Spānija(Barselona)

Spānija (Barselona)

Kosta Brava, Kosta Dorada – starp pasakām un īstenību

Kosta Brava – Mežonīgais krasts. Kosta Dorada – Zelta krasts. Spānija tūristiem ir otrs visiecienītākais ceļojumu mērķis starp visām pasaules valstīm, bet tieši Kosta Brava un Kosta Dorada piekrastes kūrorti pieskaitāmi šīs pievilcīgās un vienlaikus plašās zemes gleznainākajiem novadiem.

Skaistā un bagātā Katalonija jau kopš sendienām uzskatīta ne tikai par valsts vispārtikušāko provinci, bet arī salīdzināta ar izsmalcinātu, taču tajā pašā laikā apdomīgu aristokrāti, kas savus iespaidīgos dārgumus ne tikvien dāsni visiem izrāda, bet ar

r
rī prot visnotaļ prātīgi pavairot. Tāpēc lieliskajā Barselonā, kas ir svešzemnieku visvairāk apmeklētā Spānijas pilsēta, ceļotājiem ar pamatotu lepnumu rāda ne tikai viduslaiku katedrāles un varenus klosterus, bet arī žilbinoši lieliskas Art Nouveau jeb jūgendstila ēkas, kā arī stiklā, niķelī un varā mirdzošus ultramodernus debesskrāpjus un visā Eiropā lielāko futbola stadionu, kur spēlē pasaulslavenā „Barcelona”.

Tomēr vispārākajā pakāpē šīs Katalonijas skaistules vārdu tāltālu nes ģeniālā spāņu arhitekta Antonio Gaudi apbrīnojamas celtnes: nepārspējami kruzuļainā „Sagrada Familia” baznīca ar izaicinoši staltajiem torņu pīķiem, sa

a
avdabīgās prāvās dzīvojamās mājas pilsētas centrā un, protams, fantastiskais Guela parks, kurā, piemēram, verandas balstošās akmens kolonnas uzmūrētas slīpi, šādi un arī neskaitāmos citos veidos šeit apgāžot gandrīz visus vispārpieņemtos priekšstatus par arhitektūru un būvniecību. Te pat viskonservatīvākajiem, visapdomīgākajiem ļaudīm sā
ā
āk šķist, ka pasakas varbūt nav tikai skaisti māņi, bet brīnumi patiešām iespējami arī īstenībā.

Uz gluži tādām pašām atvaļinājuma laikam īsteni piemērotām atziņām Kosta Dorada vedina arī milzīgais Portaventuras atrakciju parks Pinedā – šī spāņu Disnejlenda, kas atzīstama par otro lielāko izpriecu kompleksu Eiropā. Tur varēsiet pat piedalīties vulkāna izvirdumā vai galvu reibinošā ātrumā traukties ogļu vagonetē pa dziļu pazemes šahtu! Savukārt Kosta Brava sirdī Loretas de Maras kūrortpilsētā ceļotāji ar bērniem jautri varēs pavadīt laiku “Marinelendas” akvaparkā, kurā dresētie jūras lauvas, delfīni un citi kustoņi rāda visnotaļ iespaidīgus trikus.

Tikmēr mierīgāku izklaižu cienītāji droši vien dos priekšroku pirmklasīgā okeanārija apmeklējumam pašā Barselonas centrā, kur var aplūkot daždažādus jūras iemītniekus vai arī baudīt trīstūkstoš tropisko puķu un citu eksotisko augu košās krāsas un re

e
eibinošās smaržas slavenajā Murtas botāniskajā dārzā Blanesas pilsētā.

Bet, ja gribat pa īstam izprast valdzinošās Katalonijas daiļo dvēseli, Barselonā smaržīgā pievakares mijkrēslī lēnām dodieties uz lielisko Ramblas bulvāri, kur allaž gaisā vēdī kārdinoša ceptu kastaņu un žāvētu zivju aromāts no mājīgajiem restorāniņiem, kāds ielu muzikants strinkšķina ģitāru un tās pavadījumā nenoguruši čivina kanārijputniņi turpat pārdošanai izliktajos būrīšos.

Un arī tad, ja visu ceļojuma laiku laiski pavadīsiet pludmalē, aizmirstot visas ikdienas raizes un baudot brīnišķīgo Vidusjūru, šajā Katalonijas piekrastē aizvadītās laimīgās dienas piederēs jū

ū
ūsu visskaistākajām atmiņām.

Noderīga informācija par Spāniju

Platība: 504 782 km2

Iedzīvotāju skaits: 41 116 800

Valsts iekārta: parlamentārā monarhija

Galvaspilsēta: Madride (4 620 00 iedz.)

