Sievietes tēls vienmēr un visu laiku ir bijis dzejnieku un rakstnieku simbols.
Čaka dzejā sievietes tēlam ir īpaša vieta, jo Čaks bijis tāds cilvēks, kuram sievietes ir bijušas ļoti tuvas. Šajā dzejā viņš raksta par daudzām un dažādām sievietēm, par tādām, kādas iespējams pats Čaks savā dzīves laikā sastapis.
Dzejoļos „Nomales sievas” un „Sievas”, Čaks apraksta vienkāršas, parastas sievietes, kuras neuztraucas par savu izskatu, viņas ir tādas kārtīgas sievietes, kurām pat Čaks nevarēja pretoties.
„Jūtu atkal sevī prieku traku,
Redzot tādas īstas sievietes.”
Dzejolis „Ielas sievietēm” ir rakstīts par tādām sievietēm, kurām dzīvē nav mērķa viņas dzīvo tikai šodienai. Šīm sievietēm nerūp tas, ko citas par viņām domā šīm sievietēm vajag tikai vienas nakts sakarus. Čaks jūt līdzi šīm sievietēm, viņam varbūt ir sāpīgi redzēt šīs skaistās būtnes darām kaut ko tādu, kas nav pieņemams apkārtējai sabiedrībai.
„Kur lai atrodu to sulaini, kas aiznes
Sāpes tās, ko sirds par jums man jūt?”
„Jaunkundze ar sunīti”,
dzejā ir aprakstītas īstas lēdijas, jaunkundzes. Šīs sievietes Čakam varēja likties ļoti šarmantas un neaizskaramas. Šīs sievietes izskatās ļoti interesantas, jo viņu uzvedība ir savādāka nekā iepriekš minētajām sievietēm, viņas ģērbjas modernās drēbēs, viņām vienmēr būs kāds uzmanības piesaistošs nieciņš kā, piemēram, šajā dzejolī mazs klēpja sunītis. Viņu uzvedība ir smalka un pieklājīga, bet nav piedauzīga.
„Tai kājās bij lakādas kurpītes melnas –
Ar sarkanām strīpām un papēdi zaļu.”
Čakam jaunkundzes varbūt likās neaizsniedzamas un dzejā tas arī parādās.
„Jaunkundze,
Ai, kaut jūs zinātu,
Ka mana sirds
Pukst gluži tik ātri
Kā jūsu pirkstiņi…”
Čakam ir arī dzeja par meitenēm, kuras viņš pats nevar izprast. „Savādā meitene” ir dzejolis par meitenēm, kuras var neievērot, bet viņām tomēr ir kaut kas tāds, kas liek domāt un skatīties uz viņām. Šīs meitenes pat nav atstājušas vienaldzīgu Čaku, jo viņu arī kaut kas ir piesaistījis pie šīm meitenēm.
Čaks ir savas dzīves laikā sastapis tādas meitenes, kuras ir pērkamas. Viņas darīs to, ko tu vēlēsies kaut vai par to, ka nopirksi viņai kāroto lietu. Kā, piemēram, šajā dzejolī Čaks nopērk šai meitenei vīnogas, kuras viņa bija redzējusi veikala skatlogā un pēc tam pavada nakti kopā ar viņu. Šīs meitenes nesaprot savas dzīves jēgu. Viņām ir tikai otrs cilvēks, kas viņām visu pērk.
„…ka tā vīnogas redzējusi esot tikai aiz stikla
un ka tā nezinot,
kamdēļ tā dzīvojot.”
Čaka dzīvē ir bijušas daudzas un dažādas sievietes, viena no otras ar kaut ko atšķīrusies, bet šīs visas sievietes viņu kaut kā ir piesaistījušas. Šīs tēmas dzejoļi ir ļoti interesanti ar to, ka tiek aprakstītas dažādas uzvedības sievietes. Šīs sievietes ir sastopamas visos gadsimtos un nekas nav mainījies. Varbūt Čaku šis meitenes piesaistīja ar to, ka visi šie sieviešu tēli viens ar otru atšķiras ar kaut kādām īpašībām, bet viņas ir reizē arī ar kaut ko saistītas, ar kaut ko tādu, ko nevar tik viegli pamanīt.