NARKOTIKAS,
ALKOHOLS,
SMĒĶĒŠANA.
ZINĀTNISKI – PĒTNIECISKAIS DARBS
SATURA RĀDĪTĀJS
Ievads……………………………………………………………………………………………………………….31.Narkotikas…………………………………………………………………………………………………….4
1.1.Narkomānija……………………………………………………………………………………4
1.2.Narkomānijas vēsture Latvijā un pasaulē……………………………………….5
1.3.Galvenās narkotikas………………………………………………………………………..8
1.4.Atkarības izveidošanās………………………………………………………………….11
1.5.Kas draud lietojot narkotikas………………………………………………………..12
2.Alkohols………………………………………………………………………………………………………13
3.Smēķēšana…………………………………………………………………………………………………..14
3.1.Kas notiek smēķētāja organismā…………………………………………………..14
3.2.Fakti pārdomām…………………………………………………………………………….15
Izmantotā literatūra……………………………………………………………………………………….17
IEVADS
Narkotikas, alkohols, smēķēšana – mūsu laiku lielākās problēmas. Šīs problēmas pastāvēja vienmēr, tomēr mūsdienās tās kļuva aktuālākās nekā iepriekš. Vissliktākais ir tas, ka šīs problēmas skar jauniešus – tīņus. Gandrīz katrs trešais jaunietis (jauniete) smēķē. Mazgadīgo narkomānu skaits strauji palielinās. Tagad nevienā jauniešu ballītē nevar iztikt bez alkohola.
Un ar katru gadu paliek vēl un vēl trakāk. Nevar zināt, kas notiks nākotnē. Cilvēki to nevarēs apturēt.
Ārzemēs ir likumi, pēc kuriem nosaka, no cik gadiem jaunieši var lietot alkoholu un smēķēt. Protams Latvijā arī ir tādi likumi, taču tos neievēro ne jaunieši, ne arī alkohola vai cigarešu pārdevēji, kuri pārdod gan alkoholu, gan cigaretes mazgadīgiem bērniem.
1. NARKOTIKAS
1.1. NARKOMĀNIJA
Narkomānija (grieķu valodā narkotikos – reibinošs; mania – ārprāts, kaisle, tieksme) ir spēcīga izteikta patoloģiska tiekame un paradums lietot vienu vai vairākus (polinarkomānija) narkotiskās vielas. Mazās devās šīs vielas rada maldīgu labsajūtu, jautrību, eiforiju vai patīkamu mieru, lielā devās – reibumu, miegu, pat bezsamaņu, dažas narkotiskās vielasizraisa halucinācijas. Ja kādu narkotisko vielu lieto atkārtoti, nereti pat pārvarot sākotnējo nevēlēšanos, tā kļūst par nepieciešamību, par paradumu. Gūtā eiforija veicina pierašanu pie narkotiskās vielas, izraisa atkarību.
Par narkomānu tiek uzskatīts cilvēks, kuram:
• ir pilnīgi vai daļēji napārvarama psihiska atkarība no pierastās vielas, t.i., tieksme pastāvīgi vai periodiski atjaunot tās lietošanu;
• nav iespējams atteikties no narkotiskās vielas turpmākas lietošanas, jo pārtraukšana rada grūti paciešamus fiziskus un psihiskus traucējumus – abstinenci, kura uz laiku izzūd, ieņemot atkārtotu vielas devu.
Abstinences sindroms ir fiziski un psihiski smags stāvoklis, kurā nonāk narkomāni, ja pārtrauc lietot pierasto narkotisko vielu.
• Vērojama tolerances parādība – narkotiskās vielas darbības vēlamā efekta sasniegšanai ir nepieciešams pakāpeniski paaugstināt vielas devu (tolerance pret heroīnu lietošanas gaitā pieaug 200-300 reizes);
• Sakarā ar biežu, atkārtotu vielas uzņemšanu rodas periodiska vai atkārtota intoksikācija, kas ir bīstama narkomāna veselībai un dzīvībai, kā arī apkārtējai sabiedrībai, jo rodoties psihiskiem traucējumiem reibumā vai ebstinencē, var tikt izdarīts noziegums, lai iegūtu līdzekļus tālākai narkotisko vielu iegādei.
