Kā radās dzīvība uz zemes?
Zinātnei ir vēl daudz nenoskaidrotu jautājumu, un viens no tiem ir par dzīvības izcelšanos. Šobrīd daudzi, kas interesējās par to, meklē atbildi ārpus Zemes.Varbūt pienāks laiks, kad uzskatīsim, ka dzīvība uz Zemes ir tikai viena no dzīvības formām mūsu galaktikā. Un Zeme vairs nebūs visu bioloģijas formu mēraukla. Tomēr jautājums par to, kura dzīvības rašanās hipotēze ir vispareizākā paliek neatrisināts. Tātad evolūcijas teorija – zinātme, kosmoss vai reliģija?
Sākotnēji ir bijusi vienkārša baktērija, kura dabīgās atlases veidā ir attīstījusies un radījusi visu sugu daudzveidību, ko mēs šodien pasaulē redzam. Skolas mācību grāmatās mēs varam lasīt paskaidrojumu, ka dzīvība radās no nedzīviem komponentiem, kuri ārējo apstākļu (temperatūras, ultravioleto staru, zibens) ietekmē nejauši savienojās izveidojot pirmo dzīvo būtni, kura sāka vairoties un attīstīties. Bet Amerikāņu zinātnieki secinājusi, ka visas sarežgītās dzīvības formas uz Zemes – augi, dzīvnieki un cilvēki- radušies, patecoties vienam vienīgam notikumam, kas risinājies 1,9 miljardiem gadu atpakaļ. Par šo notikumu kļuva gadījums , kad amēbai līdzīgs organisms aprija baktēriju, kurai piemita spēja ar saules gaismas palīdzību sadalīt ūdeni un atsvabināt skābekli. Baktērijas tā vieta, lai kļūtu paršā organisma laupījumu, iedzīvojās tajā un kļuva par visu augu vienīgo senci uz Zemes. Šī organisma pēcnācēji piepildīja atmosfēru ar skābekli, bez kura neparādītos dzīvnieki un cilvēks. Zinātnieki uzskata , ka augi nekļuva par citu organismu barības vielām, bet kalpoja tikai skābekļa radīšanai.
Ja dzīvība ir nākusi no kosmosa, tad nokurienes īsti? Daži zinātnieki domā, ka no starpzvaigžņu putekļiem, citi uzskata, ka no tvākās kaimiņplanētas Marsa. Pirms divdesmit gadiem stāsts par ceļojošajiem mikroboiem tiktu apsmiets, taču ne tagad. 1997. gadā mobīlā pētniecības stacija ROVER izpētīja Marsa grunti. Pētījumi liecināja, ka agrāk Marss esot bijis daudz siltāks. Pats interesantākais ir tas , ka laikā, kad uz Zemes veidojās dzīvība, uz Marsa tecēja upes, bet kā zināms, dzīvība ir atkarīga no ūdens. Lielākā daļa Marsa virsmas ir plakana un līdzena. Zemei ir līdzīga tpogrāfija, tikai to nevar redzēt, jo to pārsvarā klāj okeāni. Daudzi uzskata, ka Marsa virsma ir tie paši okeānu līdzenumi – okeānu, kuri izzuduši kādas globālas klimatiskas katastrofas rezultātā. Lai gan šbrīd uz Marsa dzīvības nav, tomēr ir pilnīgi iespējams, ka pirms tam tā tur ir bijusi un izzudusi, kad planēta izžuvusi un sasalusi. Pierādīt, ka uz Mars air bijusi dzīvība, nav vienīgā zinātnieku problēma. Dzīvībai uz sarkanās planētas vajadzētu būt radušās dauzd agrāk nekā uz Zemes. Zinātnieki uzskata, ka Mars sir labāks incubators dzīvībai nekā Zeme. Palūkojoties zvaigžņotajās debesīs, pirmo parasti ieraugām Zemes dabīgo pavadoni Mēnesi. Bet pirms vairāk nekā 4 miljardiem gadu tā tur vēl nebija. Viņuprat Zeme sadūrusies ar kādu lielu ķermeni, apmēram Marsa lieluma, un no Zemes atdalījies gabals, urs sācis griezties ap to. Šai sadursmei vajadzēja iznīcinat visu dzīvo uz Zemes , ja ta tobrīd vien būtu bijusi. Tolaik uz Marsa bija labvēlīgāki apstakļi , un varbūt šajā agrīnajā laika posmā uz ta lēnām varēja rasties dzīvība.
Otra problēma ir pierādīt, kā mikroorganismi varēja nokļūt uz nedzīvās Zemes. Katru gadu Atraktīdas ledājos atrod līdz tūkstotim meteorīdu, kurus pārbauda uz Kosmiskā centra Meteorīdu bāzi. Kāds 1984. gadā atrasts meteorīds bija īpašs – tas bija Marsa gabals, kura NASA zinātnieki atrada dzīvības pazīmes, kas liecina ka mūsu sistēmā ir bijusi vēl viena apdzīvota planēta. Nesen tika noskaidrots , ka vienšūnu organismiem kosmoss nav bīstams. Kopā ar meteorīdiem tās nokļuva uz Zemes, un tādā veidā uz Zemes radās dzīvība.
Bībele sākas ar vārdiem: “Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.” (1.Moz.1:1) Zinātne šeit neko būtisku nevar iebilst, jo nespēj izskaidrot, kā varēja rasties matērija no nekā, kā no nedzīvā varēja rasties dzīvais. Piedāvāto izskaidrojumu versijas vienmēr ietver kādu noslēpumaino Izraisītāju, Lielo Sprādzienu vai tml. Radīšanas process Bībelē, protams, aprakstīts vienkāršoti, bet galvenais ir pateikts skaidri un nepārprotami: Visa Radītājs ir Dievs, “un bez Viņa nekas nav radīts, kas ir.”(Jāņa 1:3)Dievs nesastapās ar nepārvaramiem šķēršļiem, kas spētu aizkavēt radīšanas darbu.Viņš izveidoja pasauli, kādu bija iecerējis. “Un Dievs uzlūkoja visu, ko Viņš bija darījis, un redzi, tas bija ļoti labs.” (1.Moz.1:31). Sākumā esot bijis Dievs, kurš arī radīja visu Zemi, dzīvību un cilvēkus. Viņš radījā dzīvības turētāju Zemi. Tad Dienu un Nakti, bet vēlāk Sauli, caur kuru izstaro cilvēkiem siltumu un mīlestību, un Mēnesi nakts mieram. Arī gaiss un ūdens tika radīts no Dieva rokas. Bet no māla ( vai dubliem) viņš radīja Ādamu un no Ādama – Ievu. Kuri saprotamu apstākļu rezultatā radīja pēcnācējus un attiecīgi visu cilvēci daudzu gadu garumā. Augi, dzīvnieki un cilvēki attīstījās paralēli.
Par spīti noteiktu zinātnieku pārliecībai par katras ( vai savas ) teorijas patiesumu, tā arī nav izstrādāta viena, noteikta teorija par dzīvības rašanos. Un tikmēr kamēr eksistēs vairākas hipotēzes, noteikt vienu īsto nebūs viegli. Vēl jo vairāk tādēļ, ka dažas noo tām nevar atkārtoti pārbaudīt. Un ko nevar pirādīt, tam nevar arī īsti ticēt. Nebūtu pārteigums, ja ar laiku rastos vēl kādas teorijas par dzīvības rašanos.