Frederiks Šopēns (Frédéric Chopin) dzimis 1810.gada 1.martā (pēc dzimšanas apliecības – 22.februārī) nelielā Mazovijas ciematiņā Želazova Vola, skolotāja, polonizēta francūža ģimenē. Dažus mēnešus
pēc Šopēna dzimšanas, ģimene pārceļas uz Varšavu, jo tēvam piedāvā franču valodas un literatūras vietu licejā.
Jau no agriem gadiem izpaudās mazā Frederika spējas mūzikā. Pirmos savus skaņdarbus (polonēzes) viņš sacerēja jau 7 gadu vecumā. Slava par mūzikas brīnumbērnu ātri izplatījās Varšavā, un Šopēns bieži koncertēja augstmaņu ballēs un koncertos. Šopēns mācījās Varšavas licejā, kurā pasniedza arī tēvs, bet pēc tam mūzikas
teoriju Varšavas konservatorijā .
1829.gadā Šopēns ieradās Vīnē, lai pēc tam dotos uz Itāliju. Tomēr Polijā sākas Novembra sacelšanās pret cara režīmu, un pēc tās sagrāves, tāpat kā daudzi citi poļi, Šopēns devās emigrācijā uz Parīzi.
Ap 1836. gadu Šopēns Parīzē jau bija ieguvis vispārēju slavu, uzstājoties koncertos un sadraudzējoties ar tādiem tā laika ievērojamiem māksliniekiem kā Vičenco Bellini, Ežēnu Delakruā, Hektoru Berliozu, Ferencu Listu un Robertu Šūmani. Šajā pašā laikā sākās Šopēna romantiskā draudzība ar Žoržu Sandu, kura turpinājās 10 gadus.
Jau 30-to gadu sākumā izpaudās Šopēna slimība – tuberkuloze, kas progresēja, un 1849.gadā Parīzē Šopēns mira 39.gadu vecumā. Apglabāts Perlašēzas kapsētā Parīzē, bet sirds pēc komponista vēlmes apglabāta Varšavā, Svētā krusta baznīcā.
Frederiks Šopēns radījis skaņdarbus tikai klavierēm, lielākā kompozīciju daļa ir solo klavierēm. Daži no skaņdarbiem kļuvuši par rietumu kultūras ikonām, piemēram Šopēna sēru maršs (2.klaviersonātes trešā daļa). Visiecienītākās Šopēna formas bija etīdes, mazurkas, noktirnes, polonēzes un valši. No lielajām formām jātzīmē divi Šopēna klavierkoncerti.