Globālā sasilšana

Plūdi, vētras, orkāni, sausums – arvien biežāk tiek ziņots par šādām dabas

katastrofām. Un arvien biežāk un pārliecinošāk saistībā ar tām tiek

minētas klimata izmaiņas.

Klimata izmaiņas ir visnopietnākie draudi mūsu planētai. Globālā sasilšana

veicina jūras līmeņa celšanos, izraisot postošus plūdus, vētras, ilgstošus

sausuma periodus un saslimšanas ar tropiskajām slimībām. Daudzviet

pasaulē jau šobrīd ir izjūtamas traģiskās globālās sasilšanas sekās. Mums

ir jārīkojas, lai nepieļautu, ka situācija kļūst vēl daudz ļaunāka!

?Kas izraisa klimata izmaiņas?

Klimata izmaiņas vai globālā sasilšana ir process, ko izraisa pieaugošais

ogļskābās gāzes (C2O) un citu piesārņojošo gā

ā
āzu līmenis atmosfērā.

Šīs gāzes aiztur saules siltumu Zemes atmosfērā, kā rezultātā Zeme to

neatstaro un notiek atmosfēras sasilšana.

Ja siltumnīcas efektu izraisošās gāzes nokļūst atmosfērā, tās tur paliek

vairākus gadus. Tā kā pieaug šo gāzu koncentrācija atmosfērā, pieaug arī

planētas temperatūra.

Būtiskākie siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju cēloņi ir naftas

produktu, ogļu un dažādu gāzu intensīva izmantošana saimnieciskajā

darbībā, kā arī lietus mežu izciršana. Lietus meži tiek dēvēti par „planētas

plaušām”, jo tie absorbē lielāko daļu no pasaules ogļskābās gāzes emisijām.

Tomēr lietus mežu platības strauji sarūk. Lietus meži pa
a
ašreizējā

bioloģiskajā formā pastāv jau vairāk nekā 100 miljonus gadu. Vēl pirms

dažiem tūkstošiem gadu tropiskie lietus meži apjoza zemeslodi kā zaļa

josla, aizņemdami 14% no mūsu planētas virsmas. Tagad to platība ir

ievērojami samazinājusies un aizņem apmēram 55% no kādreizējās

teritorijas. Katru sekundi tiek zaudēta teritorija, kas ir
r
r tik pat liela kā

futbola laukums.

Trakas lietas . par klimata izmaiņām

Informācija

?Kā izpaužas klimata izmaiņas?

Pastāvīgi pieaugošā temperatūra uz Zemes maina klimatu. Zinātnieki ir

modelējuši sarežģītas datorsimulācijas, lai prognozētu, kādas varētu būt

klimata izmaiņu sekas. Viņi secināja, ka celsies jūras līmenis un applūdīs

milzīgas teritorijas. Tādas dabas katastrofas, kā vētras, orkāni un plūdi

kļūs arvien biežāka parādība. Savukārt citviet pasaulē valdīs ilgstoši

sausuma un karstuma periodi. Izmaiņas saldūdens sistēmās ietekmēs

dzeramā ūdens krājumus un, iespējams, arī tā kvalitāti. Jau šobrīd 40

miljoni pasaules iedzīvotāju cieš no ūdens trūkuma. Tiek prognozēts, ka

2050. gadā 2 miljardi cilvēku izjutīs ūdens resursu trūkumu.

?Kā klimata izmaiņas ietekmē savvaļas dabu?

Klimata izmaiņas apdraud arī savvaļas dabu. Daudzas augu un dzīvnieku

sugas nespēj pielāgoties straujajām klimata izmaiņām. Tās nespēj migrēt

uz piemērotākiem klimatiskajiem apstākļiem, kā rezultātā daudzām sugām

draud izmiršana. Arī jūrās un ok
k
keānos paaugstinās vidējā ūdens

temperatūra, kas apdraud dažu zivju sugu eksistenci.

?Kas rada ogļskābās gāzes emisijas?

Transports – 25,5% Labākas iespējas izmantot sabiedrisko transportu un

investīcijas tīrākas degvielas izstrādē var palīdzēt samazināt ogļskābās

gāzes emisijas, ko rada transports.

Trakas lietas . par klimata izmaiņām

Informācija

Enerģija, ko izmanto mājsaimniecībās – 27%

Uzlabojot māju siltumizolāciju, ir iespējams ietaupīt nozīmīgu apjomu

enerģijas, kuras ražošanai tiek izmantoti tādi kurināmie kā naftas

produkti, gāze, ogles, kokmateriāli. Dedzinot šos kurināmos, gaisā izdalās

ogļskābā gāze. Tāpat ir nepieciešams attīstīt zaļās elektroenerģijas

ražošanas veidus, tādus kā vēja ģeneratori, saules baterijas un viļņu

enerģijas izmantošanas iespējas.

