Plūdi, vētras, orkāni, sausums – arvien biežāk tiek ziņots par šādām dabas
katastrofām. Un arvien biežāk un pārliecinošāk saistībā ar tām tiek
minētas klimata izmaiņas.
Klimata izmaiņas ir visnopietnākie draudi mūsu planētai. Globālā sasilšana
veicina jūras līmeņa celšanos, izraisot postošus plūdus, vētras, ilgstošus
sausuma periodus un saslimšanas ar tropiskajām slimībām. Daudzviet
pasaulē jau šobrīd ir izjūtamas traģiskās globālās sasilšanas sekās. Mums
ir jārīkojas, lai nepieļautu, ka situācija kļūst vēl daudz ļaunāka!
?Kas izraisa klimata izmaiņas?
Klimata izmaiņas vai globālā sasilšana ir process, ko izraisa pieaugošais
ogļskābās gāzes (C2O) un citu piesārņojošo gāzu līmenis atmosfērā.
Šīs gāzes aiztur saules siltumu Zemes atmosfērā, kā rezultātā Zeme to
neatstaro un notiek atmosfēras sasilšana.
Ja siltumnīcas efektu izraisošās gāzes nokļūst atmosfērā, tās tur paliek
vairākus gadus. Tā kā pieaug šo gāzu koncentrācija atmosfērā, pieaug arī
planētas temperatūra.
Būtiskākie siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju cēloņi ir naftas
produktu, ogļu un dažādu gāzu intensīva izmantošana saimnieciskajā
darbībā, kā arī lietus mežu izciršana. Lietus meži tiek dēvēti par „planētas
plaušām”, jo tie absorbē lielāko daļu no pasaules ogļskābās gāzes emisijām.
Tomēr lietus mežu platības strauji sarūk. Lietus meži pašreizējā
bioloģiskajā formā pastāv jau vairāk nekā 100 miljonus gadu. Vēl pirms
dažiem tūkstošiem gadu tropiskie lietus meži apjoza zemeslodi kā zaļa
josla, aizņemdami 14% no mūsu planētas virsmas. Tagad to platība ir
ievērojami samazinājusies un aizņem apmēram 55% no kādreizējās
teritorijas. Katru sekundi tiek zaudēta teritorija, kas ir tik pat liela kā
futbola laukums.
Trakas lietas … par klimata izmaiņām
Informācija
?Kā izpaužas klimata izmaiņas?
Pastāvīgi pieaugošā temperatūra uz Zemes maina klimatu. Zinātnieki ir
modelējuši sarežģītas datorsimulācijas, lai prognozētu, kādas varētu būt
klimata izmaiņu sekas. Viņi secināja, ka celsies jūras līmenis un applūdīs
milzīgas teritorijas. Tādas dabas katastrofas, kā vētras, orkāni un plūdi
kļūs arvien biežāka parādība. Savukārt citviet pasaulē valdīs ilgstoši
sausuma un karstuma periodi. Izmaiņas saldūdens sistēmās ietekmēs
dzeramā ūdens krājumus un, iespējams, arī tā kvalitāti. Jau šobrīd 40
miljoni pasaules iedzīvotāju cieš no ūdens trūkuma. Tiek prognozēts, ka
2050. gadā 2 miljardi cilvēku izjutīs ūdens resursu trūkumu.
?Kā klimata izmaiņas ietekmē savvaļas dabu?
Klimata izmaiņas apdraud arī savvaļas dabu. Daudzas augu un dzīvnieku
sugas nespēj pielāgoties straujajām klimata izmaiņām. Tās nespēj migrēt
uz piemērotākiem klimatiskajiem apstākļiem, kā rezultātā daudzām sugām
draud izmiršana. Arī jūrās un okeānos paaugstinās vidējā ūdens
temperatūra, kas apdraud dažu zivju sugu eksistenci.
?Kas rada ogļskābās gāzes emisijas?
Transports – 25,5% Labākas iespējas izmantot sabiedrisko transportu un
investīcijas tīrākas degvielas izstrādē var palīdzēt samazināt ogļskābās
gāzes emisijas, ko rada transports.
Trakas lietas … par klimata izmaiņām
Informācija
Enerģija, ko izmanto mājsaimniecībās – 27%
Uzlabojot māju siltumizolāciju, ir iespējams ietaupīt nozīmīgu apjomu
enerģijas, kuras ražošanai tiek izmantoti tādi kurināmie kā naftas
produkti, gāze, ogles, kokmateriāli. Dedzinot šos kurināmos, gaisā izdalās
ogļskābā gāze. Tāpat ir nepieciešams attīstīt zaļās elektroenerģijas
ražošanas veidus, tādus kā vēja ģeneratori, saules baterijas un viļņu
enerģijas izmantošanas iespējas.