Lielākās pilsētas: Barselona (3,75 milj.), Valensija (1,27 milj.), Sevilja, Bilbao, Saragosa, Valjadolida, Ovjedo, Kadisa, Almerija, Mursija, Malaga

Oficiālā valoda: spāņu

Reliģiskā piederība: katoļi (99%)

Klimats: subtropisks Vidusjūras klimats, sauss un pietiekami karsts. Ziemas maigas, janvārī vidējā gaisa temperatūra ir +8-14ºC, kalnos dažreiz nolaižas līdz -7ºC. Vasaras karstas, jūlijā vidējā gaisa temperatūra ir +23-29ºC. Nokrišņu daudzums svārstās no 250 līdz 700 mm gadā, pārsvarā rudenī un ziemā. Kanāriju salās klimats pārsvarā tropisks, ziemā temperatūra +25ºC, vasarā +28ºC. Baleāru salās ir Vidusjūras klimats, temperatūra ziemā +12ºC, vasarā +18- 26ºC. Vislabāk valsti apciemot pavasara beigās un rudens sākumā

Spriegums tīklā: 220 V

Laika starpība: -1 h, Kanāriju salās -2 h

Naudas vienība: eiro, 1 eiro = 100 centi, 1 eiro = 0,702 lati

Kredītkartes: vairums viesnīcu, veikalu un restorānu pieņem šādas kartes – American Express, Visa, Diners Club International, Eurocard/ Mastercard

Muita: ārvalstu valūtu līdz 500 eiro atļauts ievest bez deklarēšanas, deklarēto ārvalstu valūtu atļauts arī izvest. Vietējo valūtu atļauts ievest līdz 600 eiro, izvest līdz 120 eiro. Valstī atļauts ievest 200 cigaretes, 2 l vīna, 1 l stipro dzērienu, pārtikas produktus personīgai lietošanai. Radio, foto un video kameras ir jādeklarē. Aizliegts ievest narkotikas, ieročus, dažus medikamentus, munīciju un sprāgstvielas. Aizliegta vēsturisku priekšmetu izvešana, dārglietu, ieroču un munīcijas izvešana bez atļaujas.

Nacionālā virtuve: katrā reģionā nacionālā virtuve nedaudz atšķiras. Ļoti iecienītas ir zivis un jūras produkti – menca ar ķiploku mērci, moluski, krabji, forele, jūras produktu asorti. Plašā piedāvājumā ir dažādās mērces – saldās, asās. Tāpat iecienīts ir siers, dārzeņi, cūkgaļas desiņas, truša gaļa ar gliemežiem, teļa gaļa. Spānija visā pasaulē ir pazīstama ar saviem lieliskajiem vīniem, kuru izvēle ir milzīga. Katrā rajonā ir arī savas liķiera šķirnes, populārs ir anīsa degvīns.

Vēsture: III gs. p.m.ē. pussalā ieradās romieši ar savu kultūru un vēsturi. 409. gadā uz pussalu masveidā pārcēlās ģermāņu ciltis un 419. gadā dibināja Vestgotu karalisti. Vestgoti valdīja līdz 711. gadam. 714. gadā pussalu iekaroja musulmaņi – mauri un valdīja tajā 800 gadu. XIII. gadsimta beigās apvienojās kristīgās Kastīlijas un Aragonas provinces, vēlāk katoļu mūki apvienoja visu Spāniju un lika pamatus „Zelta laikmetam”. 1492. gadā padevās pēdējais musulmaņu valdnieks un Spānija kļuva par katolisku zemi. Tajā pašā gadā Kolumbs atklāja Ameriku un Spānija sāka masīvu koloniālo ekspansiju, iekarojot milzīgas teritorijas un sagrābjot neskaitāmas bagātības. 1808. gadā Spānijā iebruka Napoleona armija un Spānija zaudēja kontroli pār kolonijām. Taču spāņu tauta sacēlās pret iebrucējiem un piecu gadu kara laikā atguva zaudēto – 1814. gadā Spānijas karaliste tika atjaunota. 1898. gadā Spānija karoja ar Amerikas Savienotajām valstīm par kolonijām un karu zaudēja. 1931. gadā tika dibināta otrā republika. 1936. gadā sākās pilsoņu karš, kurā republikāņi zaudēja un ilgus gadus Spānijā valdīja ģenerāļa Franko diktatūra. 1975. gadā pēc diktatora nāves varas grožus pārņēma pašreizējais karalis Huans Karloss I. Spānijas tālākā attīstība risinājās demokrātiskā ceļā un 1986. gadā tā pievienojās Eiropas Savienībai.

Leave a Comment