Industriālās em
m
misijas – 46,5%

Ir nepieciešams fosilos kurināmos (tādus kā naftas produkti, ogles, gāze)

aizvietot ar tīrākām alternatīvām. Mēs varam samazināt arī dabas un

cilvēku radīto resursu patēriņu, tādā veidā arī samazinot atkritumu

daudzumu. To var darīt, pērkot mazāk dažāda veida produktus, tos

atkārtoti izmantojot un šķirojot atkritumus.

?Kur tiek izmantots fosilais kurināmais?

Lai ražotu elektroenerģiju un siltumu, kā arī rūpniecībā populārākie

kurināmie ir fosilie kurināmie. Fosilais kurināmais ir kurināmais, kas iegūts

no zemes dzīlēm, tajā skaitā no oglēm, naftas un naftas produktiem, dabas

gāzes, kūdras. Tie tiek uzskatīti par neatjaunojamiem dabas resursiem, jo

tie atjaunojas ļoti ilgstošā periodā – vairākos miljonos gadu. Piemēram,

nafta ir vairāku miljonu gadu laikā bioķīmisko procesu rezultātā

pārveidojušies augu un citu organismu trūdi. Šo resursu izmantošana ir

viens no galvenajiem ogļskābās gāzes emisiju avotiem un globālās

sasilšanas cēloņiem. Fosilo kurināmo izmantošana degvielas un enerģijas

ražošanai neslēpj sevī tikai globālās sasišanas draudus. Tiek uzskatīts, ka

šobrīd fosilo resursu pietiks vēl aptuveni piecdesmit gadiem.

Trakas lietas . par klimata izmaiņām

Informācija

Tomēr lielās naftas kompānijas un atsevišķas valstis spītīgi noliedz klimata

izmaiņu faktu, lai netiktu apdraudētas viņu peļņas iespējas. Piemēram,

Esso ir lielākā naftas kompānija uz planētas, un tā tērē miljonus, lai lobētu

ASV valdību neparakstīt Kioto protokolu. Tai pat laikā Shell, kas arī ir

viena no lielākajām naftas kompānijām investē līdzekļus, lai izstrādātu

alternatīvas fosilajam kurināmajam.

?Vai atomenerģija ir veids, kā apturēt globālo sasilšanu?

Atomenerģijas giganti apgalvo, ka atomelektrostacijas ir veids, kā

samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas. Tomēr mēs

nedrīkstam aizmirst, ka attiecībā uz atomelektrostacijām lielākie draudi

ir:

Toksiskie atkritumi. Katra atomelektrostacija urānu pārvērš

par spēcīgiem radioaktīviem atkritumiem. Radioaktīvā starojuma dēļ

kodolatkritumi apdraud cilvēces dzīvību. Radioaktīvie atkritumi ir

jānoglabā ļoti specifiskos apstākļos, lai tie neapdraudētu visu dzīvo.

Tos ir jānoglabā dziļi pazemē speciālos bunkuros vairākus simtus

tūkstošus gadu nošķirtībā no cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem.

Šobrīd nav zināms, kā droši atbrīvoties no kodolatkritumiem. Visā

pasaulē nav nevienas drošas radioaktīvo atkritumu savākšanas un

uzglabāšanas vietas. Pie kam radioaktīvo atkritumu transportēšana

un uzglabāšana prasa milzīgas izmaksas, kuras valstis sedz no

nodokļu maksātāju naudas. Ja šīs summas tiktu pieskaitītas

atomenerģijas ražošanas izmaksām, to cena būtu krietni augstāka.

Trakas lietas . par klimata izmaiņām

Informācija

Atomenerģija tiek izmantota tikai 50 gadus, tomēr šis samērā īsais

periods atstās būtisku ietekmi arī uz nākotnes paaudzēm un liks

tām rēķināties ar radioaktīvo atkritumu glabātuvēm. Ja

pirmatnējais cilvēks būtu izmantojis atomelektrostacijas, mums vēl

šodien būtu jāuzmanās no to atstātajiem atkritumiem. Līdz ar to

jautājums, vai mums ir ētiska rakstura tiesības izmantot

kodolenerģiju, ja mēs nespējam nodrošināt radioaktīvo atkritumu

drošu glabāšanu sava mūža ietvaros, nemaz nerunājot par to

uzglabāšanu vairāku simtu tūkstošu gadu ilgā periodā, paliek aktuāls.