Jāatzīmē, ka eiforiju jeb labsajūtu narkotiskās vielas sniedz tikai sākumā – slimības pirmajā stadijā. Otrajā un trešajā stadijā narkomāni tās lieto galvenokārt tādēļ, lai izvairītos no absinences parādībām, un visbeidzot – lai sevi uzturētu pie dzīvības un mazinātu ciešanas.
1.3. GALVENĀS NARKOTIKAS
DEPRESANTI:
• barbiturāti – dažādas tabletes, kuras narkomāni parasti iegūst ar viltotu recepšu palīdzību, apzagot medicīnas kabinetus, aptiekas utt.
Lietotāja ārējās pazīmes: asinīm pieplūduša acis, šļupstoša runa piedzēries izskats bez alkohola smaržas, depresīva noskaņojums.
Lietošanas sekas: gan fiziskā, gan psiholoģiskā atkarība, konvulsijas, nāve pārdozēšanas gadījumā.
NARKOTISKO VIELU ANALOGI: tiek iegūti ķīmiskajās laboratorijās, mākslīgi modelējot narkotisko vielu molekulāro struktūru vai arī vedot to analogu pēc savas saprašanas. Visbiežāk sastopami šādi narkotisko vielu analogi – atdarinājumi : heroīns, amfetamīns, metaamfetamīns, PCP (veks). Parasti sastopami balta pulvera veidā : slavenākie extasy, amfetamīnanalogs, chine wihite u.c. Mākslīgi sintizēto narkotiku iedarbība var būt pat 100 reižu spēcīgāka par to dabisko analogu iedarbību.
Lietotāja ārējās pazīmes: atkarībā no tā, kādas dabiskās narkotiskās vielas analogs lietots.
Lietošanas sekas: spēcīgākās nekā attiecīgo dabīgo narkotiku lietošanas gadījumā, turklāt pat viena doza nereti spēj izraisīt neatgriezeniskus smadzeņu bojājumus.
NARKOTIKAS:
• heroīns – sākotnējā formā balts pulveris, kurš atkarībā no ķīmiskās tīrības pakāpes var variēties no balta līdz brūnas. Iespējams arī lipīgas (atgādina brūnu karameli) substances formā.
Lietošanas veids: galenokārt tiek ievadīts ar šļirces palīdzību.
Lietotāja ārējās pazīmes: punktveidīgās acu zīlītes, grūtības ar elpošanu, halucinācijas un vīzijas, apātija.
Lietošanas sekas: augstā fiziskā un psiholoģiskā atkarība, pārdozēšanas gadījumā – elpošanas apstāšanās, konvulsijas, koma, nāve, ļoti palielināts risks saslimt ar AIDS.
HALUCINOGĒNI:
• penciklidīns (PCP) – eļļains viskozs šķidrums vai pulvera veidā. Biežiievietošanai izmantotas cigarešu formas vai mazas pudelītes.
Lietošanas veidi: smēķē, šņauc vai lieto orāli.
Lietotāja ārējās pazīmes:paplašinātas acis, palēlinātas kustības, ilūzijas un halucinācijas, problēmas ar adekvātu telpas un laika uztveri, šļupstoša runa, atmiņas zudumi, sāpju nejušana, hiperaktivitāte, panika.
Lietošanas sekas: psiholoģiskā atkarība, psihozes, nāve iracionālās uztveres rezultātā (var izkāpt pa logu, domājot, ka tās ir durvis, u. tml.). Pārdozēšanas gadījumā – konvulsijas, sirds un plaušu darbības palēnināšanās un apstāšanās, arī asinsvadu plīsumi smadzenēs.
• LSD – uzpilināti vai iesūcināti mazā papīra plāksnītē, klasiskajā formā – maza plāksnīte celofānā (ārzemēs ļoti populārs armijas vidū, jo tā klātesamību organismā nav iespējams konstatēt ne ar asins, ne ar urīna analīzes testiem).
