabas un dzīvības simbols gan tautas tradīcijās, kāzu un bēru rituālos, gan ornamentā līdz pat 20.gs noturīga bijusi skuja un egle. Žagars skuja un slota ar savām simboliskajām īpašībām pārnes laimi un labu izdošanos arī uz priekšmetiem, kur tie attēloti.

Laimas slotiņa
Laimas zīmes līdzība ar putna spalvu liek domāt, ka tā saglabājusies no laikiem, kad tika pielūgti dzīvnieki. Putns agrāk ir bijis dvēseles simbols un Laima tiek uzskatīta par dvēseles sargātāju. Simbolisks Laimas atribūts ir arī slota, tāpēc mājokļa slaucīšanai tiek pievērsta īpaša nozīme. Slota Laimai ir allaž klāt, ar to viņa noper pirtī tikko dzimušo bērniņu. Laimas slotiņu visbiežāk sastopam prievīšu un jostu rakstos. Grafiski Laimas slotiņa ir sagrupēta skujiņa ar uzsvērtu centra daļu.

Saules zīme
Latviešu tautas folklorā no debesu spīdekļiem centrālais ir Saule. Saule ir mūžīgās kustības un dzīvības simbols. Citu zīmju vidū Saule ierindojas uz viena no augstākajiem pakāpieniem. Saule ir visa redzētāja un zinātāja. Latvijas teritorijā Saules simboli koncentrisku apļu veidā kaula un raga priekšmetu rotājumos ir sastopami jau vēlajā neolītā. Rombs jeb četrstūrainā Saules zīme ir saSaules zīmes apzīmējumi visi ir apaļi priekšmeti (lode, ola, zelta zīle u.c.), kuru ritēšana apzīmē Saules kustību debesu velvē. Visvienkāršākajā veidā Saules zīme ir aplisstopama uz mezolīta keramikas. Šis raksts sastopams visā Latvijas teritorijā, katrā novadā ievērojot savas īpatnējās tradīcijSaules raksti ir paši svarīgākie sieviešu goda tērpu rotājumos, tāpat tie ir neiztrūkstoši kāzās līgavainim dāvināmo cimdu un zeķu rakstosas. 18.-20. gs.

Mēness zīme

Mēness ir viens no solārās simbolikas centrālajiem elementiem gandrīz visās senajās civilizācijās. Latvijā mēness zīme ir pazīstama kopš vēlā neolīta. Mēness zīme visbiežāk lietota kopā ar Saules un zvaigznes zīmēm. Mēness darbs ir rūpēties par zvaigznēm kā tēvam par bērniem. Tik mīļš kā Saulīte, māmiņa MēnessVisvienkāršākā Mēness zīme ir pusloks, kurš tehnisku iemeslu dēļ bieži tiek parādīts kā vienādmalu 90o leņķis – skujiņas daļa. Mēness zīme var būt ar nolocītiem galiem vai ielauztu vidu. Bieži ir sastopami arī kuplāki Mēness zīmes atvasinājumi, no kuriem populārākā ir zīme, kas veidota no divām 90o leņķī savienotām zīmēm. Pa pāriem savienotas zīmes parasti norāda uz simbolisko saistību ar auglības kultu. nav, taču tāpat turēts lielā cieņā.
Zvaigznes
Trešā svarīgākā debess spīdekļu zīme ir zvaigzne.Tai ir liela nozīme tumsas un pazemes spēku atvairīšanā. Zvaigžņotam rakstam latviešu ticējumos ir maģiska nozīme – tas pasargāja no ļauna. Zvaigžņu sega naktī sargā gulētāja dvēseli. Parasti rakstos sastopamā zvaigzne ir taisna un slīpa krusta salikums.Zvaigznes visvienkāršākā forma ir krusts.Arheoloģiskajos materiālos zvaigznes motīvs parādās tikai 16. – 17. gs. Zvaigznes zīme vairāk izplatīta somugru tautām, tāpēc Latvijas teritorijā tā biežāk sastopama lībiešu apdzīvotajās teritorijās. Tiek uzskatīts, ka latvieši zvaigznes zīmes motīvu ir pārņēmuši no kaimiņos dzīvojošajām somugru tautām.
Svastika, Pērkona krusts

Pērkons ir viens no vecākajiem senču dieviem un tiek dēvēts arī par Veco tēvu. Latvijā Pērkona krusts sastopams jau no 3. – 4. gs. izrakumos atrastajās lietās. Agrajā dzelzs laikmetā tas attēlots, piemēram, latgaļu bronzas rotās un somugru cilšu emaljētajās saktās. Jostās un citur ornamentos bieži vien blakus esoši kāršu krusti savienoti tā, ka vienam gali noliekti Saules kustības, bet otram – pretējā virzienāsastopami dažādi krāšņi varianti.

