Ģeogrāfiskais stāvoklis: Somija atrodas Ziemeļeiropā, Skandināvijas pussalas austrumos. “SUOMI” – tā sauc šo zemi un cilvēkus. Somija ir viena no Ziemeļeiropas valstīm. Apmēram trešdaļa tās teritorijas atrodas aiz ziemeļu polārā loka. Skatoties uz to no gaisa, paveras iespaidīgs skats, ko veido meži, purvi, lielu ezeru virknes un neskaitāmas salas – gan ezeros, gan gar jūras piekrasti. Lielāko daļu teritorijas klāj priežu, egļu un bērzu meži, kurus gandrīz pusgadu sedz sniegs. Pēc gadsimtiem ilgas atrašanās Zviedrijas pakļautībā Somija kļuva par Krievijas sastāvdaļu, un tikai 1917.gadā tā ieguva neatkarību. Somu valoda un kultūra ir citāda nekā Skandināvijā.
Dienvidos un austrumos robežojas ar Krieviju, ziemeļos ar Norvēģiju, rietumos ar Zviedriju, dienvidu daļu apskalo Botnijas un Somu līcis. Viena trešā daļa valstu ir purvaina, valstī ir 187 888 ezeri. Augstākā virsotne ir Halti – 1328 m.
Platība: 338 144 km2
Iedzīvotāju skaits: 5 194 900
Valsts iekārta: Parlamentāra republika
Galvaspilsēta: Helsinki (560 000)
Lielākās pilsētas: Tampere, Lahti, Oulu, Turku.
Oficiālā valoda: Somu
Reliģija: luterāņi (86%), pareizticīgie (1%).
Naudas vienība: Eiro
Klimats: Mēreni kontinentāls, raksturīga maiga sniegota ziema un siltas vasaras. Augstākā temperatūra vasarā ir +30ºC, vidējā +18ºC. Ziemā temperatūra bieži noslīd zem -20ºC, bet vidējā ziemas temperatūra ir -3ºC, ziemeļos -14ºC. Aiz polārā loka vasarā saule nenoriet 73 dienas, bet ziemā 50 dienas ilgst polārnaktis. Vidējais nokrišņu daudzums ir 400 – 700 mm gadā. Sniegs turas 4–5 mēnešus, ziemeļos pat 7 mēnešus. Sausākais mēnesis ir aprīlis – maijs, pats mitrākais – augusts.
Vēsture: Pirmie iedzīvotāji ieradās Somijā ap 10 000 gadu pirms mūsu ēras. Tie ienāca no Krievijas ziemeļiem vēl pirms Kristietības ēras. Vikingu laikmeta beigās zviedru tirgotāji paplašināja savas intereses Baltijas reģionā, tādējādi, Somija palika pa vidu starp protestantiem zviedriem un pareizticīgajiem krieviem. Veselus septiņus gadsimtus to pārvaldīja zviedri. Pēc neskaitāmiem kariem ar Krieviju, 1809.gadā Somija beidzot nonāca krievu rokās, pateicoties tikai Cara krišanai 1917.gadā, somi pasludināja neatkarību. Bet 1939.gadā krievi atkal uzbruka un somi šķīrās no nelielas valsts daļas. Tādējādi somiem izdevās nosargāt neatkarību un 1995. gadā pievienojās ES.