Kļūmes un avārijas, kā rezultātā ir iespējamas radioaktīvo vielu

noplūdes Katrā atomelektrostacijā tehnisku vai cilvēka pieļautu

kļūmju dēļ var notikt nopietna avārija, kuras rezultātā apkārtējā

vidē nonāk liels daudzums radioaktīvu vielu. Eiropas Savienībā ir

vairāk nekā 150 darbojošos atomelektrostaciju. Visā pasaulē

darbojas vairāk nekā 440 atomelektrostaciju. Ir aprēķināts, ka

noplūdes draudi atomelektrostacijās, kas darbojas vairāk kā 40

gadu, ir 0,1%. Tātad iespējamība, ka kādā no šīm

atomelektrostacijām 40 gadu laikā varētu notikt radioaktīvo vielu

noplūde pastāv un cilvēcei ar to ir jārēķinās. Kā pierādīja

kodolkatastrofa Černobiļā, radioaktīvo vielu noplūdes rezultātā

jārēķinās ar ļoti nopietnām sekām cilvēku veselībai, videi un savvaļas

dabai lielās teritorijās.

Trakas lietas . par klimata izmaiņām

Informācija

Terorisma draudi. Pasaule dzīvo arvien pieaugošos terorisma

draudos. Strauji pieaug gan teroristu uzbrukumu skaits, gan arī

terora aktos cietušo cilvēku skaits. Ņemot vērā radioaktīvo vielu

noplūdes seku bīstamību un graujošo ietekmi, pastāv bažas, ka

atomelektrostacijas varētu būt visnotaļ pievilcīgs mērķis teroristu

uzbrukumiem. Un kā rāda pieredze, reizēm pat visstingrākie

drošības pasākumi nav pietiekami, lai apturētu teroristu

uzbrukumus.

Pat ja pieņem, ka, neskatoties uz visu iepriekš minēto,

atomelektrostacijas varētu būt veids, kā samazināt siltumnīcas

efektu izraisošo gāzu emisijas, tās nevar aizvietot fosilos

kurināmos – ogles, naftu un gāzi. Ņemot vērā faktu, ka ar pašreiz

zināmajām naftas un gāzes atradnēm, šo resursu pasaulei varētu

pietikt aptuveni 50. gadus, tad, lai ar atomenerģiju aizstātu kaut vai

tikai 10% fosilās enerģijas, līdz 2050. gadam būtu jāuzbūvē

apmēram 1000 jaunas atomelektrostacijas ( pašlaik visā pasaulē ir

ap 440 atomelektrostaciju). Lai uzceltu šīs stacijas, būtu

nepieciešami vairāki gadu desmiti un milzīgas investīcijas. Pie šāda

daudzuma atomelektrostaciju drīzumā varētu būt izsmeltas arī

urāna rezerves.

Trakas lietas . par klimata izmaiņām

Informācija

?Kāda ir „zaļās enerģijas” loma klimata izmaiņu apturēšanā?

Zaļā enerģija (vēja, saules, viļņu, biomasas enerģija) mūsdienās vairs nav

tikai ekscentrisku izgudrotāju aizraušanās. Daudzviet pasaulē ir vietas,

kur tiek izmantoti atjaunojamie un videi nekaitīgie enerģijas ražošanas

veidi. Atjaunojamo enerģiju var izmantot lai radītu alternatīvu fosilajiem

kurināmajiem. Līderi zaļās enerģijas attīstīšanā ir Vācija, Dānija un

Spānija.

?Kas ir Kioto protokols?

Ir nepieciešams rīkoties, lai novēstu klimata izmaiņu izraisītās traģēdijas.

Viena no līdz šim nozīmīgākajām starptautiskajām iniciatīvām ir Kioto

protokols.

Kioto protokols ir starptautiska vienošanās starp valstīm ar mērķi cīnīties

ar klimata izmaiņām. Kioto protokols stājās spēkā 2005. gada 16. februārī.

Lielākā daļa zinātnieku atzīst, ka Kioto protokols nav pilnīgs globālās

sasilšanas novēršanas instruments, tomēr tas ir labs sākums cīņai ar

klimata izmaiņām.

Kioto protokola ietvaros tiek uzstādīti mērķi maksimāli samazināt

ogļskābās gāzes emisijas. Kioto protokolu parakstījušās valstis ir

apņēmušās līdz 2012. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas

samazināt par 5,2% salīdzinot ar 1990. gadu. Eiropas Savienība ir

uzstādījusi sev mērķi šo gāzu emisijas samazināt par 8% un panākt, lai

temperatūra uz Zemes gadsimta laikā nepaaugstinātos par vairāk kā 2

grādiem pēc Celsija. Diemžēl pasaules lielākais piesārņotājs Amerikas

Savienotās Valstis nav parakstījušas šo vienošanos, uzskatot, ka šīs

vienošanās parakstīšana var sagraut ASV ekonomiku.

Leave a Comment