Lietotāja ārējās pazīmes: paplašinātas acu zīlītes, ilūzijas un halucinācijas, problēmas ar laika un telpas uztveri, panika, depresija.
Lietošanas veids: psiholoģiskā atkarība, psihozes, nāve irocionālās uztveres rezultātā.
• kaņepes – marihuāna, hašišs (marihuānas uzlabotais variants). Marihuāna atgādina zaļu pašrocīgi sasmalcinātu tabaku ar kaņepju smaržu. Hašišs visbiežāk sastopams mazu brūnu bumbiņu veidā.
Lietošanas veids: smēķē cigaretēs un pīpēs.
Lietotāja ārējās pazīmes: neizteiksmīgas acis, nevēlēšanās kontaktēties, nepamatoti smiekli un jautrība, eiforija, pārspīlēta apetīte (īpaši uz saldumiem), galīgi nekonkrēta uztvere, dīvaina (degušu kameņu) smarža apģērbam.
Lietošanas sekas: psiholoģiskā atkarība, paranoja, nolemtības izjūta.
STIMULANTI:
• kokaīns (sajaukts ar heroīnu – ātrumbumba) – balts kristālisks pulveris, ko iegūst no kokas lapām. Pamatā apgrozībā parādās papīra paciņās, kurās atrodas 2/10 g kokaīna.
Lietošanas veids: visbiežāk iešņauc, nereti arī iešļircina.
Lietotāja ārējās pazīmes: spīdošas acis, eiforija, paaugstināts pulss un asinsspiediens, nevēlēšanās runāt, apetītes zudums, mūžīgās iesnas.
Lietošanas sekas: augsta psiholoģiskā atkarība, konvulsijas.
• Freebased Cocine (tulkojumā no angļu valodas – brīvās bāzes kokaīns), labāk pazīstams kā kreks. Vienkāršākā, bet pieiejamākā kokaīna forma, parasti brūnu briketīšu formā.
Lietošanas veids: biežāk tiek smēķēts nekā šņaukts. Smēķēšanai parasti izmanto visparastākās pīpes.
Lietotāja ārējās pazīmes: spīdošas acis, eiforija, paaugstināts pulss un asinsspiediens, nevēlēšanās runāt, apetītes zudums, mūžīgās iesnas, paranoja, vemšana.
Lietošanas sekas: pēc divu nedēļu lietošanas iestājas gan fiziskā, gan psiholoģiskā atkarība.
• amfetamīni – sastopami kapsulās, tabletēs u. tml. Vairumā gadījumu tiek iegūti ar recepšu palīdzību aptiekās.
Lietotāja ārējās pazīmes: spīdošas acis, eiforija, apetītes zudums, spēja negulēt pat 48 stundas no vietas, paranoja.
Lietošanas sekas: psiholoģiskā atkarība, psihoze.
• metaamfetamīni – sastopami šķidruma vai pulvera veidā, tiem piemīt specifiska smarža.
Lietošanas veidi: orāli, šņauc, iešļircē.
Lietošanas sekas: augsta fiziskā un psiholoģiskā atkarība, nāve, augsts risks saslimt ar AIDS.
• inhalanti – līmes, krāsas, acetons utt.
Lietošanas veids: osta, dažreiz pilina acīs.
Lietotāja ārējās pazīmes: paplašinātas acu zīlītes, pelēka sejas krāsa, tieksme uz vardarbību, elpai jūtama petrolejas smarža, paranoja.
Lietošanas sekas: neatgriezeniski smadzeņu bojājumi, psihozes, smagākas saindēšanās gadījumā – nāve.
1.4. ATKARĪBAS IZVEIDOŠANĀS
Atkarība var būt dažāds. Mēs esam atkarīgi no ūdensapgādes, darba devējiem, no elektrības un darba apstākļiem.
Galvas smadzenēs mums ir centri, kuri izsauc gan patīkamus, gan nepatīkamus pārdzīvojumus.