Apskates objekti: Somija ir īsta ūdens tūrisma un makšķerēšanas meka, valsts, kura ir bagāta ar dzīvnieku valsti un dabas brīnumiem. Visvairāk tūristus piesaista valsts galvaspilsēta Helsinki– vecpilsēta, Sv. Nikolaja katedrāle, Temppeliaukio – baznīca klintī, Uspenskas katedrāle, Senāta skvērs, Parlaments, Universitāte, Prezidenta pils, Esplanāde, Sibēliusa memoriāls, Suomelinas cietoksnis, zooloģiskais dārzs, Olimpiskais stadions, Valsts padomes ēka, Tirgus laukums, Aleksandra II piemineklis, fontāns – pilsētas simbols, Savlaicīgās mākslas muzejs un daudzi citi muzeji. Espo – pazīstama ar lielāko akvaparku Ziemeļeiropā „Serena”, kurā visu gadu ir tropisks klimats, strūklakas, baseini, caurules, ūdenskritumi. Turku ir vecākā pilsēta Somijā, ievērojamākie apskates objekti ir katedrāle, pils, akvaparks „ Katinkulta”, Kpka skulptūru muzejs, Pilsētas vēstures muzejs, Farmācijas muzejs, jūras centrs „Forum Marinum”. Tampere ir trešā lielākā Somijas pilsēta, ievērojama ar katedrāli, A. Ņevska un Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīcām, „Kehrjasāri” un „ Koskike-skus” tirdzniecības centriem, lielāko koncertzāli Skandināvijā, Sarkanniemi atrakciju parks un ar delfināriju, Sāras Hildenes mākslas muzejs, Boksa muzejs, leļļu un kostīmu muzejs, Hokeja muzejs, Muminu muzejs, Akmeņu muzejs. Seurasāri sala uz kuras atrodas Brīvdabas etnogrāfiskais muzejs. Korkesāri sala ar vienu no labākajiem Eiropas zooloģiskajiem dārziem, jūras muzejs.
Kotka pilsētiņa jūras piekrastē pie Krievijas robežas pazīstama ar Mansikalahti pludmalēm, paldēšanas kompleksu „Katrina”, Koimijoki upes krācēm, netālu uz Varisāri salas atrodas Elizabetes forts, Slavas forts uz Kukouri salas un cietoksnis uz Ročensalmes salas, iespējams arī brauciens uz Itjainen-Suomenlahti nac. parka salām. Hjamenlina pazīstama ar Sibeliusa muzeju, Cietuma muzeju, viduslaiku cietoksni. Lahti – ideāla vieta ziemas sporta veidiem, pirmklasīgs sporta centrs, Slēpju muzejs. Savolinna pazīstama ar Olavinlinas cietoksni, lieliskajām atpūtas vietām, pilsētā atrodas Reģionālais muzejs. Kuopio pievelk apmeklētājus ar neskarto dabu, ezeriem, Puijo kalniem, pašā pilsētas centrā. Lenjavirte –„Veselepis” un „ Gaišzilās lagūnas” dziedinošā minerālūdens centri. Kajaani ievērojama ar unikālu koka baznīcu, Kainu provinces muzeju, Mākslas muzeju. Valamo ievērojama ar pareizticīgo klosteri. Ilomantsi ir vieta kur uzsnieg visvairāk sniega visā valstī un tas ir arī ES pats austrumu punkts. Kalevalas ciems ir iekļauts UNESCO – dzīva eposa ilustrācija.
