Socioloģijas atīstība Latvijā

Socioloģija Latvijā: vakar, šodien, rīt.

*Pievēršoties sociālās domas attīstībai, jānorāda ka latviešu inteliģences sociālie uzskati, bet īpaši viņu nacionālisma un antifeodālās idejas pamatos balstījās uz 18.-19.gs. vācu intelektuālo mantojumu. Nereti šī triviālā patiesība netiek akcentēta, tādejādi netieši pārspīlējot nacionālo līderu ideju orģinalitāti.

*Latviešu sabiedrības izglītošanas aizsākumi saistīti ar vācbaltiešiem. Apgaismības ideju izplatību veicināja Jelgavas Pētera akadēmijas profesors J. G. Eizens.

*Politiskā nacionālisma ideju izplatību veicināja arī reālie Latvijas ekonomiskie apstākļi.

*19.gs.aizsākās latviešu inteliģences veidošanās un mainījās ekonomiskās attiecības.

*Pirmās sistemātiskās latviešu aktivitātes sociālajās zinātnēs sākās ar

r
r 1859.gadu.

*19.gs.beigās Latvijā parādās jauni akcenti, saistīti ar marksisma ietekmē izveidojušās kustības ’’Jaunā strāva’’ attīstību.

*Arī 19.gs.beigās socioloģija pakāpeniski kļuva populāra universitātēs un sabiedrībā.Ap 1909.gadu vairākās augstskolās tika pasniegtu kursi ar nosaukumu ’’socioloģija’’ .

*20.un 30.gadu sociālajām zinātnēm raksturīgi daudzi jauni akcenti, parādās jauni domātāju vārdi. Šajā laikā izdota pirmā cocioloģijas mācību grāmata, latviešu zinātnieki sāk apmeklēt Rietumu sociologu konferences, tiek tulkoti ievērojamu zinātnieku darbi un uzsākti pirmie empīriskie pētījumi.

*Sociālās domas attīstībā nepārvērtējama nozīme ir Latvijas Universitātes nodibināšana.

*Viens no starpkaru posma ievērojamākiem so
o
ociāliem domātājiem ir T. Celms. Par specifiskām sociālām zinātnēm viņš uzskata zinātni par valsti, tiesībām un tautsaimniecības zinātnes.

*Starpkaru posmā diezgan aktīvi ir sociāldemokrāti un viņu uzskatiem tuvas personas.

*sociālo ideju attīstību Latvijā raksturo gan daudzveidīga tematika, gan spilgtas personības, gan asas di
i
iskusijas un profesionālā līmeņa paaugstināšana.

*Padomju vara, kas sākumā pret socioloģiju kā zinātni izturējās neitrāli, jau 1922.gadā aizliedza nemarksistisko socioloģijas virzienu mācīšanu un izsūtija no valsts daudzus ievērojamus sociālos zinātniekus.30.gadu sākumā pastiprinājās uzbrukumi t.s.vulgārsocioloģijai, tomēr marksisms un socioloģija vēl netika pretstatīti.

*Situācija mainījās pēc J.Staļina nāves. Transformējoties padomju ārējai politikai , atjaunojās padomju un ārvalstu zinātnieku kontakti. Socioloģijas kā zinātnes rehabilitācija prasīja atrisināt trīs uzdevumus:1)nostiprināt tās politisko uzticamību,2)nostiprināt tās sociālo lietderību, 3)noteikt tās vietu citu sociālo zinātņu vidū.

*Pirmā nozīmīgā jaunās socioloģijas atzīšana notika 1958.gada vasarā, kad izveidoja Padomju sociologu asociāciju.

*60.gados sāka dominēt viedoklis, ka socioloģija ir disciplīna kas pēta ‘’konkrētu sociālo realitāti’’, par ko liecina 1968.gadā Maskavā izveidotais PSRS ZA Konkrēto sociālo pētījumu institūta nosaukums. Divsējumu izdevums ’’Socioloģija v SSSR’’ iezīmēja jaunu frāzi –

socioloģija tika definēta kā zinātne sociālo problēmu risināšanai.

*1966.gadā Latvijas Valsts universitātē tika izveidota Lietišķās socioloģijas katedra un uzsākta profesionālu sociologu gatavošana.