Nepatīkamie parasti ir saistīti ar kādas vajadzības rašanos (slāpes, izsalkums, psihiskā vai fiziskā komforta saglabāšana, vajadzība pēc saskarsmes ar mums simpātiskiem cilvēkiem un ar to saistītā vientulības sajūta, estētisko pārdzīvojumu vajadzība utt.).
Patīkamie rodas tad, ja mēs šīs radušās vajadzības apmierinām.
Smadzenēs šīs patīkamās sajūtas rada pazīstamai narkotiskai vielai – morfīnam – līdzīgas vielas. Iznāktā, ka mēs cenšamies apmierināt sava organisma psihiskās un fiziskās vajadzības, bet organisms mums kā atalgojumu par to izsniedz narkotiskās vielas devu! Taču šim apstāklim ir dramatiskas sekas – ievadot narkotisko vielu mākslīgi, no ārienes, mēs iejaucamies organisma vajadzību apmierināšanas procesā, traucējam to un… patieso organisma vajadzību apmierināšana tiek aizvietota ar no ārpuses organismā ievadītu narkotiskās vielas daudzumu.
Nelaime ir tā, ka pati vielas iedarbība izslēdz vēlēšanos šās vielas lietošanu pārtraukt. Kā jau teikts, visas atkarību izsaucošās vielas kairina baudu centrus galvas smadzenēs. Tātad – mums patīk šo vielu iedarbība. Sakiet – kāpēs man būtu jāpārtrauc kāda baudu izsaucoša nodarbība, ja tai nav tūlītēju sliktu seku, ja tās lietošana šķietami neatstāj nekādu iespaidu uz manu dzīvi, uzvedību, interesēm un stāvokli sabiedrībā?! “Kad gribēšu – pārtraukšu! ” Tikai ši “gribēšana” gan kā nerodas, tā nerodas, kamēr apkārtējie cilvēki nesāk man teikt, ka nu jau iet tā kā par traku… bet tad parasti ir jau krietni par vēlu!
1.5. KAS DRAUD LIETOJOT NARKOTIKAS
Ja kāds cilvēks grasās izmēģināt narkotikas, viņa daudz kas būtu jāpārdomā. Šeit minētas dažas no galvenām nelaimēm, kuras ar viņu var notikt.
1. Pārdozēšana. Ir tik viegli paņemt lielāku devu pat pašam to negribot, un beigās dārgi par to samaksāt. Pārdozējot cilvēks var zaudēt varu pār sevi (kas var nobiedēt ne pa jokam) vai pat pakrist un nomirt.
2. Atkarība. Ja kādas no narkotikām turpina lietot regulāri un pamazām palielina devu, lai uzturētu efektu, cilvēks riskē nonākt atkarībā no šīm narkotikām. Tās var kļūt par galveno viņa dzīvē, paņemt visu viņa laiku, visu enerģiju un visu naudu.
3. Narkotiku sajaukšana. Vienlaikus lietot dažādas narkotikas nav prāta darbs. Cilvēks riskē ar tām pašām blakus iedarbībām lietojot viena veida narkotikas. Alkohola jaukšana ar depresantiem labākā gadījumā izraisa tādu nelabumu, kādu tu savā dzīvē neesi pieredzējusi, un sliktākajā gadījumā tas var pat nonāvēt.
4. Nekad nevar zināt. Nav skaidri zināms, kā dažādas narkotikas iedarbosies uz dažādiem cilvēkiem. Iedarbība lielā mērā ir atkarībā no tā, kāds ir cilvēka organisms, kāds ir viņa noskaņojums, cik liela deva, cik narkotikas ir tīras un kāds ir to lietošanas paņēmiens. Daudzas narkotikas tiek sajauktas ar citām vielām un nekad nevar zināt, ko cilvēks lieto – katru reizi tas var būt kaut kas cits – un kāda zar būt konkrētā maisījuma iedarbība uz organismu.
