Sports cilvēka dzīvē.
Sports ir cilvēka dzīves neatņemama sastāvdaļa. Sportojot attīstās un norūdās ķermenis. Fiziskās nodarbes palīdz atpūsties gan fiziski, gan garīgi.
Ir daudz piekritēju aktīvam dzīvesveidam. Lielai daļai cilvēku spors ir vaļasprieks. Tiem, kuri dzīvo pilsētā, ir daudz brīvā laika. Viņi nodarbojas ar sportu, lai relaksētos un uzkrātu sevī pozitīvās emocijas. Sportojot cilvēki garīgi atpūšas, bet fiziski norūdās. Sports ir vaļasprieks tiem cilvēkiem, kam ir mazkustīgs dzīves veids vai „sēdošs darbs”. Populārākie atpūtas sporta veidi ir slēpošana, skriešana, peldēšana, teniss un citi, bet dažviet ir izplatīti ekstrēmie sporta veidi. Ir grupa cilvēku, kuriem ekstrēmais sports ir hobijs, viņi tam velta daudz sava brīvā laika.
Daudzi sporto, lai uzturētu fiziskajā formā savu ķermeni un nepieņemtos svarā, uzlabotu savu fizisko spēku. Korpulenti nodarbojas trenažieru zālēs, kur cer samazināt savu masu. Nedaudzi cilvēki domā, ka sports palīdz atbrīvoties no dažādām slīmībām. Tas nostiprina organisma imunitāti pret saaukstēšanās slimībām. Laucinieku darbi ir saistīti ar fizisko slodzi, tas ir sava veida sports, kas attīsta cilvēka ķermeni un uztur to formā.
Mūsu ģimenē visi seko profesionālā sporta notikumiem Latvijā un pasaulē, galvenokārt, no telvīzijas pārraidēm. Ir cilvēki, kuriem sports ir profesija, tie par saviem saniegumiem saņem atalgojumu. Sportisti trenējas visu aktīvo dzīvi, galvenokārt kādā noteiktā sporta veidā, kurš labāk patīk un padodas. Daudzi sportisti ir izvēlējušies kādu sporta veidu kopš agras bērnības, un tas viņus pakāpeniski piesaista sev. „Mūsu interese par sportu iesākās lēnām un nemānāmi,” raksta A. Eglītis savā atmiņu romāna „Pansija pilī”. Romāna tēli Anšlavs ar Voli sporta veidus ļoti bieži mainīja, viņi mērķtiecīgi centās atrast sev īsto, kurš viņiem patīk un ir piemērots.
Skolas dzīve nav iedomājama bez sporta. Daudziem skolniekiem patīk mazliet pasportot pēc stundām, kaut arī sporta nodarbības skolā ir obligātas. Ir daudz un dažādi sporta pūlciņi, kurus var izvēlēties pēc savas patikas. Žēl tikai, ka treniņu nodarbības ir pārāk vēlu. Tiem, kuri dzīvo tālak, ir problemātiski nokļūt mājās, paliek maz laika mācībām.
Mani mīļākie sporta veidi ir futbols, basketbols un hokējs. Es bieži spēlēju futbolu ar brāli un tēti vasaras brīvdienās, bet ziemā mēs spēlējam hokeju uz ezera, kurš atrodas netālu no mājām. Skolā sporta stundās, kad ir brīvs brīdis, es labprāt spēlēju basketbolu. Agrāk spēlējām futbolu pagalmā, kur nepietika vietas, bieži plīsa bumbas, atsitoties pret asumiem, Pagājušajā vasarā, un uz brīvā laukuma uzbūvējām futbola vārtus, darbs nebija viegls, bet tie noderēs daudziem gadiem, un un bumbas tagad nav jāmaina katru mēnesi. Daļēji situācija līdzīga A. Eglīša atmiņu romānā „Pansija pilī”. Būdami kaislīgi sporta fani, romāna varoņi Anšlavs un viņa draugs Volfgangs būvēja vieglatlētikas stadionu. Viņi sakārās ar grūtībām, izssmieklu un dažādām problēmām, bet vīņu mīlestība pret sportu bija pārāka par nepatikšanām.
Manuprāt, pusaudžiem un jauniešiem vairāk jānodarbojas ar sportu, jo tā var pašapliecināties. Treniņi aizņem lielu daļu brīvā laika, un tas būs pavadīts lietderīgi. Līdz ar to būs vairāk jaunu cilvēku ar labi attīstītu figūru un veselīgu dzīvesveidu. Būs mazāk alhakoliķu, pīpmaņu un narkomānu, tādi reti savādzīvē sasniedz ko nozīmīgu.