*Pirmajai Latvijas sociologu paaudzei nebija speciālās izglītības, viņi ienāca socioloģijā no dažādām zinātnes jomām, pārsvarā vēstures.

*Socioloģijas attīstību Latvijā kavēja gan pēctecības pārrāvums, gan ierobežotie intelektuālie kontakti.

*Socioloģija Latvijā attīstījās pateicoties tam, ka tika interpretēta kā sociālās inženierijas elements, kā empīrisku paņēmienu kopums, lai iegūtu informāciju, kura ļautu diagnosticēt un manipulēt ar sabiedrību. Tomēr teorētiskās socioloģijas attīstība notika ļoti lēnām. Ierobežojumus uzlika ār
r
rējie cenzūras institūti un pašcenzūra.

*70.gadus var raksturot kā empīriskās socioloģijas ziedu laiku. Laiks no 1970.līdz 1981.gadam ļoti plašos apmēros tika veikti maza budžeta pētnieciskie darbi. Latvijas sociālo zinātnieku pētījumi publicēti daudzās grāmatās, dažādās brošūrās un žurnālu rakstos.

*1075.gadā Padomju socioloģijas asociācijas Baltijas nodaļā kļuva par socioloģisko pētījumu koordinējošo centru Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

80.gados notikušas daudzas aptaujas ,no kurām vairākām bija atzīstams pētnieciskās kvalitātes līmenis. Lielākie pētījumi veikti Latvijas Zinātņu akadēmijā, Latvijas Valsts universitātē un Rīgas Politehniskajā institūtā.

*Starp pētnieciskiem virzieniem visaktīvāk attīstījās izglītības un jaunatnes socioloģija, kā arī sociālās struktūras pētījumi.

*1986./87.gadā Latvijas Valsts universitāte atjaunoja studentu uzņemšanu Filozofijas nodaļā, bet kopš 1990.gada universitāte gatavo studentus socioloģijas specialitātē. Tomēr 90.gados disertāciju nav aizstāvējis neviens sociologs. Būtiski mainījusies centru struktūra-līdzekļu trūkuma dēļ likvidēti socioloģiskie centri.1997.gadā Latvijas Zinātnes padome sociologiem piešķīra 14 grantus par kopējo summu 39502 lati.

*Lielākie zinātniskie socioloģijas centri Latvijā ir Filozofijas un socioloģijas institūts un LU.

*Ievērojama loma Latvijas socioloģijas attīstībā ir programmai ‘’Sociālā attīstība un sociālā drošība’’. Programmas mērķis ir radīt priekšnoteikumus modernajai sociālo zinātņu sistēmai Latvijā, lai veicinātu svarīgu sociālās drošības problēmu izpēti un to praktiskus risinājumus.

*Latvijas sociologu sadarbību ar valstiskām struktūrām vēl grūti raksturot kā ideālu.

*Socioloģijas turpmākai attīstība ir nepieciešams nosacījums pilsoniskās sabiedrības veidošanai. Socioloģijai jānodrošina informatīvās saites gan pašu sabiedrības locekļu, gan iedzīvotāju un valsts pārvaldes institūtu starpā.

*Lai socioloģija Latvijā attīstītos sekmīgi, ir nepieciešams nodrošināt sabiedrības vajadzībām atbilstošu socioloģisko pētījumu finansējumu, kvalificētu speciālistu sagatavošanu, iegūto rezultātu un secinājumu vispārēju pieejamību, pētījumu kvalitātes uzlabošanu un pētnieciskās ētikas normu ievērošanu.

*Sociālo zinātņu attīstību būtiski kavē terminoloģiska rakstura grūtības. Lai risinātu šo jautājumu, ir sākti socioloģijas vārdnīcas sagatavošanas darbi.

*90.gados ir mainījušies Latvijas sociologu sadarbības partneri. Agrāk laba sadarbība bija ar Krieviju un Baltiju sociologiem, pašreiz šāda veida kontakti ir sašaurinājušies un kļuvuši neregulāri. Toties rietumu un ziemeļu virzienā sadarbība ir paplašinājusies.

*Socioloģijai Latvijā ir labas intelektuālās tradīcijas, un pēdējos gados sabiedrības attieksme pret Latvijas sociologu darbu visumā ir pozitīva.

Leave a Comment