5. Fiziskā rakstura blakusparādības. Cilvēku, kurš sāk lietot narkotikas, var mocīt nelabums, galvassāpes, vēdergāzes, var samazināties vispārējā pretošānās slimībām. Ilgstoši narkotiku lietotāji zaudē interesi par savu izskatu – galvenais ir narkotikas. Narkotiku dēļ notiek daudz nelaimes gadījumu, arī satiksmes negadījumu.
6. Narkotikas un likums. Lietojot nelegālās narkotikas, cilvēks pārkāpj likumu un var tikt sodīts. Apmēram 90% jauniešu likumpārkāpēju ir apsūdzēti noziegumos, kas saistīti ar narkotikām. Tas ir dārgs ieradums un, lai tiktu pie naudas, narkomāni ir gatavi izdarīt noziegumu.
2. ALKOHOLS
Akohols gudrus cilvēkus padara par muļķiem, labus – par ļauniem, maigus – par skarbiem, kautrīgus – par agresīviem.
Cilvēkus varētu iedalīt trīs grupās:
I – tie, kuri apzinās, ka alkohols ir kaitīgs, un to nelieto;
II – tie, kuri apzinās, ka tas ir kaitīgs, tomēr to lieto;
III – tie, kuriem alkohols ir kaut kas ierasts, viņuprāt nekaitīga un kuri to lieto.
Daudziem cilvēkiem, kuri pieder pie pirmās grupas, alkohols vienkārši negaršo. “Kādēļ man būtu jādzer, ja es to negribu?”
Daudzi baidās, ka var kļūt no tā atkarīgi. Viņi nevēlās bendēt savus bērnus, dzīvi un nākotni. Vairums tādu cilvēku ir nākuši no ģimenes, kuras kāds ģimenes loceklis ir bijis alkoholiķis. Saskatījušies alkohola sekas bērnībā, viņi baidās, ka tas var atkārtoties atkal.
Pie otrās kārtas pēs manām domām pieder lielākā daļa alkohola lietotāju.Kāpēc, tad cilvēki lieto alkoholu, ja viņi apzinās, ka tas ir kaitīgs viņu veselībai? Daudzi, lai vienkārši atslābinātos.
Ja alkoholu lietot mazos daudzumos, tas pat ir ārstnieciskā iedarbība. Iedzerot vīna glāzi uzlabojas asinsrite. Kad cilvēks ir pārsaldējies aukstumā, viņam vajag iedot izdzert nedaudz degvīna un tas uzreiz sasaldēsies (protams, to nevar darīt vienmēr, bet dažreiz tas palīdz vairāk nekā glāze karstās tējas).
Sķiet, nekur nevar sastapt tik daudz vardarbības, necieņas, neticības, pazemojumu, savstarpēja naida, melu pārestibas kā alkoholiķu ģimenēs. Alkoholiķis vienmēr atradīs kādu iemeslu alkohola lietošanai: tad vainīga ģimene, tad – darba neesot, tad vēl kaut kas. Šiem cilvēkiem ir jāpalīdz, tāpat, kā narkomāniem. Tikai neviens viņiem nevarēs palīdzēt, ja viņi paši to negribēs.
3. SMĒĶĒŠANA
3.1. KAS NOTIEK SMĒĶĒTĀJA ORGANISMĀ
Par cigarešu kaitīgo ietekmi uz cilvēka arganismu ir daudz kas runāts un mācīts, diemžēl smēķējošam tīnis tā ir tikai kārtējā smadzeņu skalošana. Kas tad notiek ar cilvēka organismu smēķējot.
Smaganas un zobi. Smēķētāju smaganas bojājas daudz ātrāk. No zobiem būs jāšķiras ātrāk nekā nesmēķētājiem. Ķīmiskās vielas cigarešu sastāvā pat visbaltākos zobus padarī dzeltenus, tie izskatīsies nemazgāti un nekopti.
Galva. Smēķējoši cilvēki daudz biežāk ir spiesti meklēt profesionālu palīdzību emocionālu un psiholoģisku problēmu dēļ.
Mute. Par svaigu elpu smēķetājs var vispār aizmirst – par to viņam komplimentus neteiks.