Lapzeme ir eksotiskākā un populārākā vieta valstī. Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas galējos ziemeļus sauc par Lapzemi. Ļaudis, kas dzīvo šajā reģionā izkliedētajos ciemos, sauc par sāmiem (samer) jeb lapiem. Tiem ir sava valoda un paražas. Lielu daļu pārtikas, piemēram, pienu un gaļu, viņi iegūst no ziemeļbriežiem. Tomēr arī viņu tradicionālais dzīvesveids pamazām mainās. Lapzeme ir pazīstama arī kā Ziemassvētku vecīša mājvieta, un tūkstošiem bērnu katru gadu sūta viņam vēstules. Rovaniemi ir Lapzemes galvaspilsēta, kā arī Snanta Klausa mājvieta, tematiskaia Ziemassvētku parks „Santa Park”, Lapzemes muzejs „Arktikum”’, slēpošanas centrs. Kuhmo ir Santa Klausa otrās mājas. Ranua slavens ar arktisko zooloģisko dārzu, „Fazer” šokolādi. Saariselkaa ievērojams kūrorts, pats tālākais uz ziemeļiem Somijā un ar Urho Kekkosen nac. parku. Kemi ir slavena ar ledlauzi „Sampo”, ‘Sniega pili” un Dārgakmeņu muzeju.. Oulu atrodas viens no Somijas akvaparkiem „Eden”. Porvo ir ievērojama ar skaisto vecpilsētu. Mikkeli – 2.Pasaules kara muzejs. Laaperantaa atrodas Dienvidkarēlijas muzejs. Silinjarvi pazīstama ar „Kasurila” slēpošanas centru. Kaavi atrodas „Maarinvaara” kalnu slēpošanas centrs. Rautalampi atrodas „Rjamjaka” kalnu slēpošanas centrs. Pats populārākais slēpošanas centrs valstī ir „Himos”, ar dažādām trasēm, gan kalnu, gan snovborda. Vuokati ir slavens starptautisks slēpošanas centrs, tas ir visdaudzveidīgākais, tepat ir arī akvaparks un Tropu parks. Somija ir bagāta arī ar nacionālajiem parkiem – Lemenjoki nac. parks, Pallas-Ounastunturi nac. parks, Oulankas nac. parks, Riisitunturi nac. parks, Rokua nac. parks, Hiidenportti nac. parks, Tiilika nac. parks, Salamajaarvi nac. parks, Isojaarvi nac. parks, Nuuksio nac. parks un daudzi citi.
Nacionālā virtuve: Pirmajā vietā protams ir zivju ēdieni – varavīksnes forele savā sulā, lasis savā sulā, apcepts lasis un sīga, siļķu slāti, saldūdens zivju ikri ar lociņiem un krējumu. No gaļas ēdieniem populārākie ir brieža gaļa un medījums. Populāri ir arī sieri un rūgušpiens. Saldajā piedāvātas tiek dažādas ogas un ķīseļi. Iecienīts dzēriens ir kafija, pašdarinātais alus, kvass, pazīstamais degvīns „Finlandia”, liķieri, pat šampanieti darinātu no ogām.
Izmitināšanas iespējas:Somijā ir pietiekoši daudz un labas viesnīcas, ļoti daudz ir kempingu, pieejami ir kalnu kūrorti, Jauniešu mītnes, B&B, lauku mājas – „Moki”, kuras ir iecienītas pašu somu vidū.
Ezeru zeme
Somijā ir vairāk nekā 50 000 ezeru, un tie aizņem apmēram 10% valsts teritorijas. Tos labprāt apmeklē tūristi. Saimas ezers ir lielākais valstī, un tajā ir simtiem salu. Starp piekrastes salām satiksmi nodrosina prāmji. Garajās, aukstajās ziemās ezeri aizsalst, un tad ledlauži izlauž ledu piekrastes ūdeņos, lai atbrīvotu ceļu tirdzniecības kuģiem.
Helsinki
No trim pusēm ūdeņu ietverta, Somijas galvaspilsēta Helsinki rada atvērtības un plašuma izjūtu. Tās darbīgā osta veicina tirdzniecību; daudzkrāsainajos ielas tirdziņos pārdod zivis, augļus, dārzeņus un puķes. Pilsētā ir daudz interesantu modernu ēku, kuru arhitektūra harmoniski saplūst ar senākajām celtnēm, radot īpatnēju nacionālo stilu.
Saunas
Somija ir saunu dzimtene. Gadu simtiem somi ir izmantojuši tvaika pirtis, un arī mūsdienās daudzās mājās ir izbūvēta sauna. Tā ir neliela, karsta telpa, kur cilvēki relaksējas un attīra savu ķermeni. Laiku pa laikam viņi uz sakarsušiem akmeņiem uzlej mazliet ūdens, kas iztvaiko un piepilda telpu ar karstiem tvaika mutuļiem. Vairums ģimeņu saunu apmeklē katru nedēļu.