Jumis
Jumis ir auglības zīme, ar to saistīti dažādi labības pļaujas un ražas rituāli. Grafiski jumja zīme atgādina divus sakrustotus kāsīšus vai burtu W. Viena no versijām varētu būt, ka šī zīme veidojas savienojot Māras zīmi ar Dieva zīmi. Jumja zīme ir atrasta uz ļoti seniem priekšmetiem, arī uz svētakmeņiem. Par Jumja mājvietu tiek uzskatīti gan divi kopā saauguši ziedi vai rieksti, gan tradicionāli arī divas labības vārpas – Jumim viss padodas dubulti. Jumi mēdza glabāt istabā goda vietā, kā arī jaunu meitu pūra dibenā. Zīmes grafiskajam attēlam ir sastopami ļoti daudz dažādi varianti, no kuriem daļa var būt grūti atpazīstami. Bieži tiek ieausta jostās, to iecērt virs durvīm, pagrabiem, klētīm, skapjiem.

Zalktis
Simbolizē gudrību un zintniecību. Zalktis tiek uzskatīts par svētu dzīvnieku, kam ir pieejama visa gudrība. Visspēcīgākais esot baltais zalktis.
Zalkša zīmi mēdz pieskaitīt Māras zīmju grupai, jo Māra mēdzot iemiesoties čūskā. Māras zīme sevī ietver arī Veļu mātes simbolu un zalktis savukārt ir cieši saistīts ar veļu pasauli.Zalkša zīmei ir saistība ar veļiem un veļu pasauli, rakstos uz svētakmeņiem tā atrodama kā pazemes simbols, jeb kā svētā dzīvnieka, pazemes valstības sūtņa simbols.

Ūsiņš

Ūsiņa zīme ir līdzīga diviem ar mugurām pretī saliktiem E burtiem vai atslēgai. Ūsiņa zīme apzīmē senākā gaismas dieva Ūsiņa zirgus, Saules vedējus. Spriežot pēc folkloras materiāliem Ūsiņš varētu būt gaismas dievs, zirgu aizgādnis, vai pat bišu dievs. Ūsiņš būtībā ir jaunākās dievības – Jurģa – senais nosaukums.Ūsiņa zīme visbiežāk ir sastopama cimdos. Šādus cimdus sauc par atslēgaiņiem, un tie valkātājam dod īpašu veiksmi.
Secinājums.
Šīs zīmes tad varētu arī uzskatīt par galvenajām seno latviešu maģiskajām zīmēm. Tomēr tas ir tikai īss ieskats seno zīmju rakstos, jo eksistē vēl daudz un dažādas zīmes, piemēram: Lietuvēna krusts (5, 8 vai 9 staru zvaigzne), Jāņa zīme, taisnais krusts, slīpais krusts, Saules krusts, Krusta zvaigzne jeb Akas zīme, Putna zīme, Krivulis, Mēness krusts, Mārtiņgailis utt. Eksistē jau nosauktu zīmju dažādas kombinācijas, piemēram: Savērstais Uguns krusts, Sazarotais Laimas krusts, Dubultjumis utt. Senajā latviešu mitoloģisko zīmju kopumā, šo dažādo zīmju veidu un variāciju ir tūkstošiem. Bet varbūt tās ir paliekas no mūsu senču senās rakstības, kas gadsimtu gaitā iekarotāju pūļiem veļoties pāri mūsu zemei ir nogrimusi aizmirstībā? Cerams, ka varbūt tomēr kādreiz nākotnē šim noslēpuma priekškaram tiks pavērta kaut maza maliņa. Pirmās rakstu zīmes un pirmais alfabēts. Senlatvijā neparādījās rokrakstu vai akmenī kaltu zīmju veidā.Rakstu zīmes uz svina vai alvas, māla vai vaska plāksnītes, bērza tāss Latvijas klimatiskajos apstākļos nesaglabātos- rakstu zīmes iededzināja vai iegreba kokā,
rakstīja uz ādas, izdurot caurumiņus
– uz kaula priekšmetiem
– rakstus iekala metālā.
Lūk šīs ir latviešu svētās rakstu zīmes un simboli!