Kakls. Apkārtējie sāks neizpratnē lūkoties, ja smēķētājs nekontrolējami klepos. Smēķētāji klepo trīs reizes vairāk nekā nesmēķētāji.
Sirds. Cigaretes nodara ļoti lielu ļaunumu asinsvadiem, kas vada asinis uz tavu sirdi – tas ir lielāks risks saslimt ar sirdslēkmi.
Plaušas. Smēķēšana gļotu šūnām liek pārcensties – rodas divreiz vairāk gļotu nekā nepieciešams. Tā arī paralizē plaušu attīrīšanās sistēmu, kas aiztur kaitīgo vielu nokļūšanu plaušās. Smēķētājs ir pakļauts riskam saslimt ar plaušu slimībām daudz vairāk nekā nesmēķētājs. Sportojošais smēķētājs var ciest no elpas trūkuma. Tikai deviņus mēnešus pēs smēķēšanas atmešanas plaušu attīrīšanās sistēma atjaunojas.
Asinis. Karbona monoksīds cigaretē samazina asins sarkano šūnu spēju pārvadāt skābekli. Smēķēšana veicina arī trombu (recekļu) veidošnos, kas var novest līdz sirdzlēkmei vai sirdstriekai.
Nieres, urīnpūslis, asinis, aizkuņģa dziedzeris, kakls, mute, balsene. Šīs ķermeņa daļas smēķējošam cilvēkam visvairāk pakļautas saslimšanai ar vēzi. Tikai piecus gadus pēc atmešanas šīš risks samazinās uz pusi.
Āda. Cigaretē ir apmēram 4000 ķīmisko vielu, un daudzas no tām palīdz ādai ātrāk novecot. Āda kļūst trausla, tā zaudē elastību.
3.2. FAKTI PĀRDOMĀM
Skaitļi fakti no dzīves:
• Pasaulē smēķē trešdaļa no visiem cilvēkiem.
• Katru gadu viņpasaulē cigaretes aizsauc 3,5 miljonus cilvēkus.
• 85% tīņu, kuri dienā izsmēķē divas vai vairākas cigaretes, agri vai vēlu kļūst atkarīgi no nikotīna.
• 66% smēķējošu jauniešu labprāt atmestu šo kaitīgo ieradumu, taču nespēj.
• Pie nikotīna pierast ir daudz vieglāk kā pie alkohola: pie alkohola pierod 10% tā lietotāju, bet pie nikotīna – 90%.
• Katru dienu 3000 tīņu sāk smēķēt. 1000 no viņiem ir pakļauti dzīvības briesmām.
Tikai dažas no kaitīgām vielām, kas izraisa vēzi un kuras atrodas cigaretē:
• acetons (ar to noņem nagu laku);
• arsēns (žurku inde);
• udeņraža cianīds (izmanto nāvessodu izpildei gāzes kamerās);
• amonijs (tualešu tīrīšanas līdzeklis);
• DDT (kukaiņu iznīcinātājs).
Kas notiek ar cilvēka organismu pēc atmešanas pēc:
• 20 minūtēm – asinsspiediens un pulss normalizējās;
• 8 stundām – nikotīna un tvana gāzes līmenis asinīs samazinās uz pusi, bet skābekļa daudzums normalizējas;
• 24 stundām – tvana gāze pilnīgi izvadīta no organisma, un plaušas sāk atbrīvoties no sārņiem;
• 48 stundām – organisms vairs nesatur nikotīnu; ievērojami uzlabojušās garšas un smaržas sajūtas;
• 72 stundām – kļūst vieglāk elpot, jo atslābst bronhu muskulatūra; palielinās izturība;
• 2-12 nedēļām – uzlabojas asinsrite, vieglāk paiet un paskriet;
• 2-9 mēneši – uzlabojoties plaušu stāvolim, mazinās klepus un aizdusa.
IZMANTOTĀ LITERATŪRA
Avīze “Diena”;
Žurnāls “Sīrups”;
Internets:
www.bernutiesibas.lv
www.narko.lv;
www.narkomania.lv