Industriālās emisijas – 46,5%
Ir nepieciešams fosilos kurināmos (tādus kā naftas produkti, ogles, gāze)
aizvietot ar tīrākām alternatīvām. Mēs varam samazināt arī dabas un
cilvēku radīto resursu patēriņu, tādā veidā arī samazinot atkritumu
daudzumu. To var darīt, pērkot mazāk dažāda veida produktus, tos
atkārtoti izmantojot un šķirojot atkritumus.
?Kur tiek izmantots fosilais kurināmais?
Lai ražotu elektroenerģiju un siltumu, kā arī rūpniecībā populārākie
kurināmie ir fosilie kurināmie. Fosilais kurināmais ir kurināmais, kas iegūts
no zemes dzīlēm, tajā skaitā no oglēm, naftas un naftas produktiem, dabas
gāzes, kūdras. Tie tiek uzskatīti par neatjaunojamiem dabas resursiem, jo
tie atjaunojas ļoti ilgstošā periodā – vairākos miljonos gadu. Piemēram,
nafta ir vairāku miljonu gadu laikā bioķīmisko procesu rezultātā
pārveidojušies augu un citu organismu trūdi. Šo resursu izmantošana ir
viens no galvenajiem ogļskābās gāzes emisiju avotiem un globālās
sasilšanas cēloņiem. Fosilo kurināmo izmantošana degvielas un enerģijas
ražošanai neslēpj sevī tikai globālās sasišanas draudus. Tiek uzskatīts, ka
šobrīd fosilo resursu pietiks vēl aptuveni piecdesmit gadiem.
Trakas lietas … par klimata izmaiņām
Informācija
Tomēr lielās naftas kompānijas un atsevišķas valstis spītīgi noliedz klimata
izmaiņu faktu, lai netiktu apdraudētas viņu peļņas iespējas. Piemēram,
Esso ir lielākā naftas kompānija uz planētas, un tā tērē miljonus, lai lobētu
ASV valdību neparakstīt Kioto protokolu. Tai pat laikā Shell, kas arī ir
viena no lielākajām naftas kompānijām investē līdzekļus, lai izstrādātu
alternatīvas fosilajam kurināmajam.
?Vai atomenerģija ir veids, kā apturēt globālo sasilšanu?
Atomenerģijas giganti apgalvo, ka atomelektrostacijas ir veids, kā
samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas. Tomēr mēs
nedrīkstam aizmirst, ka attiecībā uz atomelektrostacijām lielākie draudi
ir:
Toksiskie atkritumi. Katra atomelektrostacija urānu pārvērš
par spēcīgiem radioaktīviem atkritumiem. Radioaktīvā starojuma dēļ
kodolatkritumi apdraud cilvēces dzīvību. Radioaktīvie atkritumi ir
jānoglabā ļoti specifiskos apstākļos, lai tie neapdraudētu visu dzīvo.
Tos ir jānoglabā dziļi pazemē speciālos bunkuros vairākus simtus
tūkstošus gadu nošķirtībā no cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem.
Šobrīd nav zināms, kā droši atbrīvoties no kodolatkritumiem. Visā
pasaulē nav nevienas drošas radioaktīvo atkritumu savākšanas un
uzglabāšanas vietas. Pie kam radioaktīvo atkritumu transportēšana
un uzglabāšana prasa milzīgas izmaksas, kuras valstis sedz no
nodokļu maksātāju naudas. Ja šīs summas tiktu pieskaitītas
atomenerģijas ražošanas izmaksām, to cena būtu krietni augstāka.
Trakas lietas … par klimata izmaiņām
Informācija
Atomenerģija tiek izmantota tikai 50 gadus, tomēr šis samērā īsais
periods atstās būtisku ietekmi arī uz nākotnes paaudzēm un liks
tām rēķināties ar radioaktīvo atkritumu glabātuvēm. Ja
pirmatnējais cilvēks būtu izmantojis atomelektrostacijas, mums vēl
šodien būtu jāuzmanās no to atstātajiem atkritumiem. Līdz ar to
jautājums, vai mums ir ētiska rakstura tiesības izmantot
kodolenerģiju, ja mēs nespējam nodrošināt radioaktīvo atkritumu
drošu glabāšanu sava mūža ietvaros, nemaz nerunājot par to
uzglabāšanu vairāku simtu tūkstošu gadu ilgā periodā, paliek aktuāls.
Kļūmes un avārijas, kā rezultātā ir iespējamas radioaktīvo vielu
noplūdes Katrā atomelektrostacijā tehnisku vai cilvēka pieļautu
kļūmju dēļ var notikt nopietna avārija, kuras rezultātā apkārtējā
vidē nonāk liels daudzums radioaktīvu vielu. Eiropas Savienībā ir
vairāk nekā 150 darbojošos atomelektrostaciju. Visā pasaulē
darbojas vairāk nekā 440 atomelektrostaciju. Ir aprēķināts, ka
noplūdes draudi atomelektrostacijās, kas darbojas vairāk kā 40
gadu, ir 0,1%. Tātad iespējamība, ka kādā no šīm
atomelektrostacijām 40 gadu laikā varētu notikt radioaktīvo vielu
noplūde pastāv un cilvēcei ar to ir jārēķinās. Kā pierādīja
kodolkatastrofa Černobiļā, radioaktīvo vielu noplūdes rezultātā
jārēķinās ar ļoti nopietnām sekām cilvēku veselībai, videi un savvaļas
dabai lielās teritorijās.
Trakas lietas … par klimata izmaiņām
Informācija
Terorisma draudi. Pasaule dzīvo arvien pieaugošos terorisma
draudos. Strauji pieaug gan teroristu uzbrukumu skaits, gan arī
terora aktos cietušo cilvēku skaits. Ņemot vērā radioaktīvo vielu
noplūdes seku bīstamību un graujošo ietekmi, pastāv bažas, ka
atomelektrostacijas varētu būt visnotaļ pievilcīgs mērķis teroristu
uzbrukumiem. Un kā rāda pieredze, reizēm pat visstingrākie
drošības pasākumi nav pietiekami, lai apturētu teroristu
uzbrukumus.
Pat ja pieņem, ka, neskatoties uz visu iepriekš minēto,
atomelektrostacijas varētu būt veids, kā samazināt siltumnīcas
efektu izraisošo gāzu emisijas, tās nevar aizvietot fosilos
kurināmos – ogles, naftu un gāzi. Ņemot vērā faktu, ka ar pašreiz
zināmajām naftas un gāzes atradnēm, šo resursu pasaulei varētu
pietikt aptuveni 50. gadus, tad, lai ar atomenerģiju aizstātu kaut vai
tikai 10% fosilās enerģijas, līdz 2050. gadam būtu jāuzbūvē
apmēram 1000 jaunas atomelektrostacijas ( pašlaik visā pasaulē ir
ap 440 atomelektrostaciju). Lai uzceltu šīs stacijas, būtu
nepieciešami vairāki gadu desmiti un milzīgas investīcijas. Pie šāda
daudzuma atomelektrostaciju drīzumā varētu būt izsmeltas arī
urāna rezerves.
Trakas lietas … par klimata izmaiņām
Informācija
?Kāda ir „zaļās enerģijas” loma klimata izmaiņu apturēšanā?
Zaļā enerģija (vēja, saules, viļņu, biomasas enerģija) mūsdienās vairs nav
tikai ekscentrisku izgudrotāju aizraušanās. Daudzviet pasaulē ir vietas,
kur tiek izmantoti atjaunojamie un videi nekaitīgie enerģijas ražošanas
veidi. Atjaunojamo enerģiju var izmantot lai radītu alternatīvu fosilajiem
kurināmajiem. Līderi zaļās enerģijas attīstīšanā ir Vācija, Dānija un
Spānija.
?Kas ir Kioto protokols?
Ir nepieciešams rīkoties, lai novēstu klimata izmaiņu izraisītās traģēdijas.
Viena no līdz šim nozīmīgākajām starptautiskajām iniciatīvām ir Kioto
protokols.
Kioto protokols ir starptautiska vienošanās starp valstīm ar mērķi cīnīties
ar klimata izmaiņām. Kioto protokols stājās spēkā 2005. gada 16. februārī.
Lielākā daļa zinātnieku atzīst, ka Kioto protokols nav pilnīgs globālās
sasilšanas novēršanas instruments, tomēr tas ir labs sākums cīņai ar
klimata izmaiņām.
Kioto protokola ietvaros tiek uzstādīti mērķi maksimāli samazināt
ogļskābās gāzes emisijas. Kioto protokolu parakstījušās valstis ir
apņēmušās līdz 2012. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas
samazināt par 5,2% salīdzinot ar 1990. gadu. Eiropas Savienība ir
uzstādījusi sev mērķi šo gāzu emisijas samazināt par 8% un panākt, lai
temperatūra uz Zemes gadsimta laikā nepaaugstinātos par vairāk kā 2
grādiem pēc Celsija. Diemžēl pasaules lielākais piesārņotājs Amerikas
Savienotās Valstis nav parakstījušas šo vienošanos, uzskatot, ka šīs
vienošanās parakstīšana var sagraut ASV ekonomiku.